Pārstāvis: Arnis BedikersPublicēta: 15. Feb

PAR MĀJDZĪVNIEKU TURĒŠANAS LIKUMU GROZĪJUMIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Zemkopības ministrijā

10'000
6'489
Jau parakstījuši 6'489
3'511

Sakārtot dzīvnieku aizsardzības un dzīvnieku patversmes jautājumus un likumdošanu.

Noteikti nelikvidējot dzīvnieku aizsardzības biedrības, sakārtojot likumdošanu un stingrākas prasības mājdzīvnieku turētājiem.

2018. gada nogale izvērtās par smagu pārbaudījumu daudzām dzīvnieku aizsardzības biedrībām Latvijā, piemēram, biedrībai “Liberta”, “Ar sirdi delnā”, kā arī citiem dzīvnieku glābējiem. Šīs biedrības un organizācijas ir ieguldījušas milzu enerģiju dzīvnieku glābšanā, ārstēšanā, uzturēšanā un jaunu māju meklēšanā. Tieši biedrības ir vienas no aktīvākajām, cīnoties ar mājdzīvnieku milzīgo pārprodukcijas problēmu valstī, meklējot potenciālos saimniekus, braucot uz skolām un bērnudārziem, lai runātu ar bērniem par atbildību. Dzīvnieku aizsardzības biedrības ir glābušas un palīdzējušas tūkstošiem dzīvnieku, nododot tos adopcijā atbildīgiem saimniekiem uz stingriem noteikumiem. Biedrības palīdz mājdzīvnieku saimniekiem ar mīluļu sterilizāciju, čipēšanu un mikročipu reģistrēšanu LDC bāzē. Šādas aktivitātes reti var manīt dzīvnieku patversmju vidū. Tomēr šobrīd pastāv reāli draudi iznīcināt gan dzīvnieku aizsardzības biedrības, gan dzīvnieku glābšanas ideju kā tādu. Saeimā tiek virzīti MK noteikumu grozījumi, ka ikvienam glābējam būs obligāti jāreģistrējas par dzīvnieku patversmi, kas, savukārt, uzliek milzu birokrātisko un finansiālo slogu biedrībām, kuras iztiek ar niecīgiem līdzekļiem un cilvēkresursiem. Laikā, kad situācija ar mājdzīvnieku vairošanu, tirdzniecību un dāvināšanu “labās rokās” valstī ir sasniegusi katastrofas apmērus, ir nepieļaujami cīnīties pret tiem, kas cenšas šo jautājumu sakārtot – pret dzīvnieku aizsardzības biedrībām. Tā vietā, mūsuprāt, nepieciešams izstrādāt, piemērot un pielāgot objektīvus likumu grozījumus, kas saistās ar mājdzīvnieku uzturēšanu, dāvināšanu un pavairošanu, kā arī prasības gan biedrībām, gan patversmēm. Tāpat - piemērot stingrākus mājdzīvnieku turēšanas noteikumus: turētājiem, pavairotājiem, pārdevējiem un dāvinātājiem. Jānosaka stingrāki sodi, jāveic pārbaudes, jāsauc pie atbildības par mājdzīvnieku turēšanas nosacījumu pārkāpumiem un to neievērošanu. Pretējā gadījumā Latvija kļūs par mājdzīvnieku eitanāzija lielvalsti, kur vieni pavairos, dāvinās, pametīs, bet citi būs spiesti eitanazēt tikai tāpēc, lai valsts nepārvērstos par klaiņojošu suņu un kaķu koloniju.

Iniciatīvas parakstītāji 6'489

Iniciatīvas jaunumi

Ne mīļuma uzplūdi, bet ilgtermiņa atbildība26. Mar

Paralēli mājdzīvnieku labturību regulējošo normu izskatīšanai Saeimas komisijā trešdien, 27. martā, pie parlamenta notiek arī 25 dzīvnieku aizsardzības organizāciju atbalstīts pikets. Tā prasības sasaucas ar ManaBalss platformā virzīto iniciatīvu „Par mājdzīvnieku turēšanas likumu grozījumiem”.

Piketa rīkotāji – dzīvnieku patversme „Ulubele” ‒ savā mājaslapā piketa sakarā ir publicējuši sekojošo uzsaukumu:

Tev sāp, ka vardarbība, ļaunprātība un cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem Latvijā paliek neievērota un nesodīta!

Tev sāp, ka interneta portāli ik dienu pārpildīti ar sludinājumiem par kucēniem un kaķēniem kā tirgus preci un kāds regulāri savas kuces un kaķenes pēcnācējiem meklē “labās rokas”, jo Tu zini, ka Latvijā tās ir beigušās!

Tev ir apnicis vērot, kā pagalmā aug bezsaimnieku kaķu bars! Tu zini, ka viņi tur nenonāk nokrišņu veidā, bet gan viņus izmet no 7., 29., 102..... utt. dzīvokļiem!

Tev sāp, ka kaimiņa suns kopš kucēna vecuma ir redzējis tikai ķēdi un bļodu ar to, kas paliek pāri no viņu galda! Tu klusi, caur žogu met nabagam ēdienu!

Tev sāp, ka otra kaimiņa kucīte divas reizes gadā tupat šķūnī rada pēcnācējus, kurus momentā noslīcina!

Tev sāp, ka kādā no Latvijas patversmēm, kurp dodies palīdzēt un esi iemīlējis kādu suni, meklē tam jaunas mājas no sirds un tad uzzini, ka viņš nebija perspektīvs un jau iemidzināts!

Tu joprojām esi neizpratnē... nē, Tu esi niknā izmisumā, ka tām institūcijām, kam būtu jāatbild par dzīvnieku labturību, par Tavam sāpēm ir vienalga, jo Tu ziņo, raksti, bet nekas nenotiek!

Tu saproti, ka Latvija ir kļuvusi par eitanāzijas, bezatbildības un ļaunuma lielvalsti!

Tu gribi būt viens no tiem, kurš runā to vārdā, kuri nevar palūgt palīdzību!

Trešdien, 27. martā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sēdē skatīs divus likumprojektus – grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā sagatavošanai uz 2. lasījumu.

Trešdien, 27. martā, no 8.30 līdz 10.30 mēs Tevi gaidām pie Saeimas nama (Rīgā, Jēkaba ielā) kopā ar draugiem, kuri arī grib runāt, un kopā ar draugiem, kuru vārdā runāsim!
Tikai aktīvi paužot savu nostāju mēs varam mainīt dramatisko situāciju mājas dzīvnieku aizsardzības jomā!

Nāc un atbalsti ar savu balsi! Nāc un atbalsti ar savu klātbūtni! Izsaki savu viedokli! Šis ir mirklis, kad mums par to jārunā no tribīnes!

Kopā mēs esam spēks!

Mūsu priekšlikumus ir atbalstījusi arī LOSP - Latvijā lielākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

Aicinājumu parakstījušas 25 dzīvnieku aizsardzības organizācijas.

Lūdzam iepazīsties ar Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem likumdošanas grozījumiem šeit.

Avots: DzivniekuPolicija.lv

AUTORS: MANA BALSS

Pasarga dzīvniekus kā Kuldīgas “dvēseles” daļu18. Feb

Kuldīgā vairs neizķers kaķus un tos nevedīs uz Saldus dzīvnieku patversmi, kā arī pilsētā atkal izveidos dzīvnieku patversmi. Tā par dzīvnieku aizsardzības biedrības „Dzīvnieku SOS” panākto sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību ziņo portāls Jauns.lv. Tas sasaucas ar platformā ManaBalss sākto iniciatīvu, kas aicina nekādā gadījumā nelikvidēt šādas dzīvnieku aizsardzības brīvprātīgo biedrības, kā arī noteikt stingrākas prasības mājdzīvnieku turētājiem.

Šīs iniciatīvas kolektīvo iesniegumu paredzēts iesniegt Zemkopības ministrijā, lai cita starpā novērstu draudu dzīvnieku aizsardzības biedrību pastāvēšanai. Patlaban Saeimā tiek virzīti MK noteikumu grozījumi, ka ikvienam glābējam būs obligāti jāreģistrējas par dzīvnieku patversmi. Tas uzliek milzu birokrātisko un finansiālo slogu biedrībām, kuras iztiek ar niecīgiem līdzekļiem un cilvēkresursiem, argumentē iniciatīvas autors Arnis Bedikers.

Laikā, kad Latvijā pieaug bezsaimnieku dzīvnieku skaits, „ir nepieļaujami cīnīties pret tiem, kas cenšas šo jautājumu sakārtot – pret dzīvnieku aizsardzības biedrībām. Tā vietā nepieciešams izstrādāt, piemērot un pielāgot objektīvus likumu grozījumus, kas saistās ar mājdzīvnieku uzturēšanu, dāvināšanu un pavairošanu, kā arī prasības gan biedrībām, gan patversmēm,” raksta autors.

Tas novērsīs arī neslavu, ka Latvija varētu kļūt par „mājdzīvnieku eitanāzija lielvalsti, kur vieni pavairos, dāvinās, pametīs, bet citi būs spiesti eitanazēt tikai tāpēc, lai valsts nepārvērstos par klaiņojošu suņu un kaķu koloniju.”

Šādi argumenti ir pamatā arī „Dzīvnieku SOS” panāktajam Kuldīgā. Biedrība ar pašvaldību ir vienojusies, ka pilsētas bezsaimnieka kaķus sterilizēs un palaidīs atpakaļ pilsētvidē. Kuldīgas dzīvnieku aizstāvji uzskatīja, ka „pilsēta ar dvēseli” – Kuldīga ‒ ir pazaudējusi dvēseli, pilsētā izķerot klaiņojošus kaķus un suņus un nogādājot nonāvēšanai Saldus dzīvnieku patversmē, raksta Jauns.lv.

Biedrības „Dzīvnieku SOS” pārstāve Gita Grantiņa Jauns.lv pastāstīja ar ko beidzās šī sanāksme. „Tika atkal pacelts jautājums, vai Kuldīgā ir vajadzīga sava dzīvnieku patversme. Pašvaldības vadītāja Inga Bērziņa apsolīja, ka pilsētā būs sava dzīvnieku patversme, un viņa pie tā stingri pieturēsies. Bet tas nav tik vienkārši – to veidos tuvākajā laikā.”

Attīstīs arī ielas kaķu ķeršanu un sterilizāciju, turpina G. Grantiņa. „Pašreiz neviens kaķis vairs netiks vests uz Saldus patversmi, viņi tiks sterilizēti un laisti atpakaļ. Pašvaldība saprata, ka tas patiešām ir izdevīgāk, nez no kurienes bija tāda doma, ka vest uz Saldus patversmi ir izdevīgāk, bet tā nav. Tiks slēgts līgums ar kādu no vietējām veterinārajām klīnikām par sterilizāciju. Nav jau tā, ka kaķi, kurus aizveda uz Saldu, tika eitanizēti. Divus esam atlaiduši atpakaļ Smilšu ielā, citiem atradām adoptētājus un vairākiem pašlaik tiek meklētas mājas.”

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa pateicās visiem par iesaistīšanos diskusijā par šo aktuālo jautājumu un iepazīstināja ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. Pēc sapulces kļuva skaidrs, ka dzīvnieku patversmei būtu jāatrodas Kuldīgā, Jauns.lv informēja domes Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska. Par to, vai tās darbību pārraudzītu kāda biedrība, komersants vai pašvaldība, vēl tiks spriests. Aktuāls ir arī jautājums par vietējo veterinārārstu noslodzi un iespējām veikt kaķu sterilizāciju/kastrāciju. Tāpēc tuvākajā laikā domes vadība aicinās uz vēl vienu sarunu novadā praktizējos veterinārārstus, lai pārrunātu šīs programmas sekmīgu īstenošanu.

Lai detalizēti noteiktu kārtību, kā rīkoties ar klaiņojošajiem dzīvniekiem, kā arī lai ieviestu „noķer–sterilizē–atlaid” programmu, pašvaldības speciālisti tuvākajā laikā sagatavos jaunus saistošos noteikumus un iesniegs tos apstiprināšanai Kuldīgas novada domes sēdē.

Avots: Jauns.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS