Parakstu vākšana par iniciatīvu ir pārtraukta; iniciatīva ir zaudējusi aktualitāti

Pārstāvis: Jānis KuzinsPublicēta: 06. Apr (2016)

PALIELINĀT MINIMĀLO DARBA ALGU LĪDZ 500 EIRO MĒNESĪ UN DIVKĀRŠOT NEAPLIEKAMO MINIMUMU.
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
4'212
Jau parakstījuši 4'212
5'788

Palielināt minimālo darba algu līdz 500 EUR mēnesī un divkāršot neapliekamo minimumu (vispārējais neapliekamais minimums bez atvieglojumiem ir 75 EUR mēnēsī, tiek piedāvāts paaugstināt līdz 150 EUR mēnesī), sasniedzot citu Baltijas valstu neapliekamā minimuma līmeni. Lai sasniegtu vismaz Lietuvas un Igaunijas neapliekamā minimuma līmeni ir jādivkāršo neapliekamais minimums visām sabiedrības grupām. Tagad Latvijā gadā neapliekamais minimums tagad ir 900 EUR, bet Igaunijā 1848 EUR, savukārt Vācijā 8354 EUR gadā. Gan OECD, kurā Latvija vēlās iestāties, gan Eiropas Komisija un Tiesībsargs savos gada ziņojumos ir norādījusi, ka Latvija nepilda savas starptautiskās saistības, kuras uzņēmās parakstot Eiropas Sociālo hartu un Eiropas Pamattiesību hartu, visas šīs organizācijas norāda uz sociālo nevienlīdzību, zemo minimālo algu un neapliekamo minimumu.

Veikt Grozījumus likumā "Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli", Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos, palielinot minimālo darba algu līdz 500 EUR mēnesī un divkāršojot neapliekamo minimumu visām iedzīvotāju grupām (vispārējais neapliekamais minimums bez atvieglojumiem ir 75 EUR mēnēsī, tiek piedāvāts paaugstināt līdz 150 EUR mēnesī). Iedzīvotājiem palielinoties algām, valsts budžets tikai iegūs, jo iedzīvotāji spēs tērēt vairāk, sekojoši budžeta ienākumi no citiem nodokļiem tika pieaugs, valstij arī jāuzņemās atbildība par tām iedzīvotāju grupām, kas ir iestiguši parādos, jādod iespēja iedzīvotājiem pelnīt vairāk, lai atrāk atbrīvotos parādiem un jādara viss, lai iedīvotājiem būtu interese maksāt nodokļus un strādāt Latvijā. Valdība jau sāk runāt, ka OECD nav pašmērķis, lai nevajadzētu pārdalīt budžetu un samazināt piemēram Valsts ieņēmumu dienesta vai citus administratīvos izdevumus par labu sociālajam budžetam, tādejādi izpildot gan esošās saistības pret Eiropas Savienību, gan solījumus OECD un samazināt sociālo spriedzi.

Divkāršojot neapliekamo minimumu visām sabiedrības grupām, gan invalīdiem, bērniem, gan pensionāriem un strādājošajiem pieaugs iedzīvotāju labklājība, uzņēmējdarbības vide un pirktspēja, attīstīsies ekonomika. Paaugstinot minimālo darba algu tiks atbalstīti zemāk apmaksātie strādājošie un Latvijas ekonomika tikai iegūs gan nodokļu ziņā, gan ekonomikas attīstības ziņā, dodot iespēju Latvijai attīstīties, kā progresīvai un sociāli atbildīgai Eiropas valstij. Kā arī Latvija būs izpildījusi OECD pieprasītās sociālās pārmaiņas, lai kļūtu par tas dalībvalsti.

Iniciatīvas jaunumi

Parakstu vākšana par iniciatīvu ir pārtraukta17. Nov (2021)

Saziņā ar iniciatīvas autoru ManaBalss.lv komanda pārtrauc parakstu vākšanu par iniciatīvu "Palielināt minimālo darba algu līdz 500 eiro mēnesī un divkāršot neapliekamo minimumu", jo šī prasība ir zaudējusi aktualitāti.

