Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē stāsies spēkā šā gada novembrī, trešdien, 17. aprīlī, žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Tā, atsaucoties uz aģentūras LETA informāciju, raksta portāla Delfi biznesa redakcija. Trešdien, 17. aprīlī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludināja grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī šā gada 2. maijā. Šā gada 3. maijā "Latvijas Vēstnesī" tiks publicēta ģenerālvienošanās, kas nozīmē, ka no 4. novembra būvniecības nozarē minimālā alga būs 780 eiro. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, būs šis atalgojums jāmaksā. Tāpat ģenerālvienošanās paredz 5% piemaksu tad, ja darbiniekam ir iegūta profesijai atbilstoša izglītība. Ģenerālvienošanos līdz trešdienai, 17. aprīlim, ir parakstījuši 313 uzņēmumi. Pēc 2017. gada datiem šo uzņēmumu apgrozījums veido 56% no nozares kopējā apgrozījuma. Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā ir jāparaksta vismaz pusei jeb 50%. Ģenerālvienošanās kļūst obligāti saistoša arī tiem, kas to nav parakstījuši. Ģenerālvienošanos parakstījušo uzņēmumu kopējais apgrozījums gadā bija 727 miljoni eiro, divas trešdaļas parakstījušo ir ar gada apgrozījumu zem viena miljona eiro jeb mazie un vidējie uzņēmumi. Saeimai atkārtoti pieņemot grozījumus Darba likumā par izmaiņām virsstundu apmaksas kārtībā un Valsts prezidentam šos grozījumus izsludinot, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība trešdien, 17. aprīlī, sasauca ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdi, kurā tika parakstīts pieteikums par būvniecības ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai "Latvijas Vēstnesī". Ģenerālvienošanās pušu komiteja izveidota ar četriem darba devēju un četriem darba ņēmēju pārstāvjiem. Tā ir tiesīga nodot ģenerālvienošanos publicēšanai, veikt tajā grozījumus, kā arī izskatīt strīdus. Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane: "Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos. Šis ir vēsturisks brīdis būvniecības nozarei, jo esam pirmā nozare, kura izmanto likumā noteiktās tiesības pašai lemt par tās attīstībai svarīgiem jautājumiem." Mārtiņš Dunskis, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks: "Sarunas, kas aizsākās gandrīz trīs gadus atpakaļ starp būvniecības nozares darba devējiem un arodbiedrību būs noslēgušās ar taisnīgāku minimālo algu būvniecības nozares nodarbinātajiem. Tas kavēs algu dempingu nozarē gandrīz dubultojot minimālo algu. Beidzot nozarēs nodarbinātajiem būs arī finansiāli garantēta motivācija iegūt vai pierādīt savu kvalifikāciju, jo par to pienāksies ikmēneša piemaksa. Šie divi aspekti vien 4 gadus atpakaļ likās, kā no Ziemeļvalstīm atvesta pasaka, bet nu tā būs Latvijas būvniecības nozares realitāte. Tiem nozarē nodarbinātajiem, kurus šie jaunumi neskars, varu atgādināt, ka minimālā alga tiks ik gadu pārskatīta. Tādēļ ir svarīgi novērtēt šodien sasniegto, bet atcerēties, ka darbs turpinās un tikai strādājot kopā mēs varam izveidot taisnīgāku darba vidi!" Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības priekšsēdētājs: "Latvijā ir jāatbalsta uzņēmumu koplīgumu un ģenerālvienošanās nozarē slēgšana un jānodrošina darba samaksas paaugstināšana nozarē, vienlaikus dodot arī ekonomiskus ieguvumus darba devējiem un uzņēmumu konkurētspējai, ko garantē sociālo partneru vienošanās. Pieņemtie grozījumi Darba likumā ir pirmais solis inovācijai, kura palielina sociālo partneru iespēju telpu pašiem ievērot nozares savdabību, regulēt noteikumus un ieviest risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas "kaulēties" un vienoties, vienlaikus nodrošinot darbinieku interešu vispārīgu aizsardzību. Ar šo likuma grozījumu pieņemšanu mēs tuvojamies Ziemeļu un Rietumu Eiropas valstu praksei darba attiecību un darba samaksas regulēšanā, kur vispārsaistoši koplīgumi nozarēs novērš negodīgu konkurenci, algu dempingu un mazina ēnu ekonomiku." Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: "Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījusi uzticību darba devēju un darba ņēmēju sarunām un to spējai panākt kompromisu, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un to sociālo nodrošinājumu, un no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu." Būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā būvuzņēmēju parakstu vākšana tika uzsākta 2018. gada 10. maijā. Paralēli Saeimā tika skatīts grozījums Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Šie grozījumi ir priekšnosacījums, lai ģenerālvienošanos varētu publicēt "Latvijas Vēstnesī" un tā stātos spēkā. Pēc tam, kad iepriekšējā Saeima minēto grozījumu apstiprināja, Valsts prezidents to atgrieza otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti grozījums nu jau jaunievēlētajā Saeimā tika apstiprināts šā gada 28. martā. Grozījums pieņemts ar precizējumu, ka nozarē minimālajai algai jābūt vismaz par 50% lielākai nekā valstī noteiktajai. Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. Tās īstenošanu virzījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām. Avots: LETA, Delfi.lv
No novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro18. Apr (2019)
Pārstāvis: Jānis VanagsPublicēta: 18. Aug (2015)MINIMĀLĀS ALGAS CELŠANA ATKARĪBĀ NO NOZARES/PROFESIJAS.
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Piedāvāju nomainīt vienoto minimālās algas sistēmu, pret sistēmu, kurā minimālā alga tiek noteikta katrai nozarei atsevišķi. Lielisks piemērs ir Norvēģija, kur celtniekiem, lauksaimniecībā strādājošajiem, uzkopšanā strādājošajiem u.t.t. ir noteiktas atsevišķas minimālās stundas likmes, par kurām mazāk darba devējs nav tiesīgs maksāt. Šāda sistēma ir nepieciešama, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sociāli aizsargātu strādājošos, kuriem darba devējs nepiedāvā citus analogus, kā tikai stradāt par minimālo un pārējo izmaksāt uz “rokas”. Noteikt nozarēm minimumu ir nepieciešams, lai sakārtotu komercvidi. Diemžēl Latvijā nereti notiek tā - uzņēmēju, kurš godprātīgi maksā atbilstošu algu darba ņēmējam, izkonkurē tas uzņēmējs, kurš maksā saviem darbiniekiem minimālo algu, kaut gan reāli, dzīvē, atalgojums ir lielāks. Negodprātīgi uzņēmēji izvairās no nodokļi maksāšanas, tādā veidā kaitējot gan valstij, gan pašiem darba ņēmējiem, kuru iemaksas sociālajā budžetā ir minimālas. Nosakot griestus tiks izslēgta iespēja, ka darba devējs piekrāpj savus darbiniekus. Ir dzirdēts par situācijām, kad noslēdzot darba līgumu, kurā alga ir atrunāta minimālā, bet pārējais sarunāts uz “rokas”, darba devējs apkrāpj darba ņēmēju neizmaksājot summu uz “rokas”, par kuru abi mutiski vienojušies. Šādu praksi ir jāmēģina izskaust, tā rada riskus un bremzē valsts attīstību. Nozares, kurās ir nepieciešams veikt izmaiņas – celtniecība, autopārvadājumi, mežsaimniecība, autoservisi. Jāizskata aktuālākās profesijas/nozares un izejot no reālās situācijas valstī ir jānosaka minimums. Profesijas kurām tas nav viegli izdarāms ir jāatstāj esošajā līmenī. Ir skaidrs, ka celtniecībā nestrādā par 360 euro, ka arī tālbraucējs nestrādās par 360 euro mēnesī. Ierosinu sākt ar celtniecības un autopārvadājumu nozari, paceļot minimālo algu šinīs nozarēs līdz 470 euro. Beidzot ir jāsaved kārtībā uzņēmējdarbības nozares, lai negodīgiem uzņēmējiem paliek mazāk priekšrocību. Šis ir viens no instrumentiem, kā mēs varam uzlabot esošo situāciju valstī.
Lai šo iniciatīvu realizētu ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.665 Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Autovadītājiem un celtniecībā strādājošajiem noteikt minimālo algu 470 euro. Pārējām nozarēm ir jāveic izvērtēšana pēc nepieciešamības.
Uzlabosies godīgu uzņēmēju konkurētspēja. Samazināsies piekrāpto darba ņēmēju skaits. Būtiski paieaugs darba ņēmēju sociālā aizsardzība. Nepārprotami palielielināsies valsts budžeta ieņēmumi no ieturētajiem nodokļiem. Celtniecībā un atopārvadājumos nodarbinātie cilvēki iegūs algas palielinājumu, kas atbilst reālai darba tirgus situācijai. Pārējās nozares ir jāizvērtē ekspertiem.
English
Latviski
