Kā iespējams atļaut strādāt nevakcinētajiem, nepasliktinot epidemioloģisko situāciju – citu valstu pieredze14. Jan (2022)

Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par Covid-19 regulējumu tēmu, Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Ko citu valstu pieredze liecina par iespēju atļaut strādāt nevakcinētajiem, nepasliktinot epidemioloģisko situāciju? – Par šādu Latvijas sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem ļoti aktuālu tēmu NRA portālā ir publicēti ekonomista un uzņēmēja Jāņa Ošleja divi viedokļa raksti.

Iniciatīvas atbalstītāju ērtībai pārpublicējam tos šeit kopā un pilnībā.
_______________________

Šobrīd Latvijā spēkā esošais aizliegums nevakcinētajiem strādāt un mācīties ir nepareiza un neētiska pieeja sabiedrības veselībai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku līdzvērtīgi vai pat vairāk samazinot ar citās valstīs jau pārbaudītiem un lietotiem preventīviem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

Ikdienā es vadu starptautisku uzņēmumu, un manos pienākumos ietilpst pārzināt kovida likumdošanu vairāk nekā divdesmit valstīs no Zviedrijas līdz Dienvidāfrikai un no Indijas līdz ASV.

Mans darbs arī prasa komandējumus, kas man dod iespēju salīdzināt un izjust dažādas pieejas kovida pārvarēšanai, tāpēc zinu, ka, ieturot biznesa vakariņas Stokholmas restorānā vai kopā ar klientiem dziedot līdzi roka balādēm pārpildītā Tenesī štata galvaspilsētas Nešvilas mūzikas klubā, ne QR kods, ne masku lietošana netiek prasīta.

Zinot, ka vienlaikus daudzās citās valstīs, arī Latvijā, klubi ir slēgti un pat ieejai milzīgā, pustukšā, lieliski ventilētā noliktavas tipa veikalā vajag vakcinācijas sertifikātu, neviļus nāk prātā jautājums: ko Zviedrija dara, kā panāk zemāku mirstību nekā Latvijā? Vai kļūdās Tenesī štata (2021. gada decembrī vakcinēti 53% iedzīvotāju) likumdevējs, kas ir aizliedzis valsts un privātajām iestādēm pat jautāt vakcinācijas statusu, lai nekādā gadījumā nepārkāptu pilsoņu tiesības pašiem izlemt, kā ārstēt vai pasargāt savu ķermeni, vai Saeima un Latvijas tiesas, kas noteikušas, ka Latvijā bez vakcinācijas sertifikāta nevari būt pat ne likumdevējs?

Es saprotu nepieciešamību kontrolēt vīrusa izplatību – ja vien iespējams novērst tūkstošiem nāvju, tas ir jādara ar visiem spēkiem. Visās pasaules valstīs, arī Zviedrijā un Tenesī pavalstī, vakcinācija ir galvenā metode cīņai ar kovidu. Esmu vakcinēts. Vadu eksportā strādājošu uzņēmumu, kuru pārāk neapgrūtina esošie noteikumi – ārzemēs var strādāt arī bez vakcinācijas sertifikāta.

Tomēr šo rakstu es izlēmu uzrakstīt, jo jutu, ka tiek pārkāpta svarīga sarkanā līnija.

Indivīdu tiesību ievērošanā katram ir savas sarkanās līnijas. Pazīstamā domātāja Agnese Irbe dziļi uzrunājošā video, kas būtu jāredz katram, nepieņemamu sabiedrības šķirošanu un savu sarkano līniju redz, ejot gar mazajiem Pārdaugavas veikaliem, uz kuriem izstumti ir vakcīnskeptiskie.

Man sarkanā līnija ir vakcīnskeptiķu atlaišana no darba. Darbs, iespēja pelnīt un apgādāt savu ģimeni man ir fundamentālas cilvēka tiesības. Vai tiešām mēs Latvijā esam izmēģinājuši visas citas iespējas ierobežot pandēmiju, kuras tomēr ļautu strādāt?

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka visi, neatkarīgi no pārliecības un domāšanas veida, esam cilvēki. Mūsu kā sabiedrības uzdevums ir nodrošināt kopējo sabiedrības veselību, neiznīcinot tos, kas neiekļaujas.

Vai esam apsvēruši, kas notiks ar bez iztikas palikušo cilvēku ģimenēm? Labi, es saprotu, ka ir pieejami bezdarbnieku pabalsti – dažus mēnešus. Bet pēc tam? Vai mēs kā sabiedrība visu laiku maksāsim bezdarbnieka pabalstus par nestrādāšanu? Vai atlaisto vietā importēsim vakcinētus darbiniekus no citām valstīm? Vai ieteikums tiem, kuri nepiekrīt vakcinēties, ir pārcelties uz populārajām emigrācijas valstīm Zviedriju vai Angliju, kur vakcinācijas sertifikāts strādājošajiem netiek prasīts? Kādi būs mūsu valsts izdevumi, zaudējot speciālistus un reizē ar viņiem zaudējot nodokļu ieņēmumus? Reizē ar samazinātiem nodokļu ieņēmumiem par cik samazināsies medicīnai pieejamais finansējums? Cik nāvju nākotnē nesīs mazāks finansējums mediķiem? Vai nebūs tā, ka, zaudējot līdzekļus medicīnai un labākam dzīves līmenim nākotnē, mēs zaudēsim vairāk nekā šobrīd varbūt iegūstam, uz laiku atliekot saslimšanu ar kovidu – īpaši atceroties, ka kovids kļūst endēmisks un nav izskaužams. Tātad mēs nevis novēršam, bet atliekam saslimšanas. Vai atlaišana no darba ir samērīga cena par saslimšanas atlikšanu?

Es arī saprotu valdību, saprotu, ka nevaram atvēlēt daudz vairāk par 1200 intensīvās terapijas gultām kovida pacientiem, tāpēc valdība sagādāja vakcīnas visiem, tā cerot novērst pārslodzi medicīnas sistēmā. Kad vakcinācijas process nenotika pietiekami strauji, valdība noteica prasību pēc obligātās vakcinēšanās visiem strādājošajiem, cerot, ka cilvēki, spiesti izvēlēties starp darba zaudēšanu vai vakcināciju, ies sapotēties, jo kas gan ir viens dūriens pret zaudētu iztiku, un gan jau papildu aizliegums apmeklēt lielveikalus uzlabos viņu morālo stāju.

Novembrī parasti bezdarbnieku skaits nemainās, bet šogad tas pieauga uzreiz par 4,1 tūkstoti. Turklāt dati rāda, ka decembrī bezdarbnieku rindas papildina vēl tūkstoši jaunu bezdarbnieku. Tātad cilvēki izvēlas labāk zaudēt darbu nekā vakcinēties.

Skolas, kur vakcinēšanās pienākums tika noteikts jau agrāk, ir pametuši septiņi simti pedagogu, radot būtiskas problēmas skolēnu apmācībā, kas atstās sekas uz visu skolēnu mūžu. Skolas mēģina risināt pedagogu iztrūkumu, prasot skolotājiem strādāt virsstundas vai ievietojot sludinājumus, ka meklē ķīmijas skolotāju: var bez atbilstīgas izglītības, bet ar vakcinācijas sertifikātu. Kādu izglītību saņems mūsu bērni, un kāda būs viņu konkurētspēja nākotnes sabiedrībā?

Valdības cietā pieeja kombinācijā ar smago kovida rudens vilni motivēja daudzus svārstīgos vakcinēties. Tomēr nu atlikuši ir spītīgākie, un redzams, ka vakcinācijas temps ir kļuvis ļoti lēns.

Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka līdz 12. decembrim Latvijas uzņēmumos strādāja līdz 60’000 nevakcinēto.

60’000 ir aptuveni seši procenti no strādājošajiem un trīs procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Cik lielu epidemioloģisko apdraudējumu radītu atļauja viņiem atgriezties darbā?

Cik liela vakcinācijas aptvere ir pietiekama, cik bīstama ir epidemioloģiskā situācija, un kādi ierobežojumi nepieciešami – atbildes uz šiem jautājumiem sniedz epidemioloģiskā modelēšana.

Valdībai gan, cik jaušams no publiskiem komentāriem, nav pašai sava epidemioloģiskā modeļa, kas ļautu izvērtēt riskus. Tā vietā valdība izmanto šogad darba gaitas sākušā ierēdņa Ņikitas Trojanska un Latvijas Universitātes fizikas doktorantūras studenta Aigara Langina no darba brīvajā laikā izstrādāto modeli, kurš, kā intervijā žurnālam "Ir" teica Ņikita Trojanskis, "nav domāts prognozēšanai, bet tikai dažādu scenāriju salīdzināšanai".

Tieši Trojanska/Langina modeļa paredzētā milzu mirstība pamudināja valdību gan ierosināt mājsēdi 2021. gada rudenī, gan būtiski pastiprināt epidemioloģiskos noteikumus, tajā skaitā liegt strādāt bez vakcinācijas sertifikāta. Modelis biedējoši paredzēja: ja neko nemainīs esošajā kovida savaldīšanas politikā, inficēto skaits pārsniegs 5000 uz miljonu, līdz ar to arī pārslogojot slimnīcas ar 6099 vienlaikus slimojošajiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tika arī lūgta palīdzība Zviedrijai tur neizmantoto ventilatoru piegādē un veidotas jaunas pagaidu gultasvietas slimnīcās.

Ne visi bija pārliecināti par modeļa pareizību. Valdības sēdē, kur tika lemts par mājsēdes ieviešanu, finanšu ministrs Jānis Reirs jautāja Trojanskim: "Jūs mums zīmējat divreiz bēdīgāku situāciju nekā jebkurā Eiropas valstī pie smagākajām saslimšanām," saņemot pretī neticamu atbildi, ka Latvijā ir visnekontrolētākā situācija starp visām (!) valstīm.

Tomēr ministram Reiram bija taisnība. Nevienā valstī nekad saslimstība nav pārsniegusi 2000 saslimušo uz miljonu. Turklāt Latvijā tajā laikā jau bija spēkā gana daudz ierobežojošu un bremzējošu pasākumu; puse iedzīvotāju bija vakcinēti, daudzi pārslimojuši. Tāpēc jautājums drīzāk ir: kāpēc pašiem modeļa autoriem 5000 saslimušo uz miljonu nelikās ļoti savāds rezultāts?

Latvijas kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai rudenī bija līdzīga, tikai nedaudz augstāka, vakcinācijas aptvere un līdzīgi ierobežojumi, bet mūsu kaimiņi nenoteica mājsēdi. Rezultāts – praktiski identiska vīrusa izplatības līkne, saslimstībai nepārsniedzot 1300 saslimušo uz miljonu nevienā no šīm valstīm. 22. decembra raidījumā "Kas notiek Latvijā?", atbildot uz pārmetumu, ka Igaunijā vīrusa izplatība apstājās līdzīgā līmenī bez mājsēdes un bija identiska Latvijai, Ņikita Trojanskis paskaidroja, ka Igaunijā un Latvijā esot ļoti atšķirīgi vīrusa izplatības faktori, tāpēc bez mājsēdes Latvijā būtu bijis tieši tā, kā paredzēja viņa modelis, – citiem vārdiem sakot, saslimstība būtu bijusi neticamas četras reizes lielāka.

Mans kā uzņēmuma vadītāja darbs ir paredzēt izmaiņas tirgos, tāpēc vēroju un lietoju epidemioloģiskos modeļus, salīdzinu, cik labi piepildās to prognozes.

Ļoti precīzi kovida izplatību paredz 2013. gada Nobela prēmijas laureāta, Stenforda universitātes profesora Maikla Levita kovida izplatības modelis, kas ir ikvienam brīvi pieejams lejuplādei internetā. Tajā veikta Latvijas prognoze, balstoties uz vīrusa izplatības dinamiku no vasaras līdz 20. oktobrim, tieši līdz mājsēdes sākšanās brīdim. Tas lēš, ka, ja neko nemainītu vīrusa ierobežošanas politikā (proti, bez mājsēdes), saslimstība maksimumu sasniegtu novembra vidū un būtu aptuveni 1500 gadījumu uz miljonu iedzīvotāju. Latvijā bija ap 1300 gadījumu uz miljonu, un saslimstība pīķi sasniedza nedēļu agrāk.

Profesora Levita modelis neaprēķināja iespējamo saslimušo skaitu mājsēdes gadījumā, jo tas matemātiski balstās uz pagātnes datiem. Trojanska/Langina modelis veica aprēķinus arī īpaši mājsēdei un – atkal masīvi kļūdījās, paredzot 2000 saslimšanu dienā, ja tiks ieviesta mājsēde.

Kāpēc tik milzīga atšķirība starp Trojanska prognozi – 5000 saslimšanu uz miljonu – un profesora Levita 1500 saslimšanu uz miljonu? Un kāpēc Levita modelis ir precīzs visdažādākajās valstīs?

Savas studijas es sāku statistikas specialitātē, kur ātri apguvu, ka viegli pieļaujama matemātiskā kļūda ir izdarīt ekstrapolētus secinājumus no neprecīziem sākotnējiem datiem. Lidmašīna, kas ceļā no Rīgas uz Ņujorku sākumpunktā nosaka kursu nepareizi tikai par vienu grādu, aizlidos uz Ameriku 1100 km attālumā no galamērķa.

Trojanska/Longina modeļa formulās tiek ievadīti izejas dati, kas balstās uz SPKC, RSU epidemiologu, Krīzes medicīnas centra un NMPD aptauju. Tad no šiem pieņēmumiem tiek ekstrapolēta eksponenciāla saslimstības trajektorija. Līdzīgi kā piemērā ar lidmašīnu, ja vien jaunais vīrusa celms uzvedas kaut nedaudz atšķirīgi no pieņemtā, atšķirība gala rezultātā būs milzīga – un tā nu Trojanska/Langina prognozētā saslimstība divas reizes pārsniedza jebkur citur pasaulē vēroto un bija četras reizes lielāka par Baltijas valstīs rudenī realitātē vēroto.

Kāpēc Nobela prēmijas laureāta Levita modelis saslimstību paredz tik precīzi un pareizi? Tāpēc, ka modelis nemēģina noteikt mainīgos un katra tā iespaidu uz kopējo saslimstību un tad ekstrapolēt, kas notiks, bet vienkārši matemātiski analizē konkrētā celma izaugsmes trajektoriju konkrētajā vietā, kāda tā ir.

Levits, vērojot vīrusa izplatību Hubei provincē pašā krīzes sākumā un arī daudzkārt pēc tam, pamanīja, ka vīrusa izplatības pieauguma temps vienmērīgi krītas ar sešu dienu soli. Var teikt, ka vīrusa izplatības trajektorija atgādina izšautu lodi – tās paātrinājums sākotnēji ir visstraujākais un tad pakāpeniski zūd, līdz lode apstājas. Matemātiski šādu vienādojumu apraksta Gomperca funkcija.

Novērojot vīrusa izplatības datus, Levita modelis iegūst tieši konkrētajai valstij un vīrusa celmam raksturīgo pašsabrukšanas komponentes trajektoriju. Rezultātā izdodas precīzi paredzēt vīrusa izplatības maksimumu.

Trojanska/Langina modelī vīrusa izplatība aug, līdz modeļa pieņēmumu noteikts skaits cilvēku iegūst imunitāti; tad vīrusa izplatības pieaugums apstājas. Modelis paredz sabiedrību ar vienmērīgu savstarpējo kontaktu izplatību un nestratificē pēc vecuma un uzvedības.

Tomēr sabiedrībā ir pļāpas un klusētāji, tusētāji un vientuļnieki, respektīvi, sabiedrībā ir daži cilvēki, kas kontaktējas ar citiem daudz vairāk, tāpēc saslimst pirmie un kļūst par vīrusa superizplatītājiem, ātri aiznesot vīrusu visiem un radot izplatības vilni. Vienlaikus ar saslimšanu superizplatītāji pirmie iegūst imunitāti un nu vairs vīrusu neizplata. Aplipināšanas tempa pieaugums sāk kristies līdz strauji sabrūk.

Arī 2020. gada oktobrī – brīdī, kad kovida vīruss Latvijā strauji turpināja izplatīties – saslimšanas gadījumu skaits kāpa un avīzes pārpildīja apokalipses brīdinājumi – sabrukumu vēstošā dinamika jau bija uzsākusi savu pašslāpējošo darbu. Tāpēc Levita modelis precīzi paredzēja izplatības maksimumu novembra vidū.

Trojanska modelī nav šādas komponentes, tāpēc modeļa līdzautors Aigars Langins vēl 27. oktobrī tvītoja, ka eksponenciālā izaugsmes prognoze piepildās jau 14 nedēļu pēc kārtas "aprēķinu kļūdas ietvaros", neredzot, ka vīrusa izplatība jau ir iekšēji sagrauzta, un tās izaugsmei atlikušas vien divas nedēļas.

Arī šobrīd, tuvojoties jaunajam omikrona vilnim, Trojanskis 2021. gada 5. janvāra tvītā, balstoties uz savu modeli, prognozē 4000 hospitalizētu kovida slimnieku optimistiskajā scenārijā un 6000 bāzes scenārijā, tāpēc prasa ilgstošu kontaktu samazinājumu vismaz līdz martam.

Vienlaikus Trojanskis arī iesaka visu senioru piespiedu obligāto vakcināciju, it kā mūsu vecāki nebūtu viedi, dzīves pieredzējuši cilvēki ar savu gribu un tiesībām pār savu ķermeni.

Šobrīd, Padomju Savienības sabrukuma 30. gadadienā, ir vēl jo skaidrāk jāapzinās, ka daudzas teorijas ir ļoti pārliecinošas uz papīra, bet realitātē masīvi kļūdainas. Tāpēc mēs nedrīkstam aizmirst, ka indivīda tiesībām domāt pašam kā pretsvaram valsts ierēdņu grandiozajām idejām ir ļoti svarīga nozīme.

Kovida vīruss ar mums būs vēl ilgi. Tāpēc, plānojot nākotni, Latvijas valdībai un žurnālistiem ir jāatceras, ka vīrusa nākotnes uzvedību, balstoties uz grūti novērtējamiem parametriem, ir ārkārtīgi grūti modelēt, īpaši cilvēkiem bez ilgstošas pieredzes.

Labā ziņa ir, ka, izmantojot Levita izstrādāto Gomperca pieeju un nemodelējot, bet vienkārši novērojot vīrusa izplatību, var precīzi paredzēt vīrusa trajektoriju un droši novērtēt risku slimnīcu pārslodzei.

Latvijai prognozes būtu jāveido tikai galvenajam ierobežojošajam mainīgajam kovida ārstēšanā – intensīvās terapijas palātu noslodzei ar kovida slimniekiem visās Latvijas slimnīcās, radot vienu publisku reģistru visām slimnīcām, līdzīgi, kā to jau kopš krīzes sākuma dara Zviedrija. Jāpiebilst, ka visprecīzāko prognozi Levita modelis sniedz, sekojot intensīvās terapijas palātās ievietoto, mirušo un slimnīcās ievietoto skaitam, jo šie dati ir augstākas kvalitātes par pozitīvo testu skaitu.

Pēc straujā rudens pieauguma vakcinācijas aptvere šobrīd Latvijā ir ļoti līdzīga Lietuvai, tikai par 5% mazāka nekā Zviedrijā un par 5% lielāka nekā Igaunijā. Ņemot vērā, ka kaimiņvalstis ar līdzīgu vakcinācijas aptveri nepiedzīvoja slimnīcu pārplūdi rudens vilnī, Latvijai ir nosvērtāk jāskatās uz pieejamajām politikas izvēlēm. Ja Igaunijā ar mazāku vakcinācijas aptveri nevakcinētie drīkst strādāt, ir grūti redzēt iemeslu, kādēļ Latvijā darbs būtu jāaizliedz.

Igaunija arī neplāno vēl vienu mājsēdi, kā teica Igaunijas valdības konsultatīvās zinātniskās padomes vadītāja un infektoloģe Irja Lutsāra, komentējot Latvijas rudens mājsēdi. "Ja cilvēkiem vienkārši liek palikt savās mājās, tas mazliet aizkavēs inficēšanās tempus, bet, ierobežojumiem kļūstot mazākiem, ja vīruss nekur vēl nebūs pazudis, tas atnāks atpakaļ," viņa sacīja, piebilstot – "ierobežojumi nevienu nepadarīs imūnāku", kā arī uzsvēra, ka atslēga kovida krīzes pārvarēšanai ir vakcinācija, nevis mājsēde.

Valdības politika nemainīgi grib panākt vakcinācijas aptveri 75% apmērā visiem un 80% senioriem. Mērķis ir labs, bet ļoti grūti sasniedzams. Kā redzams, daļa cilvēku nevakcinējas, pat ja zaudē darbu, bet pensionāru piespiešanai nav ne ētiska pamata, ne metodes, ja vien nevēlamies apgādāt ar ādas jakām un pistolēm ātrās palīdzības brigādes. Tāpēc jāatrod veidi pasargāt sabiedrību citos veidos un jāatceļ prasība pēc obligātās vakcinācijas strādājošajiem.

Kā rīkoties tālāk? Pirmkārt, izveidot kovida pārvarēšanas pieeju, kas ir ilgtermiņā uzturama. Otrkārt, mazināt saslimstību, pirms cilvēki nonāk slimnīcās.

Ilgtspējīga kovida politika

Valdībai vajadzētu ieklausīties sabiedrības, savu partneru – Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – kopīgā uzstādījumā, kas tika prezentēts pēdējā notikušajā Stratēģiskās vadības grupas sanāksmē 2021. gada 2. septembrī.

Valdības partneri ieteica mainīt paradigmu cīņai ar kovidu:
- izolēt inficētos, nevis veselos,
- valdībai būt elastīgākai,
- runāt ar sabiedrību,
- mudināt uz veselīgu dzīvesveidu.

Zinātnieku, tautsaimnieku un arodbiedrību vadības iesniegtie priekšlikumi tautsaimniecības turpinātībai bija:

1. Brīvprātība

Nodrošināt vakcinācijas brīvprātības principa ievērošanu un revakcinācijas iespēju tiem, kas to vēlas. Vakcinācijas vai revakcinācijas nepieciešamību un drošību balstīt valsts apmaksātas antivielu noteikšanas rezultātos.

2. Dialogs

Krīzi var veiksmīgi pārvarēt, kopīgi sabalansējot sabiedrības, indivīda un tautsaimniecības vajadzības un pieņemot kopīgus un izsvērtus lēmumus.

3. Ekonomiskās aktivitātes stimulēšana

Līdzvērtīga dalība vakcinētajiem/pārslimojušajiem, personām ar antivielām un negatīviem testiem.

4. Elastīgums

Nodrošināt nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka publiskais un privātais sektors var pilnvērtīgi turpināt saimniecisko darbību; ļaut darba devējiem elastīgi organizēt nodarbinātību.

5. Informācija

Nodrošināt, ka ikdienas informācija par C19 izplatību Latvijā satur datus par vakcinēto, pārslimojušo, kā arī nevakcinēto attiecību inficēto, saslimušo, hospitalizēto un mirušo vidū.

6. Riska līmeņa sliekšņi

Epidemioloģiskā riska pakāpes noteikšanu balstīt hospitalizēto C19 slimnieku skaitā. Šobrīd noteiktais slieksnis – 200/100 000 iedzīvotāju – ir par zemu D+ scenārija ieviešanai.

7. Sabiedrības šķelšanās

Mazināt sabiedrības šķelšanos, polarizāciju, radikalizāciju, kā arī segregācijas riskus skolās, nodrošinot mācības klātienē.

8. Veselības aprūpes sistēmas kapacitāte

Turpināt iesāktās aktivitātes veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanai gadījumā, ja/kad pieaug ar C19 hospitalizēto skaits.

9. Ģimenes ārstu loma

Stiprināt ģimenes ārstu līdzdalību vakcinācijas procesā, vairojot sabiedrības uzticību vakcinācijai un pakalpojuma pieejamībai.

2021. gada 2. septembrī Stratēģiskās vadības grupas sēdē premjerministrs K. Kariņš kopumā neiebilda nostādnēm. Premjerministra iebildes raisīja vien plāns atļaut ar negatīvu kovida testu iet uz darbu vai apmeklēt pasākumus zaļajā zonā, jo "nevakcinētie cilvēki tur nebūs drošībā". Taču pēc akadēmiķa I. Kalviņa pamatotās iebildes, ka zaļā zona, kurā visi ir vakcinēti vai pārslimojuši, ir uz šīs zemes visdrošākā vieta nevakcinētajiem, premjerministrs K. Kariņš un veselības ministrs D. Pavļuts ierosināja turpināt sarunu ekspertu lokā. Diemžēl kļūdainā modeļa izraisītā rudens panika izdzēsa sarunu. Tagad ir laiks atgriezties pie izsvērtākas pieejas.

Pirmkārt, ir svarīgi nekavējoties nodrošināt iespēju strādāt un mācīties visiem, arī nevakcinētajiem. Daudziem vakcinētajiem nevakcinētie liekas kā tādi spītīgi aušas, kurus var un vajag piespiest.

Vislabāk vakcināciju atbalstošās politiskās elites viedokli, manuprāt, izteica Jurģis Liepnieks TV 24 raidījumā "Preses klubs" 2021. gada augustā. Viņš vakcīnskeptiķus nosauca par "neadekvātiem" "idiotiem", ar kuriem "diskusijas ir bezcerīgas un bezjēdzīgas", piebilstot, ka pārliecināt ar faktiem viņus nevar, jo viņiem ir "savs faktu kopums, pētījumi, savas autoritātes un savi profesori". "Tur nekā netrūkst, lai atsistu jebkuru argumentu," sacīja J. Liepnieks. Ko darīt, ja politiķi nespēj pārliecināt ar argumentu spēku? Liepnieka priekšlikums – uzpirkt ar aifonu loteriju un vienlaikus noteikt ierobežojumus.

Tomēr šāda pieeja ir tuvredzīga. Jā, daļu var piespiest, dažus var uzpirkt. Bet atlikusī "kovidiotu" daļa nu jau arī spītības pēc vēl dziļāk nostiprinās ierakumos, kur bombardē "aitas" ar "savu autoritāšu un profesoru" publicētajiem recenzēto žurnālu pētījumiem, saņemot pretī to pašu.

Vienīgais, kas var izvest no šā strupceļa, ir skaidra pieaugušo līmeņa komunikācija no valsts puses. Proti – redzot abas puses, neslēpjot problēmas un nepārspīlējot ieguvumus, kā to ļoti sekmīgi visu krīzes laiku darīja Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderšs Tegnels.

Diemžēl šāda godīga komunikācija šobrīd vēl arvien iztrūkst. J. Liepnieka bijušais cīņubiedrs un reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks tviterī par valdības komunikāciju teica: "Ļaudīm, īpaši tiem, kas dzīvojuši PSRS laikā, derdzas uzspiešana, šantāža, draudi un plika propaganda. Nav tā, ka viena tauta ir pilnībā gudra, otra – pilnībā stulba. Starpība ir vien cieņā un ticībā varai + metodēm, kā šī vara runā ar sabiedrību."

Vienīgais drošais, ilgtspējīgais un pareizais ceļš ir uzticēties cilvēkiem ļaut katram pašam pieņemt lēmumu, uzklausot sava ģimenes ārsta rekomendāciju.

Kritiski svarīgi, pirms mūsu bērnu izglītībai ir nodarīts būtisks kaitējums, ir nodrošināt skolotāju atgriešanos skolās, kur šobrīd trūkst septiņsimt pedagogu. Nu nevar bērnam matemātiku iemācīt nespeciālists, kura vienīgā kvalifikācija ir vakcinācijas apliecība, un apgalvot, ka testēts skolotājs nav bīstams bērniem!

Svarīgi arī sekot Ingas Vanagas Stratēģiskās vadības grupas sēdē pārstāvētajiem Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības un direktoru biedrības ierosinājumiem klasēs mācību stundu laikā skolēniem ļaut uzturēties bez maskām, maskas atstājot koplietošanas telpām, un pēc kāda skolēna saslimšanas testēt skolasbiedrus, ļaujot veselajiem turpināt mācības bez sūtīšanas karantīnā.

Kā mazināt saslimstības risku, ja vakcinēšanās aptvere stagnē?

Nevakcinētu cilvēku aktīvāka dalība darba dzīvē var palielināt kopējās saslimstības risku. Kā citas valstis panāk mazāku mirstību bez piespiedu vakcinācijas un ar sabiedrību bez kovida ierobežojumiem?

To citviet pasaulē veic, papildinot vakcināciju ar citiem saslimšanu mazinošiem pasākumiem, kas samazina saslimšanas risku vai mazina slimības smagumu, tā atsverot palielināto kontaktu radītu saslimstības slodzi. Šādus pasākumus īpaši vērš uz riska grupām.

Ņemot vērā, ka nevakcinēto darbspējīgo iedzīvotāju ir 3% no kopējā iedzīvotāju skaita, var pieņemt, ka viņu aktīvāka iesaistīšanās palielinās saslimstību par 3%.

Lai, cilvēkiem atsākot darbu, nepasliktinātos sabiedrības veselības situācija, būtu nepieciešami papildu pasākumi, kas mazinātu kopējo saslimstību vismaz par 3%.

Japāna, kuras piemēram šobrīd seko arī Latvijas Izglītības ministrija, ir sen izpratusi, ka kovids ir gaisa vīruss un pārvietojas drīzāk kā dūmi, tāpēc īpaši efektīva kovida profilakses metode ir vēdināšana. Es priecājos, ka skolās būs CO2 mērītāji. Bet kāpēc tik ilgi bija jāgaida un kur ir valdības iniciatīva un rīcība nodrošināt tos sabiedriskajā transportā, uzņēmumos, sporta klubos, dievnamos, veikalos un citviet?

Daudzi uzņēmēji, arī es, esam apgādājuši visas uzņēmumu telpas ar CO2 mērītājiem, kas, nosakot gaisa svaiguma normu, ļauj radīt drošu darba vidi. Japānas pieredze rāda, ka kovida izplatības riska samazinājums, nodrošinot no kovida tīru gaisu, ir ļoti spēcīgs, un šis pasākums vien atsvērtu ar uzviju nevakcinēto pielaišanu pie darba un mācībām.

Lai arī Zviedrija piedzīvoja augstāku kovida mirstības vilni krīzes sākumā, kopējā mirstība no kovida kopš pandēmijas sākuma jau ir zemāka nekā Latvijā. Zviedrija to ir panākusi, neatlaidīgi koncentrējot visus spēkus riska grupu aizsardzībai.

Zviedrijas piemērs rāda, ka, ja riska grupas ir pasargātas, tad pārējie var dzīvot brīvi, ar minimāliem ierobežojumiem, neatkarīgi no vakcinācijas statusa. Arī Latvijas dati liecina, ka slimnīcās nonāk tieši riska grupas, īpaši cilvēki virs 65. Tāpēc arī mums ir noteikti visiem spēkiem jāturpina koncentrēties uz riska grupu vakcināciju un cita veida pasargāšanu, jācenšas skaidrāk tiem parādīt ieguvumus un riskus.

Daži saka, ka Latvija nevarētu atļauties Zviedrijas pieeju, jo mūsu medicīnas sistēma ir vājāka. Ņemot vērā, ka slimnīcās nonāk tieši riska grupas, to īpaša pasargāšana taču ir visefektīvākā metode veselības sistēmas pārslodzes novēršanai. Tāpēc Zviedrijas pieeja ir īpaši piemērota Latvijai!

Objektīvi salīdzinot Latvijas un Zviedrijas veselības sistēmas, ir redzams, ka Latvijā ir teju trīs reizes vairāk slimnīcas gultu uz miljonu iedzīvotāju nekā Zviedrijā, gandrīz divreiz vairāk intensīvās terapijas gultu, nedaudz mazāk ārstu, bet divreiz mazāk māsiņu. Mums ir trīs reizes vairāk gultu, bet tās apkalpo divas reizes mazāks, tāpēc pārguris un izdedzis, medicīnas personāls. Latvija līdz šim stiprināja spēju pārvarēt kovida krīzi, būvējot dārgas intensīvās terapijas gultas, bet māsiņu algas turot zemas. Dati saka – pirmām kārtām vajag pacelt algas jaunākajam medicīniskajam personālam un palielināt tā skaitu!

Kovida testēšanai iesaku pārņemt Kipras pieredzi, kur pie katras aptiekas par pieciem eiro var veikt valsts sertificētu kovida ātro testu un saņemt sertifikātu, kas ļauj apmeklēt lielveikalus, restorānus un darbavietas. Tas nodrošina labu balansu starp epidemioloģisko drošību un cilvēku vajadzībām.

Jā, ātrie kovida testi ir nedaudz neprecīzāki, bet atbilde ir saņemama uzreiz. Tas nozīmē, ka kopumā ātro testu lietošana no epidemioloģiskā riska mazināšanas viedokļa sniedz labākus rezultātus nekā PCR testi, kur bieži cilvēks vēl dienu gaida rezultātus un staigā apkārt, neapzināti izplatīdams vīrusu, vai, Latvijas gadījumā, gaida dienām garās rindās, lai vispār tiktu notestēts dažās laboratorijās. Ņemot vērā omikrona straujo izplatības tempu, jājautā gan, vai masu testēšanai vispār vairs ir jēga.

Florida ir izveidojusi ambulatoras monoklonālo antivielu klīnikas visiem riska grupu pacientiem, gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, lai maksimāli censtos agrīni apslāpēt saslimšanu un novērst pacientu nonākšanu slimnīcā. Gubernators Rons de Santis nesen ziņoja televīzijas intervijā, ka kopš plašas monoklonālo antivielu ambulatoro klīniku izveides mirstība no kovida Floridā ir būtiski kritusies. Jāņem vērā, ka Floridā vispār nav nekādu kovida ierobežojumu, netiek lietoti nedz vakcinācijas sertifikāti, nedz maskas.

Vācija jau ir nopirkusi un janvārī saņems miljons dozu jaunajām, efektīvajām, ASV Zāļu aģentūras FDA apstiprinātajām "Pfizer" kovida zālēm riska grupu slimniekiem "Paxlovid".

Zviedrijā un daudzās citās valstīs notiek esošo zāļu pielāgošanas pētījumi, daudzi ar ļoti labām sekmēm, piemēram, "Fluvoxamine" Es zinu, ka Latvijā ir vesela zāļu trešās kārtas klīnisko pētījumu nozare. Vai mēs to izmantojam, lai pārbaudītu Latvijas apstākļos cerīgus kovida ārstēšanas kandidātus, īpaši, ja tās ir zināmas, jau citiem mērķiem lietotas zāles bez būtiskām blaknēm?

Florida aktīvi veicina veselīgu dzīvesveidu un agrīnu ambulatoro ārstēšanu, tajā skaitā publicējot štata veselības pārvaldes ieteiktus ambulatoras ārstēšanas un kovida novēršanas protokolus ģimenes ārstu uzraudzībā, kuri ietver vakcināciju plus pētījumu stadijā esošās pielāgotās zāles – "Fluvoxamine", "Budenoside", monoklonālās antivielas un veselīgu uzturu, aktivitātes, C un D vitamīna, cinka un kvercetīna lietošanu. Kur ir Latvijas ārstu izstrādāti protokoli agrīnai ambulatorai kovida ārstēšanai Latvijas apstākļos?

Kovids ir nesalīdzināmi bīstamāks cilvēkiem ar lieko svaru. Kāpēc neredz skaidru un spēcīgu valdības komunikāciju, kas iedrošinātu vismaz dažiem saņemties un beidzot nomest svaru ar diētas un aktīvu kustību palīdzību? Ja ne sirds un asinsvadu slimību mirstības dēļ, tad vismaz lai samazinātu risku nosmakt kovida palātā!

Valdībai ir vienkārši un efektīgi ieviest komandantstundu un aizliegt nevakcinētajiem strādāt. Lielas pūles neprasoša darbība ir veikta, visi noelšas, un neviens nevar neko pārmest.

Viss cits prasa veltīt vairāk darba un izdomas. Tomēr vai tad mēs esam ievēlējuši mūsu valdību slinkot? Pirms liegt iespējas strādāt un mācīties nevakcinētajiem, vai esam izsmēluši citas iespējas mazināt sabiedrības risku?

Latvijas Zinātņu akadēmija, uzņēmēju, skolotāju organizācijas un arodbiedrības ir izveidojušas labu plānu tālākai kovida krīzes vadībai. Kāpēc valdība to ignorē? Kāpēc valdība neseko citviet redzamai aktīvai valdību rīcībai, kas reizē mazina saslimstību un atļauj cilvēkiem dzīvot?

Mēs visi esam cilvēki – kā vakcinētie, tā nevakcinētie. Visiem ir ģimenes, bērni un vecāki, par kuriem ir jārūpējas. Epidemioloģiskā drošība ir svarīga, tomēr tā ir jānodrošina tā, lai netiktu atņemta iztika un cieņa.

Cīņa ar kovidu ir svarīga, tomēr zāles nedrīkst būt sliktākas par slimību. Mūsu pašu līdzpilsoņu izstumšana uz Zviedriju samazinās nodokļu ieņēmumus, palielinās izmaksas bezdarbnieku uzturēšanai un neļaus mums atvēlēt resursus medicīnai nākotnē. Kovida krīze ir jāpārvar tā, lai, izglābjot dažus šobrīd, mēs nezaudētu vēl vairāk dzīvību nākotnē.

Mums nav nepieciešama vēl viena mājsēde, kas izmaksā ap 200 miljonus mēnesī neieņemtos nodokļos un aizņemtā naudā, lai uzturētu nestrādājošos, bet aktīva rīcība pēc būtības, ilgtspējīgi samazinot risku smagi saslimst.

Tagad ir laiks atļaut nevakcinētajiem mācīties un strādāt. Ja kavēsimies, zaudēsim savus līdzpilsoņus un nodokļu ieņēmumus medicīnas uzturēšanai nākotnē. Tātad – zaudēsim dzīvības.

Avots: NRA portāls

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Pēc neilgas, bet spraigas, diskusijas atkārtoto iesniegumu par vakcinācijas brīvprātīgumu virza izskatīšanai Saeimā07. Jul (2021)

Uz brīdi diskusijai aizejot sānceļā par tēmu "kāpēc viņš drīkst, bet es ne", Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tomēr pieņēma kā izskatīšanai leģitīmu gandrīz 17'000 pilsoņu parakstīto atkārtoto kolektīvo iesniegumu par vakcinācijas brīvprātīguma principa saglabāšanu.

Komisija trešdien, 7. jūlijā, praktiski vienbalsīgi iesniegumu "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" nodeva tālāk balsojumam tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē ar ieteikumu to izskatīt Sociālo un darba lietu komisijā.

Iepriekš Sociālo lietu komisijas atzinums bija, ka pirmā iesnieguma prasība nav aktuāla, jo vakcinācija jau ir brīvprātīga. Tomēr, vienlaikus izskanot politiskajai retorikai, ka aizvien plašākam sabiedrības grupu lokam vakcināciju pret Covid-19 vajadzētu noteikt kā obligātu, iniciatīvas autors savu prasību Saeimā iesniedza atkārtoti.

Īsajās debatēs izskanēja ManaBalss.lv adresēts jautājums, kāpēc dažiem politisko partiju biedriem platformā ir liegts publicēt iniciatīvas kā privātpersonām, kamēr konkrētās iniciatīvas autors, būdams politiskās partijas biedrs, to drīkst.

ManaBalss.lv pārstāvja atbilde bija, ka sabiedrībā labi atpazīstami un vadoši partiju biedri sabiedrības uztverē neizbēgami tiek asociēti ar konkrētu politisko spēku, tāpēc to rosinātās iniciatīvas saskaņā ar ManaBalss.lv kritērijiem ir maksas pakalpojums ar attiecīgu marķējumu.

Tomēr partiju ierindas biedriem, noslēdzot līgumu ar platformu, ka to virzītie priekšlikumi ir tikai viņu pašu personīgas iniciatīvas, kas netiks pozicionētas kā partijas aktivitātes, šis pakalpojums ir par brīvu. Tā tas ir arī gadījumā ar iniciatīvu "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai", kuras autors ir apsolījis to nesaistīt ar savu politisko darbību.

Jāpiebilst, ka šis retoriskais pavērsiens komisijas sēdē bija novirzīšanās no jautājuma būtības, jo attiecās uz ManaBalss.lv darba specifiku, nevis uz attiecīgā kolektīvā iesnieguma juridisko statusu.

Izskanēja arī arguments, ka Saeimas Juridiskajam birojam būtu jāvērtē, vai Saeimai ir jāizskata saturiski identisks iesniegums, ja iepriekš tāds pats ir ticis noraidīts.

Jānorāda, ka ar Juridiskā biroja konsultāciju ir jau precedents atkārtotai iniciatīvas iesniegšanai Saeimā ar identisku prasību. Tā tas bija ar iniciatīvu "Par nekustāmā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam", kas pirmā iesnieguma izskatīšanas gaitā iepriekšējos Saeimas sasaukumos bija bezcerīgi nozudusi administratīvajos līkločos. Konsultējoties ar Juridisko biroju, ManaBalss.lv kopā ar iniciatīvas autoru 2019. gada rudenī to iesniedza atkārtoti ar no jauna klāt nākušajiem parakstiem tās atbalstam.

Ja pirmo iesniegumu 2016. gadā bija parakstījuši 10'496 pilsoņi, tad 2019. gada iesniegums ir jau ar 40'518 jauniem parakstiem. Juridiski tas ir uzskatāms par jaunu iesniegumu, un līdzīgi ir ar vakcinēšanās brīvprātīguma atkārtoto prasību. Ja maija beigās noraidītā iesnieguma atbalstītāju skaits bija 13'199, tad atkārtoto prasību ir parakstījuši jau 16'559 pilsoņi.

Saziņā ar autoriem parakstīšanās gan par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim, gan par vakcinācijas brīvprātīguma principa saglabāšanu aizvien ir spēkā.

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Vakcinācija aizvien būs brīvprātīga19. Jun (2021)

Saeima ir izskatījusi iniciatīvu ar prasību par vakcinācijas turpinošu brīvprātīgumu Latvijā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 25. maija sēdē tika izskatīts 13'199 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai". Pēc sēdes videoieraksta noskatīšanās (pieejams šeit) tomēr nebija skaidrs šīs iniciatīvas statuss, tāpēc ManaBalss.lv lūdza komisiju to komentēt.

Tagad esam saņēmuši šo komentāru – ka kolektīvā iesnieguma tālāka virzība pašlaik nav aktuāla, jo vakcinācija pret Covid-19 Latvijā jau ir brīvprātīga. Sēdē piedalījās un tika uzklausīti gan iesniedzēju pārstāvji, gan Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Tieslietu ministrijas un LR Tiesībsarga biroja pārstāvji. Sēdes gaitā deputāti guva apliecinājumu, ka vakcinācija mūsu valstī ir brīvprātīga, tai skaitā pret Covid-19.

Jānorāda, ka ar šādu argumentu – ka vakcinācija pret Covid-19 Latvijā jau ir brīvprātīga – šī iesūtītā iniciatīva 2020. gada decembra sākumā netika publicēta. Tomēr pēc pusotra mēneša plašsaziņā parādījās vadošu politiķu komentāri, ka šo vakcināciju dažām sabiedrības grupām varētu noteikt kā obligātu. Šai kontekstā un pēc iesnieguma autora atkārtotas prasības ManaBalss.lv komanda janvāra vidū uzskatīja par leģitīmu šo iniciatīvu publicēt un nodot sabiedrības balsošanai, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību attiecīgā jautājuma apspriešanā, kad nu tas tika pacelts politiskas diskusijas līmenī.

Tāpat jānorāda, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) publiski un atkārtiti ir paudis, ka neatbalsta obligātas vakcinēšanās pret Covid-19 ieviešanu. Viņš gan neizslēdz, ka ir pieļaujami izņēmuma gadījumi, kad darba pienākumu dēļ ir nepieciešama obligāta vakcinēšanās.

Arī Tiesībsarga birojs, kura pārstāve bija klāt Sociālo lietu komisijas sēdē, ir izvērtējis un atzinis par samērīgu un leģitīmu Latvijā vienīgo izņēmumu obligātajai vakcinācijai pret Covid-19 – Nacionālajos bruņotajos spēkos.

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Saeimā sāk skatīt vēl divas Covid-19 tēmas iniciatīvas14. Apr (2021)

Trešdien, 14. aprīlī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ir lemts par divu Covid-19 tēmas iniciatīvu turpmāko virzību Saeimā, raksta Delfi.

Deputāti nolēma nākamajās sēdēs turpināt izvērtēt vairāk nekā 17 000 Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu "Par Vakcinācijas biroja likvidēšanu" un vairāk nekā 13 000 atbalstīto iesniegumu "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai". Uz komisijas sēdi izlemts aicināt Vakcinācijas projekta biroja pārstāvjus un citus ekspertus.

Saeimas komisijā trešdien iniciatīvas "Par Vakcinācijas biroja likvidēšanu" iesniedzēju pārstāve Ilze Zeltkalne uzsvēra, ka biroja reorganizācija ir "spļāviens sejā" cilvēkiem, kuri vēlas biroja likvidāciju, nevis reorganizāciju.

Komisijas deputāti vienojās turpināt diskusijas par šo iniciatīvu, pieaicinot biroja pārstāvjus un citus ekspertus plašākai diskusijai.

Trešdienas, 14. aprīļa, pēcpusdienā šo iniciatīvu parakstījuši jau vairāk par 20'000.

Tāpat komisijā skatīja arī iniciatīvu "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai", par kuru parakstu vākšana platformā ManaBalss.lv tika sākta 12. janvārī. 14. aprīļa pēcpusdienā iniciatīvu bija parakstījuši jau virs 16'000 atbalstītāju.

Iniciatīvas pārstāvis Artūrs Ikvilds iesniegumā aicināa Saeimu rast risinājumu un izveidojot tādu tiesisko normu kopumu, kas nepieļautu ne valsts, ne pašvaldību, ne privātā sektorā strādājošo pakļaušanu diskriminācijai vakcinācijas esamības vai neesamības dēļ.

Iniciatīvas aprakstā ManaBalss.lv ir rakstīts, ka, lai arī pašlaik vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga, iniciatīvas autors pauž bažas, ka tas varētu mainīties un mediķiem, kā arī citiem valsts dienestu darbiniekiem tā varētu kļūt obligāta. Kā piemēri tiek minēts darbs policijā, robežsardzē, zemessardzē. Iniciatīvas autori uzskata, ka tas "ir pretrunā cilvēka brīvās gribas tiesībām".

Tāpat iniciatīvas aprakstā rakstīts, ka "būtu neētiski un prettiesiski pielietot dažādus ietekmēšanas instrumentus, lai cilvēki vakcinētos ar Covid-19 vakcīnu, kad tās ilgtermiņa iedarbība vēl nav zinātniski noskaidrota, un šī vakcīna ir ārkārtējs risinājums."

Jau ziņots, ka Vakcinācijas projekta birojs tiks likvidēts kā Veselības ministrijas struktūrvienība un integrēts Nacionālajā veselības dienestā (NVD) kā tā struktūrvienība.

Avots: Delfi

Abonē ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS