Iniciatīvas prasība domē nav ņemta vērā

Pārstāvis: Olga PetkevičaPublicēta: 24. Jan

PAR DAUGAVPILS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA SAGLABĀŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Daugavpils pilsētas domē

10'000
3'871
Jau parakstījuši 3'871
6'129

Lūdzam Daugavpils pilsētas domes vadību nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus lēmumus attiecībā uz pilsētas skolu un bērnudārzu reformēšanu un apvienošanu.

Šobrīd MK noteikumi Nr. 583 neparedz nevienas no Daugavpils skolu apvienošanas vai pārveidošanas par pamatskolu nepieciešamību. Šie noteikumi paredz, ka skolām jāpilda vai nu kvantitatīvais (ne mazāk kā 120 skolēni vidusskolā), vai nu kvalitatīvais (centralizēto eksāmenu kārtošanas indekss ne zemāks par 40%) kritērijs, lai saņemtu valsts finansējumu. Visas Daugavpils vidusskolas izpilda kvalitatīvo kritēriju, tāpēc nav pamata tās pārveidot par pamatskolām vai apvienot. Domes plāns par "izglītības konglomerātu" izveidi ir sasteigts, nepārdomāts, neloģisks, un skolēnu vecāki to pārsvarā neatbalsta. Brīdī, kad izglītības iestāžu tīkla reformas tiešām kļūs nepieciešamas, tās jāplāno un jāpamato, kā arī jāapspriež ar skolēnu vecākiem.

Ja domes vadība tomēr sadzirdēs skolēnu vecāku viedokli, tad gadiem ilgi veidotas skolu un bērnudārzu tradīcijas netiks lauztas un sabojātas; pirmklasnieku vecāki mierīgi un pārliecināti izvēlēsies savām atvasēm piemērotas skolas; nebūs pamata liekam uztraukumam bērnudārznieku vecāku vidū; tiks saglabātas darbavietas un nebūs papildu sloga pilsētas sabiedriskajam transportam. Tāpat nākotnē iespējami tomēr reformējamo skolu direktori netiks izraudzīti pēc politiskās piederības principa. Tie ir pilsētniekiem vitāli svarīgi jautājumi, un tos nedrīkst izlemt divu nedēļu laikā. Aicinām Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju apstādināt pašreizējo procesu un sākt mierīgu dialogu ar pilsētniekiem. Turklāt, kā jau uzsvēru iepriekš, šobrīd vēl nevienai no Daugavpils skolām nedraud valsts finansējuma zaudējums.

Iniciatīvas jaunumi

Daugavpilī skolas tomēr apvieno; arguments – vidusskolu saglabāšanai un izglītības kvalitātes uzlabošanai04. Feb

Daugavpils izglītības iestāžu tīkla reorganizācija ir risinājums vidusskolu saglabāšanai un izglītības kvalitātes uzlabošanai – tā par domes pieņemto lēmumu ziņots Daugavpils valstspilsētas pašvaldības mājaslapā.

Lai gan ļoti īsā laikā pilsētnieku plašu atbalstu guvusī un domē iesniegtā iniciatīva "Par Daugavpils izglītības iestāžu tīkla saglabāšanu" prasa apsvērtu un ar iesaistītajām pusēm izdiskutētu lēmumu par pilsētas izglītības iestāžu apvienošanu, dome ir pieņēmusi lēmumu par izglītības iestāžu konsolidāciju.

Šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai vairākas skolas Daugavpilī nezaudētu vidusskolas posmu, argumentēts domes oficiālajā informācijā. Iniciatīvas autore turpretī ir argumentējusi, ka, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 583, pašlaik nevienas Daugavpils skolas apvienošana ar citu vai pārveidošana par pamatskolu nav obligāti nepieciešama.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš domes mājaslapas publikācijā uzsver, ka, reorganizējot skolu tīklu, tiks saglabāti apvienojamo skolu piedāvātie mācību virzieni. Tas nozīmē, ka skolēniem būs iespēja izvēlēties izglītības virzienu vienas lielas izglītības iestādes ietvaros.

Mūsdienās izglītības kompetenču reformas kontekstā daudzas skolas saskaras ar nespēju nodrošināt augstu un pilnvērtīgu izglītības līmeni kādā no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem padziļinātas apguves priekšmetu groziem. Savukārt skolu kapacitātes apvienošanas gadījumā vidusskolēniem būs iespēja padziļināti un profesionāli apgūt dažādus mācību virzienus.

Īstenojot skolu tīkla reorganizāciju, izglītojamo vecākiem nebūs jāsatraucas par savu bērnu izglītības procesa nodrošināšanu, teikts domes publikācijā. Arī nākamajā mācību gadā skolēni turpinās mācīties līdzšinējās izglītības iestāžu telpās.

Vidusskolas posmā palielināsies klašu skaits, kas ne tikai atbildīs IZM prasībām, bet arī sniegs pilnīgi jaunas iespējas. Pedagogiem tiks piedāvātas atbilstošas darba slodzes un konkurētspējīgs atalgojums. Tas ļaus ne tikai saglabāt darba vietas apvienojamo izglītības iestāžu pedagogiem, bet arī piesaistīt jaunus pedagogus.

Pēc reorganizācijas arī pirmsskolas izglītības iestādes saglabās savas līdzšinējās telpas, bet tām būs iespēja izmantot lielo skolu materiāli tehnisko bāzi, piemēram, peldbaseinu, stadionu un citus resursus, kā arī veidot ciešāku sadarbību, lai pēc iespējas kvalitatīvāk sagatavotu audzēkņus mācībām 1. klasē.

Arī pašvaldībai efektīvāks skolu tīkls nozīmēs efektīvāku resursu koordinēšanu skolu materiāli tehniskās bāzes uzturēšanai un papildināšanai, kas reizē ļaus uzlabot mācību procesa kvalitāti.

Pašlaik Daugavpilī ir 27 pirmsskolas izglītības iestādes (PII), pamatskolas izglītības posmu nodrošina 17 izglītības iestādes, un 12 no tām nodrošina arī vidusskolas posmu. Raksturojot situāciju izglītības jomā, Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova skaidroja, ka kopš 2000. gada Daugavpilī samazinājusies dzimstība, kas tieši ietekmē skolēnu skaitu pilsētas izglītības iestādēs. Neskatoties uz to, ka Daugavpils skolās mācīties izvēlas arī blakus esošo pašvaldību bērni, vairākās vidusskolās skolēnu skaits neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteiktajām prasībām.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Vasiļjevs uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā vidējais skolēnu skaits uz vienu izglītības iestādi sarucis no 1200 līdz aptuveni 600 skolēniem. Lai izglītības iestādes spētu saglabāt vidusskolas statusu un IZM finansējumu, minimālajam skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 120.

Pašlaik septiņas Daugavpils vispārējās vidējās izglītības iestādes nespēj izpildīt IZM izvirzītos kritērijus, kas apdraud skolu iespējas saglabāt vidusskolas statusu. Tas nozīmē, ka skolas nesaņems IZM finansējumu pedagogu darba atalgojumam.

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes apkopotie dati liecina, ka dažādu līmeņu izglītības iestādes saskaras ar problēmām, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmē izglītības attīstību. Neskatoties uz to, ka pašlaik pirmsskolas izglītības iestādēs kopumā ir 130 brīvas vietas, audzēkņu piepildījums, atkarībā no lokācijas, tajās ir nevienmērīgs. Pilsētas bērnudārzos pakāpeniski samazinās grupu skaits, kā arī bērni netiek pietiekami kvalitatīvi sagatavoti mācībām pirmajā klasē.

Sākumskolas posmā izglītības iestādes konkurē par skolēniem. Sākumskolas izglītības posms pieejams 17 pilsētas izglītības iestādēs. Pirmklasnieku skaits samazinās, bet tas nav kritisks un klases tiek nokomplektētas. Tomēr aizvien biežāk vērojama tendence, ka vecāki saviem bērniem jau sākumskolas posmā izvēlas tieši tās izglītības iestādes, kuras īsteno arī vidusskolas programmas.

Savukārt vidusskolu posmā skolēnu skaits tieši ietekmē izglītības iestāžu finansējumu un rezultātā arī kvalitāti. Pašlaik vien četrās vidusskolās skolēnu skaits ļauj veidot pa divām vai vairāk paralēlklasēm. Savukārt astoņās vidusskolās skolēnu skaits ir mazāks par 120.

Ņemot vērā zemo dzimstību pēdējo gadu laikā, turpmāko desmit gadu laikā vidusskolēnu skaits pilsētā varētu samazināties zem 1400. Skolēnu skaits klasēs būtiski ietekmē gan izglītības iestādes finansēšanas iespējas, gan pedagogu atalgojumu.

Jāpiebilst, ka, arī pretendējot uz Eiropas Savienības fondu finansējumu skolu infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, vērā tiek ņemta izglītības ilgtspējība.

Diskusijas par efektīva skolu tīkla veidošanu Daugavpilī turpinās jau kopš 2019. gada. Šajā laikā Izglītības pārvalde, skolas un pašvaldība skatījuši vairākus iespējamos situācijas risinājumus.

Viens no iepriekš piedāvātajiem risinājumiem bija saglabāt tikai pamatskolas programmas tajās izglītības iestādēs, kuras neatbilst vidusskolu prasībām. Patlaban tas nozīmētu, ka no 12 pašreizējām skolām, kurās tiek īstenotas vidusskolas programmas, septiņas skolas zaudē šo statusu un kļūst par pamatskolām. Šāds risinājums neguva atbalstu un netika virzīts tālākai skatīšanai.

Lai septiņas pilsētas izglītības iestādes nezaudētu vidusskolas statusu, Daugavpils Izglītības pārvalde nāca klajā ar risinājumu – primāri apvienot blakus esošās skolas, tā saglabājot vidusskolas, izglītības iestāžu infrastruktūru un paplašinot izglītības moduļu klāstu skolās. Arī mazākās pirmskolas izglītības iestādes pašvaldība rosina pievienot vidusskolām, lai efektīvāk kontrolētu bērnudārzu audzēkņu sagatavošanu mācībām pirmajā klasē.

Janvāra Daugavpils pilsētas domes sēdē deputāti skatīja vairākus jautājumus saistībā ar izmaiņām izglītības iestāžu darbībā. Sēdes laikā apstiprinātie lēmumi, kas stāsies spēkā ar 2022. gada 1. augustu, paredz:

Daugavpils pilsētas 11. pirmsskolas izglītības iestādes likvidēšanu, pievienojot to J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskolai;

Daugavpils pilsētas 14. pirmsskolas izglītības iestādes, Daugavpils pilsētas 17. pirmsskolas izglītības iestādes un Daugavpils 32. pirmsskolas izglītības iestādes likvidēšanu, pievienojot tās Daugavpils Centra vidusskolai;

Daugavpils 3. vidusskolas, Daugavpils 9. vidusskolas un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādes reorganizāciju;

Daugavpils 13. vidusskolas, Daugavpils 15. vidusskolas, Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādes un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādes reorganizāciju;

Daugavpils 16. vidusskolas, Daugavpils 17. vidusskolas, Daugavpils pilsētas 3. pirmsskolas izglītības iestādes, Daugavpils pilsētas 5. pirmsskolas izglītības iestādes un Daugavpils 7. pirmsskolas izglītības iestādes reorganizāciju;

Daugavpils 8. pirmskolas izglītības iestādes likvidāciju.

Lēmums par Daugavpils pilsētas 29. poļu pirmsskolas izglītības iestādes likvidēšanu, pievienojot to J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijai konceptuāli atbalstīts 25. janvāra ārkārtas Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē. Tomēr, ņemot vērā starptautiskā līguma prasības, jautājums Domes sēdē tiks skatīts pēc papildus konsultācijām ar IZM un Polijas vēstniecību.

Tāpat līdz 10. februārim atlikta jautājuma par Daugavpils 10. vidusskolas, Daugavpils 12. vidusskolas, Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādes un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādes reorganizāciju. Līdz nākamajai Domes sēdei abām vidusskolām jāpiedāvā savs redzējums saistībā ar turpmāko izglītības programmu īstenošanu valsts un mazākumtautību valodās.

Avots: Daugavpils dome; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Krusto ežus ar pitoniem? Daugavpilī lemj par skolu apvienošanu27. Jan

Citējot Daugavpils 17. vidusskolas direktoru, ar šādu retorisku līdzību par ežu un čūsku krustošanu ziņu portāls Delfi ziņo par 27. janvārī pilsētas domē notiekošo lemšanu par skolu optimizāciju pilsētā.

Ļoti īsā laikā atbalstu ir guvusi un domē ir iesniegta arī iniciatīva "Par Daugavpils izglītības iestāžu tīkla saglabāšanu". Tās autore argumentē, ka paredzamais lēmums ir sasteigts – tas nav pienācīgi diskutēts ar vecākiem un pašām skolām, un nav arī iemesla šādai steigai. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, pašlaik neviena Daugavpils skola nav stingri tajā kategorijā, lai atbilstu nepieciešamībai to apvienot ar kādu citu vai pārveidot par pamatskolu.

Reorganizācija Daugavpilī tiek apspriesta 25 izglītības iestāžu sakarā, izraisot vecāku, skolēnu, skolu darbinieku un arī absolventu sašutumu, raksta LSM.

Likvidācijas vai apvienošanās procesos pašvaldība plāno iekļaut lielāko daļu pilsētas izglītības iestāžu. Ir savākti paraksti, sākot ar iniciatīvu ManaBalss.lv, ir plānoti arī protesti, bet dome iecerēto gatavojas skatīt jau šonedēļ.

Daugavpilī ir 17 skolas un 27 pirmskolas bērnudārzi. To, ka tas ir krietni par daudz, pašvaldības Izglītības pārvalde apzināja jau 2019. gadā, sagatavojot ziņojumu ar piedāvājumu apvienot vairākas vidusskolas. Politiskā atbalsta pamatīgai iestāžu apvienošanai tolaik nebija.

Bet pagājušā gada beigās Izglītības pārvalde nāca klajā ar piedāvājumu vairākās vidusskolās neatvērt 10. klases. "Šo mēs darījām zināmu domes vadībai un arī sabiedrībai. Domes vadība nepiekrita tam variantam un lika strādāt tālāk. Izvilka mūsu iepriekšējos ziņojumus un iepriekšējos piedāvājumus," pastāstīja Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.

"Ja mēs nestrādāsim tagad ar šiem jautājumiem, tad pēc pāris gadiem būs katastrofa Daugavpilī ar izglītību. Tāpēc, ka vispirms skolas neatbilst skolēnu skaitam vidusskolās. Un tāpēc, ka ievieš jauno kvalitātes rādītāju," skaidroja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Vasiļjevs (Latvijas Krievu savienība).

Pašvaldības vadība šo uztvērusi kā īpaši steidzami risināmu lietu, jo gan komitejās, gan domes sēdē to plāno izskatīt vienas nedēļas laikā. Gan absolventi, gan vecāki, gan arī skolu kolektīvos strādājošie par plāniem uzzinājuši tikai aizvadītajās brīvdienās.

"Laikam visvairāk sāp tas, ka nebija dota iespēja, nebija laika reāli informēt nedz vecākus, nedz kolektīvu," sacīja Daugavpils 12. vidusskolas direktore Elita Boliņa.

Lielākais pārsteigums ir Daugavpils 12. vidusskolas apvienošana ar vēl vienu vidusskolu un diviem bērnudārziem. Tai trūkst mazāk nekā 10 skolēnu, lai atbilstu minimālajam skolēnu skaita kritērijam.

Turklāt Daugavpils 12. vidusskola ir vienīgā izglītības iestāde pilsētā, kur visi skolēni mācās tikai latviešu valodā.

Vecāki un absolventi vērtē, ka tieši tāpēc ne tikai stundās, bet arī starpbrīžos skolēni savā starpā dod priekšroku saziņai latviešu, nevis krievu valodā.

"Stundās runā, bet arī lauzīti. Bet visā, kas notiek ārpus, tā valoda ir kā svešķermenis. Sanāk, ka manā ģimenē mani bērni tikai ģimenē runā latviski. Daugavpilī tā ir liela problēma. Mani bērni savā dzimtā valodā jau runā ar akcentu," atzina skolēnu mamma Brigita Madelāne.

"Man ir draugs, kas ir teicis, ka gribētu Nacionālajos bruņotajos spēkos dienēt. Bet viņš, pabeidzot vienu no krievu skolām Daugavpilī, nevar to darīt, jo viņš nezina latviešu valodu; viņš nerunā tekoši," pastāstīja Daugavpils 12. vidusskolas absolvents Dainis Bitiņš.

"Ja salīdzina ar laiku ap 2000. gadu, kad pārsvarā visi pilsētā runāja krievu valodā. Pateicoties mūsu skolai un citām latviešu skolām, sabiedrība šeit sāk runāt valsts valodā," pastāstīja sporta skolotājs Aleksandrs Setarovs.

Citās skolās Daugavpilī, izņemot Valsts ģimnāziju un pamatskolu, pamatā tiek īstenotas mazākumtautību programmas. Proti, mācības līdz 10. klasei daļēji noris arī krievu valodā. Taču neapmierinātība ir arī par citu vidusskolu apvienošanu, piemēram, par Daugavpils 13. vidusskolu.

"Pilsēta ir maza, visi visu saprot. Un ir jau izskanējis, ka jauno lielo skolu vadīs "Saskaņas" deputāts," zināja teikt skolēnu mamma Olga Petkēviča.

Viņa ir arī domē iesniegtās iniciatīvas autore, ko pašlaik atbalsta vairāk nekā 3’000 parakstītāju.

Jānorāda, ka kolektīvie iesniegumi pašvaldībās aizvien nav likumdošanas regulēti. Proti, juridiski tie domniekiem nav īpaši saistoši un prioritāri, kā tas ir ar kolektīvajiem iesniegumiem Saeimā.

Tas gan paredzami mainīsies līdz ar jauno Pašvaldību likumu, kas kolektīvajiem iesniegumiem pašvaldībās noteiks prioritāru izskatīšanu. Proti, šādu – noteikta iedzīvotāju skaita parakstītu – iesniegumu izskatīs daudz nopietnāk nekā patlaban, un pašvaldībām būs arī adekvātas atgriezeniskās saites pienākums pret iesniedzējiem. Tāpat būs noteikts arī konkrētās pašvaldību kategorijās vācamo parakstu skaits, lai iesniegumu uzskatītu par prioritāri izskatāmu jeb par kolektīvo iesniegumu.

Bija paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā jau šā gada sākumā, tomēr tā izskatīšana Saeimā ir ievilkusies galvenokārt daudzo iesniegto grozījumu dēļ. Konkrēti kolektīvo iesniegumu aspektā tas nav obligāti slikti, jo, piemēram, grozījumu priekšlikumu vidū ir arī prasība par pilnvērtīgām, aptverošām tiesībām uz kolektīvajiem iesniegumiem pašvaldībās. Proti, SPC Providus iesniegtais grozījums prasa labot likumprojekta tekstu, lai tiesības uz kolektīvo iesniegumu būtu ikvienam konkrētās pašvaldības iedzīvotājam, ne tikai Latvijas pilsoņiem, kā to paredz pašreizējā redakcija.

To pašu prasa arī organizācijas ManaBalss kopā ar NVO kolēģiem publicētā iniciatīva "Atveram pašvaldības!". Starp Saeimā apspriežamajiem grozījumiem pirms likumprojekta otrā lasījuma ir arī šai iniciatīvā paustā prasība, lai tiesības uz kolektīvo iesniegumu būtu arī pašvaldībās reģistrēto nekustamo īpašumu turētājiem.

Pēc publicitātes medijos šo punktu jau pirms gada solīja likumā atbalstīt likumprojekta izstrādātāja – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Grozījumos to savukārt ir iesniegusi Latvijas Pašvaldību savienība. Tas vieš papildus cerību, ka tiesības uz kolektīvo iesniegumu pašvaldībās arī nekustamo īpašumu turētājiem likumā tiešām būs.

Likumprojekta "Pašvaldību likums" grozījumu izskatīšana tieši par kolektīvajiem iesniegumiem notiks nākamajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Rosinātos grozījumus par kolektīvajiem iesniegumiem varat skatīt šeit 58. pantā (199.-202. grozījums). Sēdes laiks un darba kārtība pagaidām nav izsludināta, bet paredzami tā notiks nākamnedēļ.

Avots: ziņu portāls Delfi; LSM; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS