Pārstāvis: Ivars JavaitisPublicēta: 14. Jul (2017)

PAR FINANSIĀLI ATBILDĪGU VALSTS IESTĀŽU PĀRVALDI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
3'260
Jau parakstījuši 3'260
6'740

Lai valsts pārvaldes iestāžu vadība atbildīgi izturētos pret saviem amata pienākumiem, strādātu valsts labā un būtu atbildīgi (tajā skaitā finansiāli) par savu darbību un / vai bezdarbību.

Paredzēt normatīvajos aktos sodus valsts iestāžu vadītājiem proporcionāli tam kaitējumam, kādu šo iestāžu darbība vai bezdarbība ir nodarījusi valstij vai trešajām personām.

Sakārtotāku valsts pārvaldi ar atbildīgāku vadību. Šīs iniciatīvas ieviešana normatīvajos aktos būtiski samazinātu situācijas, kāda nupat notika Jūrmalā, kad sadega liels daudzums atkritumu nelegālā atkritumu poligonā, par kuru Valsts vides dienests ir bijis informēts jau ilgstošu laiku, taču acīm redzot neko nav darījis, kā rezultātā ir tikusi piesārņota apkārtējā vide, kā arī nodarīti valstij zaudējumi vismaz 700 000 eur apmērā (neskaitot ugunsdzēsēju darba izmaksas, dzelzceļa izmaksas u.t.t.). Uzskatu, ka, ja VVD vadība nestu personīgu materiālu atbildību par izmaksām, kas varētu rasties iestādes darbības vai gluži pretēji - bezdarbības gadījumā, VVD būtu rīkojies jau savlaicīgi un netiktu pieļauta situācija, kāda tā izvērtās dotajā gadījumā.

Iniciatīvas jaunumi

Tiesībsargs norāda, ka šādas tiesību normas jau pastāv, tomēr galvenā problēma ir valsts pārvaldes nevēlēšanās tās īstenot dzīvē!11. Aug (2017)

Jau šobrīd ir spēkā esošas tiesību normas, kas skaidri nosaka, ja amatpersona, pildot darba vai dienesta pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības nodara kaitējumu, tad viņa pienākums ir atlīdzināt zaudējumus likumā noteiktajā kārtībā. Primāri to nosaka Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Likums nosaka augstākas iestādes pienākumu izvērtē katru konkrēto gadījumu, kad zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu (32.pants), nosakot, vai par zaudējumu nodarīšanu atbildīgā amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Tāpat likumā ir noteikts atbildīgajai iestādei pienākums izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu (33.pants).

Lai arī tiesībsargs konkrētās tiesību normas īstenošanu dzīvē nav padziļināti pētījis, pirmšķietami, problemātika ir nevis pati tiesību norma, bet gan valsts pārvaldes vēlme to īstenot dzīvē.

Dalies ar iniciatīvu, lai tā savāktu nepieciešamos parakstus!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Valsts kontroles pārstāvis izsakās par pastāvošo situāciju amatpersonu saukšanā pie atbildības08. Aug (2017)

Valstī jau ir normas, kas ļoti skaidri nosaka, ja amatpersona vai darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības nodara kaitējumu, tad viņa pienākums ir tos atlīdzināt likumā noteiktajā kārtībā. To nosaka gan Valsts pārvaldes iekārtas likums un likums ‘’Par pašvaldībām’’, gan Darba likums. Tiesa gan, kā vairākkārt ir norādījusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa, attiecībā uz publisko sektoru šīs normas ir nedzīvas un formālas, tās nedarbojas. Valsts kontroliere vairakkārt ir uzsvērusi, ka jebkuram pārkāpumam ir jāseko izvērtējumam, vai tā ir bijusi neprofesionāla rīcība, neizdarība vai ļaunprātība, un katrā gadījumā ir piemērojams cits atbildības veids.

Valsts kontroles likuma 4. panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts kontrolei ir tiesības saņemt Saeimā un Ministru kabinetā izskatāmo normatīvo aktu projektus un sniegt par tiem atzinumus, ja normatīvie akti var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kā arī ar Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļautajiem līdzekļiem.

Dalies ar iniciatīvu un palīdzi savākt parakstus!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE