Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties! Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī. Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti. Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm. Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem! Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing. Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni. Tas notiks sekojoši: - Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā. - Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām. - Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā. - Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti. Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā! *** Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.
Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)
Pārstāvis: Dmitrijs TrofimovsPublicēta: 19. Mar (2021)PAR 10 GADU PĀREJAS PERIODU LODŽIJU IESTIKLOŠANAS SASKAŅOŠANAI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
30 gadu garumā valsts un pašvaldības nepievērsa uzmanību lodžiju iestiklošanai, bet nu šis jautājums pēkšņi ir kļuvis par vienu no vissvarīgākajiem, jo, piemēram, Rīgas pašvaldība vēlas steidzami "atrisināt" šo jautājumu, pakļaujot iedzīvotājus draudiem, mājokļu reidiem, pārbaudēm un sodiem. Ir pat solījumi iekļūt mājoklī ar tiesas spriedumu un policijas klātbūtni. Pirmkārt, uzskatām, ka šāda rīcība ir netaisnīga, un sākt pilsētas tēla veidošanu ir nepieciešams ar graustu un ielu sakārtošanu, bet daudzdzīvokļu māju fasāžu jautājumu varētu risināt pakāpeniski: iedzīvotājiem skaidrojot, tos izglītojot un galu galā - brīdinot. Otrkārt, Covid-19 pandēmijas laikā organizēt šādas pārbaudes ir neapdomīgi un bīstami iedzīvotāju veselībai, kā arī neatbilst epidemioloģiskās drošības noteikumiem. Treškārt, lodžiju iestiklošanas saskaņošanas process uzliks pārāk lielu finansiālu slogu iedzīvotājiem laikā, kad liela daļa iedzīvotāju jau tā saskaras ar finansiālām grūtībām. Ir ciniski šo iedzīvotāju finansiāli dramatisko situāciju pastiprināt vēl ar sodiem.
Tāpēc piedāvājam pieņemt lēmumu par moratoriju uz jebkādām klātienes pārbaudēm mājokļos pandēmijas laikā, un dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēl nav paspējuši saskaņot lodžiju iestiklošanu, dot iespēju to sakārtot 10 gadu pārejas periodā. Vēršamies ar šo ierosinājumu Saeimā, jo šī pati problēma ir ne tikai Rīgā. Ir nepieciešams šādu samērīgu un pakāpenisku pieeju visādā ziņā saprotamām un vēlamām pārmaiņām aktualizēt valsts līmenī.
Sabiedrības ieguvums no tā būs taisnīgums, drošība un iespēja bez liekas steigas sakārtot jautājumu par lodžiju iestiklošanu.
Iniciatīvas jaunumi
Parakstus vākt var par visu ko, tomēr pašlaik atkāpju nav, un būvvalde pagaidām izturēsies neiecietīgi – tā Latvijas radio raidījumā konkrēti par dzīvokļu logu un lodžiju aizrestošanu komentē Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis. LR1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" par šovasar plānoto fasāžu apsekošanu Rīgas centrā un izraudzītās tipveida ēkās vairākas reizes izskanēja arī platformas ManaBalss vārds. Marta otrajā pusē publicētajā iniciatīvā "Par 10 gadu pārejas periodu lodžiju iestiklošanas saskaņošanai" tās autors prasa noteikt moratoriju uz jebkādām klātienes pārbaudēm mājokļos pandēmijas laikā, un dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēl nav paspējuši saskaņot lodžiju iestiklošanu, dot iespēju to sakārtot 10 gadu pārejas periodā. Raidījuma klausītāji uzdeva jautājumus tostarp par logu aizrestošanu, lai izvairītos no zagļiem. Kāda klausītāja šo problēmu apvienoja ar ManaBalss autora iniciatīvas prasību, lai gan konkrētajā iniciatīvā par aizrestošanu nav runas. Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns norādīja, likumdevējs, protams, var noteikt arī izņēmumus, tomēr pagaidām tādu nav – lodžiju un logu režģi ir pret ugunsdrošības noteikumiem, un būvvalde šādos gadījumos prasīs to demontāžu. Tika arī uzsvērts, ka mūsdienās ir pieejami signalizācijas risinājumi gan ar vienkāršu skaņas signālu, gan savienojot to ar apsardzes firmām. Tāpēc primāra tomēr ir ugunsdrošība, un aizsardzība pret zagļiem var tikt risināta bez logu režģiem. Rīgas pilsētas būvvalde no šā gada 1. jūlija veiks fasāžu apsekošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un 40 izraudzītās tipveida ēkās, kas tiks apsekotas pilnībā, raidījumā sacīja E. Butāns. Sākotnēji tiks apzināta problemātika – cik izplatīta faktiski ir neatbilstīga logu montāža, nesaskaņoti satelītu šķīvji un kondicionieri pie fasādēm un balkonu un lodžiju aizstiklošana. 40 tipveida ēkas tiks apsekotas pilnībā, ieskaitot apmēram 1500 dzīvokļus. Pret šo ieceri vēršas arī ManaBalss autora iniciatīva, prasot to nedarīt vismaz Covid-19 pandēmijas laikā. Būvvaldes mērķis ir pilsētas centrā un izraudzītajās mājās noteikt, kāda tipa pārbūve tieši tajās ir veikta un kā tas ietekmē ēku konstruktīvo noturību. Lai iegūtu vispārināmus datus, no tipveida projektiem tiks apsekotas pa desmit mājām no 119., 464. 467. un 602. sērijas, sacīja E. Butāns. Šīs sērijas izraudzītas tāpēc, ka tām tuvojas ekspluatācijas termiņa beigas, un ir nepieciešams objektīvi izvērtēt to stāvokli. Ja šo māju būvētāji savulaik tām ir devuši 50 vai 70 gadu ekspluatācijas garantiju, tad, uzturot tās labā stāvoklī, praktiski tās varētu ekspluatēt arī ilgāk. Tomēr patiesā stāvokļa noteikšanai ir nepieciešama to pilnīga apskate, ieskaitot pagrabus, bēniņus un arī dzīvokļus. Par katru plānoto apsekošanu tiks sastādīts apsekošanas akts un veikta salīdzināšana, vai pretī konstatētajām pārbūvēm ir būvniecības dokumentācija. Ja tādas nebūs, tad būvvalde ar īpašniekiem saskaņos termiņus un veidus konstatēto pārkāpumu novēršanai. "Noteikti nebūs tā, ka sāksim ar sodīšanu. Iziesim uz konstruktīvu dialogu un paskaidrosim, kā konkrēto lietu saskaņot un novērst," raidījumā teica E. Butāns. "Tikai kardinālos gadījumos, ja tiks ignorētas būvvaldes prasības, varam apsvērt arī sodus. Katrā ziņā tas nav būvvaldes pašmērķis." Viņš arī norādīja, ka apsekošanas gaitā jau padomju laikā veikto pārbūvju tiesiskums netiks pārvērtēts. Kad reāli ir notikusi pārbūve, būvvalde vērtēs pēc lietotajiem materiāliem. Jebkurā gadījumā – ja tehniskais stāvoklis būs neatbilstīgs un nesavienojams ar drošu ekspluatāciju, tiks uzdots novērst šo bīstamību. Runājot tieši par plaši izplatīto lodžiju aizstiklošanu, būvvaldes pārstāvis ziņoja, ka turpmāk katrai daudzdzīvokļu mājai būs nepieciešama vienota aizstiklošanas skice ar vienotu standartu visai fasādei. Lai tādu izveidotu, būs nepieciešams kopīpašnieku lēmums. Vieglāk šai ziņā īrniekiem un īpašniekiem būs ar jaunajiem dzīvojamo ēku projektiem, jo tie jau ietver arī vienoto skici, skaidroja otrs raidījuma dalībnieks – "Civinity" grupas Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Gatis Roze. Attiecīgi šīm jaunajām mājām vienotās skices jau ir, tomēr katrā atsevišķajā gadījumā plānotā iestiklošana aizvien ir jāsaskaņo ar būvvaldi. Avots: LR1 Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!
Lodžiju stiklošana un Rīgas būvvaldes plānotā kontrole nonāk diskusijas fokusā31. Mar (2021)
English
Latviski
