Pēc partijas negodīgiem mēģinājumiem izmantot ManaBalss.lv platformu savai politiskajai reklāmai, tiek apturēta parakstu vākšana iniciatīvai23. Jul (2018)
ManaBalss.lv pieņēmusi lēmumu apturēt parakstīšanos par šo iniciatīvu, balstoties uz partijas "ZZS" negodīgu mēģinājumu izmantot pilsoņu iniciatīvas platformu savas partijas politiskajai reklāmai. Mēs neļausim izmantot mūsu lietotāju un atbalstītāju saziedotos mikroziedojumus, lai politiskie spēki virzītu caur iniciatīvām savas intereses.
AUTORS: ZIŅAS MB

"Minimālā alga 1000 eiro – tas ir reāli pēc 20, nevis pēc 2 gadiem," Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists 20. Feb (2018)
Straujš minimālās algas kāpums nav nekāda brīnumnūjiņa, kas ar vienu mājienu mazinās ienākumu nevienlīdzību, tuvinās Latvijas algas Rietumeiropas līmenim un piepildīs valsts budžetu. Tieši otrādi - ja minimālo algu ceļ par daudz, tas gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem nodara vairāk kaitējuma nekā labuma, īpaši nozarēs un reģionos ar zemiem ienākumiem.
Latvijas Bankas uzņēmumu aptaujā katrs piektais Latvijas uzņēmums atbildēja, ka, palielinoties minimālajai algai 2014. gada sākumā, tam bija svarīgi vai ļoti svarīgi palielināt produktu cenas. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, minimālās algas kāpumu toreiz daļēji finansēja patērētāji (t.i., Latvijas iedzīvotāji); otrkārt, cenu paaugstināšana vairākiem uzņēmumiem nozīmēja konkurētspējas zudumu gan iekšzemes tirgū, gan ārvalstīs (t.i., tika veicināts importa pieaugums un ierobežots eksports).
Vājākas konkurētspējas un rūkošu ražošanas apjomu dēļ katram piecpadsmitajam Latvijas uzņēmumam bija svarīgi atlaist darbiniekus (kas nozīmē lielāku bezdarbu un emigrāciju). Turklāt katrs vienpadsmitais uzņēmums atbildēja, ka minimālās algas celšanas ietekmē viņam bija svarīgi ierobežot jauno darbinieku pieņemšanu darbā.
Vērts atcerēties, ka 2014. gadā minimālā alga pieauga pirmo reizi četru gadu laikā, turklāt pieaugums bija tikai 35 eiro. Un tomēr uzņēmēji skaidri norādīja, ka pat šajā gadījumā minimālās algas celšanai ir tādas nevēlamas blakusparādības kā produktu cenu celšana un darbinieku skaita samazināšana.
Jo lielāka ir minimāla alga salīdzinājumā ar vidējo algu, jo lielākas ir negatīvas sekas no strauja minimālās algas pieauguma. Piemēram, Latgalē minimālā alga pašlaik ir ap divām trešdaļām no vidējās algas privātajā sektorā, kas Eiropas Savienības (ES) mērogā ir ļoti augusts rādītājs, un tieši Latgale bija vienīgais Latvijas reģions, kur bezdarba līmenis 2016. gadā (17.5%) nesamazinājās salīdzinājumā ar 2013. gadu (šeit jāatzīmē, ka minimālā alga būtiski pieauga arī 2015. gadā).
Vai tas nozīmē, ka minimālā alga nekad nevarēs sasniegt 1000 eiro? Protams, ka nē. ES valstīs, kurās pastāv minimālā alga, tā veido ap 40% no vidējās algas. Tas nozīmē, ka 1000 eiro minimāla alga Latvijā kļūs reāla, vidējai algai sasniedzot 2500 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Saskaņā ar mūsu prognozēm tas var notikt 15–20 gadu laikā.
- Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova viedoklis
AUTORS: ZIŅAS MB
