Tiesa atcēlusi Depo būvniecībai izsniegto būvatļauju

Pārstāvis: Gaitis GrūtupsPublicēta: 16. Oct (2016)

NOSARGĀSIM JELGAVAS PILS VĒSTURISKO AINAVU!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Kultūras ministrija

10'000
4'085
Jau parakstījuši 4'085
5'915

Ierosinu steidzamā kārtā Latvijas Republikas Kultūras ministrijai Jelgavas pilij noteikt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" paredzēto aizsardzības zonu. Tai būtu jāietver pils ainava tās parādes pusē ievērojami vairāk nekā 100 metru apkārtnē, kā tas saskaņā ar minēto likumu ir tad, ja aizsardzības zona nav īpaši noteikta. Likums paredz, ka aizsardzības zonā nav atļauts būvēt, mākslīgi pārveidot reljefu, izcirst vai stādīt kokus, pirms to nav izvērtējuši lietpratēji un tam nav dots Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas akcepts. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja Jelgavas pašvaldībā ies kā līdz šim, tad Latvijas simtgadē Jelgavas centrā pie Lielupes tilta un XVII gadsimtā pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelii projektētās pils būs tapis nomācoša izmēra lielveikals- noliktava. Pēc projekta skices tas ir divreiz lielāks nekā pils. Turklāt tā atrašanās iznāk pilsētas šaurākajā vietā ( kāds ir Lielupes tilts). Tādējādi var iznākt, ka, katru, kas pa Lielo ielu dosies uz Jelgavas centru, vairāk uzrunās reklāmām „daiļotais” lielveikals - noliktava un nevis Lielupes ūdenī zaigojošā pils. Pēc daudzu lietpratēju pārliecības dominantei šajā vēsturiskajā ainavā tomēr ir jāpaliek pilij. Vēl var piebilst, ka lielveikals ar attiecīgu autostāvvietu robežotos ar Lielupes promenādi – rekreācijas zonu, kas ir izveidota, piesaistot ievērojamu ES līdzfinansējumu, un jau ir kļuvusi par daudzu jelgavnieku iecienītu atpūtas vietu. Saistībā ar to, ka mūsdienās vājāki kļuvuši masu mediji un tādējādi gan pašvaldību, gan arī valsts varas komunikācija ar sabiedrību kļuvusi neapmierinoša, šāda Jelgavas ainavai nejēdzīga projekta „bīdīšana ”nemanāmi ir aizvirzījusies tālu. Tādēļ arī lūdzu šo jautājumu risināt steidzamā kārtā. Var piebilst, ka zeme, kur plānota lielveikala būve, agrāk piederēja pašvaldībai. Tā tika pārdota un tagad nonākusi investīciju uzņēmuma „Eften Capital” īpašumā, kam nav citas idejas, kā tur celt lielveikalu „Depo”. Sabiedrības viedoklis šajās jautājumā līdz šim nav pienācīgi uzklausīts un ņemts vērā. Pēc laikraksta „Zemgales Ziņas” aptaujas šo Jelgavas pašvaldībā virzīto projektu par nepieļaujamu uzskata Rundāles pils direktors mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, arhitekte Zaiga Gaile, arhitekts Vents Grietēns, mākslinieki – Jelgavas gleznotāji ainavisti Gunārs Ezernieks un Uldis Roga arī citi līdz šim aptaujātie lietpratēji. Problēma nav vienaldzīga daudziem laikrasta "Zemgales Ziņas" lasītājiem, sociālajos tīklos ar to ir iepazinušies vairāk nekā 33 tūkstoši lietotāju. Papildus informācija: http://skaties.lv http://www.abc.lv http://zz.diena.lv

Kultūras ministrijas lietpratējiem jāiezīmē ap Jelgavas pili pienācīga aizsardzības zona un par to jāinformē sabiedrība.

Saglabāsies viens no skaistākajiem Jelgavas skatiem.

Iniciatīvas jaunumi

Jelgavnieku rosinātā iniciatīva arī augstākajā instancē ir panākusi savu30. Nov (2020)

Par labu Jelgavas pils vēsturiskās ainavas aizstāvjiem ar Augstākās tiesas lēmumu ir noslēgusies gadiem ilgusī "Depo tiesvedība".

Augstākā tiesa jeb Senāts piektdien, 27. novembrī, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Attiecīgi stājās spēkā apgabaltiesas spriedums, ar kuru Depo veikalam izsniegtā būvatļauja Jelgavā ir atcelta.

Latvijas Republikas Senāts ir noraidījis SIA "Auras Centrs" kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 21. janvāra spriedumu, ar kuru ir apmierināti biedrības "Jelgavas attīstībai” u.c. pieteikumi. Kopā pret Jelgavas pilsētas domes 2017. gada 27. aprīļa lēmumiem par veikala-noliktavas "DEPO" būvniecību Jelgavā, Cukura ielā 2, vērsās 18 pieteicēji.

Līdz ar Senāta lēmumu augstākajā instancē ir apstiprināta arī iniciatīvas "Nosargāsim Jelgavas pils vēsturisko ainavu!" prasība. Tā tika ierosināta vēl 2016. gadā, un nu šis jautājums, kas sakrīt ar iniciatīvas prasībām, ir iztiesāts par labu Jelgavas pils vēsturiskās ainavas aizstāvjiem augstākajā instancē.

Avots: biedrība "Jelgavas attīstībai"

Apsver savu atbalstu ManaBalss autoru jaunākajām iniciatīvām!

AUTORS: MANA BALSS

Aicinājums iestāties par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās un parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!"30. Oct (2020)

Tā kā esi parakstījis šo pašvaldībai adresēto iniciatīvu, uzrunājam Tevi ar aicinājumu atbalstīt patiesi spēcīgas un efektīvas kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi Latvijas pašvaldībās!

Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un aicina arī Tevi to parakstīt un dalīties ar to savos sociālo mediju kontos.

Lūdzam iepazīties arī ar iniciatīvas pielikumā izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums un nepieciešams risinājums.

Ja atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos!

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Par iniciatīvas "Nosargāsim Jelgavas pils vēsturisko ainavu!" statusu28. Oct (2020)

Līdz ar notiekošo tiesvedību par Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala "Depo" būvniecībai ir ieildzis jautājums arī par ManaBalss autora Gaita Grūtupa iniciatīvas "Nosargāsim Jelgavas pils vēsturisko ainavu!" statusu.

Pēc autora ieteikuma jautājām par to juristam un biedrības "Jelgavas attīstībai" dibinātājam Mārtiņam Daģim.

Viņš raksta, ka gada sākumā – 2020. gada 21. janvārī – otrās instances tiesa jeb Administratīvā apgabaltiesa pieņēma spriedumu, kas ir iniciatīvas virzītājiem un parakstītājiem labvēlīgs – ka būvatļauja ir atcelta.

Šeit – citāts no ziņas, kas tika gatavota pēc sprieduma.

"Administratīvā apgabaltiesa, kuras sastāvs pirms rakstiskā sprieduma taisīšanas bija izbraucis uz Jelgavu, lai izvērtētu situāciju, konstatēja pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu. Tiesa secināja, ka pirms tāda objekta kā strīdus veikala-noliktavas būvniecībai konkrētajā Jelgavas pilsētas daļā bija nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

Kā norādīts spriedumā: "Tikai pēc tam, kad pašvaldības kā būvniecību uzraugošās iestādes, būvniecības ierosinātāja un sabiedrības diskusijas rezultātā tiks panākts kompromiss jeb interešu līdzsvarojums, kā rezultātā var mainīties būves apjoms, novietojums vai piekļuves risinājumi, būtu pamatoti un saprātīgi izsniegt būvatļauju.

Tieši detālplānojuma izstrādes gaitā, jau prezentējot konkrēto būvniecības ieceri, ieinteresētajai sabiedrības daļai un attiecīgo jomu speciālistiem būs iespējams izteikt argumentētu viedokli gan par iecerētā objekta iederību konkrētajā vietā, gan to, vai iecere atbilst lokālplānojumā noteiktajam par būvēm kā reprezentācijas objektu, kas veidots augstvērtīgā arhitektūrā, savā kopumā respektē tādu nozīmīgu pilsētbūvniecisko objektu kā Jelgavas pils komplekss."

Tomēr tiesvedība vēl turpinās, un M. Daģis norāda, ka pašlaik trešā persona – SIA Auras Centrs – apgabaltiesas spriedumu ir pārsūdzējis.

Lieta pašlaik atrodas Augstākajā tiesā jeb Senātā. Senāts vēl nav izlēmis, vai atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, vai arī pieņemt "Auras Centra" sūdzību un skatīt lietu.

Prognozēt termiņu Senāta lēmumam par pārsūdzību ir grūti. Likums šos termiņus neregulē, un praksē izskatīšanas ilgums Senātā mēdz ievērojami atšķirties – no viena līdz pat trijiem gadiem, komentē M. Daģis. Līdz ar to arī attiecīgās iniciatīvas statuss un vai tā ir uzskatāma par atbalstītu paliek atklāts jautājums līdz Senāta lēmumam.

AUTORS: MANA BALSS

Lieliskas ziņas! Tiesa atceļ Depo būvniecībai Jelgavā izsniegto būvatļauju!23. Oct (2018)

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, kas nozīmē, ka aktīvistiem izdevies apturēt Jelgavas Depo celtniecību!

Komentējot tiesas lēmumu, iniciatīvas autors Gaitis Grūtups uzsver, ka svarīgākais esot tas, ka tiesa neesot guvusi pārliecību, ka Depo izbūve ir sabiedrības interesēs. "Situācija, protams, ir īpaši sāpīga uzņēmējam, kas zemi ir nopircis, bet problēma jārisina," Grūtups turpina "varētu būt, ka jautājums vēl aiziet līdz augstākajai instancei."

"Paldies visiem 4043 balsotājiem, kas veltīja minūti. Pateicība arī ManaBalss.lv - viss atbalsts deva mums sajūtu, ka tomēr darām pareizi un varam cīnīties!" priecājas iniciatīvas autors.

>>

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Tiesa arī secinājusi, ka būvprojekts tā minimālajā sastāvā neatbilda izvirzītajai prasībai, ka ēkas būvapjoms veidojams ar dažādu stāvu augstumu. Tāpat tiesa konstatējusi, ka būvniecībā vienlaidus tiks izmantoti «sendviča» tipa paneļi, la gan sasitošajos noteikumos norādīts, ka būvniecībā konkrētajā vietā nav pieļaujama šādu paneļu izmantošana vienlaidus.

Tāpēc tiesa apmierinājusi pieteicēju pieteikumus un atcēlusi SIA «Auras centrs» izsniegto būvatļauju «Depo» būvniecībai. Tiesas spriedumu varēs pārsūdzēt mēneša laikā.

Jau vēstīts, ka iepriekš, izskatot lietu pēc būtības, uzklausīti tika prasītāju un atbildētāja argumenti, kā arī speciālistu skaidrojumi. Vislielākās diskusijas raisīja lokālplānojumā minētais termins «reprezentatīva celtne», ko katra puse skaidroja citādi. Pēc prasītāju domām, Lielupes krastā būtu jāatrodas celtnei, kas reprezentē visu pilsētu, savukārt atbildētāja - Jelgavas pilsētas dome - norādīja, ka tas attiecināms tikai uz konkrēto zemes gabalu. «Vēlos norādīt, ka būvatļauja tika izsniegta, pamatojoties uz tajā brīdī spēkā esošo regulējumi, tādēļ ir nekorekti, ka prasītāju puse tiesā piesauc dokumentus, kuri tapuši pēc tam,» viedokli pauda Jelgavas pilsētas Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe.

Tāpat Dzalbe uzsvēra, ka izsniegtā būvatļauja neparedz būvniecības sākumu, bet tikai «zaļo gaismu» projekta izstrādei, kas pēc tam tiks vērtēts un analizēt attiecībā uz atbilstību lokālplānojumam un citiem normatīvajiem dokumentiem.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, paužot viedokli par iecerēto veikala būvniecību Lielupes krastā, skaidroja, ka pēc viņu domām vieta izvēlēta nepareizi un nav savienojama ar Jelgavas pils tuvumu. Tajā pašā laikā pārvaldes darbinieki arī norādīja, ka viņi var paust tikai viedokli, bet tas nav saistošs būvniekam.

«Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze tiesas sēdē uzsvēra, ka, iegādājoties zemes īpašumu Lielupes krastā, tika vērtēti visi aspekti un likuma normas. Piemēram, arī tas, ka kultūrvēsturiskajam piemineklim - Jelgavas pilij - ir noteikta 100 metru aizsargjosla, kas beidzas Lielupes vidū. «Nezinu, kāpēc vairāk nekā desmit gadu laikā ne pieminekļus aizsargājoša institūcija, ne pašvaldība nav noteikusi individuālās aizsargjoslas, taču tas nedod tiesības šobrīd manipulēt ar viedokli, ka būvējamais objekts aizsegs skatu, bojās vidi vai tamlīdzīgi,» sacīja Damroze.

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pārstāvis nevēlējās komentēt, vai iecerētais «Depo» projekts ir vērtējams kā reprezentatīva celtne, uzsverot, ka viss risināms vienojoties. «Priekš «Depo» šis arī ir reprezentatīvs objekts, salīdzinājumā ar citiem veikaliem. Un, kādēļ gan veikals nevar būt reprezentatīvs objekts? Ir bijuši vairāki veikali, kas saņēmuši arhitektūras balvas,» norādīja eksperts.

Pēc tiesas sēdes Damroze aģentūrai LETA atzina, ka zemes īpašnieks pie jebkura tiesas iznākuma no «Depo» būvniecības projekta atteikties negrasās. «Ja spriedumi visās instancēs būs negatīvi, tad meklēsim projektam citu vizuālo izskatu, taču šobrīd gan pozitīvam, gan negatīvam tiesas spriedumam ir līdzvērtīgas iespējas - es teiktu - 50 pret 50,» piebilda Damroze. Tiesvedības dēļ projekta īstenotāji katru mēnesi cieš vairākus desmitus tūkstošu eiro zaudējumu, taču no cīņas atteikties viņi negrasās.

Tāpat Damroze norādīja, ka LAS pausto viedokli vērtē ļoti pozitīvi, jo arī veikals varot būs reprezentatīva celtne, it īpaši tāds kā Jelgavā iecerētais «Depo», kurā plānots izmantot kvalitatīvus materiālus, un kurš būšot trīsreiz dārgāks būvniecības izmaksu ziņā, salīdzinot ar citiem «Depo».

Jau ziņots, ka gan Administratīvā rajona tiesa Jelgavā, gan Administratīvā apgabaltiesa, izskatot «Auras centra» blakussūdzību, neatjaunoja būvatļauju veikala «Depo» būvniecībai Jelgavā, Cukura ielā.

Ņemot vērā, ka domes lēmums ir apstrīdēts, lielveikala būvatļauja ir apturēta.

Ziņas avots: LETA

AUTORS: MANA BALSS

Būs zināms spriedums lielveikala “Depo” būvniecības lietā27. Sep (2018)

Administratīvā rajona tiesa Jelgavā šodien pasludinās lēmumu saistībā ar trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala “Depo” būvniecībai izsniegtā būvatļauja, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Izskatot lietu pēc būtības, uzklausīti tika prasītāju un atbildētāja argumenti, kā arī speciālistu skaidrojumi. Vislielākās diskusijas raisīja lokālplānojumā minētais termins “reprezentatīva celtne”, ko katra puse skaidroja citādi. Pēc prasītāju domām, Lielupes krastā būtu jāatrodas celtnei, kas reprezentē visu pilsētu, savukārt atbildētāja – Jelgavas pilsētas dome – norādīja, ka tas attiecināms tikai uz konkrēto zemes gabalu. “Vēlos norādīt, ka būvatļauja tika izsniegta, pamatojoties uz tajā brīdī spēkā esošo regulējumi, tādēļ ir nekorekti, ka prasītāju puse tiesā piesauc dokumentus, kuri tapuši pēc tam,” viedokli pauda Jelgavas pilsētas Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe.

Tāpat Dzalbe uzsvēra, ka izsniegtā būvatļauja neparedz būvniecības sākumu, bet tikai “zaļo gaismu” projekta izstrādei, kas pēc tam tiks vērtēts un analizēt attiecībā uz atbilstību lokālplānojumam un citiem normatīvajiem dokumentiem.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, paužot viedokli par iecerēto veikala būvniecību Lielupes krastā, skaidroja, ka pēc viņu domām vieta izvēlēta nepareizi un nav savienojama ar Jelgavas pils tuvumu. Tajā pašā laikā pārvaldes darbinieki arī norādīja, ka viņi var paust tikai viedokli, bet tas nav saistošs būvniekam.

