Prasība izpildīta neatkarīgi no iniciatīvas04. Jan (2021)

Neatkarīgi no ManaBalss autora iniciatīvas "Nost ar ātro kredītu reklāmām sabiedriskajos medijos", kas kopš 2016. gada ir savākusi vairāk nekā 8000 parakstu, Latvijas sabiedriskie mediji no 2021. gada pametīs reklāmas tirgu.

Līdz ar to ir īstenota arī iniciatīvas šaurāk definētā prasība.

Gandrīz 20 gadus pēc Igaunijas un piecus gadus pēc Lietuvas arī Latvijas sabiedriskie mediji no 2021. gada pamet reklāmas tirgu, raksta LSM. Sarunas par to ilgušas jau gadiem, bet tikai tagad valsts maciņā beidzot ir atradusies nauda, lai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai kompensētu nenopelnīto reklāmas naudu un ļautu attīstīties jaunā kvalitātē bez mūžīgi džinkstošajām reklāmas pauzēm.

Tas nozīmē, ka no 1. janvāra sabiedriskajos medijos ir atļautas tikai pašu sabiedrisko mediju pašreklāmas, informatīvi paziņojumi par kultūras pasākumiem un “Latvijas Loto” izlozēm, kā arī tādi iestarpinājumi kā bezmaksas raidlaiks priekšvēlēšanu aģitācijai, sociālie paziņojumi un sabiedriskas nozīmes sludinājumi, aicinājumi uz labdarību un vēstījumi, kas skaidro Satversmes pamatvērtības.

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Avots: LSM

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva par ātro kredītu reklamēšanas ierobežošanu nonāk Saeimā11. Jun (2019)

Iniciatīvas autore Madara Valtere Saeimā ir iesniegusi kolektīvo iesniegumu ""Ātro kredītu" reklamēšanas aizliegums medijos un internetā".

Viņas ierosinājums platformā ManaBalss atbalstu ir guvis visai ātrā laikā – desmit mēnešos. Autore, kas iesniegšanas dienā ceļu mēroja no Valmieras, pateicas iniciatīvas atbalstītājiem par veltīto uzmanību, laiku un dalīšanos ar iniciatīvas aicinājumu sociālajos tīklos.

Tālākie soļi: Saeimas Prezidijs 20 dienu laikā pārbaudīs ManaBalss savākto un iesniegto elektronisko parakstu atbilstību kolektīvo iesniegumu statusam – ka tos ir devuši Latvijas pilsoņi vecumā no 16 gadiem. Pēc tam 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas Saeimā ir jānotiek tā sākotnējai izvērtēšanai Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijā. Uz komisijas sēdi tiks aicināta arī autore.

AUTORS: MANA BALSS

Ātro kredītu ierobežojumi var tikt neitralizēti25. Mar (2019)

Vairāki Saeimā virzīti priekšlikumi liecina, ka ir iespējama ātro kredītu ierobežojumu atcelšana, analizē portāla TVnet žurnālists Māris Kūrēns.

Īsi pirms vēlēšanām tika pieņemti grozījumi Patērētāju Tiesību aizsardzības likumā, kas paredzēja ātro kredītu ierobežošanu. Tomēr tagad, pēc Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa (KPV) vadītās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iebildumiem, ka reklāmas ierobežojumi skar arī citus biznesus, likuma grozījumi tika pieņemti otrajam lasījumam. Vairāki priekšlikumi liecina, ka ir iespējama ātro kredītu ierobežojumu atcelšana.

Viens no aktīvākajiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu izstrādātājiem bija 12. Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (LRA). Viņam ir liels nopelns, nebanku aizdevējiem nosakot 25% gada likmi.

Sarunā ar portālu TVnet E. Smiltēns sacīja, ka šie grozījumi likumā jau pašlaik tiek atcelti. “Priekšlikumi likuma grozījumiem ir paredzēti, lai visu atgrieztu atpakaļ stadijā, kad tika panākta 25% gada likme, un aizbildinājumi par medijiem ir tikai kā uvertīra, lai kardināli mainītu to, kas tika panākts īsi pirms Saeimas vēlēšanām.”

“Aizbildinājums par medijiem un reklāmas ierobežojumiem un to pārskatīšanu Artusam Kaimiņam (KPV) deva ieganstu šos likuma grozījumus noteikt Saeimas dienaskārtībā. Shēma veca un jau zināma – atrast iemeslu, kāpēc likums ir jāatver, un to nodrošināja Kaimiņš. Tagad par to saņemti dažādi priekšlikumi, kas paver daudz neskaidrību un shēmas, kā juridiski paslēpt lielus kredītprocentus, un ir mēģinājumi atgriezt visu atpakaļ tā, kā bija iepriekš,” saka Smiltēns.

Bijušais deputāts stāsta, ka pašlaik ir vērojami mēģinājumi lobēt normu, kas ļoti smalki paslēptu kredītprocentu likmi zem juridiskas konstrukcijas, nenosaucot likmes apmēru, sarežģījot likmes aprēķina metodiku.

“Pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma, Latvijas Banka varētu noteikt vidējo likmi, kas patērētāju kreditēšanas jomā būtu noteikta ar koeficientu 3. Ko tas nozīmē? Ņemot vērā šā brīža likmi, to reizinātu ar trīs un iegūtu galējo kredītprocentu likmi. Ja nozarē ir augstas šīs likmes, tad tām ir potenciāls vēl kāpt,” pauž Smiltēns.

Bijušais deputāts skaidro, ka viņam ideja par 25% likmi radusies pēc sarunām ar Francijas politiķiem. Ar šādu procentu likmi cilvēks gūst zināmas garantijas, ka viņam nebūs jāpārmaksā milzīgas summas, turklāt aizdevējiem tiek uzlikts atbildības slogs gadījumā, ja tie neizvērtē klienta maksātspēju.

“Ja aizdevējs neizvērtē klienta maksātspēju un ir pieļāvis to, ka klients slīkst parādos, tad ir ierobežojums 25%, un vairāk no cilvēka paņemt nevar, tādējādi zaudējumi paliek uz aizdevēja pleciem. Šie grozījumi ir balstīti uz Centrāleiropas valstu labajiem piemēriem, un otrkārt, tie neļauj izputēt patērētājam,” saka Smiltēns.

Ideja reizināt vidējo likmi ar koeficientu trīs faktiski ļauj procentu likmei pārsniegt 100%, faktiski ļaujot atgriezties pie vecā regulējuma.

“Acīmredzot ātro kredītu miljonāri, kuri iegulda 15 miljonus medijos, kuri zināmā mērā diktē mediju iespējas, ir uzlauzuši vārtus uz politiskajām partijām un guvuši atsaucību.

Ņemot vērā, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl ir gandrīz četri gadi, tāpēc tas tiek darīts tieši tagad. Ja arī būs skandāls, tad līdz nākamajām vēlēšanām tam vairs nebūs nekādas ietekmes. Un esmu dzirdējis, ka Saeimā vairākums ir gatavi atbalstīt grozījumus likumā,” pauž Smiltēns, kurš piebilst, ka ir vērojams “absolūts politiskais ātro kredītu lobijs”.

Antropologs Andris Šuvajevs portālam TVnet pauž, ka zināms risks, ka grozījumus Patērētāju Tiesību aizsardzības likumā varētu atcelt, pastāv. Skatoties uz piedāvājumiem un priekšlikumiem, kā mainīt likuma grozījumus, ir daļa, kas ir saprātīgi, un ir daļa, kas ir mazāk saprātīgi.

“Galvenais iebildums ir tāds, ka esošā dienas likme – 0,07% būs kaitīga patērētājiem, jo ātro kredītu sniedzējiem būs jādod kredīti uz ilgāku laika posmu. No ekonomiskā skatu punkta tā tas ir, līdz ar to pastāv iespēja, ka cilvēkiem būs jābūt parādsaistībās ilgāku laiku. Galvenā problēma ir tā, ka tam, kam tik tiešām būs nepieciešams aizņemties, tās iespējas vairs nebūs. Saistībā ar par to tiek runāts vismazāk,” saka A. Šuvajevs.

Ekonomikas ministrijas piedāvājums paredz mainīt gada procentu likmi un pielāgot to tirgus dinamikai.

“Problēma ir tā, ka tas ir kreditoriem draudzīgs solis, jo likme mainīsies, ņemot vērā norises tirgū. Ja būs labi laiki, tad likme būs zemāka, bet, ja laiki būs sliktāki, tad likme attiecīgi būs augstāka. Ir dažādi faktori, par ko jādomā uz priekšu. Būtu svarīgi nepieļaut Ekonomikas ministrijas piedāvājumu piesaistīt šo likmi tirgus procesiem – likmei jābūt fiksētai,” uzsver A. Šuvajevs.

Saistībā ar ātro kredītu nozari A. Šuvajevs arī pauž bažas. Viņš norāda, ka nebanku sektora draudi, ka ceturtdaļmiljons cilvēki pie esošā regulējuma tiks izslēgti no "ātro kredītu" pakalpojumiem, ir nopietni.

“To ir ļoti nepatīkami pieņemt, bet, kā jau esmu teicis, tik ilgi, kamēr cilvēki būs nabadzīgi, pieprasījums [pēc ātrajiem kredītiem] pastāvēs,” tā A. Šuvajevs.

Būtiski atzīmēt, ka ātro kredītu devēji jau pašlaik ir atraduši veiksmīgu veidu, kā apiet likumos noteiktos ierobežojumus. Kā izpētījuši Re:Baltica žurnālisti, gandrīz divas trešdaļas cilvēku nespēj atmaksāt kredītu uzreiz, tāpēc to pagarina. Grozījumi Patērētāju Tiesību aizsardzības likumā paredz, ka atmaksas termiņu drīkst pagarināt vairs tikai divas reizes.

Shēma šāda: aizņemies “bezmaksas” kredītu par 200 eiro, nevarēji atdot un divas reizes pagarināji. Ja katrs termiņa pagarinājums maksā 15 eiro, tad beigās jāatdod 230 eiro. Jāpiebilst, ka pagājušā gada pirmajā pusgadā trīs un vairāk reizes kredītus pagarināja gandrīz puse klientu.

Pirms trim gadiem Saeima noteica, ka kopējās kredīta izmaksas nedrīkst pārsniegt pamatsummu divas reizes. Ar šādu soli Saeima centās panākt kredītu atmaksas termiņu pagarinājumu skaita ierobežošanu.

Tomēr ātro kredītu devējiem izdevās atrast veidu, kā apiet noteiktos ierobežojumus. Termiņu pagarinājumi tika pārveidoti par minimālajiem maksājumiem no kredītlīnijas.

Tā, piemēram, pirms Ziemassvētkiem viens no aizdevējiem piedāvāja aizņemties 3000 eiro lielu aizdevumu uz 60 dienām. Ja divu mēnešu laikā nav iespējams atmaksāt šo summu, tad aizdevums tiek pārveidots par kredītlīniju ar minimālo maksājumu ar 2,5% likmi no pamatsummas un komisijas maksu.

Šādi, uz ilgāku periodu aizņemoties 3000 eiro, pēc gada procentos būs nomaksāti 1970 eiro, bet samaksātā parāda pamatsumma būs vien 730 eiro. Pēc pusotra procentos būs samaksāti 2900 eiro, bet pamatsumma – 1000 eiro.

Un tāpat – no aizlienētajiem 3000 eiro pusotra gada laikā būs samaksāti 3900 eiro, bet pamatparāda summa joprojām būs gandrīz divi tūkstoši.

Šādas summas ir astronomiskas, jo nebanku aizdevēju procentu gada likme ir aptuveni 100%, kamēr bankās patēriņa kredītu procentu likme ir daudz zemāka – 20-30%.

Citos aizdevējos, aizņemoties 500 eiro uz četriem gadiem, atmaksāt var nākties pat vairāk nekā 2000 eiro. Bankās, aizņemoties tikpat vērtu patēriņa kredītu, būtu jāatmaksā daudz mazāka summa.

Iepriekš vēstīts, ka diskusijas par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu pieņemšanu raisīja plašas diskusijas vēl iepriekšējā Saeimas sasaukumā. Nebanku aizdevēji pauda bažas, ka šādi grozījumi liks daudziem aizdevējiem pamest tirgu. Priekšlikumi likuma grozījumiem tika pieņemti līdz 1. martam.

Avots: TVnet.lv

AUTORS: MANA BALSS

Inese Vaidere: Ātrie kredīti Latvijā. Vai gaidīsim otro 'lielo aizbraukšanu'?11. May (2018)

Augļošana un tās principu īstenošana dzīvē Latvijā ir aizliegta ar Krimināllikumu (201. pants: "Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām"). Tomēr reālajā dzīvē tā joprojām zeļ un plaukst. Diemžēl. Runa ir par nebanku kreditēšanu jeb ātro kredītu biznesu, kuru no banku aizdevumiem atšķir nesamērīgi augstie procenti un ļoti vieglā pieejamība.

Piekritīsit, ka nozare savā būtībā atbilst Krimināllikuma definējumam. Nebanku kreditētāju uzraudzība un darbības likumiskais regulējums ir formāls un nav vērsts uz nozares sakārtošanu. Ātro kredītu apmērs strauji pieaug, tāpat arī parādu jūgā iekļuvušo iedzīvotāju skaits. Kamēr Saeima un valdība necenšas nozari regulēt, šis bizness zeļ uz nelaimīgu un neaizsargātu cilvēku rēķina. Vai tiešām vēlamies pieredzēt jaunu aizbraukšanas vilni?

Problēma nav tajā, ka pastāv ātrie kredīti kā uzņēmējdarbības veids, problēma ir augļošanai atbilstošajos milzīgajos procentos. Turklāt daudzi no tirgus dalībniekiem rīkojas negodprātīgi – reklāmās sola "bezmaksas kredītus", kurus arī steidz draudzīgi izsniegt. Vieglprātīgi paņemtais kredīts noteiktajā termiņā bieži ir grūti atdodams, tam seko ļoti dārga termiņa pagarināšana, saistot aizņēmēju ar kreditoru uz dažkārt pat ļoti ilgu laiku. Izpētot ātro kredītu devēju maksimālās procentu likmes, redzams, ka tās lielākoties ir robežās no 175% līdz pat teju 300%. Piemēram, aizņemoties uz vienu mēnesi 300 eiro, jāatdod jau par gandrīz 30 eiro vairāk (avots: "SMS Credit" un "Soho Credit").

Jo lielāka summa un/vai ilgāks aizdevuma termiņš, jo skaitļi ir dramatiskāki. Tāds aizdevējs kā "Moneza.lv" piedāvā aizņemties 1000 eiro uz diviem gadiem, šajā laikā procentos prasot samaksāt teju tikpat lielu summu jeb 936 eiro – tātad atdodot nevis tik, cik aizņēmies, kā reklamē vairums aizdevēju, bet gan divreiz vairāk. Paņemot 1200 eiro uz trim gadiem, kopējā atmaksājamā summa sasniedz jau 2926 eiro. Tādā veidā cilvēks no ātro kredītu devēju puses apzināti tiek iegrūsts parādu purvā. Daudziem vienīgais glābiņš pēc tam ir vienkārši doties peļņā uz ārvalstīm.

Lai lielu sabiedrības daļu neiedzītu vēl lielākā postā, šī nozare Latvijā beidzot ir ļoti rūpīgi jāregulē. Turklāt noteikumi jādiktē sabiedrībai caur saviem priekšstāvjiem valdībā un Saeimā, nevis pašiem ātro kredītu devējiem.

Manuprāt, sākumā ir jāsper divi lieli soļi. Vispirms likumdevējam ir skaidri jānosaka aizdevuma gada procentu likmju griesti, virs kuriem aizdevums klasificējams kā augļošana. Vai par bāzi ņemtu papildinātu "Euribor" likmi vai Latvijas komercbanku vidējās likmes – tas jau ir likumdevēja izšķiršanās jautājums.

Šāds stingri noteikts griestu līmenis jāattiecina arī uz kavējumu un komisijas maksām – absurds, ja par atgādinājuma e-pasta vēstuli no klienta obligāti pieprasa 7–10 eiro. Nosacījumiem ir jābūt skaidri un saprotami norādītiem informācijas kanālos. Stingrāk ir jāsavelk groži attiecībā uz ātro kredītu izsniegšanu – prasībām jābūt līdzīgām kā bankās. Indivīda zemā finanšu pratība, kavēti maksājumi un citas kļūdas atstāj pēdas banku kredītvēstures reģistros.

Tādam ierobežojumam ir jābūt arī ātro kredītu jomā, kurai bijušie neveiksmīgie banku klienti ir viegls kumoss. Nozares labas prakses kodeksā nesen iestrādātie ierobežojumi – piemēram, neizsniegt kredītus 18–19 gadus veciem jauniešiem vai aizņēmumiem virs 430 eiro pieprasīt no klienta ienākumu pārskatu – situāciju nebūt neuzlabos. Pilnībā piekrītu Latvijas Kredītņēmēju asociācijai, ka potenciālais kredītņēmējs ir jāizvērtē pat tad, ja vēlas aizņemties 100 vai 50 eiro. Prakse rāda, ka daudziem problēmas sagādā arī šādu summu aizņemšanās.

Vēl viens solis ir reklamēšanas regulēšana. Daudzas no ātro kredītu reklāmām tā vien atgādina kādreizējo: "Jums ir problēmas? Nieki! Tās atrisinās "Auseklītis"!"

Reklāmas ir kaitinošas, turklāt bieži vien maldinošas. Piemēram, ko nozīmē "60% atlaide no komisijas maksas"? Kāda vispār var būt runa par komisijas maksu, ja pēc tam jāmaksā milzīgi procenti? Taču cilvēks no reklāmas saprot, ka atlaide ir aizdevumu procentam... Šīs nozares reklāmām vispirms jābūt informatīvām. Ir jāpalīdz sabiedrībai kļūt atbildīgākai, saprast, ka vispirms nauda ir jānopelna, lai to varētu tērēt, nevis paņemt un iztērēt, bet tikai pēc tam domāt, kā to atdot, turklāt ar procentiem. Nav šaubu, ka ātro kredītu nozare sūrosies par centieniem to iznīcināt, bet mediji – ka tiem zūd ievērojami ienākumi no trekniem reklāmas līgumiem. Tomēr regulējums būtu visas sabiedrības interesēs.

Runa ir arī par nozarē strādājošo uzņēmumu ētiku attiecībā pret sabiedrības locekļiem. Man grūti pieņemt, ka ātro kredītu devēji ir dāsni sportistu un sporta notikumu atbalstītāji. Tā ir tikpat liela pretruna kā sporta savienošana ar alkoholu vai smēķēšanu. Grūti pieņemt arī, ka augstākās klases sportisti līdzekļu trūkuma dēļ spiesti reklamēt augļotājus. Neatstāj doma, ka šie "sponsoru" līdzekļi patiesībā ir vieglprātīgu un nelaimīgu, bet pārsvarā godīgu cilvēku sūrā darbā nopelnīta naudiņa, kas tiek atdota ātro kredītu firmām necilvēcīgos procentu maksājumos. Šie cilvēki šodien arī samaksā ātro kredītu devēju milzīgās reklāmas kampaņas, caur kurām šajos kredītos iekrīt arvien vairāk cilvēku.

Uz reklāmām cilvēki uzķeras. Nule kā aģentūra SKDS ziņoja, ka puse Latvijas iedzīvotāju konkrētu produktu vai pakalpojumu izvēlas tieši reklāmas iespaidā. Uzķeršanās uz ātro kredītu āķa atainojas jaunākajos statistikas datos. Nebanku aizdevēji šogad no jauna kredītos plāno izsniegt 570–590 miljonus eiro! Kopējais kredītportfelis pieaudzis par vairāk nekā 15% pagājušā gada pirmajā pusgadā. Latvijā kopš 2013. gada nebanku kreditētāju izsniegto aizdevumu apmērs katru gadu ir audzis par 64–73 miljoniem eiro! Bet vēl satraucošāks ir fakts, ka 25% ātro kredītu ņēmēju savus īstermiņa aizdevumus ir pagarinājuši vairākkārt. Vismaz reizi pagarinājumu veikuši 10% aizņēmēju. Cilvēku parādu apmērs ir milzīgs un kuru katru brīdi var izraisīt krahu valsts mērogā.

Šo skaudro problēmu spilgti izgaismo arī šī gada sākumā publiskotais Patērētāju tiesību un aizsardzības centra un LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes apjomīgais pētījums par ātro kredītu izmantošanu. Tas apliecina, ka iedzīvotājiem ir ļoti slikta finanšu pratība: 27% kredītņēmēju atzinuši, ka nav lasījuši kredītsaistību līgumu, teju 30% kavē saistību atmaksu, gandrīz puse pagarina kredīta atmaksas grafiku, bet 39% uzņemas kredītsaistības rēķinu un kredīta maksājumu segšanai. Iemesli, kāpēc nevērsties bankā, ir: ātra un ērta aizdevumu noformēšana (71,7%), nav jāpaskaidro aizņēmuma iemesli (52,27%), nav jākārto dažādas formalitātes (51,99%), ērta un viegla kredīta pagarināšana (35,83%), nav nepieciešami lieli, regulāri ienākumi (31,81%). Nebanku kreditēšanas uzņēmumi ar vispārīgām frāzēm apšauba šādu respektējamu pētījumu rezultātus, taču nespēj savas šaubas argumentēt.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā saņemto sūdzību skaits par finanšu pakalpojumiem pērn ir pieaudzis par 44%, vairums tieši par kreditēšanu. Ātro kredītu izsniedzējiem visai regulāri piemēro soda naudu par viltībām līgumos un par neadekvātu procentu aprēķināšanu, lai gan reklāmās tiek apgalvots, ka slēptu zemūdens akmeņu nav.

Nav pieļaujams, ka likumdevējs turpina pievērt acis uz šajā jomā notiekošo. Valstij ir jāsper izlēmīgs solis, cenšoties savus iedzīvotājus aizsargāt no vieglprātīgiem vilinājumiem. Posts tiek nodarīts ne vien pašam cilvēkam, bet arī valstij kopumā. Ir izskanējuši minējumi, ka ātro kredītu bizness ir ne vien vieglas un ātras milzu peļņas, bet arī "netīrās" naudas legalizēšanas avots. Vai tas varētu būt par iemeslu politiskās gribas trūkumam šo jomu pienācīgi regulēt? Vai arī tam, ka šīs nozares rīcībā ir patiešām milzīgi naudas resursi?

Kamēr sabiedrībā augļotāji tiks pasniegti kā labdari, tikmēr vairosies traģiskie stāsti par slīkšanu ātro kredītu purvā, par īpašumu zaudēšanu. Nav runas par nebanku sektora likvidēšanu, bet tam ir jāstrādā sabiedrības un valsts, nevis tikai un vienīgi personīgās iedzīvošanās interesēs. Diemžēl līdz šai dienai patiesā aina ir diametrāli pretēja.

Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Ziņas avots: delfi.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Piedalies jaunā "Mana Balss" raidījuma "Ātro kredītu devēju reklāmu ierobežojumi" uzņemšanā RīgaTV24 19. aprīlī pl. 18:30! 16. Apr (2018)

Diskusiju raidījuma "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu par ātro kredītu devēju reklāmu ierobežojumiem.

2016. gada 1. janvārī stājās spēkā likuma grozījumi, kuros tika noteikti jauni ierobežojumi ātro kredītu izsniegšanai, tomēr joprojām Latvijā aktuāla problēma ir ātro kredītu izsniegšana cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un maksātnespēju.

Šīs nedēļas diskusijā piedalās:
-Moderators Māris Zanders
-Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa
-Latvijas alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš
-Patērētāju tiesību aizsardzības centra Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis
-Ekonomikas ministra padomnieks Vilnis Ķirsis

Lai nodrošinātu vispusīgāku un informējošu diskusiju aicināsim dažado iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim šo jautājumu no dažādām pusēm, kā arī spriedīsim par šobrīdējo situāciju Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Nāc un piedalies diskusijā! Tiekamies jau šo ceturtdien, 18:30!

Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/431975673918696/

AUTORS: ZIŅAS MB