"Mīļa vēstulīte" un politiskais kašķītis par ceļiem24. Feb (2021) Saeimas un valdības dienaskārtībā tiek atjaunots jau gadiem "iestrēgušais" jautājums par finansējumu Latvijas ceļu uzturēšanai. Kolektīvais iesniegums "Par ceļiem bez bedrēm", ko platformā ManaBalss parakstīja 10'435 Latvijas pilsoņi, Saeimā nonāca jau 2015. gada novembrī. Tas prasa ikgadējo transporta nodevu pievienot degvielas cenai, un akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzturēšanai. Šī valsts budžeta plānošanai sāpīgā tēma kopš tā laika arī pēc politiķu iniciatīvas ir apspriesta vairākkārt (skat. šeit 12. punktā). Par ceļu uzturēšanas politikai veltīto un "iestrēgušo" iniciatīvu atgriešanu politiskajā dienaskārtībā ManaBalss ir īpaši tikusies ar satiksmes ministru. Līdz šim šķita, ka šie jautājumi ir "iestrēguši" itin bezcerīgi, tomēr Saeima tos ir atkal atjaunojusi savā un izrietoši – arī valdības dienaskārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, izskatot iesniegumu "Par ceļiem bez bedrēm", sēdes vadītājs norādīja, ka "šis jautājums ir ar tā saucamo garo bārdu", kā arī izteica pārmetumu Finanšu ministrijai (FM), ka tā uz sēdi nav deleģējusi ekspertu, kurš varētu pilnvērtīgi komentēt šā jautājuma statusu. Komisijas deputāti atbalstīja lēmumu FM nosūtīt "mīļu vēstulīti" par pilnvērtīgu nepiedalīšanos sēdē, lai gan par to jau laikus tika izziņots. Klātesošais FM pārstāvis solīja, ka ministrijas komentārs tiks sniegts rakstiski. Komisijas sēdē bija acīmredzamas politiskās domstarpības starp nozarēm – par budžetu atbildīgo FM un par ceļu politiku atbildīgo Satiksmes ministriju (SM). Tā Krišjānis Feldmans (JKP), kura partijas biedrs ir satiksmes ministrs, norādīja, ka jautājums "intuitīvi visiem ir skaidrs" – ceļu nozare budžetā apdalīta. Viņa vērtējumā SM ir spiesta pat atsaukties uz Covid-19, lai panāktu ceļu uzturēšanai nepieciešamo finansējumu. Izrietoši parlaments FM prasīs arī komentēt jautājumu par degvielas akcīzes korektu pārdali un datus par to, cik liela akcīzes daļa tiek iezīmēta tieši ceļu uzturēšanai. Tāpat tiks prasīts, kādi ir FM apsvērumi nodalīt transportlīdzekļa nodokli no ceļu uzturēšanai novirzāmajiem izdevumiem un paņemt no šā gada pamatbudžeta 50 miljonus eiro nost no ceļiem domātā finansējuma. Pagaidām tika nolemts iniciatīvas turpmāko izskatīšanu virzīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, šim uzdevumam pieslēdzot arī FM un SM. Apspriešanas turpmākajā gaitā tāpat vajadzētu noskaidroties datiem, "kas interesē arī sabiedrību", piemetināja. K. Feldmans. Jānorāda, ka pirms diviem gadiem, kad iepriekšējās ceļu politikas iniciatīvas bija acīmredzami "iestrēgušas varas gaiteņos", ManaBalss tika publicēta iniciatīva "Nekavējoties aktivizēt kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku!", kas aizvien vāc balsotāju atbalstu. Šī iniciatīva tai skaitā prasa dienaskārtībā atjaunot arī kolektīvo iesniegumu "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas vai Lietuvas parauga", ko Saeima ar gandrīz 22 tūkstošiem Latvijas pilsoņu parakstu saņēma 2016. gada oktobrī. Kopš tā laika pilsoņu ticība par iespēju ietekmēt ceļu politiku ir acīmredzami kritusies, un aicinājums šos jautājumus atjaunot dienaskārtībā negūst lielu sabiedrības atsaucību. Pašreizējā Saeimas iniciatīva tomēr dod cerību, ka tas ir iespējams un ka tas notiks. Tāpēc aicinām apsvērt atbalstu iniciatīvai "Nekavējoties aktivizēt kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku!" un veicināt šo jautājumu izskatīšanu. Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! Seko mums Facebook un arī Intagram!
NEKAVĒJOTIES AKTIVIZĒT KOLEKTĪVOS IESNIEGUMUS PAR AUTOCEĻU POLITIKU!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Saeimai ir obligāti un nekavējoties jāpārņem savā dienaskārtībā un aktīvi un bez ierunām jāturpina virzīt iepriekšējos Saeimā un valdības gaiteņos pazudušos kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku. Latvijas tauta ir skaidri un nepārprotami paudusi savu nostāju par nepieciešamajiem mehānismiem, kā Latvijā beidzot uzlabot ceļu kvalitāti, un Saeimai ir obligāts pienākums uzklausīt savu vēlētāju gribu, un šos priekšlikumus izskatīt pēc būtības un pieņemt politisku lēmumu – vai tie tiek izstrādāti par likumprojektiem, vai noraidīti. Pašreizējos apstākļos ar ļoti zemo sabiedrības uzticību Saeimai un valsts pārvaldei politiķi nevar atļauties ignorēt vairāk nekā 32 tūkstošu pilsoņu parakstītos kolektīvos iesniegumus tikai tāpēc, ka tie bijuši iestrēguši iepriekšējā sasaukuma Saeimā un valdībā.
Saeimai ir bez ierunām jāpārņem savā dienaskārtībā kolektīvais iesniegums “Par ceļiem bez bedrēm” (saņemts Saeimā 05.11.2015. ar 10435 iedzīvotāju parakstiem) un obligāti - arī kolektīvais iesniegums „Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas vai Lietuvas parauga“ (saņemts Saeimā 19.10.2016. ar 21919 pilsoņu parakstiem). Nedrīkst pieļaut, ka šie kolektīvie iesniegumi, par kuriem aktīvi ir iestājušies desmitiem tūkstoši cilvēku, praktiski tiek ignorēti un „paslaucīti zem paklāja“ ar pāris Finanšu ministrijas izvērtējumiem, nepieņemot par tiem skaidru politisko lēmumu. Tas grauj tautas uzticību valsts pārvaldei un vairo attieksmi, ka dialogs ar politiķiem ir bezjēdzīgs, jo tāpat jau nekas nemainās.
Sabiedrība jebkurā gadījumā gūs skaidrību par jaunās Saeimas attieksmi pret plašu tautas atbalstu guvušajiem priekšlikumiem. Labākajā gadījumā sabiedrība iegūs sakārtotu un godīgu ceļu politiku valstī, kad par transportlīdzekļiem un to izmantošanu samaksātā nodokļu un nodevu nauda nonāks tiešām tur, kur tai jānonāk – ceļu infrastruktūrā.
Iniciatīvas jaunumi
Autoceļu finansēšanai pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai22. Jul (2019) Autoceļu finansēšanai satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Atsaucoties uz ministra teikto LTV raidījumā "Rīta Panorāma", tā raksta TVNET. "Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai," raidījumā teica T. Linkaits. "Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgāku sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus." Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka šis jautājums vēl tiks apspriests kopā ar iecerēto nodokļu sistēmas reformu. Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai par 1000 litriem Latvijā no 2018. gada 1. janvāra ir 372 eiro, bet no 2020. gada to plānots palielināt līdz 414 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Avots: TVNET
Ministrs par Autoceļu fonda atjaunošanu: "Tas nenotiks"!12. Apr (2019) Lai panāktu konkrētu un skaidru atbildi par sabiedrības plaši atbalstītajām ceļu politikas iniciatīvām, kas varas gaiteņos ir iestrēgušas kopš pagājušās Saeimas un valdības, ManaBalss tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaiti. Ministrs tika iepazīstināts ar itin plašu loku no ManaBalss platformā publicētajām iniciatīvām, kas attiecas uz ceļu politiku vai arī ir šai jomai tuvu stāvošas. Divas no tām – "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga" kopumā ir guvušas 36 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju parakstus. Ministra vispārīgā vērtējumā ManaBalss autoru priekšlikumi ir dalāmi trijās grupās. Viena grupa ir iniciatīvas, kas prasa valsts budžeta līdzekļus. "Ja tie ir mazi budžeta līdzekļi, tad tādus parasti var vēl atrast. Savukārt iniciatīva atjaunot Autoceļu fondu nozīmē iedot autoceļiem četrus miljardus, un nekā tāda nekad nebūs. Tāpēc tādas prasības ir bezjēdzīgas." "To es pēdējos mēnešos arī komunicēju – ka mēs neesam alķīmiķi. Mēs nevaram pārvērst ūdeni vīnā un kādu solījumus – naudā," saka T. Linkaits. "Tāpēc par iniciatīvām, kas prasa Autoceļu fonda atjaunošanu, varu pateikt tieši – tas nenotiks." Otra iniciatīvu grupa ministra vērtējumā ir priekšlikumi, kas ir tapuši tiešā vai netiešā lobiju ietekmē. "Mūsu pašu Jaunā konservatīvā partija (JKP) pie tā aktīvi piestrādāja – pie azartspēļu zāļu aizliegšanas iniciatīvas. Protams, tas ManaBalss platformā bija skaidri deklarēts un caurspīdīgi redzams." Cits variants ir politisko un nozaru lobiju radītie informācijas burbuļi, un cilvēki, kas tajos atrodas un no tiem ietekmējas, raksta iniciatīvas arī ManaBalss, pārstāvot it kā savu viedokli, tomēr fonā tam ir lobiju formējošā ietekme. Trešā grupa ministra vērtējumā "ir tās racionālās iniciatīvas, kuras neprasa tik daudz līdzekļus, cik paskatīties uz kādu jautājumu no cita aspekta. Tie var būt agrāk neizpētīti jautājumi, vai tādi, kas nelikās svarīgi." Pozitīvais piemērs šai trešajā grupā ir atļauja izmantot pilsētās sabiedriskā transporta joslas motobraucējiem. Šo iniciatīvu pārņēma un virzīja ministra pārstāvētā JKP, un "no pirmā augusta šim noteikumam ir jābūt spēkā". Vēl par ceļu satiksmi ir bijis ierosinājums vadītāju apliecībās iekļaut kredītkaršu funkciju. "Mēs to izskatījām un secinājām, ka tam nav īsti pamata. Vadītāju apliecības jau tā neaizņem daudz vietas, un pavisam drīz tās autobraucējiem Latvijas teritorijā vispār nebūs vajadzīgas, jo mēs pārejam uz e-vidi. Pietiks ar jebkuru personu apliecinošo dokumentu, jo dati par jūsu tiesībām vadīt autotransportu jau būs vienotajā datu bāzē." Līdzīgs gadījums, kas pirmajā brīdī šķita laba doma, ir jautājums par labo pagriezienu pie sarkanās gaismas. "Tomēr pēc iedziļināšanās mēs secinājām, ka tas ir novecojis modelis, un ka lietuvieši, kas tiek piesaukti par piemēru, arī no tā jau 2020. gadā atteiksies." Jāpiebilst, ka šis ir labs piemērs diskusijai, kad RīgaTV 24 raidījumā par šo tēmu bija klāt arī iniciatīvas autors, kurš izšķīrās savu iniciatīvu tomēr paturēt spēkā – lai par to notiktu ne vien ekspertu, bet politiska diskusija. "Mēs to Tautsaimniecības komisijā arī izdiskutējām," saka T. Linkaits, "un secinājām – tiešām, ekspertiem ir taisnība. Tāpēc nevar teikt, ka šīs iniciatīvas paliktu karājamies gaisā; sevišķi tās, kas ar desmit tūkstošiem parakstu ir iesniegtas Saeimā." Jautāts par ceļu nodokļa novirzīšanu tieši autoceļiem, ministrs komentē, ka tas arī ir informācijas burbulis, ko ir uztur ceļu būvnieku lobijs. "Gadiem ilgi viņi ir mērķtiecīgi strādājuši pie mediju stāsta, ka, lūk, ir nauda, jo ir jau akcīzes nodoklis. Un – ja mēs visu akcīzes nodokli novirzītu ceļiem, tad ceļi tiktu sakārtoti. Tomēr pirmām kārtām tā nebūtu, un otrām kārtām – degvielas akcīzes nodoklis līdzīgi citām akcīzēm aiziet arī izglītībai, veselībai un kultūrai. Nevienā valstī degvielas akcīzes nodoklis nav iezīmēts specifiski un tikai ceļiem. Tad kur nu vēl Latvijas situācijā, kad mums budžets ir tik liels, cik nu tas ir." Ministrs izteica gandarījumu, ka nesenā ceļu konferencē kolēģi gan no Saeimas, gan valdības ir piekrituši, ka cerēt uz pēkšņu naudas uzrašanos "no kaut kurienes", lai to iedalītu ceļiem, ir nereāli. "Tā nenotiks. Fiziski vienkārši šādas naudas nekur nav," saka T. Linkaits. Viņa vērtējumā līdz ar nodokļu reformu ieņēmumi valstī ir samazinājušies, un iepriekšējās koalīcijas un sociālo partneru starpā ir arī vienošanās par nodokļu politikas nemainīšanu tuvākajos gados. "Mēs drīz vien būsim ES valsts ar vismazākajiem nodokļu ieņēmumiem no IKP. Nākamajā gadā tiek solīti 28%. Šajā kontekstā pateikt, ka pēkšņi varētu uzrasties nauda ceļu sakārtošanai, ir cilvēku mānīšana. Kamēr es esmu jauns politiķis, es varu atļauties stāstīt šo dusmīgo stāstu - ka naudas nav un nebūs. Bet tāda ir realitāte." Skaidrojot ministrijas attieksmi pret priekšlikumu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (TEN) iekļaut degvielas cenā, T. Linkaits no vienas puses atsaucās uz ES praksi – nekur, izņemot Igauniju, Lietuvu un Poliju, TEN netiek iekļauts degvielas cenā, bet gan iekasēts kā atsevišķs nodoklis. Ja TEN tiktu iekļauts degvielas cenās, tad neiekasētā nodokļa kompensēšanai tas nozīmētu akcīzes nodokļa pieaugumu – 2020. gadā par 8,2 eirocentiem (ar PVN), bet 2021. gadā par 8,5 eirocentiem degvielas litrā. No otras puses saskaņā ar ministrijas veikto analīzi šādai politikas maiņai ir arī vairāki citi pretargumenti. Pirmkārt, saskaņā ar attiecīgo ES direktīvu kravas automobiļiem, to piekabēm un puspiekabēm TEN būtu jāsaglabā jebkurā gadījumā. Otrkārt, atceļot TEN, zustu pašreizējās priekšrocības – atbrīvojumi un atvieglojumi noteiktām sociālajām grupām: invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, ko kompensēt vairs nebūtu iespējams. Treškārt, līdz ar TEN pārnesi uz akcīzes nodokli tas radītu sadārdzinājumu operatīvo dienestu transporta izmaksās. Ceturtkārt, izmaksas augtu arī citos transporta veidos – sabiedriskajā transportā, starptautiskajā autobusu satiksmē, dzelzceļa transportā un tranzīta nozarē, ietekmējot šo jomu konkurētspēju. Tas savukārt varētu samazināt legālo degvielas patēriņu, sekmēt tās nelegālo apriti un mazināt akcīzes nodoklī prognozēto pārceļamo TEN daļu. Tikšanās noslēgumā ministrs apsolīja panākt oficiālus lēmumus par abām ceļu jomas sasāpējušajām un gadiem ilgi iestrēgušajām iniciatīvām ‒ "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga". Autors: ManaBalss.lv
Nedrīkst ignorēt pilsoņu kolektīvos iesniegumus04. Mar (2019) Saeimai ir obligāti un nekavējoties jāpārņem savā dienaskārtībā un aktīvi un bez ierunām jāturpina virzīt iepriekšējos Saeimā un valdības gaiteņos pazudušos kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku. Šāds uzstādījums ir Ata Blūmfelda ierosinātajai iniciatīvai platformā ManaBalss. Lai gan pasaules mērogā Latvija ir iezīmīga ar fenomenāli augstu sekmīgo kolektīvo iesniegumu skaits, kas pēc iesniegšanas Saeimā ir pārtapuši likumdošanas aktos, virkne pilsoņu atbalstīto iniciatīvu ir palikušas bez konkrēta lēmuma. Tās nav ne principiāli pieņemtas, lai tiktu iestrādātas likumdošanā, ne noraidītas. Citiem vārdiem sakot, tās jau gadiem ilgi ir „iestrēgušas gaiteņos” bez konkrētas atbildes. 13. Saeimai sākot darbu, ManaBalss vērsa deputātu uzmanību uz desmit šādām iniciatīvām. Līdz ar autoceļu kvalitātes un uzturēšanas problēmas aktualizēšanos, pēdējā laikā pilsoņu uzmanība ir fokusējusies arī uz šo jautājumu. Tā jūrmalnieks Vilmārs Āboliņš Saeimas frakcijām nesen ir nosūtījis aicinājumu vērst sevišķu uzmanību uz sasāpējušo un „koridoros pazudušo” ceļu nodokļa un ceļu kvalitātes problēmu un abu kolektīvo iesniegumu piedāvātajiem risinājumiem. Un tagad A. Blūmfelds par šīm pašām iniciatīvām ir ierosinājis parakstu vākšanu, lai 13. Saeimai liktu par pienākumu pārņemt savā aktīvā dienaskārtībā kolektīvos iesniegumus „ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA” un „PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM”. Tās abas ir jau 2015. un 2016. gadā iesniegtas un izskatītas Saeimā, kā arī tikušas nodotas tālākajam vērtējumam Ministru kabinetā. Autors argumentē, ka kopumā 32354 pilsoņu parakstītās prasības nedrīkst tikt ignorētas un „paslaucītas zem paklāja“ ar pāris Finanšu ministrijas izvērtējumiem. Tām ir jāatgriežas aktīvā politiskajā dienaskārtībā un jāsaņem principiāls lēmums – vai nu tās tiek īstenotas, vai noraidītas. Arī ManaBalss komanda aicina agrāko iniciatīvu „ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA” un „PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM” atbalstītājus ar saviem parakstiem apliecināt, ka jūsu balsis likumdevējiem un valsts pārvaldei ir jāņem vērā. Avots: ManaBalss.lv