Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par mājdzīvnieku labturības regulējumu tēmu, Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Iniciatīva "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus" tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss.lv vienmēr lūdz papildus parakstus. Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu". Nesens precedents ar Saeimā iesniegto iniciatīvu par energoresursu nodokļu samazināšanu liecina, ka līdzšinējais ManaBalss.lv lēstais drošais parakstu līmenis – 10’300 kopējā skaitā – ne vienmēr ir pietiekams. Tāpēc par iniciatīvu "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus", kas turklāt ir izveidota ļoti sen – pirms desmit gadiem, un starplaikā var būt mainījies kādu tās parakstītāju juridiskais statuss, lūdzam tās atbalstītājus savākt kopumā vismaz 10’600 parakstus. Un tad gan – uz Saeimu! Jānorāda, ka pēc Saeimas Prezidija prasītās parakstu analīzes iedzīvotāju reģistrā atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā starp parakstīšanu un pirms iesniegšanas ir miruši. ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis. Šoreiz tomēr pilnīgai pārliecībai lūdzam savākt vismaz papildus 600 parakstus. Šādi precedenti mūsu darbā ir ikdiena. Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta. Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves. Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai. Iznākumā šis jautājums nokļuva politiskajā dienaskārtībā, tika diskutēts augstākajā politiskajā līmenī, un ministrijām bija jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, 2020. gada rudenī Sociālo un darba lietu komisija pieņēma lēmumu kolektīvo iesniegumu tālāk nevirzīt, jo komisija neatbalsta izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Tomēr arī šāds – negatīvs – lēmums ir demokrātijas procesa daļa, un katrā ziņā daudzo tūkstošu iniciatīvas parakstītāju balsis tika uzklausītas, un tās noteica politiskās diskusijas dienaskārtību. Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.
Cieņā,
_______________________________________
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!
Aktivizējam papildus parakstu vākšanu par suņu labturības noteikumiem07. Feb (2022)
Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem Facebook un Twitter!
ManaBalss.lv komanda
Lūgums no ManaBalss komandas:
Pārstāvis: Ingūna BedikerePublicēta: 15. Feb (2019)PAR MĀJDZĪVNIEKU TURĒŠANAS LIKUMU GROZĪJUMIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Sakārtot dzīvnieku aizsardzības un dzīvnieku patversmes jautājumus un likumdošanu.
Noteikti nelikvidējot dzīvnieku aizsardzības biedrības, sakārtojot likumdošanu un stingrākas prasības mājdzīvnieku turētājiem.
2018. gada nogale izvērtās par smagu pārbaudījumu daudzām dzīvnieku aizsardzības biedrībām Latvijā, piemēram, biedrībai “Liberta”, “Ar sirdi delnā”, kā arī citiem dzīvnieku glābējiem. Šīs biedrības un organizācijas ir ieguldījušas milzu enerģiju dzīvnieku glābšanā, ārstēšanā, uzturēšanā un jaunu māju meklēšanā. Tieši biedrības ir vienas no aktīvākajām, cīnoties ar mājdzīvnieku milzīgo pārprodukcijas problēmu valstī, meklējot potenciālos saimniekus, braucot uz skolām un bērnudārziem, lai runātu ar bērniem par atbildību. Dzīvnieku aizsardzības biedrības ir glābušas un palīdzējušas tūkstošiem dzīvnieku, nododot tos adopcijā atbildīgiem saimniekiem uz stingriem noteikumiem. Biedrības palīdz mājdzīvnieku saimniekiem ar mīluļu sterilizāciju, čipēšanu un mikročipu reģistrēšanu LDC bāzē. Šādas aktivitātes reti var manīt dzīvnieku patversmju vidū. Tomēr šobrīd pastāv reāli draudi iznīcināt gan dzīvnieku aizsardzības biedrības, gan dzīvnieku glābšanas ideju kā tādu. Saeimā tiek virzīti MK noteikumu grozījumi, ka ikvienam glābējam būs obligāti jāreģistrējas par dzīvnieku patversmi, kas, savukārt, uzliek milzu birokrātisko un finansiālo slogu biedrībām, kuras iztiek ar niecīgiem līdzekļiem un cilvēkresursiem. Laikā, kad situācija ar mājdzīvnieku vairošanu, tirdzniecību un dāvināšanu “labās rokās” valstī ir sasniegusi katastrofas apmērus, ir nepieļaujami cīnīties pret tiem, kas cenšas šo jautājumu sakārtot – pret dzīvnieku aizsardzības biedrībām. Tā vietā, mūsuprāt, nepieciešams izstrādāt, piemērot un pielāgot objektīvus likumu grozījumus, kas saistās ar mājdzīvnieku uzturēšanu, dāvināšanu un pavairošanu, kā arī prasības gan biedrībām, gan patversmēm. Tāpat - piemērot stingrākus mājdzīvnieku turēšanas noteikumus: turētājiem, pavairotājiem, pārdevējiem un dāvinātājiem. Jānosaka stingrāki sodi, jāveic pārbaudes, jāsauc pie atbildības par mājdzīvnieku turēšanas nosacījumu pārkāpumiem un to neievērošanu. Pretējā gadījumā Latvija kļūs par mājdzīvnieku eitanāzija lielvalsti, kur vieni pavairos, dāvinās, pametīs, bet citi būs spiesti eitanazēt tikai tāpēc, lai valsts nepārvērstos par klaiņojošu suņu un kaķu koloniju.
Iniciatīvas jaunumi
Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties! Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī. Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti. Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm. Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem! Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing. Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni. Tas notiks sekojoši: - Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā. - Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām. - Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā. - Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti. Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā! *** Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.
Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)
Dzīvnieku draugi ceļ trauksmi, ka tiesas nežēlības gadījumos pret dzīvniekiem izrāda īpašu mīkstsirdību pret varmākām. Tā publikācijā secina portāls TVNET. Neskaitāmi sasitumi, izsista acs, spārdīšanas rezultātā sakosta mēle, asinsizplūdumi, atsistas nieres un daudzas citas traumas – tik briesmīgā stāvoklī suns vārdā Riči pirms gada nokļuva Slokas dzīvnieku patversmē. Līdzšinējai saimniecei suns bija apnicis un viņa lūdza kādu vīrieti no tā atbrīvoties. Viņš bija mēģinājis suni arī nožņaugt. Suņa bijušajai saimniecei nekāds sods nedraud, raksta portāls, jo par pasūtījumu nogalināt dzīvnieku Krimināllikums atbildību neparedz, taču varmākam draud līdz pat trim gadiem cietumā. Šis ir tikai viens no šādiem gadījumiem, un statistika ir drūma. Katru gadu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultāta tie gājuši bojā vai sakropļoti, tiek ierosināti aptuveni 50 kriminālprocesi, un šis skaitlis mazumā neiet. Reālu cietumsodu tiesas izvairās piemērot. Lielākoties varmākas tiek cauri ar piespiedu darbu vai naudas sodiem, un nereti drīz vien pēc soda izciešanas kļūst par jauna dzīvnieka saimniekiem. Slokas dzīvnieku patversmes vadītājs Oskars Mellers ir skarbs – cilvēkiem, kuri paši nav gatavi parūpēties par sevi, nedrīkstētu uzticēt rūpes par dzīvniekiem, piemēram, tas attiektos uz sociālajās mājās dzīvojošajiem. Apsver savu atbalstu arī šai iniciatīvai – un PAR DZĪVNIEKU TIESĪBĀM DZĪVOT!Nežēlība pret dzīvniekiem nemazinās; mudina bargāk sodīt varmākas14. Jan (2020)
Paralēli mājdzīvnieku labturību regulējošo normu izskatīšanai Saeimas komisijā trešdien, 27. martā, pie parlamenta notiek arī 25 dzīvnieku aizsardzības organizāciju atbalstīts pikets. Tā prasības sasaucas ar ManaBalss platformā virzīto iniciatīvu „Par mājdzīvnieku turēšanas likumu grozījumiem”. Piketa rīkotāji – dzīvnieku patversme „Ulubele” ‒ savā mājaslapā piketa sakarā ir publicējuši sekojošo uzsaukumu: Tev sāp, ka vardarbība, ļaunprātība un cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem Latvijā paliek neievērota un nesodīta! Tev sāp, ka interneta portāli ik dienu pārpildīti ar sludinājumiem par kucēniem un kaķēniem kā tirgus preci un kāds regulāri savas kuces un kaķenes pēcnācējiem meklē “labās rokas”, jo Tu zini, ka Latvijā tās ir beigušās! Tev ir apnicis vērot, kā pagalmā aug bezsaimnieku kaķu bars! Tu zini, ka viņi tur nenonāk nokrišņu veidā, bet gan viņus izmet no 7., 29., 102..... utt. dzīvokļiem! Tev sāp, ka kaimiņa suns kopš kucēna vecuma ir redzējis tikai ķēdi un bļodu ar to, kas paliek pāri no viņu galda! Tu klusi, caur žogu met nabagam ēdienu! Tev sāp, ka otra kaimiņa kucīte divas reizes gadā tupat šķūnī rada pēcnācējus, kurus momentā noslīcina! Tev sāp, ka kādā no Latvijas patversmēm, kurp dodies palīdzēt un esi iemīlējis kādu suni, meklē tam jaunas mājas no sirds un tad uzzini, ka viņš nebija perspektīvs un jau iemidzināts! Tu joprojām esi neizpratnē... nē, Tu esi niknā izmisumā, ka tām institūcijām, kam būtu jāatbild par dzīvnieku labturību, par Tavam sāpēm ir vienalga, jo Tu ziņo, raksti, bet nekas nenotiek! Tu saproti, ka Latvija ir kļuvusi par eitanāzijas, bezatbildības un ļaunuma lielvalsti! Tu gribi būt viens no tiem, kurš runā to vārdā, kuri nevar palūgt palīdzību! Trešdien, 27. martā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sēdē skatīs divus likumprojektus – grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā sagatavošanai uz 2. lasījumu. Trešdien, 27. martā, no 8.30 līdz 10.30 mēs Tevi gaidām pie Saeimas nama (Rīgā, Jēkaba ielā) kopā ar draugiem, kuri arī grib runāt, un kopā ar draugiem, kuru vārdā runāsim!
Nāc un atbalsti ar savu balsi! Nāc un atbalsti ar savu klātbūtni! Izsaki savu viedokli! Šis ir mirklis, kad mums par to jārunā no tribīnes! Kopā mēs esam spēks! Mūsu priekšlikumus ir atbalstījusi arī LOSP - Latvijā lielākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem. Aicinājumu parakstījušas 25 dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Lūdzam iepazīsties ar Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem likumdošanas grozījumiem šeit. Avots: DzivniekuPolicija.lvNe mīļuma uzplūdi, bet ilgtermiņa atbildība26. Mar (2019)
Tikai aktīvi paužot savu nostāju mēs varam mainīt dramatisko situāciju mājas dzīvnieku aizsardzības jomā!
Kuldīgā vairs neizķers kaķus un tos nevedīs uz Saldus dzīvnieku patversmi, kā arī pilsētā atkal izveidos dzīvnieku patversmi. Tā par dzīvnieku aizsardzības biedrības „Dzīvnieku SOS” panākto sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību ziņo portāls Jauns.lv. Tas sasaucas ar platformā ManaBalss sākto iniciatīvu, kas aicina nekādā gadījumā nelikvidēt šādas dzīvnieku aizsardzības brīvprātīgo biedrības, kā arī noteikt stingrākas prasības mājdzīvnieku turētājiem. Šīs iniciatīvas kolektīvo iesniegumu paredzēts iesniegt Zemkopības ministrijā, lai cita starpā novērstu draudu dzīvnieku aizsardzības biedrību pastāvēšanai. Patlaban Saeimā tiek virzīti MK noteikumu grozījumi, ka ikvienam glābējam būs obligāti jāreģistrējas par dzīvnieku patversmi. Tas uzliek milzu birokrātisko un finansiālo slogu biedrībām, kuras iztiek ar niecīgiem līdzekļiem un cilvēkresursiem, argumentē iniciatīvas autors Arnis Bedikers. Laikā, kad Latvijā pieaug bezsaimnieku dzīvnieku skaits, „ir nepieļaujami cīnīties pret tiem, kas cenšas šo jautājumu sakārtot – pret dzīvnieku aizsardzības biedrībām. Tā vietā nepieciešams izstrādāt, piemērot un pielāgot objektīvus likumu grozījumus, kas saistās ar mājdzīvnieku uzturēšanu, dāvināšanu un pavairošanu, kā arī prasības gan biedrībām, gan patversmēm,” raksta autors. Tas novērsīs arī neslavu, ka Latvija varētu kļūt par „mājdzīvnieku eitanāzija lielvalsti, kur vieni pavairos, dāvinās, pametīs, bet citi būs spiesti eitanazēt tikai tāpēc, lai valsts nepārvērstos par klaiņojošu suņu un kaķu koloniju.” Šādi argumenti ir pamatā arī „Dzīvnieku SOS” panāktajam Kuldīgā. Biedrība ar pašvaldību ir vienojusies, ka pilsētas bezsaimnieka kaķus sterilizēs un palaidīs atpakaļ pilsētvidē. Kuldīgas dzīvnieku aizstāvji uzskatīja, ka „pilsēta ar dvēseli” – Kuldīga ‒ ir pazaudējusi dvēseli, pilsētā izķerot klaiņojošus kaķus un suņus un nogādājot nonāvēšanai Saldus dzīvnieku patversmē, raksta Jauns.lv. Biedrības „Dzīvnieku SOS” pārstāve Gita Grantiņa Jauns.lv pastāstīja ar ko beidzās šī sanāksme. „Tika atkal pacelts jautājums, vai Kuldīgā ir vajadzīga sava dzīvnieku patversme. Pašvaldības vadītāja Inga Bērziņa apsolīja, ka pilsētā būs sava dzīvnieku patversme, un viņa pie tā stingri pieturēsies. Bet tas nav tik vienkārši – to veidos tuvākajā laikā.” Attīstīs arī ielas kaķu ķeršanu un sterilizāciju, turpina G. Grantiņa. „Pašreiz neviens kaķis vairs netiks vests uz Saldus patversmi, viņi tiks sterilizēti un laisti atpakaļ. Pašvaldība saprata, ka tas patiešām ir izdevīgāk, nez no kurienes bija tāda doma, ka vest uz Saldus patversmi ir izdevīgāk, bet tā nav. Tiks slēgts līgums ar kādu no vietējām veterinārajām klīnikām par sterilizāciju. Nav jau tā, ka kaķi, kurus aizveda uz Saldu, tika eitanizēti. Divus esam atlaiduši atpakaļ Smilšu ielā, citiem atradām adoptētājus un vairākiem pašlaik tiek meklētas mājas.” Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa pateicās visiem par iesaistīšanos diskusijā par šo aktuālo jautājumu un iepazīstināja ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. Pēc sapulces kļuva skaidrs, ka dzīvnieku patversmei būtu jāatrodas Kuldīgā, Jauns.lv informēja domes Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska. Par to, vai tās darbību pārraudzītu kāda biedrība, komersants vai pašvaldība, vēl tiks spriests. Aktuāls ir arī jautājums par vietējo veterinārārstu noslodzi un iespējām veikt kaķu sterilizāciju/kastrāciju. Tāpēc tuvākajā laikā domes vadība aicinās uz vēl vienu sarunu novadā praktizējos veterinārārstus, lai pārrunātu šīs programmas sekmīgu īstenošanu. Lai detalizēti noteiktu kārtību, kā rīkoties ar klaiņojošajiem dzīvniekiem, kā arī lai ieviestu „noķer–sterilizē–atlaid” programmu, pašvaldības speciālisti tuvākajā laikā sagatavos jaunus saistošos noteikumus un iesniegs tos apstiprināšanai Kuldīgas novada domes sēdē. Avots: Jauns.lv; ManaBalss.lvPasarga dzīvniekus kā Kuldīgas “dvēseles” daļu18. Feb (2019)
English
Latviski
