Pārstāvis: Atis BlūmfeldsPublicēta: 01. Mar

NEKAVĒJOTIES AKTIVIZĒT KOLEKTĪVOS IESNIEGUMUS PAR AUTOCEĻU POLITIKU!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
372
Jau parakstījuši 372
9'628

Saeimai ir obligāti un nekavējoties jāpārņem savā dienaskārtībā un aktīvi un bez ierunām jāturpina virzīt iepriekšējos Saeimā un valdības gaiteņos pazudušos kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku. Latvijas tauta ir skaidri un nepārprotami paudusi savu nostāju par nepieciešamajiem mehānismiem, kā Latvijā beidzot uzlabot ceļu kvalitāti, un Saeimai ir obligāts pienākums uzklausīt savu vēlētāju gribu, un šos priekšlikumus izskatīt pēc būtības un pieņemt politisku lēmumu – vai tie tiek izstrādāti par likumprojektiem, vai noraidīti. Pašreizējos apstākļos ar ļoti zemo sabiedrības uzticību Saeimai un valsts pārvaldei politiķi nevar atļauties ignorēt vairāk nekā 32 tūkstošu pilsoņu parakstītos kolektīvos iesniegumus tikai tāpēc, ka tie bijuši iestrēguši iepriekšējā sasaukuma Saeimā un valdībā.

Saeimai ir bez ierunām jāpārņem savā dienaskārtībā kolektīvais iesniegums “Par ceļiem bez bedrēm” (saņemts Saeimā 05.11.2015. ar 10435 iedzīvotāju parakstiem) un obligāti - arī kolektīvais iesniegums „Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas vai Lietuvas parauga“ (saņemts Saeimā 19.10.2016. ar 21919 pilsoņu parakstiem). Nedrīkst pieļaut, ka šie kolektīvie iesniegumi, par kuriem aktīvi ir iestājušies desmitiem tūkstoši cilvēku, praktiski tiek ignorēti un „paslaucīti zem paklāja“ ar pāris Finanšu ministrijas izvērtējumiem, nepieņemot par tiem skaidru politisko lēmumu. Tas grauj tautas uzticību valsts pārvaldei un vairo attieksmi, ka dialogs ar politiķiem ir bezjēdzīgs, jo tāpat jau nekas nemainās.

Sabiedrība jebkurā gadījumā gūs skaidrību par jaunās Saeimas attieksmi pret plašu tautas atbalstu guvušajiem priekšlikumiem. Labākajā gadījumā sabiedrība iegūs sakārtotu un godīgu ceļu politiku valstī, kad par transportlīdzekļiem un to izmantošanu samaksātā nodokļu un nodevu nauda nonāks tiešām tur, kur tai jānonāk – ceļu infrastruktūrā.

Iniciatīvas parakstītāji 372

Iniciatīvas jaunumi

Ministrs par Autoceļu fonda atjaunošanu: "Tas nenotiks"!12. Apr

Lai panāktu konkrētu un skaidru atbildi par sabiedrības plaši atbalstītajām ceļu politikas iniciatīvām, kas varas gaiteņos ir iestrēgušas kopš pagājušās Saeimas un valdības, ManaBalss tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaiti.

Ministrs tika iepazīstināts ar itin plašu loku no ManaBalss platformā publicētajām iniciatīvām, kas attiecas uz ceļu politiku vai arī ir šai jomai tuvu stāvošas. Divas no tām – "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga" kopumā ir guvušas 36 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju parakstus.

Ministra vispārīgā vērtējumā ManaBalss autoru priekšlikumi ir dalāmi trijās grupās. Viena grupa ir iniciatīvas, kas prasa valsts budžeta līdzekļus. "Ja tie ir mazi budžeta līdzekļi, tad tādus parasti var vēl atrast. Savukārt iniciatīva atjaunot Autoceļu fondu nozīmē iedot autoceļiem četrus miljardus, un nekā tāda nekad nebūs. Tāpēc tādas prasības ir bezjēdzīgas."

"To es pēdējos mēnešos arī komunicēju – ka mēs neesam alķīmiķi. Mēs nevaram pārvērst ūdeni vīnā un kādu solījumus – naudā," saka T. Linkaits. "Tāpēc par iniciatīvām, kas prasa Autoceļu fonda atjaunošanu, varu pateikt tieši – tas nenotiks."

Otra iniciatīvu grupa ministra vērtējumā ir priekšlikumi, kas ir tapuši tiešā vai netiešā lobiju ietekmē. "Mūsu pašu Jaunā konservatīvā partija (JKP) pie tā aktīvi piestrādāja – pie azartspēļu zāļu aizliegšanas iniciatīvas. Protams, tas ManaBalss platformā bija skaidri deklarēts un caurspīdīgi redzams." Cits variants ir politisko un nozaru lobiju radītie informācijas burbuļi, un cilvēki, kas tajos atrodas un no tiem ietekmējas, raksta iniciatīvas arī ManaBalss, pārstāvot it kā savu viedokli, tomēr fonā tam ir lobiju formējošā ietekme.

Trešā grupa ministra vērtējumā "ir tās racionālās iniciatīvas, kuras neprasa tik daudz līdzekļus, cik paskatīties uz kādu jautājumu no cita aspekta. Tie var būt agrāk neizpētīti jautājumi, vai tādi, kas nelikās svarīgi."

Pozitīvais piemērs šai trešajā grupā ir atļauja izmantot pilsētās sabiedriskā transporta joslas motobraucējiem. Šo iniciatīvu pārņēma un virzīja ministra pārstāvētā JKP, un "no pirmā augusta šim noteikumam ir jābūt spēkā".

Vēl par ceļu satiksmi ir bijis ierosinājums vadītāju apliecībās iekļaut kredītkaršu funkciju. "Mēs to izskatījām un secinājām, ka tam nav īsti pamata. Vadītāju apliecības jau tā neaizņem daudz vietas, un pavisam drīz tās autobraucējiem Latvijas teritorijā vispār nebūs vajadzīgas, jo mēs pārejam uz e-vidi. Pietiks ar jebkuru personu apliecinošo dokumentu, jo dati par jūsu tiesībām vadīt autotransportu jau būs vienotajā datu bāzē."

Līdzīgs gadījums, kas pirmajā brīdī šķita laba doma, ir jautājums par labo pagriezienu pie sarkanās gaismas. "Tomēr pēc iedziļināšanās mēs secinājām, ka tas ir novecojis modelis, un ka lietuvieši, kas tiek piesaukti par piemēru, arī no tā jau 2020. gadā atteiksies."

Jāpiebilst, ka šis ir labs piemērs diskusijai, kad RīgaTV 24 raidījumā par šo tēmu bija klāt arī iniciatīvas autors, kurš izšķīrās savu iniciatīvu tomēr paturēt spēkā – lai par to notiktu ne vien ekspertu, bet politiska diskusija. "Mēs to Tautsaimniecības komisijā arī izdiskutējām," saka T. Linkaits, "un secinājām – tiešām, ekspertiem ir taisnība. Tāpēc nevar teikt, ka šīs iniciatīvas paliktu karājamies gaisā; sevišķi tās, kas ar desmit tūkstošiem parakstu ir iesniegtas Saeimā."

Jautāts par ceļu nodokļa novirzīšanu tieši autoceļiem, ministrs komentē, ka tas arī ir informācijas burbulis, ko ir uztur ceļu būvnieku lobijs. "Gadiem ilgi viņi ir mērķtiecīgi strādājuši pie mediju stāsta, ka, lūk, ir nauda, jo ir jau akcīzes nodoklis. Un – ja mēs visu akcīzes nodokli novirzītu ceļiem, tad ceļi tiktu sakārtoti. Tomēr pirmām kārtām tā nebūtu, un otrām kārtām – degvielas akcīzes nodoklis līdzīgi citām akcīzēm aiziet arī izglītībai, veselībai un kultūrai. Nevienā valstī degvielas akcīzes nodoklis nav iezīmēts specifiski un tikai ceļiem. Tad kur nu vēl Latvijas situācijā, kad mums budžets ir tik liels, cik nu tas ir."

Ministrs izteica gandarījumu, ka nesenā ceļu konferencē kolēģi gan no Saeimas, gan valdības ir piekrituši, ka cerēt uz pēkšņu naudas uzrašanos "no kaut kurienes", lai to iedalītu ceļiem, ir nereāli. "Tā nenotiks. Fiziski vienkārši šādas naudas nekur nav," saka T. Linkaits. Viņa vērtējumā līdz ar nodokļu reformu ieņēmumi valstī ir samazinājušies, un iepriekšējās koalīcijas un sociālo partneru starpā ir arī vienošanās par nodokļu politikas nemainīšanu tuvākajos gados. "Mēs drīz vien būsim ES valsts ar vismazākajiem nodokļu ieņēmumiem no IKP. Nākamajā gadā tiek solīti 28%. Šajā kontekstā pateikt, ka pēkšņi varētu uzrasties nauda ceļu sakārtošanai, ir cilvēku mānīšana. Kamēr es esmu jauns politiķis, es varu atļauties stāstīt šo dusmīgo stāstu - ka naudas nav un nebūs. Bet tāda ir realitāte."

Skaidrojot ministrijas attieksmi pret priekšlikumu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (TEN) iekļaut degvielas cenā, T. Linkaits no vienas puses atsaucās uz ES praksi – nekur, izņemot Igauniju, Lietuvu un Poliju, TEN netiek iekļauts degvielas cenā, bet gan iekasēts kā atsevišķs nodoklis. Ja TEN tiktu iekļauts degvielas cenās, tad neiekasētā nodokļa kompensēšanai tas nozīmētu akcīzes nodokļa pieaugumu – 2020. gadā par 8,2 eirocentiem (ar PVN), bet 2021. gadā par 8,5 eirocentiem degvielas litrā.

No otras puses saskaņā ar ministrijas veikto analīzi šādai politikas maiņai ir arī vairāki citi pretargumenti. Pirmkārt, saskaņā ar attiecīgo ES direktīvu kravas automobiļiem, to piekabēm un puspiekabēm TEN būtu jāsaglabā jebkurā gadījumā. Otrkārt, atceļot TEN, zustu pašreizējās priekšrocības – atbrīvojumi un atvieglojumi noteiktām sociālajām grupām: invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, ko kompensēt vairs nebūtu iespējams. Treškārt, līdz ar TEN pārnesi uz akcīzes nodokli tas radītu sadārdzinājumu operatīvo dienestu transporta izmaksās. Ceturtkārt, izmaksas augtu arī citos transporta veidos – sabiedriskajā transportā, starptautiskajā autobusu satiksmē, dzelzceļa transportā un tranzīta nozarē, ietekmējot šo jomu konkurētspēju.

Tas savukārt varētu samazināt legālo degvielas patēriņu, sekmēt tās nelegālo apriti un mazināt akcīzes nodoklī prognozēto pārceļamo TEN daļu.

Tikšanās noslēgumā ministrs apsolīja panākt oficiālus lēmumus par abām ceļu jomas sasāpējušajām un gadiem ilgi iestrēgušajām iniciatīvām ‒ "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga".

Autors: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Nedrīkst ignorēt pilsoņu kolektīvos iesniegumus04. Mar

Saeimai ir obligāti un nekavējoties jāpārņem savā dienaskārtībā un aktīvi un bez ierunām jāturpina virzīt iepriekšējos Saeimā un valdības gaiteņos pazudušos kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku. Šāds uzstādījums ir Ata Blūmfelda ierosinātajai iniciatīvai platformā ManaBalss.

Lai gan pasaules mērogā Latvija ir iezīmīga ar fenomenāli augstu sekmīgo kolektīvo iesniegumu skaits, kas pēc iesniegšanas Saeimā ir pārtapuši likumdošanas aktos, virkne pilsoņu atbalstīto iniciatīvu ir palikušas bez konkrēta lēmuma. Tās nav ne principiāli pieņemtas, lai tiktu iestrādātas likumdošanā, ne noraidītas. Citiem vārdiem sakot, tās jau gadiem ilgi ir „iestrēgušas gaiteņos” bez konkrētas atbildes. 13. Saeimai sākot darbu, ManaBalss vērsa deputātu uzmanību uz desmit šādām iniciatīvām.

Līdz ar autoceļu kvalitātes un uzturēšanas problēmas aktualizēšanos, pēdējā laikā pilsoņu uzmanība ir fokusējusies arī uz šo jautājumu. Tā jūrmalnieks Vilmārs Āboliņš Saeimas frakcijām nesen ir nosūtījis aicinājumu vērst sevišķu uzmanību uz sasāpējušo un „koridoros pazudušo” ceļu nodokļa un ceļu kvalitātes problēmu un abu kolektīvo iesniegumu piedāvātajiem risinājumiem. Un tagad A. Blūmfelds par šīm pašām iniciatīvām ir ierosinājis parakstu vākšanu, lai 13. Saeimai liktu par pienākumu pārņemt savā aktīvā dienaskārtībā kolektīvos iesniegumus „ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA” un „PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM”.

Tās abas ir jau 2015. un 2016. gadā iesniegtas un izskatītas Saeimā, kā arī tikušas nodotas tālākajam vērtējumam Ministru kabinetā. Autors argumentē, ka kopumā 32354 pilsoņu parakstītās prasības nedrīkst tikt ignorētas un „paslaucītas zem paklāja“ ar pāris Finanšu ministrijas izvērtējumiem. Tām ir jāatgriežas aktīvā politiskajā dienaskārtībā un jāsaņem principiāls lēmums – vai nu tās tiek īstenotas, vai noraidītas.

Arī ManaBalss komanda aicina agrāko iniciatīvu „ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA” un „PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM” atbalstītājus ar saviem parakstiem apliecināt, ka jūsu balsis likumdevējiem un valsts pārvaldei ir jāņem vērā.

Avots: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS