Iniciatīva ir iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Raidījums "Skutelis IR studijā"Publicēta: 02. Feb (2016)

LIKVIDĒSIM IESPĒJU SAEIMAS DEPUTĀTIEM BALSOJUMOS ATTURĒTIES
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'550
Jau parakstījuši 11'550

Saeimas deputāti tiek ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus, nevis izvairītos no tiem. Patlaban Saeimas kārtības rullis ļauj deputātiem ne tikai balsot "par" vai "pret" lēmumiem, bet arī "atturas". Šāda iespēja ir nepareiza un maldinoša, tāpēc ierosinām to likvidēt. Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā — izstrādājot likumus, apstiprinot augstas amatpersonas un lemjot citus būtiskus jautājumus. “Atturēties" no lemšanas nozīmē būtībā atzīt, ka deputāts ar uzdevumiem netiek galā. Kāds var iebilst, ka ir balsojumi, kuros deputātam nebūtu ētiski piedalīties, piemēram, ja tas skar viņa personiskās intereses. Taču jau tagad deputāts var šādos balsojumos vienkārši nepiedalīties, un pašreizējā iespēja "atturēties" šo problēmu faktiski nerisina. Tieši otrādi, tā maldina vēlētājus, jo balsot "atturas" būtībā ir tas pats, kas balsot "pret". Satversmē rakstīts, ka Saeima "taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu", tas ir, no visiem balsojošiem deputātiem absolūtam vairākumam ir jānobalso "par". Līdz ar to, "atturas" balsis faktiski tiek pieskaitītas "pret" balsīm, un ir pat teorētiski iespējami tādi kuriozi, ka balsojumā, kurā piedalās visi 100 deputāti, 50 nobalso "par", bet lēmums tiek noraidīts, jo pārējie 50 ir "atturējušies". Prakse liecina, ka deputāti izmantot atturēšanos pat valstiski izšķiroši svarīgos balsojumus. Piemēram, 2011.gadā prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu tāpēc, ka deputāti neatbalstīja kratīšanas veikšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Balsojuma rezultāts par šo priekšlikumu bija šāds: "par" - 35, "pret" - 7, "atturas" - 37. Tātad "par" nobalsoja piecas reizes vairāk nekā "pret", taču jautājumu izšķīra "atturībnieki", kuri faktiski balsoja "pret", bet slēpās aiz "atturas" mānīgās neitralitātes. Daudzos citos parlamentos, tai skaitā valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespēju izlikties, ka atturas, bet faktiski balsot pret. Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas un Austrālijas parlamentos nepastāv iespēja balsot “atturas”. Dānijas un Zviedrijas parlamenta deputātiem ir iespēja balsot “atturas,” bet šis balsojums netiek skaitīts kopējā balsojumā un lēmumu izšķir tikai “par” un “pret” attiecība. Skaties vairāk šeit: http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/65397/skutelis-ir-studija.-atturibnieki/

Ierosinām no Saeimas Kārtības ruļļa 139.panta 1.daļas pēdējā teikuma - "Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas"" - svītrot vārdus „vai atturas”. Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar "par" balsu vairākumu vai noraidītu ar "pret" balsu vairākumu, un rezultātu nebūtu iespējams izkropļot ar maldinošo, izvairīgo "atturas" balsojumu.

Ja deputātiem būtu liegts balsot "atturas", mazinātos viņu iespējas slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, kad faktiski viņi ir balsojuši pret. Tas palielinātu deputātu atbildību par savu darbu vēlētāju priekšā.

Pievienots dokuments

Skutelis_ir_studijā._Atturībnieki..pdf 230 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 11'550

Iniciatīvas jaunumi

ManaBalss piedalīsies Sarunu festivālā “LAMPA”, kur mēs rīkosim pasākumu “ManaBalss.lv iniciatīvu autoru pieredzes stāsti”!18. Jun

ManaBalss.lv, domājot par sabiedrības līdzdalību un pilsoņu iespējām mainīt likumdošanu Latvijā, piedalīsies Sarunu festivālā “LAMPA”, kur mēs rīkosim pasākumu “ManaBalss.lv iniciatīvu autoru pieredzes stāsti”. Skatītājiem būs iespējams dzirdēt dažādus iniciatīvu autoru stāstus gan par iniciatīvu attīstības gaitu, gan par to, kāda ir veiksmes formula, lai iniciatīva kļūtu par likumprojektu Saeimā, kā arī citi ieteikumi, kā uzlabot politiku Latvijā.

Pasākumā piedalīsies:

-Kristaps Kaugurs (Iniciatīvas "Par dzīvi bez C hepatīta!" autors)
-Katrīna Krīgere (Iniciatīvas "Par kažokzvēru aizsardzību" pārstāve)
-Estris Hiršsons (Iniciatīvas "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam" līdzautors)
-Ģirts Lapškalns (Iniciatīvas "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga" pārstāvis)
-Katrīna Kaktiņa (Iniciatīvas "Par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni" līdzautore)
-Pauls Raudseps (Iniciatīvas "Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties" pārstāvis)
-Imants Breidaks (ManaBalss.lv vadītājs)

Pasākums norisināsies 30.jūnijā plkst. 10:00-11:30, Darbnīcu teltī, Cēsu pils parkā. Ieeja festivālā ir bezmaksas. Gaidīsim visus interesentus!

AUTORS: ZIņAS MB

Piedalies kā skatītājs jaunā "Mana Balss" raidījuma "Iespējas Saeimas deputātiem balsojumos atturēties" uzņemšanā RīgaTV24 17. maijā pl. 18:45!15. May

Diskusijas dalībnieki:
-Moderators Māris Zanders
-Ilga Kreituse - politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, bijusī Saeimas priekšsēdētāja
-Artuss Kaimiņš - Saeimas deputāts
-Māris Pūķis -Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks
-Inguna Rībena - Saeimas deputāte

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv parakstus vāc iniciatīva "Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties", kurai šobrīd ir vairāk nekā 11 tūkstoši parakstu. 2017. gada septembrī tā tika iesniegta Saeimā, tomēr iniciatīvas izskatīšana ir atlikta līdz jaunās Saeimas sasaukšanai un jaunas Saeimas kārtības ruļļa darba grupas izveidei.
Šobrīd balsojums "atturēties" tiek pieskaitīts pie balsojuma "pret", arī par iespēju likvidēt šo opciju viedokļi dalās, tāpēc aktuāls ir jautājums - Vai Saeimā vajag iespēju balsojumā atturēties?

Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi uz politiku Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Nāc un klausies diskusiju! Tiekamies ceturtdien, 17.maijā 18:45!

Vairāk info: https://www.facebook.com/events/372063699946148/

AUTORS: ZIņAS MB

Māris Zanders: Iespēja mazināt varas “slīpos gājienus”07. Feb

Saeimas 2018.gada 25.janvāra plenārsēdē kāda epizode īpaši krāšņi rādīja, ka ar regulējumu, kas nosaka deputātu balsojumu formas, kaut kas, vienkārši izsakoties, nav kārtībā. Objektivitātes dēļ neminēsim politiķa uzvārdu un partijas piederību, tikai nocitēsim: “Līdz šim atspoguļo [publiski pieejama informācija par – M.Z.] tos, kas izvēlas vienu no četrām versijām – balsot “par”, “pret”, “atturos” vai “nebalso”. Pastāv arī piektā versija, kas būtiski izmaina balsu līdzsvaru, un tā nozīmē “izņemt kartiņu un nebūt reģistrētam”. Ja tā var izteikties – ko tikai cilvēki neizdomā, lai izvairītos no atbildības... Vai – trakāk vairs nevar būt.

Šis ir parlamenta vēlēšanu gads, un – neatkarīgi no mūsu individuālajām politiskajām simpātijām – mēs esam ieinteresēti, lai nākamā Saeima strādātu jēdzīgāk. No šī viedokļa jo aktuāla ir iniciatīva, kas manabalss.lv platformā ir savākusi vairāk kā 11 tūkstošus parakstu, un attiecīgi iesniegta Saeimā. Runa ir par “atturas” varianta izslēgšanu no Saeimas Kārtības ruļļa.

Ņemot vērā, ka iniciatīvai ir atbalsts arī starp pašreizējās Saeimas deputātiem, tā nav brutāli noraidīta kādā no plenārsēdēm, tā nonāca darba grupā, kas strādāja ar grozījumiem Kārtības rullī, darba grupas sastrādātais ir nodots parlamenta Juridiskās komisijas rīcībā, komisija strādā ar grozījumiem, kas gan, protams, nenozīmē, ka komisijas locekļi ar sajūsmu akceptēs un virzīs tālāk arī manabalss.lv platformā parakstus savākušo iniciatīvu. Tādēļ daži subjektīvi argumenti, ar kādiem jo īpaši šajā priekšvēlēšanu periodā, ir vērts un ir iespējams izdarīt spiedienu uz pašreizējiem deputātiem vai ļaudīm, kuri šo statusu nolūkojoši.

Iebildumus iniciatīvai nepārstāstīšu. Ja runājam par apgalvojumu, ka “atturas” iespēja jāsaglabā, jo var taču gadīties – un tiešām var! - ka deputāts īsti labi nesaprot uz balsojumu likto jautājumu, tad patiesībā tas ir smieklīgi. Skaidrs, ka Saeimā ievēlēts mediķis var nejusties kompetents, piemēram, par kādu elektroenerģijas tirgu skarošu likumprojektu. Bet – ir t.s. profila komisijas (šajā gadījumā Tautsaimniecības), kurā, visticamāk, ir arī kāds no mediķa – deputāta frakcijas biedriem. Kurš apmulsušajam kolēģim jautājuma būtību var paskaidrot. Galu galā tautas priekšstāvis var vadīties pēc likumprojektu Saeimas kārtējā sēdē izklāstošā komisijas pārstāvja rezumējuma (komisija ir atbalstījusi vai nav).

Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka balsojums ir Saeimā ievēlētā personāža DARBS, nevis savu dvēseles sajūtu pētīšana. Ja man ir jāizvēlas starp diviem ēdieniem, kuri, manuprāt, ir neveselīgi, es varu atturēties – noraidīt abus un paciesties līdz vakariņām mājās. Savukārt pirmdienas rītā DARBĀ es nevaru paziņot, ka, ziniet, neviens no diviem šodien veicamajiem darbiem man kaut kā neiet pie sirds, tādēļ es nedarīšu nevienu no tiem. DARBS ir jādara, nevis jāmēģina no tā izvairīties. Un, atkārtoju, deputāta balsojums ir tāds pats darbs kā tramvaja vadītāja vai skolotāja.

Šā gada janvārī ASV Senāts balsoja par nākamo Federālo rezervju sistēmas (t.i., centrālās bankas) vadītāju. Tie Republikāņi, kuri, acīmredzot, nejutās pārliecināti par pašu partijas (t.i., Trampa administrācijas) virzīto kandidātu, nevis, kā saka, izlikās par beigtiem, bet nobalsoja “pret”. Īsts politiķis nemēģina nomukt no nepieciešamības savu balsojumu skaidrot – vienalga, paša partijai vai vēlētājiem. Saeimas deputātu atbildības palielināšana ir aktuāla arī vēl kādas manabalss.lv platformā vairāk kā 11 tūkstošus savākušu iniciatīvu – par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā, nevis aizklātā balsojumā. Ja parlaments tiks vaļā no “slīpiem gājieniem”, atbrīvojoties no “atturos” iespējas balsojumā, varbūt pietiks drosmes arī neslēpties, izvēloties valsts pirmo amatpersonu.

