Latvijas Sarkanais Krusts: "Pats pamatprincips – bezmaksas ziedojums nav savienojams ar jēdzienu par materiālu labumu gūšanu."30. May (2018) Asiņu un to komponentu savākšana notiek divos veidos:
Brīvprātīgo ziedojumu gadījumā no valsts puses tiek maksāta neliela kompensācija ‘asins resursu atjaunošanai”, kas laika gaitā mainās – ir bijuši produkti, taloni maltītei, vienreizēji maksājumi, bet kopumā – tā ir neliela pateicība, ko nevar saukt par samaksu. Bez tam – daudzas pašvaldības kompensē brīvprātīgo donoru transporta izdevumus, kas apjoma ziņā parasti netiek līdzi sabiedriskā transporta izmaksu kāpumam. Bet pats pamatprincips – bezmaksas ziedojums nav savienojams ar jēdzienu par materiālu labumu gūšanu. Saprotam, ka Jūsu iniciatīva – atzīmēt ilgstošos ziedotājus ar materiāliem labumiem ir labu nodomu vadīta, bet brīvprātīgas ziedošanas aspekts tomēr būtu jāvērtē. Saprotam, ka šinī jautājumā var pastāvēt dažādi viedokļi un nepretendējam uz “pēdējās patiesības” pozīciju. - Latvijas Sarkanā Krusta biedrības Ģenerālsekretāra Ulda Līkopa viedoklis Dalies ar viedokli savos sociālajos tīklos!
1)Brīvprātīgi ziedojot;
2)Par maksu (var teikt – profesionāli, kā peļņas avots).
NODROŠINĀT BEZMAKSAS SABIEDRISKO TRANSPORTU I PAKĀPES GODA DONORIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Goda donora I pakāpes piešķir Latvijas Sarkanais Krusts personai, kura bez atlīdzības ir nodevusi 100 vai vairāk reizes asins vai asins komponentus. Piedāvāju sabiedrībai nodrošināt I pakāpes Goda donoriem piešķirt iespēju nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu, lai popularizētu asinsdonoru kustību Latvijā.
Iesaiste asinsdonoru kustība ir svarīga, lai palīdzētu nelaimē nonākušiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešamas asinis. Latvijā regulāri ziedo asinis vai asins komponentus mazāk kā 2 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir visai maz, lai nodrošinātu pilnvērtīgu palīdzību nelaimē nonākušiem pacientiem, ņemot vērā, kā citās valstīs rādītāji ir augstāki-3,4,5%. Patlaban Latvijā ir mazāk, kā 200 donoru skaits ar donāciju virs 100 reizēm, kuriem ir gan asins, gan komponentu donācijas. Nereti tieši donoru nokļūšana asins ziedošanas vietās ir problēma, it īpaši reģionos viņiem pieejamā laikā.
Iesaistoties regulārajā asinsdonoru kustībā, donors, pirmkārt, uzlabo savu veselības stāvokli, mazinot iespēju saslimt ar akūtām un hroniskām slimībām, uzlabojot savu imūnsistēmu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, regulārie asins donori dzīvo vidēji par 5 gadiem ilgāk. Otrkārt, pārbaudot savu veselības stāvokli bezmaksas, ir lielāka iespēja savlaicīgi identificēt iespējamas slimības pazīmes. Treškārt, izglābt cilvēku dzīvības. Lai nodrošinātu aktīvu sabiedrības iesaisti donoru kustībā ilgtermiņā, ir nepieciešams informēt un izglītot cilvēkus par šādu iespēju un tās nozīmību sabiedrībai kopumā jau skolas vecuma jauniešus, motivējot nākotnē iesaistīties šajā kustībā, tādējādi veicinot atkārtotas donācijas reizes.