Pārstāvis: Kaspars SavickisPublicēta: 20. Feb (2018)

MINIMĀLĀ ALGA LATVIJĀ 1000 EUR/MĒN
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
Parakstīšana apturēta
2'015
Jau parakstījuši 2'015
7'985

MANABALSS.LV PIEŅĒMUSI LĒMUMU APTURĒT PARAKSTĪŠANOS PAR ŠO INICIATĪVU, BALSTOTIES UZ PARTIJAS "ZZS" NEGODĪGU MĒĢINĀJUMU IZMANTOT PILSOŅU INICIATĪVAS PLATFORMU SAVAS PARTIJAS POLITISKAJAI REKLĀMAI. MĒS NEĻAUSIM IZMANTOT MŪSU LIETOTĀJU UN ATBALSTĪTĀJU SAZIEDOTOS MIKROZIEDOJUMUS, LAI POLITISKIE SPĒKI VIRZĪTU CAUR INICIATĪVĀM SAVAS INTERESES.

Plānveidīgi, trīs gadu periodā palielināt minimālo darba algu līdz 1000EUR mēnesī, proporcionāli palielinot mēneša neapliekamo minimumu līdz 820 EUR 2020.gadā. OECD, Eiropas Komisija un Tiesībsargs savos gada ziņojumos ir norādījusi, ka Latvija nepilda savas starptautiskās saistības, kuras uzņēmās parakstot Eiropas Sociālo hartu un Eiropas Pamattiesību hartu, visas šīs organizācijas norāda uz sociālo nevienlīdzību, zemo minimālo algu un neapliekamo minimumu. Minimālai algai ir jāsedz iedzīvotāju pamata ekonomiskās vajadzības! Veikt grozījumus likumā "Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli", Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos, 3 gadu periodā palielinot minimālo darba algu līdz 1000 EUR mēnesī un palielinot neapliekamo minimumu līdz 820EUR visām iedzīvotāju grupām. Mūsu piedāvātais risinājums : Izdarīt „Noteikumos par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” šādus grozījumus: Izteikt 2.punktu šādā redakcijā: “2.1. Ar 2019. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 400 euro 2.2.Ar 2019. gada 1. jūliju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 550 euro 2.3. Ar 2020. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 695 euro 2.4. Ar 2020. gada 1. jūliju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 820 euro; Izdarīt „Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” šādus grozījumus: Izteikt 2. punktu šādā redakcijā: "2.1. No 2019. gada 01.janvara Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 600 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 3,75 euro. 2.2. No 2019. gada 01. jūlija Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 750 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 4,70 euro. 2.3. No 2020. gada 01.janvara Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 875 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 5,4 euro. 2.4. No 2020. gada 01. jūliju Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 1000 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 6,25 euro.”

Iedzīvotājiem palielinoties algām, valsts budžets tikai iegūs, jo iedzīvotāji spēs tērēt vairāk, sekojoši budžeta ienākumi no citiem nodokļiem tika pieaugs, naudas apgrozījums valstī augs. Ir jāuzņemas atbildība par tām iedzīvotāju grupām, kas ir iestiguši parādos un emigrējušas no valsts lielāka ienākuma meklējumos, jādod iespēja iedzīvotājiem pelnīt un dzīvot, nevis eksistēt. Palielinot minimālo algu un neapliekamo minimumu visām sabiedrības grupām, gan invalīdiem, bērniem, gan pensionāriem un strādājošajiem pieaugs iedzīvotāju labklājība, uzņēmējdarbības vide un pirktspēja, attīstīsies ekonomika. Tiks rasts risinājumus kritiskajam darbaspēka trūkumam, tiks pilnvērtīgi izmantotas ražošanas jaudas, lai nodrošinātu pieprasījumu gan vietējam tirgum, gan eksportam. Pilnīgi izmantotās jaudas ļaus samazināt pašizmaksu, līdz ar to augs konkurētspēja. Uzņēmējdarbība stabili attīstīsies, tuvināsies produktivitātes vidējam Eiropas Savienības līmenim.

Iniciatīvas parakstītāji 2'015

Iniciatīvas jaunumi

Pēc partijas negodīgiem mēģinājumiem izmantot ManaBalss.lv platformu savai politiskajai reklāmai, tiek apturēta parakstu vākšana iniciatīvai23. Jul (2018)

ManaBalss.lv pieņēmusi lēmumu apturēt parakstīšanos par šo iniciatīvu, balstoties uz partijas "ZZS" negodīgu mēģinājumu izmantot pilsoņu iniciatīvas platformu savas partijas politiskajai reklāmai. Mēs neļausim izmantot mūsu lietotāju un atbalstītāju saziedotos mikroziedojumus, lai politiskie spēki virzītu caur iniciatīvām savas intereses.

AUTORS: ZIņAS MB

"Minimālā alga 1000 eiro – tas ir reāli pēc 20, nevis pēc 2 gadiem," Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists 20. Feb (2018)

Straujš minimālās algas kāpums nav nekāda brīnumnūjiņa, kas ar vienu mājienu mazinās ienākumu nevienlīdzību, tuvinās Latvijas algas Rietumeiropas līmenim un piepildīs valsts budžetu. Tieši otrādi - ja minimālo algu ceļ par daudz, tas gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem nodara vairāk kaitējuma nekā labuma, īpaši nozarēs un reģionos ar zemiem ienākumiem.

Latvijas Bankas uzņēmumu aptaujā katrs piektais Latvijas uzņēmums atbildēja, ka, palielinoties minimālajai algai 2014. gada sākumā, tam bija svarīgi vai ļoti svarīgi palielināt produktu cenas. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, minimālās algas kāpumu toreiz daļēji finansēja patērētāji (t.i., Latvijas iedzīvotāji); otrkārt, cenu paaugstināšana vairākiem uzņēmumiem nozīmēja konkurētspējas zudumu gan iekšzemes tirgū, gan ārvalstīs (t.i., tika veicināts importa pieaugums un ierobežots eksports).

Vājākas konkurētspējas un rūkošu ražošanas apjomu dēļ katram piecpadsmitajam Latvijas uzņēmumam bija svarīgi atlaist darbiniekus (kas nozīmē lielāku bezdarbu un emigrāciju). Turklāt katrs vienpadsmitais uzņēmums atbildēja, ka minimālās algas celšanas ietekmē viņam bija svarīgi ierobežot jauno darbinieku pieņemšanu darbā.

Vērts atcerēties, ka 2014. gadā minimālā alga pieauga pirmo reizi četru gadu laikā, turklāt pieaugums bija tikai 35 eiro. Un tomēr uzņēmēji skaidri norādīja, ka pat šajā gadījumā minimālās algas celšanai ir tādas nevēlamas blakusparādības kā produktu cenu celšana un darbinieku skaita samazināšana.

Jo lielāka ir minimāla alga salīdzinājumā ar vidējo algu, jo lielākas ir negatīvas sekas no strauja minimālās algas pieauguma. Piemēram, Latgalē minimālā alga pašlaik ir ap divām trešdaļām no vidējās algas privātajā sektorā, kas Eiropas Savienības (ES) mērogā ir ļoti augusts rādītājs, un tieši Latgale bija vienīgais Latvijas reģions, kur bezdarba līmenis 2016. gadā (17.5%) nesamazinājās salīdzinājumā ar 2013. gadu (šeit jāatzīmē, ka minimālā alga būtiski pieauga arī 2015. gadā).

Vai tas nozīmē, ka minimālā alga nekad nevarēs sasniegt 1000 eiro? Protams, ka nē. ES valstīs, kurās pastāv minimālā alga, tā veido ap 40% no vidējās algas. Tas nozīmē, ka 1000 eiro minimāla alga Latvijā kļūs reāla, vidējai algai sasniedzot 2500 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Saskaņā ar mūsu prognozēm tas var notikt 15–20 gadu laikā.

- Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova viedoklis

AUTORS: ZIņAS MB