Raksta autors: Māris Zanders

AUTORS: ZIņAS MB

Iniciatīvas attīstība - Saeimas Juridiskajai komisijai būs jāvērtē virzītā ideja & deputātu komentāri19. Oct (2017)

Saeimas Juridiskajai komisijai būs jāvērtē iniciatīva likvidēt iespēju deputātiem balsojumos atturēties, ceturtdien lēmusi Saeima. Šo lēmumu pavadīja plašas deputātu diskusijas, kurās iezīmējās iespējamās blakusparādības, kas gaidāmas, ja parlamentārieši vairs nedrīkstēs atturēties balsot par konkrētu jautājumu.

Kā ziņots, Saeimā iepriekš tika iesniegta vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstītā iniciatīva, kas aicina likvidēt iespēju deputātiem atturēties balsojumus. Patlaban Saeimas kārtības rullis ļauj deputātiem balsot "par", "pret" vai "atturēties". Iesniegtā iniciatīva aicina no kārtības ruļļa svītrot iespēju "atturēties".

Juridiskajai komisijai iniciatīva būs jāizvērtē līdz 15. janvārim.

Ringolds Balodis (NSL) debatēs norādīja, ka gadījumā, ja parlaments izvēlēsies šo normu no Saeimas kārtības ruļļa izslēgt, "tad rezultātā daudzi vilks ārā kartiņas".

"Respektīvi, katrs solis, ko mēs darām, ir jāpārdomā un jāizvērtē divreiz, jo tas rada blakusparādības. Un šinī gadījumā es pats atbalstu šo te grozījumu," pauda Balodis. Viņš piebilda, ka grozījumi situāciju "ļoti nemainīs", taču tas parādītu vēlētājiem, ka deputāti ir izlēmīgi.

Deputāts Ivars Brīvers (LRA) pauda, ka Latvijas Reģionu apvienība (LRA) atbalsta šo iniciatīvu. "Mūsu viedoklis pilnībā sakrīt ar iesniedzēju viedokli: šāds maigāks "pret" balsojums nav vajadzīgs," uzsvēra deputāts.

"Un gribu precizēt, ka gan kolektīvā iesnieguma, gan Latvijas Reģionu apvienības priekšlikuma būtība ir ņemt vērā tikai tās balsis, kuras ir "par" vai "pret". Līdz ar to vairs nav būtisks jautājums, atstāt balsošanas pogu "atturos" vai ne," turpināja Brīvers. "Es uzskatu, ka atturēšanās pogu tomēr vajadzētu atstāt. Ir taisnība, ka deputātam ir jābūt pietiekamām zināšanām, lai paustu savu viedokli jebkurā jautājumā, tomēr var būt objektīvi apstākļi, kāpēc tas nav iespējams," uzsvēra deputāts.

Taču, ja tagad deputāts nospiež pogu "atturēties", tas reāli nozīmē, ka viņš ir balsojis "pret", sacīja parlamentārietis.

Arī deputāts Artuss Kaimiņš bija skarbs: "Parādiet man kaut vienu uzņēmēju mūsu valstī, kurš vada savu uzņēmumu, atturoties pieņemt lēmumu! Tāda nav! Viņam ir jāpieņem lēmums. Jūs šeit esat ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus Latvijai, un jūs nevarat atturēties."

Ilmārs Latkovskis skaidroja, ka šo balsojumu uzskata par neskaidru un nedefinētu, tāpēc to nelieto. Izņemot tos dažus gadījumus, kad, sākot strādāt Saeimā, viņš pieredzes trūkuma dēļ "aizsitis pogai garām".

""Atturos" ir "pret" balsojums. Jā! Mīkstais, nenoteiktais, saucam kā gribam, bet tas ir "pret" un tā nav izvairīšanās," skaidroja Latkovskis. Izvairīšanās viņa ieskatā ir, tad, kad deputāts nenobalso – "tā ir izvairīšanās un, ja mēs gribam cīnīties pret maldinošiem balsojumiem un pret izvairīšanos, tad neizbēgami mums ir jāsāk ar šo. Ar to, kur deputāti patiešām nepiedalās balsošanā."

Deputāte Solvita Āboltiņā (V) salīdzināja šīs Saeimas debates ar "tukšu un izdomātu problēmu". "Un, protams, es vēlreiz saku, mēs varam diskutēt par šo it kā ļoti būtisko jautājumu, bet pirms tādā klajā populismā mesties kaut ko aizstāvēt, nu varbūt paanalizējam – kāpēc šāds priekšlikums vispār nāk," uzsvēra Āboltiņa.

"Nav jau problēma tajā, vai mēs balsojam "par" vai "atturamies". Problēma tajā, ka mēs nedebatējam no šīs tribīnes pēc būtības. Tas, ka mēs neskaidrojam savu viedokli, un tas, ka tas rada iespaidu jeb rada spekulācijas ap to," uzsvēra Āboltiņa.

Tikmēr Ivars Zariņš (S) aicināja iniciatīvu atbalstīt un strādāt ar to "pēc būtības, nevis formāli". "Galvenā problēma, uz ko mums arī norāda šodien tautas balss, ir tas, ka viņi vēlas redzēt no deputātiem atbildīgus lēmumus, nevis izvairīšanos no šīs atbildības. Jautājums – vai tas tiks atrisināts vienkārši noņemot šo pogu "atturies"?" jautāja deputāts. Viņa skatījumā otrais jautājums ir "vai patiesībā tik tiešām pie esošās Saeimas darba kārtības, darba organizācijas (..) deputātam ir iespēja, apzinīgi pildot savus pienākumus, vienmēr nobalsot "par" vai "pret"?"

"Opozīcijas deputātiem diemžēl ļoti bieži ir tāda situācija, ka viņi ir saņēmuši sagatavotu likumprojektu, ko viņi saņēmuši, teiksim, iepriekšējā vakarā, jau pēc darba dienas beigām, un nākošajā rītā viņam par to ir jābalso," atgādināja deputāts. "Tad jūs viņam pasakiet, kā viņam balsot par šo likumprojektu, kur viņam nav bijusi iespēja iepazīties, nav bijusi iespēja izdiskutēt, "par" šādu likumprojektu vai "pret" šādu likumprojektu," izteicās politiķis.

Zariņš atzina, ka iespēju atturēties no balsojuma jāsaglabā, "bet pareizi būtu tad noteikt, ka šī iespēja neietekmē rezultātu".

Dalies ar iniciatīvas attīstību sociālajos tīklos!

Ziņas avots: delfi.lv

AUTORS: ZIņAS MB

4. oktobrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē tika lemts turpināt izskatīt iniciatīvu un to apspriest ar Juridisko komisiju05. Oct (2017)

Šobrīd Juridiskās komisijas darba grupa jau strādā pie grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kurā deputāti apsver vairākas izmaiņas Saeimas ikdienas darbā, tostarp balsojumos pieskaitīt tikai tos deputātus, kas balso „par” vai „pret”.

Pilsoņu iniciatīvas līdzautors žurnāla „Ir” žurnālists Pauls Raudseps uzver, ka Saeimā balsojums „atturas” šobrīd ir līdzvērtīgs balsojumam „pret”, tādēļ iedzīvotāji to var pārprast.

“Tas ir pēc būtības maldinošs, jo tas ir balsojums „pret”, tajā pašā laikā dod deputātiem iespēju teikt, ka viņiem tur ir kāda sevišķi niansēta attieksme, ka viņi varbūt ir tā „pret”, bet ne pa īstam, bet balsošanas izdrukā ir pilnīgi skaidrs – „atturas” nozīmē „pret”, un tas skaitās tieši tikpat „pret” kā īstais „pret” balsojums. Bet daudzi cilvēki to nesaprot. Ļoti daudzi balsojumi Saeimā, ne vairākums, bet ļoti daudzi arī svarīgi balsojumi tiek izšķirti tieši pateicoties šīm „atturas” balsīm,” norādīja Raudseps.

Seko līdzi jaunumiem un dalies ar tiem sociālajos tīklos!

Ziņas avots: lsm.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Iniciatīvas iesniedzējs un citi eksperti izsakās par iniciatīvas piedāvātajām izmaiņām04. Oct (2017)

LV portāls jautā: "Kā vērtējat Saeimā iesniegto sabiedrības iniciatīvu likvidēt iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties?"

Jānis Skutelis, komiķis:
"Man kā komiķim paradoksi šķiet saistoši, bet kā pilsonim gribētos no tiem maksimāli izvairīties. Ejot uz vēlēšanām un izvēloties, par ko balsot, es vados pēc partijas programmas un deputātu kandidātu viedokļa man svarīgos jautājumos. Taču situācija kļūst paradoksāla, kad uzreiz pēc ievēlēšanas Saeimas deputāti kā pašsaprotamu saņem iespēju no sava viedokļa atturēties."

Māris Pūķis, Dr.oec., LPS vecākais padomnieks:
"Balsojumā atturoties, ir iespējams ietekmēt balsošanas rezultātu. Vēlētājs saņem signālu, ka Saeimas deputāts nav izlēmis būt "par" vai "pret". Tas nozīmē, ka balsojamā priekšlikuma iesniedzējs nav pārliecinājis tautas ievēlēto priekšstāvi. Iespēja nebalsot ir ļoti svarīga balsošanas sastāvdaļa. Tās analogs ir viens no vēlēšanu principiem – brīvas vēlēšanas. Piespiežot balsot, sabiedrība radikalizējas, proti, samilst konflikti, rodas tendence tautu "piespiest piekrist" pārliecināšanas vietā.

Ja Saeimā būs tikai iespēja "par" vai "pret", tas veicinās oligarhu varas nostiprināšanos politiskajās partijās, jo šāda kārtība stimulēs bezierunu pakļaušanos partijas vadībai, kura lēmumus sāk pieņemt arvien šaurākā lokā. Iespēja atturēties palēnina likumdošanas procesu, to ir iespējams sabiedrībā labāk apspriest un tādējādi izvairīties no kļūdām. Mums ir tik daudz likumu, ar kuru saturu neviens vēl nav iepazinies, tādēļ nevajag jaunu likumu steidzināšanu.

Arī valsts pārvaldes izdevumu samazināšana ir iespējama, tikai samazinot likumu skaitu un apjomu. Iespēja balsojumā "atturēties" noteikti ir jāsaglabā."

Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs:
"Ir nepieciešams laiks, lai atbildētu uz šo jautājumu. Sākotnēji ir jāuzklausa iniciatīvas virzītāju argumentācija, turklāt jāizvērtē arī pretargumentācija. Likumdevējam, vēsturiski iestrādājot šo regulējumu likumā, acīmredzot ir bijis kāds mērķis. Arī tas ir jānoskaidro. Iespējams, vērtīgi būtu izvērtēt citu Eiropas valstu parlamentu balsojumu regulējumu. Līdz ar to tikai pēc tam varēšu sniegt konkrētu viedokli par šo tēmu."

Ritvars Jansons, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs:
"Funkciju "atturas" var likvidēt, jo, skaitot balsis, tik un tā atturēšanos pierēķina klāt balsīm "pret"."

Ivars Brīvers, Saeimas deputāts:
"Saeimas deputātiem balsojumā nevajag liegt iespēju atturēties. Kaut gan esmu parakstījis neoficiālas saistības, ar kurām apņēmos šādi nebalsot, un pēdējā mēneša laikā ne plenārsēdēs, ne komisijās neesmu balsojumā atturējies, ir taisnība, ka deputātam ir jābūt ar pietiekamām zināšanām, lai paustu viedokli jebkurā jautājumā. Tomēr var būt objektīvi apstākļi, kāpēc tas nav iespējams.

Minēšu tipisku piemēru – likumprojekti par nodokļu reformu, kurus Saeimā izskatīja vasarā. Šo apjomīgo dokumentu paketi opozīcijas deputāti saņēma īsi pirms plenārsēdes. Kā ekonomists varu teikt, ka rūpīga šo dokumentu izpēte prasītu vismaz mēnesi. Šajā gadījumā nācās izdarīt ātrus secinājumus, kurus es kā profesionāls ekonomists nevaru atzīt par pietiekami pamatotiem. Vēl viens piemērs – ja plenārsēdē pārtraukumu atliek vairāk nekā par stundu, kā tas bija vienā no pavasara sesijas plenārsēdēm, tad ir gluži dabiski, ka deputātam var rasties vajadzība atstāt plenārsēžu zāli, līdz ar to nedzirdēt visu, ko debatēs apsprieda. Tāpēc ir tikai godīgi, ka deputāts, atgriežoties zālē, atzīst to, ka nav pietiekami kompetents, lai balsotu "par" vai "pret".

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas deputāti, tostarp arī es, ir iesnieguši priekšlikumus izmaiņām Saeimas kārtības rullī, kuros saglabā iespēju balsot "atturos", taču tādā gadījumā to balsis, kuri ir atturējušies, nepievieno balsīm "pret", kā tas ir pašlaik. Šobrīd balsošana "atturos" būtībā ir citādi nosaukta balsošana "pret". LRA frakcijas deputāti arī tagad nespiež balsošanas pogu "atturos", bet atturēšanās gadījumā nebalso vispār.

Rezumējot, iespēja balsojumā atturēties ir jāsaglabā, to neuzskatot par balsošanu "pret"."

Ilmārs Latkovskis, Saeimas deputāts:
"Es pats piederu pie tiem nedaudzajiem deputātiem, kuri balsojumos nekad neatturas. Šajā Saeimā man nav tādu balsojumu, iepriekšējā – kļūdas pēc pāris bija. Tomēr uzskatu, ka balsojums "atturos" nav jāliedz, jo pēc būtības tas ir negribīgs vai nepārliecinošs balsojums "pret". Vienlaikus, ja kādam deputātam sakrājas daudz balsojumu "pret", tā ir slikta indikācija, kas liek domāt – kāpēc? Savukārt tas nav labs rādītājs.

Šobrīd arī deputātu interpretācija, ko tad nozīmē šis "atturos", ir visnotaļ dažāda. Manuprāt, vienkāršs balsojuma "atturos" aizliegums nekādi neietekmēs Saeimas darba kvalitāti. Aktuālāks ir jautājums par to, kāpēc dažkārt deputāti vispār atturas jeb izvairās no balsošanas. Vai tas ir, piemēram, interešu konflikta gadījumā? Respektīvi, katrs tāds gadījums deputātam būtu jāpamato."

Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Raksta avots: m.lvportals.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāvis Jānis Veide izsakās par citu valstu pieredzi “atturas” pogas alternatīvās22. Sep (2017)

LTV1 Rīta Panorāmas telefonintervijā Jānis Veide izteicās, ka: “Ir vairākas valstis gan Eiropā, gan skatot visā pasaulē kopsummā, kur ir divi dažādi iespējamie varianti kā pieņemsim ASV, Apvienotās Karalistes, Īrijas, Nīderlandes un Slovēnijas parlamentos nepastāv iespēja balsot “atturos”, pastāv tikai vai nu “par” vai nu “pret” un otra iespēja ir kā Dānijā un Zviedrijā, kur parlamentiem pastāv iespēja balsot “atturos”, taču šis balsojums netiek skaitīts kopējā balsojumā un lēmumu izšķir tikai “par” un “pret” attiecība, kas nozīmē, ka patiešām “atturos” būtu tā kā tam būtu jābūt, ja cilvēks ir lēmis, ka viņš nevēlās ietekmēt balsojumu, tad “atturos” nebūtu jāņem vērā. Līdz ar to, pastāv šīs divas iespējas.”

Skaties LTV1 reportāžu: Telefonintervija ar Jāni Veidi

AUTORS: ZIņAS MB

18. septembrī iesniegto iniciatīvu par "atturēties" pogas likvidāciju komentē tās autors un Jānis Urbanovičs21. Sep (2017)

“Ir nepieļaujami, ka deputāti spēj izvairīties no atbildības, tēlojot, ka viņi atturas balsojumā, kad faktiski tas ir balsojums “pret”. Šie balsojumi ļauj deputātiem slēpt savu patieso viedokli,” Pauls Raudseps komentē pastāvošo situāciju Saeimas balsojumu izvēles iespējās.

Iniciatīvas pārstāvis arī piemin piemēru, kad šī aprunātā balsojuma poga izrādījās neparocīga: ”Viens no svarīgākajiem balsojumiem pēdējo 10 gadu laikā bija balsojums par to, vai atļaut veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā. Tajā gadījumā 35 nobalsoja ”par”, septiņi – “pret”. Varētu domāt, ka pieņemts. Bet, nē – vēl 37 deputāti atturējās, un līdz ar to šis priekšlikums tika noraidīts. Un tas noveda pie Saeimas atlaišanas.”

“Ja likvidēs pogu “atturas”, un tas viņiem (tautai) palīdzēs dzīvē, es esmu par,” Jānis Urbanovičs mainījis savu viedokli šajā jautājumā: “Ja tauta par to nav mierā, nu tad es šo savu viedokli pielāgošu tautas gribai.”

Skaties LNT reportāžu: Savākti 10 tūkst. parakstu par ideju liegt Saeimas deputātiem iespēju “atturēties” balsojumā

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Iniciatīvu ar 11 261 parakstiem iesniedz Saeimā!18. Sep (2017)

18. septembrī Saeimā tika iesniegta pilsoņu iniciatīva likvidēt iespēju atturēties Saeimas balsojumos. Saeimas deputāti tiek ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus, nevis izvairītos no tiem. Patlaban Saeimas kārtības rullis ļauj deputātiem ne tikai balsot "par" vai "pret" lēmumiem, bet arī "atturas".

"Šāda iespēja ir nepareiza un maldinoša, tāpēc ierosinām to likvidēt", saka iniciatīvas līdzautors, “Ir” žurnālists Pauls Raudseps. "Deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā — izstrādājot likumus, apstiprinot amatpersonas, lemjot citus jautājumus. Atturēties nozīmē ne tikai atzīt, ka deputāts ar uzdevumiem netiek galā, bet arī maldināt vēlētājus par savu faktisko nostāju."

Satversmē rakstīts, ka Saeima "taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu", tas ir, no visiem balsojošiem deputātiem absolūtam vairākumam ir jānobalso "par". Līdz ar to, "atturas" balsis faktiski tiek pieskaitītas "pret" balsīm. Ir pat iespējami tādi kuriozi, ka balsojumā, kurā piedalās visi 100 deputāti, 50 nobalso "par", bet lēmums tiek noraidīts, jo pārējie 50 ir "atturējušies".

Prakse liecina, ka deputāti izmanto atturēšanos pat valstiski izšķiroši svarīgos balsojumos. Piemēram, 2011. gadā prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu pēc tam, kad deputāti neatļāva veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Balsojums par to bija šāds: "par" - 35, "pret" - 7, "atturas" - 37. Tātad "par" nobalsoja piecas reizes vairāk nekā "pret", taču jautājumu izšķīra "atturībnieki", kuri faktiski balsoja "pret", bet slēpās aiz "atturas" mānīgās neitralitātes.

"Atturēšanās balsojumam var būt tālejošas valstiskas sekas, kā redzam pēc Saeimas lēmuma paglābt Šleseru no kratīšanas", norāda iniciatīvas atbalstītāja, žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele. "Šobrīd sabiedrības uzmanības degpunktā nonākušās oligarhu sarunas bija pamats KNAB lūgumam veikt kratīšanu pie Šlesera. Iespējams, lietā būtu iegūti svarīgi pierādījumi, tāpēc Saeimas “atturībnieku” balsojumu var vērtēt kā vienu no būtiskiem kavēkļiem krimināllietas izmeklēšanā, kuras izčākstēšanu tagad pēta Saeimas komisija. Tātad daudzo deputātu iespēja slēpties aiz balsojuma "atturas" ietekmē Latvijas sabiedrību vēl šodien, sešus gadus vēlāk."

Daudzos parlamentos, tai skaitā valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespēju izlikties, ka atturas, bet faktiski balsot pret. Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas un Austrālijas parlamentos nav iespēju balsot “atturas”. Dānijas un Zviedrijas deputātiem ir iespēja atturēties, bet lēmumu izšķir tikai “par” un “pret” balsis.

"Kāds var iebilst, ka ir balsojumi, kuros deputātam nebūtu ētiski piedalīties, piemēram, ja tas skar viņa personiskās intereses. Taču jau tagad deputāts var šādos balsojumos vienkārši nepiedalīties, un pašreizējā iespēja "atturēties" šo problēmu faktiski nerisina", norāda Raudseps. "Tieši otrādi, tā maldina vēlētājus, jo balsot "atturas" būtībā ir tas pats, kas balsot "pret".

Tāpēc iniciatīvas autori ierosinājuši no Saeimas Kārtības ruļļa 139. panta 1. daļas pēdējā teikuma - "Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas"" - svītrot vārdus „vai atturas”. Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar "par" balsu vairākumu vai noraidītu ar "pret" balsu vairākumu.

Ja deputātiem būtu liegts balsot "atturas", mazinātos viņu iespējas slēpt viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, kad faktiski viņi ir balsojuši pret. Tas palielinātu deputātu atbildību par savu darbu vēlētāju priekšā.

"Kopš iniciatīvas publicēšanas vietnē Manabalss.lv 2016. gada 2. februāri inciatīvu atbalstījis 11 261 cilvēku, tātad deputātu iespēja maldināt vēlētājus ar šķietamo atturēšanos ļoti daudziem šķiet nepieņemama", norāda Raudseps. "Tā kā šobrīd Saeima apspriež nozīmīgas izmaiņas Kārtības rullī, šis ir piemērots brīdis iniciatīvas iesniegšanai."

Pēc iniciatīvas iesniegšanas Saeimā, tās autors tiks aicināts uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi aizstāvēt savu ideju, kā arī uz sēdi tiks aicināti attiecīgās jomas eksperti. Pēc viedokļu apkopošanas, Saeima lems, vai iniciatīvu turpināt virzīt tālāk vai arī noraidīt.

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Mūrniece: Varētu diskutēt par balsojuma «atturēties» neskaitīšanu kopā ar «pret» balsīm19. Apr (2017)

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzskata, ka deputātiem ir jāsaglabā iespēja balsojumos atturēties, bet varētu diskutēt par to, ka šo tautas kalpu balsis neskaitītu kopā ar balsīm “pret”.

Pašreizējā kārtība nosaka, ka parlamenta balsojumos deputāti var balsot “par”, “pret” un “atturēties” un, lai pieņemtu lēmumu, “par” balsu skaitam jābūt lielākam nekā kopumā “pret” un “atturēties” nobalsojušo skaitam.

Mūrniece LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka deputātiem jābūt iespējai balsojumos atturēties, piemēram, gadījumos, kad ir iesniegts likumprojekts, kuru tautas kalpi konceptuāli atbalsta, bet zina, ka tiek gatavots labāk izstrādāts, izvērstāks un pamatotāks likumprojekts par šo pašu jautājumu.

Atturoties balsojumā, šādā gadījumā deputāti piedāvājumu konceptuāli nenoraida, bet par šo konkrētu izpildījumu nebalso “par”.

“Par ko varētu domāt - balsis “atturēties” neskaitīt klāt pie balsīm “pret”, lai būtu tikai “par” un “pret”, bet viņu [atturējušos] balsojums netiktu uzskaitīts kā balsojums "pret",” sacīja Mūrniece. Viņa arī pauda, ka daudz neglītāk par tiem, kas balsojumos atturas, rīkojas tie deputāti, kas izņem balsošanas kartes, un viņu balsojums nekādi nav fiksēts, “šajā gadījumā viņi patiešām nepilda savus pienākumus un tas ir apkaunojoši”.

Jau ziņots, ka Saeima 6.aprīlī noraidīja ierosinājumu atteikties no iespējas Saeimas deputātiem atturēties balsojumos. Tomēr diskusija par atturēšanos balsojumos parlamentā vēl varētu atsākties, jo portālā manabalss.lv ir savākti vairāk nekā vajadzīgie 10 000 paraksti iniciatīvai „Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties”.

Ziņas avots: lsm.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Lasi šeit, kura partija ir PAR iniciatīvu un kura ATTURAS!13. Jun (2016)

NACIONĀLĀ APVIENĪBA “VISU LATVIJAI!” – “TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI/LNNK” 
Uzskatām, ka balsojumos jāsaglabā līdzšinējā izvēles brīvība, taču vienlaikus deputātiem būtu jācenšas atturēšanās iespēja izmantot pēc iespējas reti un tikai tajos gadījumos, kad ir patiešām nepieciešama, būtiskākajos jautājumos paužot nepārprotamu nostāju “par” vai “pret”. Atturēšanās iespējas atcelšana pati par sevi nekādi negarantē Saeimas darba kvalitātes uzlabošanos.

NA nepiekrīt iniciatīvas autoru paustajam, ka balsojums “atturēties” nozīmē izvairīšanos no lēmuma pieņemšanas. Ikviens deputāts, atturoties balsojumā, saprot šī lēmuma juridiskās sekas, apzinoties, ka Saeimā lēmumi tiek apstiprināti ar “par” balsu vairākumu. Balsojums “atturēties” dod iespēju nepaust klaju noraidījumu idejai, kas kopumā nav atbalstāma, taču balsotāja ieskatā nestu arī ieguvumus. 

Taisnība, ka daļa sabiedrības nepareizi uztver balsojuma “atturēties” nozīmi, taču tas nenotiek maldināšanas dēļ, jo informācija par to, kā Saeimā tiek pieņemti lēmumi, ir publiski pieejama; iespējams, tā vienkārši būtu plašāk jāskaidro.

NO SIRDS LATVIJAI
Frakcija “No sirds Latvijai” neatbalsta “ManaBalss.lv” virzīto iniciatīvu “LIKVIDĒSIM IESPĒJU SAEIMAS DEPUTĀTIEM BALSOJUMOS ATTURĒTIES”, jo uzskata, ka šādā veidā tiek liegta iespēja deputātiem parādīt savu nostāju. Balsojums “Atturas” parāda deputātu attieksmi konkrētā jautājumā – piemēram, kad kāda no likuma normām vai Saeimas lēmums konceptuāli būtu atbalstāms, bet nav pieņemama konkrētā redakcija vai piedāvātais risinājums. 

Tajā pašā laikā “No sirds Latvijai” atbalsta viedokli, ka varētu tikt mainīta balsu skaitīšanas kārtība un nodotās balsis “Atturas” netiktu pieskaitītas pie balsojuma “Pret”. Īpaši būtiski tas ir gadījumos, kad  priekšlikumus (likumprojekti un lēmumu projekti) izstrādā opozīcijas pārstāvji un tie pēc būtības ir atbalstāmi, tomēr pozīcijas deputāti, balsojumā atturoties, tos noraida. 

VIENOTĪBA
Šobrīd Saeimas kārtības rullis deputātiem paredz iespēju paust savu attieksmi pret Saeimas lēmumiem trīs veidos - balsojot “par”, balsojot “pret” vai atturoties. Balsojums “pret” nozīmē, ka attiecīgais priekšlikums ir absolūti nepieņemams, savukārt atturēšanās liecina, ka deputātam vai nu nav pietiekamas informācijas par to vai arī deputāts šaubās par tā lietderību. Tā kā ne katrs iesniegtais likumprojekts vai priekšlikums ir atbalstāms vai absolūti nepieņemams, nebūtu pareizi likvidēt iespēju atturēties balsojumos, tomēr tas, vai deputāts šādi balsojis pamatoti, ir atkarīgs no deputāta spējas vēlētājiem paskaidrot savu nostāju, kas savukārt ir katra deputāta politiskās kultūras un gribas jautājums. Partijas VIENOTĪBA frakcija ir starp tām Saeimā pārstāvētajām partijām, kas 12. Saeimas balsojumos atturējušās vismazāk reižu. 

PIE FRAKCIJĀM NEPIEDEROŠS DEPUTĀTS ARTUSS KAIMIŅŠ
Kā jau katru Manabalss.lv iniciatīvu, arī šo es atbalstīši tālākai virzībai Saeimā. Uzskatu, ka deputāti nedrīkstētu ignorēt vairāk kā 10 000 nodokļu maksātāju iniciatīvu. Konkrēto iniciatīvu atbalstu arī pēc būtības. Uzskatu, ka deputāta, kā tautas priekšstāvja, pienākums ir noformulēt savu viedokli par visiem dienas kārtībā esošajiem jautājumiem. Nav pieļaujama situācija, kad deputātam nav viedoklis, tas ir, viņš atturas, jo tas pēc būtības tāpat ir balsojums "pret". Atturēšanās iespēja ir koalīcijas iespēja neatbalstīt opozīcijas priekšlikumus, un pēc tam taisnoties: "Mēs jau neesam pret!".

LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA
LRA frakcijas deputāti atbalsta iniciatīvu likvidēt iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties.   

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA
Vēl domā, vai ir viedoklis! 

SASKAŅA
Vēl domā, vai ir viedoklis! 

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Lasi ekspertu viedokļus par iniciatīvu!05. May (2016)

Olafs Grigus, Providus pētnieks

Lai gan teorētiski ir iespējamas situācijas, kur, deputātam klāt esot, varētu būt attaisnojami nepaust viedokli, “atturas” balsojums diemžēl šim mērķim nekalpo, jo šāda balsojuma faktiskās sekas šobrīd ir līdzvērtīgas “pret” balsojumam. “Atturas” balsojums ne vien ir pielīdzināms “pret” balsojumam, bet arī nepalīdz vēlētājiem uzzināt vairāk par deputāta motivāciju, izvēloties tieši šādu balsojuma veidu. Ņemot vērā to, ka arī “atturēšanās” motivācija nav tūlītēji saprotama bez papildus paskaidrojuma, principā nav iemesla šādai dažādi interpretējamai pret balsojumu gradācijai, kuras eksistēšana kļūst šķietama, pastāvot dažādiem iniciatīvas noraidīšanas veidiem.

Nevajadzētu gan arī pārspīlēt, apgalvojot, ka deputāti regulāri izmanto “atturēšanās” balsojumu, lai izgāztu likumdošanas iniciatīvas. Kā konstatēts PROVIDUS un Delnas veiktā Saeimas monitoringa laikā, šāda prakse vērojama salīdzinoši reti. Vienlaikus gan novērots arī, ka “atturas” balsojumi tiek izmantoti ne vien Saeimas plenārsēdēs, bet arī komisiju sēdēs. Saeimas mājas lapā pieejamā informācija lielākoties neatļauj sabiedrībai sekot līdzi tam, kā konkrēti deputāti komisiju sēdēs balsojuši. Tāpat parasti nav iespējams konstatēt, kuri deputāti, atrodoties komisijas sēdē, nav nobalsojuši vispār. Tāpēc nevarētu teikt, ka atbrīvošanās no “atturas” balsojuma atrisinātu uzreiz visas ar deputātu balsojumiem saistītās problēmas.

Iveta Kažoka, politoloģe

Es piekrītu, ka Saeimas deputāta balsojums "atturas" ir mulsinošs - ne visi vēlētāji zina, ka šādas balsis tiek pieskaitītas balsojumam "pret" kādu iniciatīvu. Proti, pēc būtības "atturēšanās" ir analoga "pret" balsojumam - abiem šiem balsojumiem ir identiskas sekas.

Vienlaikus, man šķiet, ka no "atturēšanās" balsojuma nevajadzētu atteikties pilnībā: es pieņemu, ka ir situācijas, kad deputātam var būt arī labi un pamatoti iemesli šaubīties par kādas ieceres saturu vai izpildījumu. Es pati dažādās dzīves situācijās (piemēram, sabiedrisko organizāciju darbā) esmu dažkārt balsojumā "atturējusies", ātrumā nespējot saorientēties, vai kāds priekšlikums ir labs vai slikts un līdz ar to nevaru uzņemties atbildību par sava balsojuma vai nebalsošanas sekām. Labāks risinājums problēmai: pāreja uz uz tādu balsu skaitīšanas sistēmu, kur balsis "atturas" netiek ieskaitītas kopējā balsojumā, proti, kur svarīga ir tikai par/pret balsu attiecība (ja vien likums neprasa konkrētu "par" balsu skaitu kāda lēmuma pieņemšanai).

Valdis Liepiņš, 11.Saeimas deputāts

12. Saeimas „deputāti-atturībnieki” ir sasnieguši jaunu rekordu 2016.g.21.apriļa Saeimas sēdes balsojumā par likumprojektu: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (553/Lp12): balsojums: par 30, pret 6, atturas 51. LIKUMPROJEKTS NORAIDĪTS.

Varam priecāties par tiem sešiem deputātiem, kuri atklāti nobalsoja PRET vāji sagatavotu likumprojektu: Rihards Kols, Ilmārs Latkovskis, Ināra Mūrniece, Imants Parādnieks, Veiko Spolītis un Edvīns Šņore. Bet ko lai sakām par 51 „atturībnieku”?

Deputātus ievēlam, lai viņi izšķirtos, lemtu un loģiski pamatotu savus balsojumus, nevis censtos izvairīties no atbildības ar balsojumu „atturas”. „Atturas” atbilstoši Saeimas kārtības rullim panāk to pašu kā balsojums „pret”. Jādomā, ka katrs deputāts to saprot un zina, kad vēlas kādu likumprojektu izgāzt, bet baidās atklāti nobalsot „pret”. Ar šādām deputātu izdarībām, nav jābrīnās par neuzticību deputātiem un Saeimai.

Šajā konkrētā gadījumā citu balsis neskaitījās! „Atturībnieki” bija absolūtā vairākumā! Likumprojekts būtu noraidīts, pat ja visi pārējie 49 deputāti būtu to atbalstījuši! Tas ir absurds! Citi gadījumi nav tik ekstrēmi, bet arī nevieš neko labu par Saeimas Kārtības rulli un no tā izrietošiem Saeimas „atturībniekiem”.

Grozīsim Saeimas Kārtības rulli! Neļausim deputātiem vairs niekoties ar balsojumiem! Deputātiem jālemj, nevis jāatturas! Likvidēsim balsojumu „atturas”!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Skaties raidījumu "Skutelis ir studijā" par Saeimas "atturībniekiem"!09. Feb (2016)

Raidījuma ierakstu iespējams noskatīties šeit: http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/65397/skutelis-ir-studija.-atturibnieki/

"Raidījuma tēma šoreiz absolūti relaksējoša — Saeimas kārtības rullis. Ir deputāti Saeimā, kas šo kārtības rulli ievēro, bet ir arī daļa, kas atturas, jo tas ir tik izdevīgi — neviena jūtas netiek aizskartas. Varbūt arī sadzīvē vajadzētu ieviest šādu praksi? Ja tevi kāds bildina — tu vari teikt «jā», vari teikt «nē» un vari arī …«atturēties». Skutelis neatturas, bet iesniedz Manabalss.lv savu iniciatīvu šo kārtību mainīt. Kādā veidā? Skatieties «Skutelis IR studijā»!"

AUTORS: ANNIJA EMERSONE