Iniciatīva Saeimā ir noraidīta

Pārstāvis: Gunita UpītePublicēta: 06. Feb (2017)

PAR ATLAISTO DEPUTĀTU IEROBEŽOJUMU KANDIDĒT VĒLĒŠANĀS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
10'935
Jau parakstījuši 10'935

Nepieciešams mainīt esošo situāciju, kad atlaistajiem deputātiem nav ierobežojumu kandidēt vēlēšanās. Piemēram, šobrīd atlaižot Saeimu, deputātiem tiek izmaksātas atlaišanas kompensācijas, tiek organizētas atkārtotas vēlēšanas, kurās nav lieguma kandidēt atlaistajiem deputātiem. 2011.gadā tika atlaista 10.Saeima. 11.Saeimā tika ievēlēti 67 no atlaistajiem deputātiem, bet 12.Saeimas sastāvā ir 50 deputāti, kuri tika atlaisti 2011.gadā.

Ierosinājums ieviest ierobežojumus atlaistajiem deputātiem kandidēt vēlēšanās, proti, ja deputāts ir zaudējis vēlētāju uzticību, nepienācīgi pilda uzticētos darba pienākumus, kā rezultātā ir atlaists, tad šāds deputāts nevar kandidēt turpmākajās divās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.

Šādas izmaiņas liktu iedzīvotājiem rūpīgāk izvēlēties kandidātus, par kuriem balsot. Iespējams, paši deputātu kandidāti būtu motivēti strādāt efektīvāk. Pārmaiņas ļautu citiem, iespējams, spējīgākiem iedzīvotājiem iesaistīties politikā un kandidēt vēlēšanās. Piemēram, 2011.gadā Saeimas deputātiem tika izmaksātas atlaišanas kompensācijas 266000,00 LVL apmērā, savukārt ārkārtas Saeimas vēlēšanas valstij izmaksāja 2362776,00 LVL, proti, kopējās izmaksas pārsniedza 2,7 milj. LVL jeb vairāk nekā 3,8 milj. EUR. Ņemot vērā, ka 11.Saeimā tika ievēlēti 67% no atlaistajiem deputātiem, tad secināms, ka 2011.gada referendums par Saeimas atlaišanu nesasniedza mērķi (attiecīgi nodokļu maksātāju nauda izlietota nelietderīgi).

Iniciatīvas parakstītāji 10'935

Iniciatīvas jaunumi

Saeimas komisijas noraidītais kolektīvais iesniegums izceļ iniciatīvu kvalitātes sistēmas svarīgumu17. Sep

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir noraidījusi 10’497 pilsoņu parakstīto iniciatīvu "Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās.

Komisijas sēdē pieaicinātais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps skaidroja, ka rosinātais aizliegums skar cilvēka pamattiesības, tādēļ tā samērīgums un leģitimitāte būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, ziņo LETA. J. Pleps uzsvēra, ka viņam bija grūti saskatīt iniciatīvas leģitīmo mērķi un samērīgumu.

Viņš skaidroja, ka šādi ierobežojumi nav izplatīta prakse, atgādinot, ka viens no skaļākajiem gadījumiem bijis vēl 18. gadsimta beigās Francijā, kas gan noslēdzies ar "diezgan bēdīgu rezultātu".

Šāds ierobežojums būtu neloģisks un būtu uzskatāms par juridisku iejaukšanos politiskajos procesos, teica J. Pleps, piebilstot, ka šāda atbildība varētu tikt piemērota deputātiem individuālā kārtībā saistībā ar impīčmenta procedūru, tomēr ne kā kolektīvā atbildība.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis pauda, ka šo ieceri nav iespējams iestrādāt normatīvajos aktos, jo tas būtu pretrunā ar Satversmē noteiktajiem principiem.

Aģentūra ziņo, ka tehnisku problēmu dēļ iniciatīvas pārstāve nevarēja deputātiem skaidrot savu pozīciju. Komisijas deputātu vairākums nobalsoja par kolektīvā iesnieguma noraidīšanu.

ManaBalss komanda pievienojas juristu izteiktajiem vērtējumiem – šis konkrētais ierosinājums tiešām neatbilst Satversmē atrunātajām cilvēka pamattiesībām, un arī kolektīvās atbildības noteikšana neatbilstu tiesiskumam, samērībai un parlamentāras demokrātijas loģikai. Konkrētās iniciatīvas publicēšana platformā ManaBalss 2017. gadā bija kļūda un neuzmanība, un publicētais likumdošanas maiņas priekšlikums neatbilst pašas platformas noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Tas bija skaidrs arī iniciatīvas iesniegšanas brīdī Saeimā, tomēr ManaBalss izšķīrās par šādu soli kā sava veida demokrātijas mācību stundu – lai šai konkrētajā gadījumā pilsoņu balsis, pat ja tās ir nodotas par juridiski nekorektu aicinājumu, tomēr tiek parlamentā uzklausītas un lai politiķi un eksperti diskusijā sniedz tām izsvērtu atbildi.

Šis gadījums tomēr izceļ arī Latvijas digitālās demokrātijas ekosistēmas augsto kvalitāti un ManaBalss īstenotās iniciatīvu kvalitātes sistēmas svarīgumu. Kopš 2011. gada šis ir vienīgais gadījums, kad caur ManaBalss platformu virzīts kolektīvais iesniegums Mandātu komisija tiek noraidīts kā Satversmei neatbilstīgs.

ManaBalss publicē mazāk par 40% no platformā ienākušajiem priekšlikumiem. Tāpēc, pirmkārt, šis piemērs ļauj noprast to, kas notiktu, ja mūsu organizācija šādu kvalitātes kontroli neveiktu. Citu valstu oficiālo institūciju uzturētās digitālās līdzdalības platformās tik izstrādātu un efektīvu kvalitātes kritēriju parasti nav, un ir piemēri, ka tāpēc šo valstu politiskajās elitēs un administrācijā strauji tiek diskreditēta pilsoniskā līdzdalība, savukārt šo valstu sabiedrībās vairojas neticība demokrātijai un cinisms.

Otrkārt, šā priekšlikuma atsijāšana jau pirmajā izskatīšanas instancē norāda uz Latvijas labi funkcionējošo demokrātiju, ieskaitot Latvijā īstenotās digitālās līdzdalības mērķtiecīgo, konstruktīvo raksturu jeb svešvārdā – deliberatīvo demokrātiju. Tāpēc notikusī kļūda ir izņēmums un sava veida pārbaudes gadījums esošās sistēmas efektivitātei. Uz to norāda, piemēram, arī tūdaļ Mandātu komisijas sēdē tam pievērstā mediju uzmanība.

Treškārt, tas norāda uz nepieciešamību vēl vairāk izvērst un padarīt vēl efektīvāku ManaBalss iesaistīto ekspertu loku. Juristi, ekonomisti un dažādu jomu un jautājumu eksperti konsultācijas ManaBalss autoru iniciatīvām sniedz kā brīvprātīgie un bez maksas. Ne mazākā mērā kā pašas iniciatīvas, arī šie līdzpilsoņiem sniegtie visplašākā spektra ekspertu pakalpojumi ir lielisks Latvijas kā nobriedušas un iesaistītas pilsoniskās sabiedrības piemērs.

Ekspertu piesaiste un uzrunāšana iesūtīto priekšlikumu konsultēšanai ir pastāvīgā attīstībā esošs process. Esam ļoti pateicīgi virknei institucionālo ekspertu – LU Juridiskās fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centram, Tiesībsarga birojam, arī vairākām ministrijām, KPMG, PwC, virknei NVO un visiem individuālajiem juristiem un jomu ekspertiem!

Viens no Latvijas digitālās demokrātijas globāli unikālā sekmīguma pamatiem ir tieši brīvprātīgums – iesaistīto organizāciju un cilvēku augstā personīgā motivācija, lai pilsoņu iniciatīvu sistēma būtu maksimāli kvalitatīva, konstruktīva un efektīva. Tas gan rada arī dilemmas, piemēram, par ekspertu konsultāciju operatīvu pieejamību, tāpēc ManaBalss iesūtīto iniciatīvu izskatīšana dažkārt var ieilgt. ManaBalss komanda pastāvīgi strādā pie tā, lai šo ekspertu loku izvērstu un nostiprinātu.

Un visbeidzot – Saeimas mājaslapā pieejamajā Mandātu komisijas sēdes videoierakstā ir redzams, ka deputāti cieņpilni un ar respektu izturas pret Latvijas pilsoņu sasāpējušās problēmām, pat ja to izraisītās attieksmes nav glaimojošas pašiem deputātiem. Sēdes laikā notika tiešām atklāta un izsvērta diskusija, ieskaitot izskanējušo viedokli, ka arī šādiem juridiski pretrunīgiem priekšlikumiem tomēr būtu jānonāk līdz diskusijai un lemšanai jau nākamajā instancē – Saeimas plenārsēdē. Jo arī šādos pretrunīgos ierosinājumos, kas paredzami netiktu apstiprināti, tomēr ir redzami dziļākie motīvi, kas pilsoņus uz tādām domām ir vedinājis un kas sabiedrībā ir aktuāli.

Tāpēc aizvien efektīvāks politiskais dialogs, kvalitatīva, uz izpratni vērsta un pilsoņus iesaistoša politika, kā arī augsta personīgā atbildība gan no politiķu, gan pilsoniskās sabiedrības puses ir Latvijas politiskajai kultūrai ejamais ceļš. Kā redzams arī no zemās līdzdalības politiskajās partijās, pašlaik sabiedrības uzticība politiķiem un partijām ir kritiski zema. Ne vienmēr tas ir pamatoti, jo, piemēram, platformas ParvaiPret.lv dati uzrāda visai lielu atbilstību starp Saeimas balsojumiem un iedzīvotāju viedokļiem. Tāpēc saziņa un politiskais dialogs ir jo svarīgāks – lai novērtētu jau esošo labo, izkoptu to vēl vairāk un lai Latvija aizvien vairāk kļūtu par uzticības sabiedrību.

Avots: LETA, ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS