Pārstāvis: Ikvilds ArtūrsPublicēta: 18. Jul (2017)

PAR FINANSIĀLU ATLĪDZĪBU NOZIEGUMA ATKLĀJĒJIEM!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
308
Jau parakstījuši 308
9'692

Katru dienu valstī notiek noziegumi kā pret privātpersonām, tā pret valsti. Policija ir pārslogota un tikai pēdējos gados sāk piedāvāt pienācīgu atalgojumu, lai atjaunotu darba kapacitāti, taču ar to vienmēr būs par maz, lai sasniegtu Eiropas drošības līmeni. Arī paši valstsvīri nesteidzas motivēt plašu noziedzības apkarošanu, tādēļ jāizdara spiediens pašai sabiedrībai. Vairākās Eiropas valstīs (Vācija, Holande u.c.) pastāv finansiāla motivācija par līdzdalību nozieguma atklāšanā, kā rezultātā ir paaugstināta pilsoniskā līdzdalība un vide ir ievērojamidrošāka, lai neteiktu - Latvijai neticamā līmenī. Iespējams pirmajā mirklī tas neliekas aktuāli un pat nepieņemami dēļ aizspriedumiem par ziņošanu, taču brīdī, kad ir nozagts ritenis, auto spoguļi, apzīmēts īpašums, izzagta vasarnīca u.tml. vietā, kuri ir cilvēki, rodas neizpratne - kāpēc tā? Atbilde ir gluži vienkārša - no tā sanāktu vairāk klapatu nekā labuma. Tādēļ piedāvātās pārmaiņas būtu labs sākums, lai to mainītu, no kā ieguvums būtu visai sabiedrībai - gan cietušajam, gan tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.

Aicinu noteikt atlīdzību par aktīvo rīcību (patērēto laiku, kā arī iespējamo risku un nepatikšanām no nelabvēļiem): - par līdzdalību sīku noziegumu (zādzība, vandālisms, huligānisms) novēršanā vai atklāšanā piešķirt 50-100 EUR; - par noziegumiem valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos (korupcija, fiktīva nodarbinātība, konfidenciālas informācijas izpaušanas u.tml.) piešķirt 100-1000EUR; - par smagu finansiālu noziegumu atklāšana (izvairīšanās no nodokļiem, krāpšanās ar iepirkumiem u.tml. virs miljona eiro) - līdz 5000 EUR vai procentuāli. Attiecībā uz sīkiem noziegumiem - jau šobrīd varētu iesaistīties pašvaldības atsevišķi, jo izsisti pieturu stikli, grafiti publiskās vietās, aplauzti stādījumi, nozagts inventārs, vide ar atkritumu kaudzēm u.tml. tām izmaksā pietiekami daudz, lai būtu interese saņemt vērtīgu informāciju. Tas palīdzētu aizturēt vaininiekus, no kuriem tālāk piedzīt gan radītos materiālos zaudējumus, gan izdevumus atlīdzībai par ziņošanu. Taču Kriminālnoziegumi būtu Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas kompetencē. Summas ir aptuvenas un atbildīgās amatpersonas varētu tās noteikt objektīvāk (iespējams pat lielākā apmērā), jo smagie noziegumi parasti rada lielu kaitējumu vai ir pietiekami finansiāli apjomīgi, ka izmaksātā atlīdzība kļūst simboliska.

Šobrīd par palīdzību pilsoniski aktīvs cilvēks var saņemt "paldies" vai iekulties liekās nepatikšanās, bet pēc šīm izmaiņām radīsies materiāla motivācija palīdzēt tiesībsargājošām iestādēm. Likumsakarīgi - tas atslogos policijas darbu un ļaus vairāk pievērsties grūtāk atklājamiem noziegumiem. Tāpat netieši tiktu pasargāts ikviena pilsoņa īpašums un iespējams jaunā paaudze pamainīs attieksmi no "izdauzām stiklu, būs forši" uz "noķeram to zagli pagalmā, tiksim pie naudas priekš riteņa"!

Iniciatīvas parakstītāji 308

Iniciatīvas jaunumi

Izmeklēšanas iestādes atbalsta iniciatīvu!31. Jul (2017)

Ne tikai Valsts policija, bet arī Drošības policija un Ieslodzījuma vietu pārvalde kopumā atbalsta iesniegto iniciatīvu. Lasi abu iestāžu viedokli par iniciatīvu un palīdzi savākt parakstus!

Drošības policija norāda, ka platformā ManaBalss.lv iesniegtā iniciatīva ir pozitīvi vērtējama – mudināt sabiedrību būt vērīgiem, ziņot par novērotajiem pārkāpumiem un būt sociāli atbildīgiem, lai gan katra pilsoņa morālajam pienākumam būtu jābūt policijas informēšanai par novērotu noziegumu.

Dažādās pasaules valstīs, piemēram, Kanādā, ASV, Lielbritānijā, Nīderlandē, darbojas starptautiska programma Crime Stoppers, kuras mērķis ir ļaut sabiedrības locekļiem iesaistīties noziegumu atklāšanā bez tiešas iesaistes izmeklēšanas procesā, proti, iedzīvotājs var anonīmi sniegt informāciju par kriminālpārkāpumu. Gadījumā, ja sniegtā informācija ir bijusi būtiska nozieguma atklāšanā, tad persona saņem finansiālu atlīdzību par palīdzību.Taču vēršam uzmanību, ka, pārņemot citu valstu pieredzi, būtiski ir noskaidrot principa pamatbūtību.

Drošības policija uzskata, ka par iesniegtās iniciatīvas būtību, darbības kritērijiem un tās iespējamo ieviešanu Latvijā ir nepieciešama plašāka diskusija sabiedrībā ar tiesībsargājošo iestāžu, dažādu ekspertu un nevalstiskā sektora līdzdalību pirms konkrētās iniciatīvas iesniegšanas Saeimā.

Ieslodzījuma vietu pārvalde kā vienu no lielākiem mīnusiem šādai iniciatīvai prognozē milzīgu ziņu plūsmu par mazāk smagiem noziegumiem, ko nebūs iespējas pārbaudīt vai pierādīt.No plusiem šādai iniciatīvai var minēt sevišķi smagu noziegumu atklāšanu, kuru izmeklēšana ir ļoti sarežģīta, darbietilpīga un pierādījuma bāzes apzināšana var radītziņotāja bailes no atriebības. No noziedzības apkarošanas viedokļa iniciatīva vērtējama pozitīvi.

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Valsts policija kopumā atbalsta iniciatīvu, tomēr norādot uz vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem!28. Jul (2017)

Valsts policija kopumā atbalsta iniciatīvas ideju, tomēr piemin, ka tā būtu spējīga darboties tikai ar zināmām korekcijām, kā arī ir nepieciešams apskatīt idejas melnos caurums no dažādiem aspektiem.

Pirmkārt, Valsts policijas ir tikai viena no vienpadsmit izmeklēšanas iestādēm valstī. Kriminālprocesa likuma 386.pantā ir noteikts, ka bez Valsts policijas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic arī Drošības policija, Finanšu policija, Militārā policija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, muitas iestādes, Valsts robežsardze, tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi, ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris, Iekšējās drošības birojs. Šī iniciatīva būtu jāattiecina uz visām izmeklēšanas iestādēm.

Otrkārt, katru gadu valstī tiek uzsākti ap 48 000 kriminālprocesu, apmēram trešā daļa tiek atklāta arī pie pašreizējā regulējuma. Ja atlikušie 32 000 būtu tikai kriminālpārkāpumi (izsakoties iniciatīvas autoru terminoloģijā “sīki noziegumi”, par kuru atklāšanu piedāvāts maksāt no 50 līdz 100 eiro), valsts budžetā šim mērķim būtu jāparedz līdz 3 200 000 eiro, kas ir ievērojama summa. Līdz ar to, iespējams, būtu jāsašaurina noziegumu loku, par kuru atklāšanu paredzēt atlīdzību.

Treškārt, ziņošana par noziegumu ir katra pienākums arī pie pašreizējā regulējuma un bez atlīdzības. Par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags, vai sevišķi smags noziegums ir paredzēta kriminālatbildība (Krimināllikuma 315.pants). Bez tam lieciniekam, kas kriminālprocesā varētu būt šis ziņotājs, ir tiesības uz procesuālo izdevumu atlīdzināšanu, ko pēc tam ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātā. Savukārt Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmajā daļā ir noteikts, kas ir procesuālie izdevumi. Tie ir izdevumi, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni, kā arī summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu. Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā (Ministru kabineta 04.10.2005. noteikumi Nr. 754 “ Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru”).

Valsts policija atgādina, ka noziegumu ziņošana ir katra pilsoņa pienākums.

AUTORS: ANNIJA EMERSONE