“Auras centra” pārstāvis Henrihs Damroze tiesas sēdē uzsvēra, ka, iegādājoties zemes īpašumu Lielupes krastā, tika vērtēti visi aspekti un likuma normas. Piemēram, arī tas, ka kultūrvēsturiskajam piemineklim – Jelgavas pilij – ir noteikta 100 metru aizsargjosla, kas beidzas Lielupes vidū. “Nezinu, kāpēc vairāk nekā desmit gadu laikā ne pieminekļus aizsargājoša institūcija, ne pašvaldība nav noteikusi individuālās aizsargjoslas, taču tas nedod tiesības šobrīd manipulēt ar viedokli, ka būvējamais objekts aizsegs skatu, bojās vidi vai tamlīdzīgi,” sacīja Damroze.

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pārstāvis nevēlējās komentēt, vai iecerētais “Depo” projekts ir vērtējams kā reprezentatīva celtne, uzsverot, ka viss risināms vienojoties. “Priekš “Depo” šis arī ir reprezentatīvs objekts, salīdzinājumā ar citiem veikaliem. Un, kādēļ gan veikals nevar būt reprezentatīvs objekts? Ir bijuši vairāki veikali, kas saņēmuši arhitektūras balvas,” norādīja eksperts.

Pēc tiesas sēdes Damroze aģentūrai LETA atzina, ka zemes īpašnieks pie jebkura tiesas iznākuma no “Depo” būvniecības projekta atteikties negrasās. “Ja spriedumi visās instancēs būs negatīvi, tad meklēsim projektam citu vizuālo izskatu, taču šobrīd gan pozitīvam, gan negatīvam tiesas spriedumam ir līdzvērtīgas iespējas – es teiktu – 50 pret 50,” piebilda Damroze. Tiesvedības dēļ projekta īstenotāji katru mēnesi cieš vairākus desmitus tūkstošu eiro zaudējumu, taču no cīņas atteikties viņi negrasās.

Tāpat Damroze norādīja, ka LAS pausto viedokli vērtē ļoti pozitīvi, jo arī veikals varot būs reprezentatīva celtne, it īpaši tāds kā Jelgavā iecerētais “Depo”, kurā plānots izmantot kvalitatīvus materiālus, un kurš būšot trīsreiz dārgāks būvniecības izmaksu ziņā, salīdzinot ar citiem “Depo”.

Jau ziņots, ka gan Administratīvā rajona tiesa Jelgavā, gan Administratīvā apgabaltiesa, izskatot “Auras centra” blakussūdzību, neatjaunoja būvatļauju veikala “Depo” būvniecībai Jelgavā, Cukura ielā.

Ņemot vērā, ka domes lēmums ir apstrīdēts, lielveikala būvatļauja ir apturēta.

Autors: LETA

AUTORS: ZIŅAS MB

Tiesa lemj neatjaunot veikala “Depo” būvatļauju un iniciatīvas autors atzīst, ka “tiesas lēmums izskatās cerīgs.”08. Feb (2018)

Jelgavas domes piešķirtā būvatļauja tika apturēta un pēc Auras centra lūguma tiesa izskatīja tās atjaunošanu, taču uzņēmums saņēma noraidījumu no Administratīvās rajona tiesas, kas ir pamatojams ar vairākiem punktiem. Šo lēmumu uzņēmums var apelēt līdz 20. februārim. Administratīvo lietu pēc būtības par “Depo” būvniecības būvatļaujas atcelšanu plānots skatīt 25. aprīlī. Ja Auras centrs lems apelēt tiesas lēmumu, tad lietas izskatīšana pēc būtības tiks pārcelta uz vēlāku laiku. Šobrīd būvatļauja ir apturēta, jo domes lēmums tika apstrīdēts no trīs aktīvistu grupu puses – biedrības “Jelgavas attīstībai” un “Direct Impact”, kā arī Jāņa Vaita un 23 iedzīvotāju grupas.

Iniciatīvas autors Gaitis Grūtups saka: "paldies manabalss.lv balsotājiem. Šie turpat četri tūkstoši balsojumu rada tiesas procesam fonu, ko nevar nepamanīt. Paldies arī tiesai, ka tā ņem vērā arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas jeb lietpratēju viedokli. Jūtu līdzi arī uzņēmumam "Eften capital", kas "šaurākajā vietā" Jelgavā Cukura ieklā 2 nopirka zemi, kur gribēja celt lielveikalu un kuriem tā nauda sanāk iesaldēta. Dārga skola. Lai uzņēmējiem sokas citos darījumos, kuri notiek ar cieņu pret Latvijas skaistākajām vietām!"

Administratīvās tiesas Jelgavā būtiskākā argumentācija Depo būvatļaujas darbības neatjaunošanai:
1. Lokālplānojumā bija jāparedz transporta infrastruktūras risinājumi, jo ir sagaidāms satiksmes intensitātes pieaugums.
2. Nav nodrošināta publiskā apspriešana par transporta infrastruktūras jautājumiem.
3. Plānotā būve nebūs uztverama kā reprezentācijas objekts; nav ņemti vērā VKPAI ieteikumi saistībā ar ietekmi uz pili.
4. Nav ievērota prasība ēkas būvapjomu veidot ar dažādu stāvu augstumu.
5. Būvniecībā paredzēts izmantot “sendviča” tipa fasādes, ko aizliedz lokālplānojums.

"Auras centra" zaudējumi: tiesa nekonstatēja cēloņsakarību starp būvatļaujas darbības apturēšanu un AC norādītajiem zaudējumiem. Turklāt AC saistības uzņēmies pirms bija skaidrība par iespēju būvēt (pirms lokālplānojuma izstrādes uzsākšanas).
Pārsūdzēt šo lēmumu tiesā var līdz 20. februārim.

“Varbūt kādu no Administratīvās rajona tiesas secinājumiem augstāka instance var atzīt par nepamatotu, bet neticās, ka visus. Ja kaut viens noturas - būvatļauju atzīst par prettiesisku,” komentē jurists Mārtiņš Daģis, turklāt piebilstot, ka “"Auras Centram" neļaus projektēt veikalu, jo ir pārāk daudz punktu, kurus nav iespējams risināt.”

Iniciatīvas autors: “Tiesa ir tiesa. Neko daudz nevar pateikt. Taču divdesmit deviņās lapās pateikts, kāpēc vajag anulēt būvatļauju, tāpēc tiesas lēmums izskatās cerīgs.”

ManaBalss.lv platformā uzsāktajā parakstu vākšanā ir jūtams sabiedrības atbalsts. Tas noteikti neietekmē tiesu, bet ir nozīmīgi, ka jelgavnieki un pilsētas viesi apzinās situācijas svarīgumu.

Vai šī ziņa Tev šķiet nozīmīga? Dalies ar to tālāk!

Ziņas avots: biedrība "Jelgavas attīstībai"

AUTORS: ZIŅAS MB

Iestājoties pret "Depo" būvniecību Lielupes krastā, jelgavnieki dibinājuši biedrību un apstrīdējuši būvatļauju29. Mar (2017)

Vairāku jelgavnieku dibinātā biedrība "Jelgavas attīstībai" domē apstrīdējusi SIA "Auras centrs" izdoto būvatļauju tirdzniecības centra "Depo" būvniecībai Lielupes krastā Jelgavā.

Biedrību šomēnes dibinājušas personas, kuras ilglaicīgi un konsekventi ir iebildušas pret tirdzniecības centra būvniecību Lielupes krastā, kas, viņuprāt, būtiski kaitēs pilsētas ainavai un pilsētas tēlam. "Firmas.lv" informācija liecina, ka biedrību ir dibinājuši Jānis Āboliņš, Ilona Drīliņa, Ilmārs Drīliņš, Vents Grietēns un Gaitis Grūtups.

"Jelgavas attīstībai" biedri uzskata, ka būvatļauja ir pretrunā ar sabiedrības tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, jo "Depo" iecerēts blakus Lielupes promenādei un netālu no Jelgavas pils. Viņuprāt, būvatļauja paredz masīvu, ainavai un vides kontekstam neraksturīgu apbūvi, kas iznīcinās Jelgavas pils iztveres zonā esošo ainavu, tādējādi pasliktinot arhitektūras pieminekļa un tā apkārtnē esošās vides stāvokli.

Savā iesniegumā domei biedrība atsaucas uz Satversmes 115.pantu, kas paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Viņuprāt, izsniedzot būvatļauju "Depo" būvniecības iecerei, pantā garantētās tiesības tiek nesamērīgi pārkāptas.

"Jelgavas attīstībai" iesniegumā, kas nosūtīts Jelgavas domes deputātiem, norāda arī, ka būvatļauja neatbilst lokālplānojumam un citiem normatīvajiem aktiem. Sūdzības iesniedzēji skaidro, ka būvei jābūt reprezentablai, būvapjomam jābūt veidotam ar dažādu stāvu augstumu, ēkai jārespektē apkārtējās vides un pilsētbūvniecības struktūras īpatnības. Biedrība norāda arī, ka SIA "Auras centrs", iesniedzot būvniecības ieceri, balstās uz nederīgu inženiertopogrāfisko plānu, kas ir novecojis, tāpat nav skaidra arī satiksmes organizācijas shēma un plānotie pārbūves darbi tuvējās ielās.

Biedrība satraukta arī par citu normatīvo aktu pārkāpumiem, gatavojot projektu un izsniedzot būvatļauju.

"Depo" pretinieki norāda arī, ka domei nav tiesisku šķēršļu atcelt būvatļauju, lai arī iepriekš pašvaldības pārstāvji pauduši, ka pašvaldībai nav tiesību noraidīt būvniecības ieceri, jo citādi domei un deputātiem nāksies atlīdzināt attīstītājam nodarītos zaudējumus. Biedrība uzskata, ka ar šādiem izteikumiem pašvaldība maldina sabiedrību.

Biedrība prasa domei atcelt būvvaldei lēmumu par būvniecības ieceres akceptēšanu un būvatļaujas izsniegšanu, kā arī lūdz iespēju izteikties domes sēdē, kurā varētu lemt par būvatļaujas anulēšanu.

Zināms, ka būvatļauju apstrīdēt gatavojas arī Cukura ielas rajona māju iedzīvotāji. Līdz šim brīdim, būvatļauju ir apstrīdējuši 64 kaimiņi!

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā būvatļauju par prettiesisku lūgusi atzīt arī biedrība "Direct Impact", savukārt 21.martā, uzskatot, ka pret Jelgavā plānoto "Depo" veikalu tiek vērsta kampaņa Igaunijas investīciju fonda "EfTEN Capital" vadība vērsās Drošības policijā ar iesniegumu pārbaudīt Viktora Guščina un viņa saņemtā finansējuma izlietojumu, kā arī iespējamo saistību un intereses ar ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestiem, vēršoties pret uzņēmumu.

Tāpat vēstīts, ka Igaunijas fondam "EfTEN Capital" Jelgavā iepazīstinot ar ieceri Lielupes krastā būvēt lielveikalu "Depo", plaša viedokļu apmaiņa izvērtās par to, cik reprezentatīva būs jaunā būve.

Vairāki jelgavnieki iebilda, ka iecerētais objekts neizskatītos reprezentatīvi, lai arī teritorijas lokālplānojumā noteikts, ka apbūvei teritorijā pie Lielupes jābūt augstvērtīgai un reprezentatīvai. Piemēram, Jānis Āboliņš, pārstāvot iniciatīvas grupu, kas nav mierā ar veikala būvniecību, pauda, ka "reprezentatīvs" nozīmē "pārstāvniecisks", un jautāja, ko īsti pārstāves tipveida ēka pie upes.

Ziņas avots: LETA

AUTORS: GAITIS GRŪTUPS

Jelgavnieki aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni iesaistīties "Depo" problēmas risināšanā!22. Feb (2017)

Sākotnējās Jelgavā, Lielupes krastā, iecerētā "Depo" būvniecības ieceres noliedzēji Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nosūtījuši vēstuli ar aicinājumu iesaistīties problēmsituācijas risināšanā.

(Iniciatīvas NOSARGĀSIM JELGAVAS PILS VĒSTURISKO AINAVU atbalstītāji parakstās platformā ManaBalss.lv jau kopš oktobra un pašlaik parakstītāju skaits ir audzi līdz 3349 - tam turpinot palielināties!)

Vēstules autori norādījuši, ka lielveikals plānots blakus Lielupes promenādei un labiekārtotai atpūtas vietai, kā arī netālu no Jelgavas pils. Jelgavnieki, kuru vidū ir mākslinieki Ilmārs un Ilona Drīliņi, žurnālists Gaitis Grūtups, arhitekts Vents Grietēns un citi, pauž satraukumu, ka SIA "Auras centrs" iecerētais projekts "kaitēs pilsētvides ainavai, agresīvi ielaužoties šajā pilsētai tik nozīmīgajā un ilgu gadu garumā labiekārtotajā vidē, nomāks gan šo atpūtas zonu, gan arī radīs neatbilstošu, kontrastējošu pilsētas kultūrvidei – pilij – svešķermeni".

Iniciatīvas grupa arī pauž izbrīnu, ka Jelgavas pašvaldība un būvvalde uzskata, ka lielveikals-noliktava, ja tās projektēšanā noticis fasāžu risinājumu konkurss un ēkai veikti daži arhitektoniski uzlabojumi, var būt reprezentabla būve.

Savā vēstulē Vējonim jelgavnieki par labu esam atzinuši arhitekta Ingurda Lazdiņa izstrādāto alternatīvo "Depo" projektu, taču vienlaikus pauž bažas, ka šonedēļ būvvalde izsniegs būvatļauju SIA "Auras centrs".

"Nerespektējot jau gadiem konsekventi Lielupes krastu labiekārtojumu un attīstības konceptu, varētu tikt dots slikts signāls visiem, un ne tikai jelgavniekiem, ka mēs savu pilsētu nespējam veidot ar mīlestību un ilgtspējīgi, jo būvmateriālu veikals-noliktava nav ilgtspējīgas būvniecības stūrakmens," norādīts vēstulē.

Tā kā jelgavnieki nav saņēmuši atbildi no projekta attīstītāja un lielveikala nomnieka – SIA "Depo Diy" – par iespēju īstenot Lazdiņa projektu, pilsētnieki problēmsituācijas risināšanā aicina iesaistīties prezidentu.

Tāpat vēstule nosūtīta arī Latvijas arhitektu savienībai (LAS), lūdzot skaidrot, vai veikals-noliktava ir reprezentatīva būve un kādi ir reprezentivitātes kritēriji.

Ņemot vērā, ka iepriekš LAS pārstāvji piedalījušies iecerētā veikala fasāžu risinājumu vērtēšanā, jelgavnieki jautā, vai līdzīgi konkursi ir garants, ka sabiedrība iegūst labāko risinājumu, un kāda ir izeja no situācijas.

Lazdiņa izstrādātais projekts, kam atbalstu paudis gan Rundāles pils direktors, gan Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, paredz lielveikala galveno fasādi pagriezt nost no Rīgas ielas, veikalu no ielas puses un Lielupes paslēpjot zem zaļā uzkalniņa, ko vēlāk var arī labiekārtot, paredzot, piemēram, rekreācijas zonas. Šādi veikals neradītu kontrastu ar Jelgavas pili, ko, iebraucot Jelgavas centrā no Rīgas puses, autovadītāji pamanītu vienā brīdī ar iecerēto "Depo". Projektā, ko piedāvā attīstītājs SIA "Auras centrs", auto stāvlaukums arī atrodas centrālās – Rīgas – ielas pusē, taču Lazdiņš piedāvā to izbūvēt Veco Strēlnieku ielas pusē.

Igaunijas fondam "EfTEN Capital" Jelgavā iepazīstinot ar ieceri Lielupes krastā būvēt lielveikalu "Depo", plaša viedokļu apmaiņa izvērtās par to, cik reprezentatīva būs jaunā būve.

Vairāki jelgavnieki iebilda, ka iecerētais objekts neizskatītos reprezentatīvi, lai arī teritorijas lokālplānojumā noteikts, ka apbūvei teritorijā pie Lielupes jābūt augstvērtīgai un reprezentatīvai. Piemēram, Jānis Āboliņš, pārstāvot iniciatīvas grupu, kas nav mierā ar veikala būvniecību, pauda, ka "reprezentatīvs" nozīmē "pārstāvniecisks", un jautāja, ko īsti pārstāves tipveida ēka pie upes.

Ziņas avots: LETA

AUTORS: ANNIJA EMERSONE