Kopš iniciatīvas publicēšanas 2016. gada pavasarī, minimālā alga Latvijā jau pašlaik ir 500 eiro, un pašlaik Saeimā izskatīšanā ir iniciatīva par tās celšanu līdz 630 EUR (skat. šeit 88. punktu).

Tāpat Saeima otrdien, 16. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Grozījumi saistīti ar 2022. gada valsts budžetu.

2022. gadā palielinās maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu.

No nākamā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

Līdz šim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums bija 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.

Grozījumi arī noteic kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022. gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.

Noteiktas arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp no aplikšanas ar nodokli atbrīvotas atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanas ietvaros piešķirtie granti par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu.

Tāpat ar nodokli neapliks līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas tīkliem.

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.

Avots: ManaBalss.lv; Saeimas Preses dienests

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Minimālā alga ir strauji jāpalielina12. Mar (2019)

“Ja atskaita nodokļus, šobrīd valstī noteiktā minimāla alga 430 eiro ir zem oficiālā nabadzības riska sliekšņa,” šā mēneša sākumā Saeimas Cilvēktiesību komisijā paziņoja tiesībsargs Juris Jansons, ziņo TV3. Viņš uzskata, ka minimāla alga būtu strauji jāpalielina.

Tas sasaucas vismaz ar pāris ManaBalss platformā virzītajām iniciatīvām – „Palielināt minimālo darba algu līdz 500 eiro mēnesī un divkāršot neapliekamo minimumu” un „par garantētu minimālo ienākumu virs nabadzības sliekšņa 330 EUR”.

“Manuprāt, 21. gadsimtā sociāli atbildīgā valstī, kāda saskaņā ar Satversmi ir Latvija, tas nav pieļaujami. Ir jābūt tādam mehānismam, lai ienākumi, kas no minimālas algas paliek uz rokas, nodrošina cilvēka cienīgu eksistenci,” deputātiem uzsvēra Jansons.

J. Jansons akcentēja, ka arī minimālo algu saņemošam cilvēkam “ir jānodrošina mājoklis, izglītība, kādi kultūras pasākumi un, protams, veselības aprūpes pieejamība.” Savukārt Latvijas kā sociāla atbildīga valsts pienākums ir cilvēkam palīdzēt pilnveidoties un attīstīties.

Savukārt iniciatīvas „Palielināt minimālo darba algu līdz 500 eiro mēnesī un divkāršot neapliekamo minimumu” autors J. Kuzins ManaBalss komentē, ka šis patlaban ir sabiedrībā tiešām aktualizējams jautājums, kas jāvirza arī likumdošanas maiņas virzienā. Jo „500 EUR šobrīd ir reāls cipars”, par šāda politiskā lēmuma iespēju saka autors.

Viņš arī norāda uz Vācijas Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta (WSI) 2019. gada marta ziņojumu par minimālo algu situāciju Eiropā. Tajā secināts, ka ES valstīs 2019. gada sākumā vidējās algas pieauguma mediāna ir 4,8% attiecībā pret gadu iepriekš un ka minimālās algas pieauguma tendence pēdējā laikā ir straujāka. Liela daļa no ietekmes uz ES kopējiem datiem nāk tieši no minimālās algas pieauguma tieši Austrumeiropā, kā arī no centieniem pēc pastāvīga un strukturāla minimālās algas pieauguma Spānijā.

Pieaugs arī minimālās algas jautājuma nozīme diskusijā par sociālās Eiropas konceptu. WSI paredz, ka tam būs būtiska loma maijā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Vācijas valdība jau ir norādījusi, ka viena no tās prioritātēm ES Padomes prezidentūrā 2020. gada otrajā pusē būs principu izstrāde vienotai ES līmeņa minimālās algas politikai.

Avots: skaties.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS