Pārstāvis: Kārlis KangerisPublicēta: 27. Jul (2018)

PAR ATKLĀTĪBAS LIKUMU - PUBLICĒT INTERNETĀ PSRS OKUPĀCIJAS REŽĪMA ČEKAS UN KOMPARTIJAS DOKUMENTUS!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
807
Jau parakstījuši 807
9'193

Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likumprojekta jeb Atklātības likuma mērķis ir, īstenojot Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijā, pārvarēt Latviju okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas.

Likumprojekts paredz publicēt Padomju Savienības komunistiskās partijas (PSKP) filiāles - Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) nomenklatūras kadru lietu kolekcijas personas lietas, sākot ar okupācijas režīma vadību – LKP Centrālās Komitejas (CK) pirmo sekretāru Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika, LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju Augusta Kirhenšteina, Kārļa Ozoliņa, Jāņa Kalnbērziņa, Vitālija Rubeņa, Pētera Strautmaņa, Jāņa Vagra, Anatolija Gorbunova, LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju Viļa Lāča, Jāņa Peives, Vitālija Rubeņa, Jurija Rubeņa, Viļņa Edvīņa Breša lietām. Atspoguļot LKP CK daļu un sektoru vadītāju lietas, kompartijas pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu pirmo un otro sekretāru lietas, publicēt PSKP vadošo lomu represijās apliecinošus dokumentus: LKP CK biroja protokolus, VDK ziņojumus LKP CK. Publicēt LPSR tautas komisāru, drošības, iekšlietu, sabiedriskās kārtības sargāšanas ministru, VDK priekšsēdētāju, vietnieku nomenklatūras lietas, atspoguļot virkni PSRS totalitārās okupācijas režīma sabiedrības kontroles institūciju, sākot ar LPSR Ministru padomi, Augstāko padomi, komjaunatnes Centrālkomiteju, beidzot ar republikas pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājiem, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (KultKoms), Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, Latvijas Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības (Intūrists), Latvijas Padomju rakstnieku savienības, LPSR Mākslinieku savienības, LPSR Komponistu savienības, LPSR Kinematogrāfijas darbinieku savienības, LPSR Žurnālistu savienības, LPSR Teātra biedrības un Padomju juristu asociācijas Latvijas republikāniskās nodaļas vadītāju lietām, kā arī PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto un Krievu pareizticīgās baznīcas lietu padomes pilnvaroto LPSR lietām, izgaismojot arī LPSR prokurora, tā vietnieka un LPSR VDK darbību pārraugošā prokurora, LPSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē (Glavļits) vadības darbību. Publicēt dažādus VDK dokumentus – VDK operatīvo uzskaišu u.c. kartotēkas, kas atbilst SAB arhīva 1. fonda 30. aprakstam, sastāv no 18 lietām, proti, kartotēkām, VDK personīgo un darba lietu reģistrācijas žurnālus, nenotikušo vervēšanu un aģentu arhīva lietu reģistrācijas žurnālus, VDK operatīvās lietas, piemēram, rajonu, pilsētu daļu un nodaļu, VDK Sabiedrisko sakaru nodaļas, Finanšu daļas, Kadru daļas materiālus, sadarbības fakta ar VDK tiesas lietu atsevišķas daļas, citus VDK materiālus, Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes pirmās daļas dokumentus. Pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 153. pantu, likums paredzētu, ka tiesības tikt aizmirstam un tiesības ierobežot datu apstrādi nav attiecināmas uz Latvijas vēstures pētniecību un tās rezultātu publicēšanu par laiku līdz Satversmes darbības pilnīgai atjaunošanai – 5. Saeimas pirmajai sēdei 1993. gada 6. jūnijā. Likumprojekta teksts, komisijas pētījumi un plašāka anotējoša informācija pieejami VDK zinātniskās izpētes komisijas Latvijas Universitātes vietnē https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/43331/

Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē sabiedrība iegūtu tiešu, nepastarpinātu pieeju PSRS totalitārā okupācijas represīvo iestāžu un to vadītājas – Padomju Savienības komunistiskās partijas Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras - dokumentiem, veicinot izpratni pret totalitāro režīmu.

Pievienots dokuments

Atklatibas-likums_2018-05-31maijs.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Čekas dokumenti ir pieejami internetā – iniciatīvas prasība ir izpildīta!21. Dec (2018)

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti no ceturtdienas, 20. decembra, ir publiski pieejami Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē. Ikviens bez ierobežojuma var iepazīties ar tiem VDK dokumentiem, kas nesatur informāciju par cietušajiem un par trešajām personām, ziņo Saeima.

Līdz ar šo pēc būtības ir izpildīta vēsturnieka Kārļa Kangera ManaBalss platformā šā gada 27. jūlijā publicētā iniciatīva «Par Atklātības likumu – publicēt internetā PSRS okupācijas režīma čekas un kompartijas dokumentus».

Autora ierosinājums bija, lai «Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē sabiedrība iegūtu tiešu, nepastarpinātu pieeju PSRS totalitārā okupācijas represīvo iestāžu un to vadītājas – Padomju Savienības komunistiskās partijas Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras – dokumentiem, veicinot izpratni pret totalitāro režīmu.»

Lai piekļūtu bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem Nacionālā arhīva vietnē, interesentiem būs jāreģistrējas – jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, e-pasta adrese un parole, kā arī dokumentu izmantošanas mērķis, norādīts Saeimas publikācijā. Šāda piekļuves kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos, kas stājušies spēkā šonedēļ.

Saskaņā ar Saeimā šā gada 4. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu» dokumenti ir publicēti, lai veicinātu iespēju atpazīt Latvijas okupācijas periodā valdījušā totalitārā režīma sekas un tās pārvarētu, nosodītu noziegumus pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumus, novērstu totalitārisma atkārtošanās iespēju, veicinātu demokrātisku valsts un sabiedrības attīstību.

Avots: Saeima, ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Prezidents izsludina likumu par čekas dokumentu publiskošanu18. Oct (2018)

Pilsonisko iniciatīvu platformas ManaBalss.lv un RīgaTV 24 raidījuma filmēšanā par VDK dokumentu publiskošanu internetā trešdien, 17. oktobrī, bija redzams, ka sabiedrībā un ekspertu vidū šis aizvien paliek nokaitēts jautājums. Tomēr reizē tas ir nu jau arī noticis fakts – 4. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu par bijušās VDK dokumentu publiskošanu internetā jau šogad, un Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 3. oktobrī, izsludināja likumu par bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu, raksta „Latvijas Vēstnesis“.
Raidījuma dalībnieks un ManaBalss.lv platformā virzītās iniciatīvas „Par atklātības likumu – publicēt internetā PSRS okupācijas režīma čekas un kompartijas dokumentus!” autors vēsturnieks Kārlis Kangeris sarunā ar portālu komentēja, ka līdz ar Valsts prezidenta izsludināto likumu viņš «lielu jēgu turpināt šo iniciatīvu» neredz. Kopš šā gada 27. jūlija tā portālā ir savākusi 553 parakstus.
Jautāts, vai viņa vērtējumā iniciatīvas mērķis ir sasniegts, K. Kangeris atbild, K. Kangeris atbild, ka «mūsu mērķis būtībā bija Atklātības likums, ne šis, bet Saeima mūs noraidīja vispār. Daļēji mūsu rosinātie aspekti izsludinātajā likumā ir iekļauti, bet ne visi.”
Vēl iepriekš Valsts prezidents ir atzinis, ka Latvijas simtgadē beidzot ir «jāpieliek punkts šim jautājumam» par t.s. čekas maisiem. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka saskaņā ar Saeimas lemto šogad publiskojamā informācija būs nepilnīga un publicētie vārdi paši par sevi vēl neko nepateiks par konkrētu cilvēku darīto. „Pirms steigties ar secinājumiem, būtiski sagaidīt un iepazīties ar papildu informāciju. Pārsteidzīgi izdarot secinājumus, riskējam radīt maldīgu vēstures izpratni, nevis labāk izprast Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, tā darbības mehānismus un totālo sabiedrības kontroli,” Valsts prezidenta kancelejas komentāru atreferē LETA.
Izsludinot likumu, Valsts prezidents arī esot izvērtējis drošības iestāžu sniegto informāciju par iespējamiem riskiem. „Es uzticos mūsu valsts drošības iestādēm un viņu kompetencei. Tomēr sabiedrības interesēs ir publiskot VDK dokumentus, lai mēs varētu pāršķirt arī šīs melnās Latvijas valsts un tautas vēstures lapas puses,” prezidentu citē LETA.

AUTORS: MANA BALSS

TV raidījums par čekas un kompartijas dokumentu atklāšanu internetā16. Oct (2018)

Studijas RīgaTV 24 diskusiju raidījumā „Mana Balss” nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu „Par Atklātības likumu – publicēt internetā PSRS okupācijas režīma čekas un kompartijas dokumentus!” Raidījuma ierakstus RīgaTV 24 studijā var apmeklēt ikviens interesents.
Diskusijas dalībnieki:
- Moderators Arnis Blodons
- Pārējie diskusijas dalībnieki būs iniciatīvas autors Kārlis Kangeris, kā arī Aleksandrs Kiršteins (NA), Arvīds Ulme (ZZS) un vēsturniece Inese Dreimane.
Iniciatīvai „Par Atklātības likumu – publicēt internetā PSRS okupācijas režīma čekas un kompartijas dokumentus!” patlaban ir izdevies savākt 528 parakstus. Iniciatīvas mērķis ir ar Atklātības likumu īstenot Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijā, pārvarēt Latviju okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas.
Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, esam aicinājuši dažādu viedokļu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!
Nāc, klausies un izsakies diskusijā!
Tiekamies RīgaTV 24 studijā Rīgā, Blaumaņa ielā 32, trešdien, 17. oktobrī, plkst. 10:00!
Raidījumu skatieties RīgaTV 24 kanālā 21. oktobrī plkst. 19:00.

Iepazīsties ar iniciatīvu šeit - https://manabalss.lv/i/1383
Raidījums „Mana balss” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma „Mana balss” saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS