Iniciatīvas prasība ir izpildīta neatkarīgi no pašas iniciatīvas

Pārstāvis: Baiba BelaPublicēta: 27. Feb

PAR ES OFICIĀLĀS VAI POTENCIĀLĀS KANDIDĀTVALSTS STATUSA PIEŠĶIRŠANU UKRAINAI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas prezidentam Egilam Levitam, Latvijas Republikas Saeimai, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam, Eiropas parlamenta deputātiem no Latvijas

10'000
3'271
Jau parakstījuši 3'271
6'729

Sniegt atbalstu Ukrainai, ka ukraiņi nav vieni, un mēs gribam viņus redzēt Eiropas Savienībā. Ar šo simbolisko soli vēlamies stiprināt viņu izturību pretestībā Krievijas pārspēkam. Apliecināt, ka Eiropas pamatvērtības – cilvēktiesības, brīvība un demokrātija, tiesības un tiesiskums – nav rezervētas tikai ES dalībvalstīm un to pilsoņiem. Apliecināt, ka Latvija un tās iedzīvotāji gan vārdos, gan darbos iestājas par Eiropas plašākajiem mērķiem – solidaritāti, mieru un starptautisko tiesību stingru ievērošanu. Pirms 30 gadiem mēs pastāvējām par savu brīvību, un šodien mums ir iespēja noteikt pašiem savu dzīvi. Krievija nevēlas pieļaut, ka ukraiņiem tāda iepēja būtu. Ukraiņiem par savu brīvību šobrīd ir jācīnās tā, kā mums nekad nav bijis jācīnās. Mēs nevaram turpināt atbalstīt ES dalībvalstu valdību līdz šim veidoto novilcināšanās politiku attiecībā pret Ukrainas uzņemšanas sarunām ES, lai nekaitinātu V. Putinu. Ukraina jau kopš Maidana revolūcijas ir izrādījusi vēlēšanos iestāties ES. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka šobrīd ir izšķirīgs brīdis, lai sāktu Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Tagad ir nepieciešams politisks lēmums iestāšanās sarunu uzsākšanai. Mēs nevēlamies pakļauties Kremļa šantāžai un stingri atbalstām Ukrainas brīvību un ukraiņu tiesības pašiem izlemt, vai tie vēlas vai nevēlas būt ES.

Aicinām Latvijas politiskos līderus paust atbalstu tam, lai ES uzsāk iestāšanās sarunas ar Ukrainu.

Sabiedrības ieguvums šādai rīcībai būs pašapziņa, ka esam bijuši solidāri ar kaimiņu nāciju tai grūtā brīdī un esam atbalstījuši ukraiņu vēlmi iestāties Eiropas Savienībā. Tas būs apliecinājums, ka nebaidāmies no Kremļa draudiem un nepakļaujamies šantāžai. Mēs esam brīvi un iestājamies arī par citu tiesībām uz brīvību.

Iniciatīvas jaunumi

Latvijas Krievu savienība par "okupekļa" nojaukšanas plānu sūdzas Briselē12. Jul

Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par nepieciešamo politiku pret Krievijas agresiju dažādās tās izpausmēs. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Latvijas Krievu savienība (LKS) ir savākusi 10 000 parakstus pret okupantu pieminekļu nojaukšanu, un šī petīcija tiks iesniegta Eiropas Parlamentā, ziņo portāls "Jauns".

Jau aptuveni kopš brīža, kad Saeima un Rīgas dome (RD) deva zaļo gaismu PSRS režīma uzstādīto pieminekļu demontāžai, pret šādu ieceri cītīgi darbojusies pretrunīgi vērtētās un skandalozās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas partija. Nu viņa devusies uz Briseli, lai attiecīgajā komisijā iesniegtu savāktos 10 000 parakstus.

Parakstu vākšanu LKS uzsāka teju vienlaikus ar attiecīgo lēmumu pieņemšanu Saeimā un RD.

Katrā no LKS rīkotajiem publiskajiem pasākumiem apmeklētāji tika aicināti parakstīt petīciju pret ieceri nojaukt PSRS ēras pieminekļus un ne mazāk jaudīga aģitācija tika izvērsta arī sociālajos tīklos.

Tam visam par katalizatoru, protams, kalpoja šī gada 9. un 10. maija notikumi pie, iespējams, slavenākā sarkanarmiešu pieminekļa Baltijā – tā dēvētā "uzvaras pieminekļa" Rīgā, Pārdaugavā.

Par to, ka iesniegšanai EP nepieciešamos 10 000 parakstus partijas aktīvistiem izdevies savākt, savos sociālajos tīklos ziņo LKS biedrs, Jelgavas novada domes deputāts Andrejs Pagors.

"Šodien uz Briseli dodas vairāk nekā 10 000 parakstu, kurus esam savākuši EP, lai aicinātu Eiropas iestādes iejaukties Latvijas situācijā un apturēt vērienīgo rusofobijas kampaņu un pieminekļu graušanu. [...] Šonedēļ mūsu deputāte Tatjana Ždanoka nodos komitejai mapi ar parakstiem. Sirsnīgi pateicamies visiem, kas parakstīja petīciju un palīdzēja mums vākt! Kopā mums izdosies!" savā "Telegram" kontā raksta A. Pagors.

Pagors: "Ukrainas padošanās izbeigtu karu"

Ir vērts atcerēties, ka LKS Latvijā jau izsenis tiek uztverta kā valstij nelojālu aktīvistu kopa, kas noformējusies partijas veidolā.

Vairāk nekā 10’000 parakstu vietnē Manabalss.lv jau pirms kāda laika tika savākti arī par pašas LKS slēgšanu. Par to tagad būs jādiskutē Saeimā.

Šāda iniciatīva šā gada 11. maijā izvērsta, reaģējot uz partijas un tās biedru aktivitātēm jau pieminētajos datumos – 9. un 10. maijā, kad, faktiski dažādu aktīvistu iedrošināti, ļaudis Uzvaras parkā atkārtoti neatļauti pulcējās, lai svinētu tā dēvēto "uzvaras dienu", kā arī reaģējot uz LKS publiskajām izpausmēm pēc 24. februāra, kad Krievija uzsāka agresīvo iebrukumu Ukrainā.

Šeit vēlreiz jāatgādina jau minētā A. Pagora izteicieni īsi pēc kara sākuma.

Tie parādījušies diskusijā "Facebook", kur tika apspriests viņa partijas biedrenes Tatjanas Ždanokas skandalozais balsojums.

Kā zināms, Ždanoka bija viena no retajiem EP deputātiem, kuri iestājās pret rezolūciju – piemērot stingrākas sankcijas Krievijai, šādā veidā – ar Krievijai tīkamu rīcību – EP pārstāvot arī Latviju.

Diskusijas komentāru sadaļā A. Pagors atbildēja uz kāda komentētāja jautājumu krievu valodā: "Valstij nav tiesību aizsargāties no agresora? Varbūt jāaizliedz arī Krievijai apbruņoties? Jeb varbūt LKS uzskata, ka Ukrainai būtu jāpadodas?"

A. Pagora atbilde krievu valodā bija sekojoša: "Padošanās – tā būtu kara izbeigšana, tas, ko visi vēlas – IR KARA IZBEIGŠANA."

Pēc kāda laika šī atbilde gan no diskusijas bija pazudusi, taču ir saglabājušies tās ekrānuzņēmumi.

Ždanoka pieķerta, bezkaunīgi melojot no EP tribīnes

Konkrēti par pieminekļu jautājumu visnotaļ EP deputāta necienīgi izpildījusies arī pati T. Ždanoka.

Jauns.lv jau pirms kāda laika ziņoja, ka deputāte bezkaunīgi meloja, uzstājoties ar runu no EP tribīnes.

"[...] ar nožēlu paziņoju, ka manā valstī šobrīd tiek izvērsta apjomīga propagandas kampaņa, kuras mērķis ir aģitēt par Otrā pasaules kara karavīriem veltīto memoriālo vietu un kapu vietu iznīcināšanu," uzrunu angļu valodā par pieminekļu jautājumu iesāka T. Ždanoka.

Latvijas varasiestādes ir atkārtoti skaidrojušas, ka minētie plāni neparedz aizskart apbedījumu vietas.

Tas liek domāt, ka – vai nu krievu tiesību aizstāve T. Ždanoka apzināti melo no EP tribīnes, vai arī nepārzina pašus pamatus jautājumā, kurš, kā viņa pati uzstāj, viņai tik ļoti rūp.

Šajā īsajā stāstā ir vēl kāda nianse. Proti, aplūkojot T. Ždanokas profilu EP tīmekļa vietnē, itin viegli ir uziet konkrētās 18. maija uzrunas pierakstīto versiju.

Tā tur publicēta angļu valodā, taču ar visai amizantām izmaiņām, kuras grūti nepamanīt.

Proti – lai arī videoieraksts liecina, ka T. Ždanoka apgalvojusi, ka Latvijā tiek aicināts "iznīcināt kapa vietas", pierakstītajā uzrunas versijā vārdi "burial places" (kapu vietas), aizstāti ar vārdiem "beautiful places" (skaistas vietas).

Avots: portāls "Jauns"

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Uzvarēt karu, nezaudēt mieru. Rūgta tablete no drauga rokas08. Mar

Ja esi parakstījis līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par atbalstu Ukrainai, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Latvijā ir vērojama paššaustīšanās, ka Rietumi nedara pietiekami. Tas ir lieki un kaitīgi kā Latvijas sabiedrībai, tā Ukrainai.

Ukraina karu uzvarēs, lai ko tas arī beigās praktiski nozīmētu. Tomēr uzvarēt karu ir viena lieta. Pavisam cita, salīdzinot ar kuru militāra uzvara ir tikai pirmais solītis, ir – nezaudēt mieru.

Mieru Ukraina ir zaudējusi. Un, ja morāli neitrāli, analītiski vērtējam iemeslu, tad iemesls ir Ukrainas pašas pusē – tās neizpildītie politiskie mājasdarbi. Tā ir elites hroniskā arogance un korumpētība un sabiedrības ne mazāk hroniskais individuālisms, sabiedrības savstarpējais aizdomīgums un tās cinisms pret valsts institūcijām. Būtībā jau arī arogance – iedoma, ka es gan jau zinu labāk un spēju izveicīgāk.

Šī arogance tagad izpaužas pārmetumos Rietumiem, ka mēs darām par maz. Latvijā šo nežēlīgi slepkavoto izkliegtās emocijas izraisa sāpes, apjukumu un paššaustīšanos. Pēdējie divi šai uzskaitījumā ir lieki un kaitīgi kā mums, tā ukraiņiem.

Tā ir pazīme, ka mēs kaut daļēji, bet zaudējam mieru, zaudējam saprašanu. Tas ir viens no mūsu ienaidnieka taktiskajiem gājieniem kopš čekas tēva Dzelzs Fēliksa laikiem – izsist potenciālo upuri no saprāta līdzsvara, apstulbot, padarīt neirotisku un tad pamazām pakļaut.

Nezaudēt mieru mūsu prātos ir izšķirīgi, jo mums būs jāpalīdz ukraiņiem nezaudēt mieru viņu valstī, kad viņi to atkaros. Atkaros – šaubu nav. Par tālāko gan ir šaubas, un mācīties to, kā nezaudēt mieru vēlreiz, ir jāsāk jau tagad.

Tā ir rūgta mācība. Rūgta tablete pēc māņu saldumiem, bet tā ir no drauga rokas. No Latvijas drauga, kuram pašam vēl iekšās rūgts.

Rūgts iekšās ir no atskurbinošajām sērijveida rūgto zāļu kūrēm pēc māņiem, ka Rīga ir tuvāk par Šveici, ka šeit ir tilts starp Austrumiem un Rietumiem, ka valsti var vadīt kā biznesu, ka Laimes Lācis ir tepat aiz nākamo vēlēšanu stūra, ka paldies ir jāsaka konvertiņā, ka citā konvertiņā tu saņemsi vairāk nekā caur stabilām, labi finansētām valsts institūcijām, ka cilvēks-atsevišķais var būt gudrāks vai bagātāks par savu reņģēdāju tautu, ka tirgus visu saliks savās vietās, un cilvēkam-atsevišķajam, protams, vispār tiks iedalīta loža. Šo kūru cikliskums aizvien turpinās.

Pa starpu tam visam mēs tomēr esam ES un NATO; esam mierā. Varbūt kādam ir jau piemirsies, bet pamatā "uzņemšanai Eiropā" ir Eiropas kopējās tiesības, pienākumi un normas jeb acquis communautaire, kas ir daudzmaz jāapjēdz, jāinstitucionalizē, jāsāk tām atbilst un tās mazpamazām, tomēr mērķtiecīgi, ir jāpiesavina, lai ar tevi sāktu vispār runāt.

Latvijas sabiedrība pārliecinoši atbalstīja prasību, lai par eiropeiskas sabiedrības un valsts tiesībām, pienākumiem un normām ar Ukrainu sāktu runāt tūlīt un tagad. Tas notiks. Vai Ukrainas sabiedrība un valsts tam ir gatava – nepatīkamām, bet nepieciešamām, mācībām un jaunu prasmju apguvei, kā saglabāt mieru?

Iespējams, ka karš šo gatavību ir paātrinājis, tomēr vēl pirms dažiem mēnešiem bija pamats skepsei. Lai vai kā, bet Ukrainas tuvināšanās un paredzami grūtās eirointegrācijas procesā nedrīkstētu dominēt kara ciešanu un varonības argumenti, jo runa būs par ko citu – par mieru un kā miers Eiropā tiek saglabāts, stiprināts un sargāts.

Pērn septembra beigās Harkovā eirooptimistiskam draugam ieminējāmies, ka acquis communautaire sabiedrībai ir reizēm parūgts mācīšanās process, bet tas ir tā vērts. Viņam par tādiem "akī komunitēr" bija pirmā dzirdēšana, toties pirms tam bijām runājuši par Ukrainā izplatīto fenomenu, ko latviski raksturo teiciens "likumu ar līkumu".

Un ne jau par likumu vien ir runa, bet par veselu "kultūru". Ukraiņu izpildījumā tas nozīmē uzņēmēju novēroto, ka Krievijā korupcija ir "labāka" nekā Ukrainā. Jo Krievijā tur zini, ka par kukuli saņemsi noteiktu pretimnākšanu, bet Ukrainā tu vari gan iedot kukuli, gan palikt bez darījuma.

Šī vienlaikus sēdēšana pat ne uz diviem krēsliem, bet starp tiem, paliekot karājamies gaisā, Ukrainai pašlaik atspēlējas. Jo sēdēt starp Rietumiem un Austrumiem, nosmeļot krējumu no abiem, ir izrādījies nevis ekvilibristika, bet gan brīvais kritiens.

Bez apņēmīgas, mērķtiecīgas un sistēmiskas korupcijas apkarošanas, par ko elitēs un sabiedrībā ir vairākuma vienprātība, valsts integrēšanās ne ES, ne NATO kā miera struktūrās nav iespējama. Šie rūgtie mājasdarbi Ukrainā nav pildīti hroniski. Vai karš ukraiņu gatavību tiem ir pasteidzinājis? Kaut nu tā būtu.

Tomēr, lūdzam, bez kara upuru un cietēju argumentiem, jo šeit ir citi – miera prasmju – argumenti. Un bez pārmetumiem Rietumu miera struktūrām, ka tās darbojas tā, kā tās darbojas. Ja gribi būt to daļa – mainies un integrējies, un mēs palīdzēsim. Bet mēs emocionāla spiediena dēļ neapšaubīsim paši savu mieru un labi pārbaudītos, saprātīgos veidus, kā miers tiek sargāts un stiprināts.

Ukraiņi, mums Latvijā, Eiropā un NATO sāp jūsu ciešanas. Tomēr šeit runa ir par ko citu. Un to sajaukt nozīmētu ļauties ienaidnieka uzspiestajai stratēģijai – jaukt lietas, izsist no saprāta līdzsvara, likt rīkoties impulsīvi, piespiest kļūdīties un pakāpeniski pakļaut. To sajaukt nozīmētu apšaubīt mūsu pašu mieru, kura daļa jūs tik izmisīgi gribat kļūt.

Turpinot izšķirīgi svarīgo korupcijas tēmu, viens no NATO mājasdarbiem Latvijai ne velti bija KNAB izveide – neatkarīga struktūra korupcijas apkarošanai un novēršanai. Tas nebija viegli, un "rūgtumiņš ir palicis" dažādās pusēs. Vai Ukraina ir gatava šai grūtajai sevis pārmaiņai, ka NATO ir ne tikai bumbas un šaujamie, bet gan bumbas un šaujamie maksimāli nekorumpētu un sabiedrības un uzraugošo institūciju pastāvīgi uzraudzītu, demokrātiski subordinētu militāro tehnokrātu rokās? Kaut nu tā būtu.

Fakti tomēr liek būt piesardzīgam. Piemēram, LTV translētais pastāsts no Vinnicas, kur brīvprātīgie nav ar mieru, ka tiem ierāda palīgfunkcijas aizsardzības trešajā līnijā, tāpēc meklē, kam iedot kukuli, lai nokļūtu frontes pirmajā līnijā. Tas ir piemērs ukraiņu apņēmībai cīnīties, tomēr tas ir arī piemērs no NATO drošības sistēmas bīstami atšķirīgai kultūrai. Pati doma, ka šāds "risinājums" varētu būt iespējams, ir bīstama. Tā ir spēle pēc ienaidnieka diktētas taktikas, kuras paredzams iznākums ir haoss un sakāve.

Šā iemesla dēļ ManaBalss.lv pēdējās pusotras nedēļas laikā nākas sarūgtināt vairāku labi domātu, krietnu jūtu motivētu iniciatīvu iesniedzējus, kas gribētu prasīt Latvijai, Rietumiem vispār un NATO konkrēti darīt vairāk. Jo "vairāk" šai gadījumā būtu mazāk, bet mazāk par saglabātu un stiprinātu mieru mēs nevaram atļauties. Darīt "vairāk" nozīmētu iekrist ienaidnieka izliktā emociju slazdā un kļūt par to, ko Vladimirs Uļjanovs jeb Ļeņins savulaik definēja par lietderīgu idiotu.

Platforma ManaBalss.lv un citi mūsu organizācijas digitālie rīki nav un nebūs Kremlim lietderīgu idiotu instrumenti. Tāda kopumā un ilgtermiņā nav un nebūs Latvija, ES un NATO.

Individuāli, institucionāli, sabiedriski, valstiski, eiropeiski, transatlantiski un kā tik vēl ne mums sāp ukraiņu fiziskās un emocionālās sāpes. Un sāpēm ir jāskatās acīs, nevis jāļauj tām pātagot mugura, dzenot sāpinātājam vēlamajā virzienā uz sakāvi. Nevis sāpes, bet saprāts nosaka un tam ir jānoteic tas, ko mēs katrs un kolektīvi darām, lai saglabātu mieru, kurā ienākt, patverties un nostiprināties arī Ukrainai.

Slava Ukrainai! Slava varoņiem! Latvija, Eiropa un NATO ir par jums, un jūs būsit ar mums. Līdzšinējo maldu dēļ tā cena ir rūgts karš. Un šai karā mēs pieņemsim pārbaudītus, saprātīgus miera stratēģijas lēmumus. Jebkuram citam padomam virziens ir tas pats, kuru krievu kuģim norādīja Čūsku salas varoņi.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Saeima atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai03. Mar

Saeima ceturtdien, 3. martā, pieņēma paziņojumu par atbalstu Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai un nākotnē Ukrainas pilntiesīgai dalībai ES, ziņo TVNET.

Paziņojuma projektu iepriekš atbalstīja Saeimas Eiropas lietu komisija un otrdien arī valdība apstiprināja Latvijas atbalstu Ukrainas kandidātvalsts statusam un nākotnē uzņemšanai ES.

Parlamentārieši šo pieņemto lēmumu sveica ar aplausiem un pieceļoties kājās.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, deputāti uzskata, ka ir jāizmanto visas iespējas, kas palīdzētu Ukrainai izturēt cīņā par valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes nosargāšanu.

Ukraina, pretojoties Krievijas militārajai agresijai un plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, aizstāv savas tiesības pati noteikt savu nākotni un cīnās par Eiropas vērtībām, pausts paziņojumā.

Parlamentārieši uzskata, ka pašlaik ir īpaši svarīgi un nepieciešami paust skaidru atbalstu Ukrainas mērķim kļūt par ES dalībvalsti.

Paziņojumā ES iestādes tiek aicinātas strādāt pie tā, lai Ukrainai iespējami ātri piešķirtu ES kandidātvalsts statusu. Tāpat paziņojumā deputāti aicina visas dalībvalstis atbalstīt Ukrainu tās centienos kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti un atbalstīt ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

Saeima uzskata, ka ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai būtu svarīgs solidaritātes signāls, apliecinot, ka Ukraina pieder Eiropai, par kuras vērtībām tā šobrīd varonīgi cīnās ar visiem saviem spēkiem.

Deputāti apliecina, ka Latvija ir gatava sniegt Ukrainai plašu atbalstu tās ceļā uz pilntiesīgu dalību ES, teikts paziņojumā.

TVNET jau ziņoja, ka Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē uzstāj nekavējoties piešķirt Ukrainai Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu un atvērt sarunas.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, prezidenti pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt "tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES".

Jau vēstīts, ka ES 27 dalībvalstīs ir dažādi viedokļi par bloka paplašināšanos pēc tam, kad Ukraina, pret kuru Krievija sākusi karu, aicināja to uzņemt ES, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Avots: TVNET

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Latvija atbalsta Ukrainas dalību ES un kandidātvalsts statusa piešķiršanu02. Mar

Tā pēc MK sēdes otrdien, 1. martā, ziņo LSM.

Latvijas valdība ir atbalstījusi nacionālo pozīciju, kas paredz atbalstu Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā (ES) un kandidātvalsts statusa piešķiršanu, ierakstā Twitter paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš norādīja, ka Latvija aicina pārējās ES dalībvalstis nekavējoties rīkoties līdzīgi.

Šī ziņa sasaucas ar iniciatīvas "Par ES oficiālās vai potenciālās kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai" prasību. Pēc saziņas ar Ārlietu ministriju ManaBalss.lv secina, ka šīs iniciatīvas prasība ir izpildīta pirms tās oficiālas iesniegšanas Saeimā un neatkarīgi no pašas iniciatīvas.

Preses konferencē pēc otrdienas valdības sēdes E. Rinkēvičs uzsvēra, ka kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai būtu ļoti spēcīgs morāls un politisks signāls. "Tas parādītu, ka esam pilnībā ar viņiem un redzam Ukrainu kā daļu no Eiropas, nevis Krievijas," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka, protams, Ukrainā būs jārisina dažādas lietas, kā arī jāseko procedūrai. Tas notiks, kad Ukraina būs tikusi galā ar Krievijas agresiju.

Avots: LSM

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Atbalsts Ukrainas dalībai ES tiks skatīts valdībā28. Feb

Ārlietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai valdībā Nacionālo pozīciju, kas paredz atbalstu Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā un kandidātvalsts statusa piešķiršanu.

Tā ziņo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ierakstā Twitter 28. februāra vakarā.

Šī ziņa seko iepriekšējiem jaunumiem, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir nosūtījis attiecīgu aicinājumu ES Padomes prezidējošās valsts Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Ulzulai fon der Leienai un Eiropas Parlamenta prezidentei Robertai Metsolai.

Turpinot parakstīties par šo iniciatīvu, jūs valdībai un citām amatpersonām un politiķiem norādāt uz sabiedrības turpinošo atbalstu šim aicinājumam!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS