Tā kā esi parakstījis šo pašvaldībai adresēto iniciatīvu, uzrunājam Tevi ar aicinājumu atbalstīt patiesi spēcīgas un efektīvas kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi Latvijas pašvaldībās! Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un aicina arī Tevi to parakstīt un dalīties ar to savos sociālo mediju kontos. Lūdzam iepazīties arī ar iniciatīvas pielikumā izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums un nepieciešams risinājums. Ja atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos! Tavai balsij ir nozīme!
Aicinājums iestāties par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās un parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!"30. Oct (2020)
Iniciatīvas prasība ir apstiprināta ministrijā (VARAM)!
Pārstāvis: Gita ĒrglePublicēta: 19. Mar (2019)PAR LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMJU UN DZĪVES KVALITĀTES NOSARGĀŠANU JELGAVAS NOVADĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Jelgavas novada domē
Mēs, Jelgavas novada iedzīvotāji un uzņēmēji, esam PRET sabiedriskajā apspriešanā izsludinātā “Jelgavas novada teritorijas plānojums 2019.-2033.gadam” (turpmāk – Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas noteikumos 56.un 57.punktu redakcijā ietverto normu, kas bez skaidri definētām prasībām, apbūves parametriem un citām konkrētām prasībām šādā formulējumā potenciāli apdraud un nākotnē ietekmēs ne tikai lauksaimniecības zemju, t. sk. nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemju teritoriju izmantošanu, bet arī visa novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tas ir pretrunā ar 2011.gada 13.oktobra likuma “Teritorijas attīstības plānošanas likums” 2.pantā definēto plānošanas mērķi - plānot tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti. Tas ir pretrunā ar Teritorijas plānojuma dokumentos ietverto saturu, piemēram, ka: “Lauku teritorijā (ārpus ciemiem) tiek plānota viensētu tipa apbūve un lauksaimnieciskā ražošanas apbūve, kā arī paredzēts saglabāt lauku vides ainavu un dabas pamatnes teritorijas (meži, ūdeņi, lauksaimniecībā izmantojamās zemes).” (Paskaidrojuma raksts, 25. lpp.).
Vēršam uzmanību, ka Ministru Kabineta (turpmāk – MK) 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – VTP Noteikumi) 161.punktā ir ne tikai noteiktas teritorijas, kurās ir atļauts izvietot vēja elektrostacijas, bet, ka 162. punkts paredz iespēju noteikt teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta. Mūsu izpratnē MK VTP Noteikumu 161.punktā minētā atļauja izvietot lauksaimniecības teritorijā vēja elektrostacijas (ne vēja parkus), kuru jauda ir lielāka par 20 kW, ir saistīta ar iespēju lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem nodrošināt ražošanai nepieciešamo elektroenerģiju alternatīvā veidā. Tas izriet arī no MK VTP Noteikumu 2.20 punktā ietvertā skaidrojuma, ka teritorijai var noteikt papildizmantošanas veidu, kas ir pakārtots funkcionālajā zonā noteiktajam galvenajam izmantošanas veidam, to uzlabo vai veicina. Energoapgādes uzņēmumu apbūve lauksaimnieciskajā teritorijā ar mērķi ražot elektroenerģiju plaša patēriņa tirgus vajadzībām nekādā veidā neuzlabo un neveicina galveno izmantošanas veidu, tāpēc nav atbalstāma. Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam no 56.punkta redakcijas svītrot tekstu: “…un Lauksaimniecības teritorijā (L)” pamatojoties uz MK VTP Noteikumu 162.punktā noteikto, ka teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta. Lūdzam svītrot teritorijas plānojumā paredzēto lauksaimnieciskās teritorijas papildizmantošanas veidu “345. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006)”.
Tiks panākts, ka Jelgavas novada teritorijas plānojumā iestrādātā norma, kas apdraud un nākotnē ietekmēs ne tikai lauksaimniecības zemju, t. sk. nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemju teritoriju izmantošanu, bet arī visa novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tiks atcelta.
Iniciatīvas jaunumi
Pēc kolektīvā iesnieguma Jelgavas novada domē ar platformā ManaBalss savāktajiem iedzīvotāju parakstiem par iniciatīvu "Par lauksaimniecības zemju un dzīves kvalitātes nosargāšanu Jelgavas novadā" arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi Jelgavas novada teritorijas plānojumu. Balstoties uz konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, 2019. gada 11. decembrī ministrija ir pieņēmusi lēmumu par tā darbības apturēšanu. Iniciatīvas pārstāvis Ainārs Sviklis rakstiskā komentārā ManaBalss vērtē, ka līdz ar šo Jelgavas novada iedzīvotājiem ir izdevies nosargāt savas intereses. Ir panākts, ka ir atcelta Jelgavas novada teritorijas plānojumā iestrādātā norma, kas varēja apdraudēt un nākotnē ietekmēt ne tikai lauksaimniecības zemju, tai skaitā nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemju teritoriju, izmantošanu, bet arī visa novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Kopumā tika savākti vairāk kā 600 paraksti, tai skaitā 245 ar platformas ManaBalss starpniecību, un priekšlikums iesniegts Jelgavas novada pašvaldībā teritorijas attīstības plānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā. Lai arī iniciatīvā tika norādīta skaidra argumentācija par pašvaldības iespējām lemt iedzīvotāju interesēs, vairāk nekā 600 iedzīvotāju parakstītais priekšlikums tika noraidīts. Pārstāvot iniciatīvas atbalstītājus un cerot uz izpratni, vērsos pašvaldībā ar lūgumu atkārtoti izvērtēt iedzīvotāju intereses, taču pašvaldības lēmums netika mainīts, un 2019. gada 28. augustā Jelgavas novada domes deputāti ar balsu vairākumu lēma apstiprināt saistošos noteikumus "Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.–2033. gadam Jelgavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa", kas stājās spēkā 2019. gada 11. septembrī. Uzskatot, ka iedzīvotāju priekšlikums ir noraidīts nepamatoti, tika izmantota Teritorijas attīstības plānošanas likumā paredzētā iespēja un noteiktajā teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas kārtībā nosūtīts iesniegums VARAM. Pretēji pašvaldības viedoklim, VARAM pēc iesnieguma izvērtēšanas un veicot teritorijas plānojuma pārbaudi, ir secinājusi, ka iedzīvotāju intereses ir noraidītas bez pamatotas argumentācijas. Papildus tam ir konstatēts, ka ir pārkāptas virkne normatīvo aktu prasību lokālplānojuma izstrādei. Rezultātā ir izdots rīkojums par Jelgavas novada domes 2019. gada 28. augusta saistošo noteikumu Nr. 6 "Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.–2033. gadam Jelgavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/153 pieejams šeit. Apsver savu atbalstu ManaBalss autoru jaunajām iniciatīvām! Jelgavas novada iedzīvotājiem izdodas nosargāt savas intereses17. Dec (2019)
Vides pārraudzības valsts birojs (birojs) SIA "Eolus" ir izdevis atzinumu par vēja elektrostaciju parku "Dobele" un "Pienava" būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā atļauj izbūvēt 35 no sākotnēji plānotās 51 vēja turbīnas. Tā aģentūru LETA ir informējis uzņēmuma valdes loceklis Gatis Galviņš. Biroja atzinums ir izšķirīgs priekšnosacījums kompānijas nākamajam solim – būvniecības sākuma saskaņošanai pašvaldībās, kur priekšā ir sabiedrības iniciatīva "Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem". Šis ierosinājums ManaBalss platformā guva vairāk nekā 2000 atbalstītāju parakstus, un tie papildināja iniciatīvas pārstāvju savāktos vairākus tūkstošus fizisko parakstu. Kopumā zem prasības neatļaut vēja parku būvniecību pie Dobeles un Tukuma tika savākti vairāk nekā desmit tūkstoši parakstu, kas tika iesniegti Dobeles novada domē un Tukuma novada domē. Šis precedents arī ļauj minēt, kā paredzami varētu norisināties citas iniciatīvas ‒ "Par lauksaimniecības zemju un dzīves kvalitātes nosargāšanu Jelgavas novadā" ‒ gaita. Tā ir iesniegta Jelgavas novada domē. Pēc biroja sniegtā atzinuma ir paredzams, ka Tukuma novadā varētu tikt izbūvētas 22 vēja turbīnas, bet Dobeles novadā – 13. Divas no atļautajām vēja turbīnām iespējams izbūvēt tad, ja "Eolus" izdosies vienoties ar pieguļošo zemju īpašniekiem un pārvietot tās ārpus nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām. Proti, VPVB atzinumā norādīts, ka turbīnu un tām nepieciešamo būvju izveide nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās nav pieļaujama. Birojs neatļauj būvēt virkni no iecerētajām vēja turbīnām dažādu iemeslu dēļ – gan dēļ pārāk tuvu esošām dzīvojamām mājām, gan, lai samazinātu ietekmi uz putniem un sikspārņiem, gan arī atsevišķu citu normatīvu prasību dēļ. "VPVB ir izvirzījis stingras prasības gan parka būvniecības, gan arī ekspluatācijas laikā. Piemēram, 12 vēja turbīnas būs jāaprīko ar speciāliem risinājumiem apledošanas mazināšanai, bet daļā vēja parka būs jāievēro speciāls darbības režīms, kas mazinās sikspārņu bojāejas risku. Tāpat tiks veikts sikspārņu un putnu monitorings," paskaidroja Galviņš. Daļai vēja turbīnu jāizstrādā speciāls darbības grafiks, lai apkārt dzīvojošos cilvēkus neapgrūtinātu kustīgās ēnas jeb mirgošanas efekts. Līdztekus būs jāveic arī trokšņu līmeņu mērījumi, lai tie nepārsniegtu noteiktos robežlielumus. Birojs noteicis arī, ka elektrostaciju būvniecības laikā nedrīkst būt liegta piekļuve tuvumā esošie īpašumiem, vēja parks nedrīkst arī būtiski ietekmēs infrastruktūras un inženierkomunikācijas būvju funkcionēšanu. Tāpat uzņēmumam ir jārealizē meliorācijas sistēmu pārveides projekti. Būvdarbi plānojami un veicami tā, lai respektētu piegulošu teritoriju izmantošanu un neradītu nesamērīgu apgrūtinājumu vai traucējumus, noteicis VPVB, skaidrojot, ka vibrācijas mazināšanai jāveic pasākumi, lai neradītu riskus ēku un būvju drošībai. Ja pašvaldību apstiprinājums tiks saņemts, tad jau pēc būvniecības pabeigšanas parkus uzraudzīs Valsts vides dienests, VPVB, Dabas aizsardzības pārvalde, Veselības inspekcija, kā arī pašvaldības. Tāpat vēstīts, ka uzņēmums "Eolus" tuvāko četru gadu laikā Dobeles un Tukuma novados par aptuveni 250 miljoniem eiro plānoja būvēt Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku, uzstādot 51 vēja turbīnu, un iecere izsaukusi pretestību vietējo iedzīvotāju vidū. Uzņēmums ir paziņojis par iespēju izskatīt šādu ieceri arī Jelgavas novada Elejas pagastā. Arī Jelgavas novada domei šā gada aprīļa vidū ir nosūtīts kolektīvais iesniegums "Par lauksaimniecības zemju un dzīves kvalitātes nosargāšanu Jelgavas novadā" ar prasību nepieļaut vēja parka izbūvi. Tas mana Balss platformā guva nedaudz lielāku atbalstu par autoru noteikto 200 parakstu slieksni. Avots: LETA, ManaBalss.lvDobelē un Tukumā tomēr ļauj izvietot 35 vēja turbīnas19. Jul (2019)
Iedzīvotāju iniciatīvas grupa „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” aicina apmeklēt forumu „Kāds Latvijai ieguvums no vēja parkiem?”, kurā tiks dziļāk apskatīta šī tēma ‒ par vēja enerģiju un tās devumu nacionālā mērogā. Šī ir gan tematiski līdzīga, gan reģionam atbilstīga iniciatīva arī ierosinājumam „PAR LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMJU UN DZĪVES KVALITĀTES NOSARGĀŠANU JELGAVAS NOVADĀ”, tāpēc publicējam to arī šai iniciatīvas ziņu sadaļā. Foruma mērķis: apzināt vēja parku devumu Latvijai lokālā un nacionālā mērogā
FORUMA PROGRAMMA
9:30 - Reģistrācija 10:00 - 1. daļa - ekspertu paneļdiskusija „Kāds Latvijai ieguvums no vēja parkiem?”
~ 12:00 Pauze 13:00 - 2. daļa - politiskā paneļdiskusija „Nacionālais enerģētikas un klimata plāns - kā Latvijai iegūt vairāk?” ~ 15:00 Noslēgums. Reģistrācija klausītājiem.
Foruma aktualitāte
Kopš 2018. gada rudens plašu rezonansi sabiedrībā ir izsaucis zviedru kompānijas „Eolus” nodoms izbūvēt VES parku ar 51 vēja ģeneratoriem līdz 245 metru augstumā Dobeles un Tukuma novados auglīgās, augstvērtīgās lauksaimniecības zemēs tuvu blīvi apdzīvotām vietām. Pret šo projektu iebilst vairāk kā desmit tūkstoši iedzīvotāju. „Eolus” ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) ziņojuma sagatavotāji SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” uzskata, ka šis VES projekts sniegs labumu lokālā un nacionālā mērogā Latvijas tautsaimniecībai, t.sk., AER mērķu sasniegšanai, kas esot nozīmīgāks ieguvums Latvijai. Līdztekus jāuzskaita arī negatīvie aspekti ‒ mirgošanas efekts, troksnis, būtiskas izmaiņas ainavu kvalitātē, lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības samazināšanās, vides risks, negatīva ietekme uz ornitofaunu un sikspārņu populācijām, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes izmaiņas. Foruma ietvaros plānots noskaidrot:
Uz tikšanos! Iedzīvotāju iniciatīvas grupa „Par Zemgali BEZ vēja ģeneratoriem” Kontaktinformācija:
Iniciatīvas autori aicina uz konferenci par vēja parkiem02. May (2019)
Laiks: trešdien, 2019. gada 8. maijā
Vieta: Dobeles pilsētas kultūras namā, Baznīcas ielā 6, Dobelē
Pasākuma moderators - žurnālists Ansis Bogustovs
Andrejs Apaņuks, EM Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktors
Kaspars Osis, LTRK Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs, SIA „RCG Lighthouse” valdes priekšsēdētājs
Ilmārs Stuklis, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks
Edgars Groza, AS „Latvenergo” Izpētes un attīstības funkcijas projektu vadītājs
Ilvars Pūpols, „Enefit”, „Eesti Energia” uzņēmums, AE projektu vadītājs
Kristaps Stepanovs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis
Dr. phys. Visvaldis Grāveris, fizikas doktors
Dace Škorņika, PZBVĢ iedzīvotāju un uzņēmēju pārstāve, Dobeles novada pašvaldības Dobeles pagasta pārvaldes vadītāja
Informējam, ka pasākums tiks fotografēts un/vai filmēts. Iegūtie materiāli var tikt publicēti.
Šobrīd Ekonomikas ministrijā tiek izstrādāts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam (turpmāk – Plāns). Kā ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments tas cita starpā nozīmīgu lomu paredz arī vēja parku (on-shore) plašākai attīstībai Latvijā. Izstrādes stadijā šobrīd atrodas arī „Jūras plānojums 2030”, kas paredz teritorijas vēja parkiem jūrā (off-shore).
- vēja parku devumu Latvijai lokālā un nacionālā mērogā;
- vai Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam paredzētās AER saistības 45% apmērā ir pietiekami piesardzīgs mērķis un nākotnē nedraud Latvijai ar milzīgiem līgumsodiem un kādi ir paredzamie riski;
- kādi pasākumi un finansējuma avoti paredzēti Plānā AER mērķa sasniegšanai un kādu vietu tajā ieņem vēja enerģija salīdzinājumā ar citiem pasākumiem un to izmaksām;
- kādēļ Latvijai ir nepieciešams augstākais on-shore VES parks Eiropā;
- vai Latvijai būtu jāņem vērā Dānijas un Polijas pieredze un lēmums par lielo vēja parku pārnešanu no sauszemes uz jūras teritorijām;
- vai Plāns tiks virzīts kopā ar plānu par OIK2 vai jauno kompensāciju mehānismu „zaļās enerģijas” ražotājiem kā Plāna būtisku un neatņemamu sastāvdaļu;
- vai Plāns skaidro, cik nākotnē patērētājiem izmaksās „zaļā enerģija” Latvijā;
- vai Plāns paredz OIK par tirgus cenām (ar/bez kompensācijām) no vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai sekmētu masveida lokālo saules, ūdens un vēja enerģijas apjomu palielināšanu un saražotās elektroenerģijas nodošanu tīklā;
- kādi ir elektroenerģijas balansēšanas mehānismi Latvijai un ikgadējā noslodze;
nacionālās kompānijas „Latvenergo” konkurence brīvajā tirgū ekonomikas apstākļos, t. sk. attīstības plāni dzīvotspējīgu vēja enerģijas parku plānošanai;
- ko Latvija varētu iegūt no valsts jūras teritoriju nodošanas publiskā izsolē off-shore vēja parkiem;
- vai degradētās, pamestās pierobežas un/vai militārās zonas varētu tikt noteiktas kā iespējamās vēja un saules parku perspektīvās izmantošanas zonas Plānā un pašvaldību teritorijas plānojumos uz Latvijai izdevīgākajiem nosacījumiem;
- kāds Eiropas fondu atbalsts tiek plānots Plāna mērķu sasniegšanai - kādiem pasākumiem tas ir paredzēts;
- vai Latvijai būs vienlīdzīgs Eiropas fondu finanšu atbalsts Plāna mērķu sasniegšanai salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, piemēram, elektroautomobiļiem, saules paneļiem, pieslēgumu izbūves izmaksu segšanai un tml.;
- u.c.
Aija Stepanova
Mob. 29429071
[email protected]
English
Latviski
