Iniciatīva nav apstiprināta

Pārstāvis: Maija PriedītePublicēta: 28. Dec (2019)

PAR SVĒTKIEM BEZ SALŪTA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
13'557
Jau parakstījuši 13'557

Vēlamies pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu. Sevišķi jau laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu.

Tāpēc lūdzam virzīt likumprojektu par aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanu un salūtu finansēšanai.

Iznākumā tiks saprātīgāk izlietota nodokļu maksātāju nauda, netiks piesārņota vide un biedēti dzīvnieki. Ir redzams, ka ziņa par Igaunijas pilsētām, kur tas jau ir noticis, gūst lielu atbalstu un pozitīvas atsauksmes arī pie mums. https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=1401898483324501&id=375052226009137

Iniciatīvas jaunumi

Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvu sāk izskatīt Saeimas atbildīgajā komisijā24. Feb (2021)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē trešdien, 24. februārī, sāka skatīt 11'525 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par svētkiem bez salūta".

Pēc ManaBalss lūguma komisijas konsultante pēc sēdes informēja, ka tās laikā tika sākta viedokļu uzklausīšana, un tika nolemts turpināt jautājuma izskatīšanu kādā no turpmākajām komisijas sēdēm.

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Finansējuma prasība vecākiem par bērnu auklēšanu un ierosinājums par svētkiem bez uguņošanas virzās Saeimā04. Feb (2021)

Respektējot iniciatīvas parakstītājus, iniciatīva par aizliegumu valstij un pašvaldībām rīkot svētku uguņošanas tiek virzīta komisijai; salīdzinoši cerīgāk savu ceļu Saeimā sāk iniciatīva par aukles līdzfinansējumu arī vecākiem.

Abu iniciatīvu autores Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē pamatoja viņu iniciatīvu aktualitāti un risinājumu nepieciešamību. Pēc iniciatīvas "Aukles līdzfinansējums arī vecākiem" prezentācijas komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) retoriski vien norādīja, ka viņai interesētu, kurš par to varētu teikt kaut ko pret.

Par šā ierosinājuma virzības nepieciešamību plašākā demogrāfijas un ģimeņu atbalsta politikas ietvarā argumentēja arī sēdē pieaicinātais ekspertu sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājs Imants Parādnieks (NA).

Šis kolektīvais iesniegums attiecīgi ir nodots balsojumam nākamajai Saeimas plenārsēdei ar ieteikumu par atbildīgo tās turpmākajā izskatīšanā noteikt Sociālo un darba lietu komisiju, vienlaikus šim darbam piesaistot arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Ar vairākiem pretargumentiem, dilemmām un pretējas starptautiskās pieredzes stāstiem savukārt tika konfrontēts kolektīvais iesniegums "Par svētkiem bez salūta". Pēc autores labi sagatavotās prezentācijas par problēmjautājumu un par starptautiskajiem un arī Latvijas piemēriem (Sigulda), kā to risināt ar atteikšanos no publiski finansētas uguņošanas, vārds tika dots pieaicinātajiem ekspertiem un komisijas deputātiem.

Sēdē piedalījās un pret iniciatīvas priekšlikumu argumentēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Kalvis Kalniņš un Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Nutovcs. Viņi uzsvēra profesionālas, proti, labi organizētas, stingri reglamentētas un uzraudzītas uguņošanas salīdzinoši lielo drošību un minimālajiem vides kaitējumiem iepretī stihiskai un pašplūsmā atstātai uguņošanai, ko svētkos veic iedzīvotāji paši.

Kā piemērs tika piesaukta Amsterdama, kas 2020. gada Jaunajā gadā atteicās no publiski finansētas un rīkotas uguņošanas. Pēc svinībām un neorganizētās uguņošanas reģistrēto traumu skaits bija pieaudzis, un šogad jau Amsterdama ir atgriezusies pie pašvaldības organizētas uguņošanas.

Gadumijā no 2019. uz 2020. gadu ar uguņošanu saistīto traumu skaits Nīderlandē pieauga par 7%, un šajā gadu mijā Amsterdamā pilsētas dome ir gan atgriezusies pie organizētas uguņošanas, gan izņēmuma kārtā to atļāvusi arī individuālajiem svinētājiem. Lai gan valstī attiecīgs regulējums ir jau pieņemts, privātās uguņošanas aizliegums konkrēti Amsterdamā stāsies spēkā pēc gada, tas ir, Jaunā gada svinībās uz 2022. gadu.

Nīderlandes mediji ziņo, ka šogad, kad Amsterdama atgriezās pie organizētas un no domes budžeta apmaksātas uguņošanas un citviet valstī ir stājies spēkā individuālās uguņošanas aizliegums, valstī kopumā neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits ir krities par 30%.

Pēc iniciatīvas autores un pieaicināto ekspertu uzklausīšanas Mandātu komisijas vadītāja J. Kursīte-Pakule rezumēja, ka jautājums acīmredzot ir par izšķirību starp profesionālu un neprofesionālu uguņošanu, risku analīzi šajos gadījumos, un ka jau šai aspektā ir jāvērtē arī uguņošanas regulējumi. Tāpat viņa norādīja, ka publiski rīkota uguņošana ir Eiropas pilsētu kultūras tradīcija kopš 17. gadsimta un pilsētu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, Georgam Frīdriham Hendelim publiskai uguņošanai ir veltīts skaņdarbs "Karaliskā uguņošanas mūzika". Debatēs izskanēja atgādinājums, ka publiskai uguņošanai mūziku ir jau mūsdienās rakstījuši arī latviešu komponisti.

Runājot par vides piesārņojuma argumentu, K. Kļaviņš norādīja, ka viena uguņošana rada benzīna dzinēja 400 km nobraukuma radītu izmešu ekvivalentu. Savukārt par uguņošanas izbiedēto un traumēto dzīvnieku argumentu skeptisks bija gan Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis (A/P), gan komisijas loceklis un Jaunās Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis.

Paredzams, ka aicinājums aizliegt publiskā sektora finanšu izlietojumu svētku uguņošanas rīkošanā arī turpmākajā tā izskatīšanā Saeimā saskārsies ar virkni pretargumentu. Tomēr, kā norādīja komisijas loceklis Raivis Dzintars (NA), respektējot 11’525 Latvijas pilsoņu parakstus, šī iniciatīva ir nododama balsojumam plenārsēdē un padziļinātai tās izskatīšanai tālāk jau atbildīgajā komisijā. Paredzams, ka tā būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Avoti: ManaBalss, Saeima, portāli NLTimes un DutchNews

Seko mums Facebook un arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Tevis atbalstītā iniciatīva ir nodota Mandātu komisijai20. Jan (2021)

4. janvārī Saeimā iesniegtā iniciatīva "Par svētkiem bez salūta" pēc parakstu analīzes iedzīvotāju reģistrā un tās sākotnējā izvērtējuma Saeimas Prezidijā ir nodota tālāk Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, kolektīvais iesniegums ir jāizskata mēneša laikā kopš tā saņemšanas. Tāpēc ir paredzams, ka iniciatīvas izskatīšana Mandātu komisijā notiks tuvākajā laikā. Uz šo komisijas attālināto sēdi tiks uzaicināta arī iniciatīvas autore.

Avots: Saeima

Seko mums Facebook un arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Jaunajā gadā – bez pārbiedētiem dzīvniekiem?04. Jan (2021)

Jauno gadu esam sākuši ar pirmo Saeimā iesniegto iniciatīvu – "Par svētkiem bez salūta".

Autore pateicas visiem atbalstītājiem!

Cita starpā iniciatīvā tiek argumentēts ar mīļdzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem radīto stresu un paniku, kas nereti beidzas traģiski. Gadu mijā sižetā par svētku uguņošanu negatīvajām sekām šim jautājumam pievērsās arī raidījums "Vides fakti".

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

AUTORS: MANA BALSS

Dzirksteļo fakti un viedokļi par svētku uguņošanas tēmu11. Jan (2020)

Sabiedrības atbalsts ierosinājumam liegt publisko finansējumu svētku uguņošanai ir visai liels – divās nedēļās to ir parakstījuši vairāk nekā četri tūkstoši platformas ManaBalss lietotāju.

Šim jautājumam uzmanību ir pievērsuši arī vairāki Latvijas mediji. Tā LTV raidījums "Kultūršoks" ir izveidojis raidījumu ar polemisku nosaukumu – "Vai (ne)aizliegt svētku uguņošanu?" Savukārt portāls "Brīvā Daugava" uzsvaru liek uz uguņošanai veltīto publisko finansējumu.

Tiek norādīts, ka Jēkabpils rīko trīs salūtus – Jaungada naktī, pilsētas svētkos un 18. novembrī. Šogad starp deviņām lielajām pilsētām Jaungada naktī visvairāk tērējusi ir Ventspils – 22 900 eiro. Rīgā tie bija 17 600 eiro, Valmierā – 8 000 eiro, Jūr¬malā – 5 993 eiro, Liepājā – 12 000 eiro, Jelgavā – 4 235 eiro, Daugavpilī – 9 999 eiro, bet Jēkabpilī – 3 599 eiro.

Cits reģionālais izdevums – "Latgales Laiks" – izceļ faktus, ka Latvijā un citur pasaulē Jaungada svinēšanā visdrīzāk tieši uguņošanas dēļ cilvēki ir guvuši traumas un ir sākušies ugunsgrēki, ko izraisījusi pirotehnika vai citi ugunsbīstami svētku svinību priekšmeti. Vācijā Krēfeldē aizdedzies zooloģiskais dārzs un bojā gājuši vairāk nekā 30 dzīvnieki. Policija pieļauj, ka ugunsgrēks izcēlies ķīniešu lukturu dēļ, kuri bija palaisti gaisā Jaungada naktī.

Savukārt Latvijas slimnīcās nogādāti deviņi Jaunā gada svinētāji, kuri guvuši traumas svētku uguņošanas laikā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā informē, ka puisēns (septiņi gadi), sprāgstot pirotehnikai rokās, guva plēstas brūces plaukstās. Divi vīrieši, piedzīvojuši tādus pašus sprādzienus, tagad ārstēs ķīmiskos plaukstas apdegumus. Kāds sirmgalvis ir zaudējis pirkstus, jo mēģinājis aizdedzināt nesprāgušu petardi, bet 60 gadu vecs vīrietis ir atradies pārāk tuvu aizdegtajai pirotehnikai un apdedzināja abas acis. Tikmēr 22 gadus vecs jaunietis, lietojot petardi, guva sejas, kakla un galvas apdegumus.

Vairums šo nelaimes gadījumu acīmredzami nav saistīti ar oficiālajiem salūtiem, tomēr var domāt, ka valsts un pašvaldību atteikšanās no uguņošanas būtu signāls ne vien par atbildīgāku un mērķtiecīgāku finanšu politiku, bet arī par vēlamām un nevēlamām svētku svinēšanas tradīcijām, no kurām uguņošana nepārprotami nav tā drošākā.

AUTORS: MANA BALSS

Svētki bez tradicionālās uguņošanas – ideja kļūst aizvien populārāka03. Jan (2020)

Aizvien plašāk sabiedrībā un medijos izskan aicinājumi pārdomāt līdzšinējo publisko svētku svinēšanu ar uguņošanu.

Argumentācija tam un alternatīvas tiek gūtas vien kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, bet arī plašāk pasaulē.

Atskatoties uz jaunā gada sagaidīšanu, arī LTV ir publicējusi videosižetu ar iespaidīgu gaismas izrādi, kas Šanhajā, Ķīnā, virs pilsētas bija sarīkota ar dronu palīdzību.

Tas sasaucas ar platformā ManaBalss publicēto iniciatīvu, kas aicina sevišķi jau laikā, kad finansējums trūkst tādām būtiskām jomām kā veselība un izglītība, aizliegt valsts un pašvaldību finansējumu izlietot uguņošanai.

Tiesa, ir jānorāda, ka Šanhajas video radīja neizpratni pašos šanhajiešos, kas, piemēram, vietnē Reddit, apmainījās ar komentāriem, ka neko tādu pilsētā nav redzējuši.

BBC raksta, ka gaismas izrādi sarīkojušais uzņēmums "Yihang Bailu" atzinis, ka visā pasaulē pārraidītais "dronu salūts" tika ierakstīts 28. decembrī mēģinājuma laikā.

AUTORS: MANA BALSS