Pārstāvis: Vaičulis AndisPublicēta: 21. Nov (2018)

PAR GAISU BEZ AKMEŅOGĻU DŪMU SMĀRDA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
317
Jau parakstījuši 317
9'683

Latvijā vēl joprojām tiek dedzinātas akmeņogles dzīvojamo māju krāsnīs. Latvijā ir ap desmit tūkstošiem mājsaimniecību, kurās katru gadu sadedzina ap 20 tūkstošiem tonnu akmeņogļu. Māju krāšņu skursteņi ir zemi, līdz ar to tuvākās apkārtnes gaiss tiek piesārņots ar smirdīgiem un veselībai kaitīgiem dūmiem. Akmeņogles tiek izmantotas, jo tās ir lētākas par malku un skaidu briketēm. Apliekot akmeņogles ar piemēroti augstu nodokli, kas būtiski palielina akmeņogļu cenu, akmeņogļu dedzināšana tiks ierobežota. Tā iznākumā uzlabosies gaisa kvalitāte vietās, kur pašlaik krāsnīs tiek dedzinātas akmeņogles.

Pārtraukt akmeņogļu dedzināšanu iespējams, būtiski palielinot dabas resursu nodokļa likmi. Dabas resursu nodokļa likumā no pašreizējiem 10,65 EUR vismaz līdz 100 EUR par tonnu akmeņogļu.

Pārtraucot dedzināt akmeņogles, tiks uzlabota gaisa kvalitāte tuvākajā apkārtnē mājām, kurās dedzina akmeņogles. Māju dūmeņi ir ļoti zemi 5-8 m, līdz ar ko akmeņogļu dūmi slikti izkliedējas un nosēžas tuvākā apkārtnē. Ņemot vērā, ka akmeņogļu dūmi satur ļoti daudz dažāda veida toksiskas un kancerogēnas vielas (benzolu, fenolu, naftalīnu, benzipirēnu, kvēpus, kadmiju, svinu, dzīvsudrabu, arsēnu, sēra dioksīdu u.c.), kas rada hroniskas un akūtas saslimšanas, tad, pārtraucot akmeņogļu dedzināšanu, tiks samazināts iedzīvotāju saslimšanas risks. Vienlaikus tiks novērsta specifiskā akmeņogļu dūmu smirdoņa.

Iniciatīvas parakstītāji 317

Iniciatīvas jaunumi

Atjaunojamo energoresursu izmantošana ES elektroenerģijas ražošanā apsteigusi fosilos avotus24. Jul

Eiropas Savienība elektroenerģijas ražošanā šā gada pirmajā pusē vairāk izmantojusi atjaunojamos enerģijas avotus, piemēram, vēju un sauli nekā fosilos kurināmos, atsaucoties uz Londonā bāzētā domnīca "Ember" pētījumu raksta LSM.

Pētījumā secināts, ka šī gada pirmajā pusē no atjaunojamiem enerģijas avotiem – vēja, saules, hidroenerģijas un bioenerģijas – tika saražoti 40% no ES elektroenerģijas, savukārt no fosilā kurināmā – 34%.

Kā aprēķinājusi domnīca, no atjaunojamiem enerģijas avotiem saražotās elektroenerģijas daudzums dalībvalstīs laika posmā no janvāra līdz jūnijam pieaudzis par 11%. To veicinājušas jaunas vēja un saules enerģijas iekārtas un labvēlīgie apstākļi gada sākumā.

Eksperti gan norāda, ka pārmaiņu temps dažādās valstīs bijis atšķirīgs. Piemēram, kamēr ogļu izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana bija redzama visā ES dalībvalstu blokā, to izmantošanai ES samazinoties par 32%, Polija kļuva par lielāko ogļu ražotāju Eiropā, apsteidzot Vāciju. Pirmo reizi Vācija ogļu stacijās ir saražojusi mazāk elektroenerģijas nekā Polija. Polija tagad saražo tikpat daudz no oglēm radītas enerģijas kā pārējās 25 bloka dalībvalstis kopā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā kopējā energoresursu patēriņā atjaunojamo energoresursu īpatsvars 2019. gadā sasniedza 35,5 %.

Lai gan Latvijā elektroenerģijas ražošanā liels īpatsvars ir atjaunojamiem enerģijas avotiem, ko galvenokārt nodrošina hidroelektrostacijas, fosilo resursu izmantošana joprojām ir aktuāla. Apmēram 10'000 mājsaimniecību Latvijā siltumenerģijas ieguvei katru gadu sadedzina ap 20 tūkstošiem tonnu akmeņogļu, argumentē ManaBalss iniciatīvas "Par gaisu bez akmeņogļu dūmu smārda" autors, prasot būtiski palielināt dabas resursu nodokļa likmi akmeņoglēm.

Avots: LSM; ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Elpo mierīgi!17. Apr

Gaisa kvalitātes mērījumu staciju dati parāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Rīgā, Liepājā un Rēzeknē ir konstatēta Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte. Nozīmīgākais veselības apdraudētājs gaisa piesārņotāju vidū ir tieši akmeņogļu dedzināšanas radītais gaisa piesārņojums, tāpēc gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkos Eiropā nosaka ierobežojumus fosilo kurināmo izmantošanai.

Lielbritānijā plāno no 2021. gada ierobežot, bet sākot ar 2023. gadu pilnībā pārtraukt akmeņogļu tirdzniecību un lietošanu. Izmaiņas enerģijas ieguvē plāno arī Francija, Itālija, Īrija, Dānija, Spānija, Nīderlande, Portugāle un Somija, kas līdz 2030. gadam plāno atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā. Šī enerģijas ieguves veida plašā izmantojuma dēļ, šāda iecere, protams, izraisa dažādas pretreakcijas, taču iedzīvotāju veselības apdraudējums ir viens no būtiskiem apsvērumiem, lai meklētu citus risinājumus.

Akmeņogļu degšanas procesā rodas gaisu piesārņojošas daļiņas PM2,5 (apzīmējums raksturo daļiņu izmēru), kas caur elpceļiem, pateicoties to nelielajam izmēram, iekļūst cilvēka organismā, plaušās un arī asinīs, tāpēc Pasaules Veselības Organizācija to raksturo kā nopietnāko cilvēka veselību apdraudošo gaisa piesārņojuma veidu. PVO norāda, ka ar akmeņogļu dedzināšanas radīto daļiņu piesārņojumu saistīti vairāki veselības riski, hroniskas un akūtas saslimšanas, to skaitā plaušu vēzis, sirds un asinsvadu slimības un astma, kā arī priekšlaicīgi nāves gadījumi.

Jau 2018. gadā sbiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss publicēta iniciatīva “Par gaisu bez akmeņogļu dūmu smārda”, kas aicina atteikties no akmeņogļu izmantošanas un tādējādi uzlabot gaisa kvalitāti. “Latvijā ir ap desmit tūkstošiem mājsaimniecību, kurās katru gadu sadedzina ap 20 tūkstošiem tonnu akmeņogļu. Māju krāšņu skursteņi ir zemi, līdz ar to tuvākās apkārtnes gaiss tiek piesārņots ar smirdīgiem un veselībai kaitīgiem dūmiem,” akmeņogļu izmantošanu Latvijā raksturo iniciatīvas autors Andis Vaičulis.

Gada griezumā Rīga par 60% un Liepāja par 80% pārsniedz drošu PM2,5 daļiņu koncentrāciju, norāda projekta BreatheLife dati, turklāt Latvija zaudē 2029 cilvēku dzīvības gadā gaisa piesārņojuma dēļ.

Likumsakarīgi, arī Latvijā plānots ierobežot fosilo kurināmo izmantošanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030 gadam”. “Gaisa kvalitātes mērījumu staciju dati parāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Rīgā, Liepājā un Rēzeknē ir konstatēta Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte, turklāt Rīgā tiek pārsniegti arī gaisa kvalitātes robežlielumi, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos,” gaisa kvalitātes uzlabojumu nepieciešamību skaidro VARAM.

Plānots ierobežot rūpniecības, transporta, mājsaimniecību un citu sektoru radītās emisijas, veicinot efektīvākus risinājumus, piemēram, centralizētās siltumapgādes attīstību un plašāku izmantošanu. “Plānots veikt esošo nodokļu izvērtējumu ar mērķi samazināt transporta radītās emisijas, kā arī veicināt gaisa kvalitātes rīcības plānu izstrādi pašvaldībās, kā arī paplašināt sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošanu,“ minēts gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna pamatojumā.

Iepazīsties ar gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu un apsver savu atbalstu pilnīgai akmeņogļu izmantošanas pārtraukšanai, balsojot par iniciatīvu “Par gaisu bez akmeņogļu dūmu smārda”.

AUTORS: MANA BALSS

RTU zinātnieki rada ekonomiski izdevīgu tehnoloģiju privātmāju radīto dūmgāzu attīrīšanai03. Apr (2019)

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki ir radījuši efektīvu un ekonomiski izdevīgu tehnoloģiju privātmāju radīto dūmgāzu attīrīšanai, raksta šīs augstskolas žurnāls „Innovation”. Tas tematiski sasaucas ar iniciatīvas „Par gaisu bez akmeņogļu dūmu smārda” uzstādīto problēmu. Protams, RTU rastais tehnoloģiskais risinājums un likumdošanas maiņas ierosinājums viens otru neatceļ, bet gan ir papildinoši.

Gatavojoties jaunām ES prasībām privātmāju apkures sistēmām, kas stāsies spēkā nākamgad, RTU zinātnieki ir radījuši tehnoloģiju, kas ļauj par 80% samazināt cieto daļiņu piesārņojumu dūmgāzēs, vienlaikus pazeminot arī apkures izmaksas.

Vēsajos gada mēnešos, īpaši bezvēja vai miglas apstākļos dūmi no skursteņiem neskrien debesīs, bet gan sabiezē virs ēkām. Lai arī koksne – malka, granulas, briketes –, ko Latvijā intensīvi izmanto privātmāju apkurē, ir klimatam daudz draudzīgāks kurināmā veids par dabasgāzi, tam ir savs mīnuss – cieto daļiņu emisija.

«Sīkās pelnu daļiņas satur kadmiju, arsēnu, dzīvsudrabu, hromu, varu, cinku, niķeli, svinu. Ja apkurei izmanto slapju malku, gaisā nonāk arī kancerogēnais benzopirēns. Elpojot sīkās daļiņas nonāk plaušās. Sadegot cietajam kurināmajam, veidojas arī gāzveida emisijas – slāpekļa oksīds, tvana gāze, CO2, dažreiz arī sēra oksīds,» uzskaita profesore Dagnija Blumberga, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore.

No nākamā gada stingrākas prasības mazas jaudas cietā kurināmā katlu emisijām un energoefektivitātei pieprasīs arī Eiropas Komisijas Ekodizaina regula. Regula iepriekš stingrākas prasības izmešu kontrolei noteikusi arī vidējas un lielas jaunas apkures iekārtām.

VASSI zinātnieki risinājums ir jaunu dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģiju, kas ļauj samazināt cieto daļiņu emisiju par 80% un palielināt individuālās siltumapgādes energoefektivitāti, kas rezultējas arī mazākās apkures izmaksās.

Jaunajai tehnoloģijai dots nosaukums «miglas aparāts». Nosaukums ļauj apjaust tehnoloģijas darbības principus. No apkures katla dūmgāzes parasti uzreiz nonāk skurstenī, pa kuru izplūst atmosfērā. RTU zinātnieki ir izveidojuši starpposmu – īpašu reaktoru, kurā dūmgāzes tiek apsmidzinātas ar sīkiem miglai līdzīgiem ūdens pilieniem.

Ūdens saista dūmgāzēs esošās sīkās cietās daļiņas, tās mitrumā saķeras, kļūst smagākas, lielākas un nosēžas reaktora apakšā. Eksperimenti pierādījuši, ka ir iespējams notvert ap 80% dūmgāzēs esošo cieto daļiņu, saka VASSI vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs un rāda filtrus. Uzreiz pamanāms, ka filtri, kas eksperimentālajā apkures iekārtā izvietoti dūmgāzu plūsmā pēc «miglas aparāta», ir ievērojami gaišāki par tiem, kas atrodas pirms tā. RTU zinātnieki eksperimentālo iekārtu ir izveidojuši pie 20 kW granulu apkures katla, kāds tiek lietots daudzās Latvijas mājsaimniecībās. Eksperimentālā iekārta laboratorijā uzbūvēta pašu spēkiem. Tā ir samērā vienkārša, jo, kā uzsver zinātnieki, tai jābūt ērtai lietošanai mājsaimniecībā.

Dūmgāzu attīrīšanas procesā tiek arī iegūts siltums, ko novirzīt apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Proti, reaktorā tiek iesmidzināts ap 20 grādu vēss ūdens, un, saskaroties ar dūmgāzēm, tas sasilst. Eksperimenti RTU laboratorijā pierādījuši, ka, izmantojot uzsildīto ūdeni, iespējams gūt 10% siltumenerģijas ietaupījumu.

Ekodizaina direktīva rosina izmantot elektrofiltrus, ja nav citu dūmgāzu attīrīšanas risinājumu. Bet šie filtri patērē daudz elektroenerģijas, gan uztverot cietās daļiņas, gan pārvarot aerodinamisko pretestību. Teorētiski risinājums varētu būt arī auduma filtri, taču tie ir efektīvi pie maza dūmgāzu ātruma, uz alternatīvu mīnusiem norāda D. Blumberga.

Konstatējot tukšu nišu tirgū, RTU VASSI zinātnieki ķērušies pie jauna risinājuma izstrādes. Radot «miglas aparātu», viņi likuši lietā lielo pieredzi, tajā skaitā zināšanas, kas uzkrātas, radot dūmgāzu kondensatoru biomasas katlumājām.

Līdz šim jau izstrādāta efektīva un ekonomiski izdevīga tehnoloģija, veikta eksperimentāla un analītiska izpēte, kas apliecina – iekārta nodrošina attīrīšanu un dūmgāzu siltuma atgūšanu, paaugstinot apkures katla energoefektivitāti.

Projekta laikā ir veikti mērījumi, lai noteiktu dūmgāzu attīrīšanas efektivitāti, izmantojot dažādu ūdens temperatūru un iesmidzinātā ūdens daudzumu. Ir īstenoti testi, iegūstot datus par mitruma saturu dūmgāzēs pirms un pēc miglas aparāta, dūmgāzu plūsmu, temperatūru, spiedienu, absolūto mitrumu un daudziem citiem, ar kuru palīdzību ir iespējams raksturot miglas aparāta efektivitāti. Veikti arī cieto daļiņu koncentrācijas mērījumi pie dažādiem miglas aparāta efektivitāti ietekmējošiem parametriem.

Šobrīd notiek patenta pieteikšana un gatavošanās tirgus pētījuma un sociālekonomiskās aptaujas veikšanai. Zinātnieki vēlas saprast, cik liela izpratne sabiedrībā ir par nepieciešamību attīrīt dūmgāzes un cik atvērta tā ir attīrīšanas iekārtas uzstādīšanai.

Nākamie soļi – licences līguma sagatavošana un izsoles organizēšana, lai licenci pārdotu kādam apkures katlu ražošanas uzņēmumam. Līdzšinējās sarunas liecina, ka komersantiem ir interese par RTU zinātnieku veikumu.

Avots: Magazine „Innovation”

AUTORS: MANA BALSS

Vācija atteiksies no akmeņoglēm28. Jan (2019)

Vides piesārņojuma novēršanas dēļ līdz 2038. gadam Vācijai ir jāatsakās no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā. Tāds ir Vācijas federālās valdības izveidotās komisijas secinājums, raksta portāla "The Local" Vācijas redakcija. Tas sasaucas ar ManaBalss.lv virzītu iniciatīvu par Latvijas vides politiku, kas aicina ar dabas resursu nodokļa celšanu akmeņoglēm veicināt šā resursa izmantošanu mājsaimniecībās.

Lai gan ar vieniem mērķiem – siltumnīcas efekta gāzu izmešu mazināšanu un veselības risku novēršanu, ielā atšķirība starp Latvijas vēlamo un Vācijas paredzamo politiku ir akmeņogļu izmantošanas mērķis. Latvijā tas ir mājokļu apkure, kam akmeņogles kā salīdzinoši lētu resursu aizvien izmanto ap desmit tūkstošiem mājsaimniecību, lēš iniciatīvas "Par gaisu bez akmeņogļu dūmu smārda" autors. Šim nolūkam attiecīgās mājsaimniecības katru gadu sadedzina ap 20 tūkstošiem tonnu akmeņogļu.

Vācijā akmeņogļu apjomīgo patēriņu nosaka enerģētika – pēc dažādiem datiem cietā kurināmā termoelektrostacijās tiek saražoti 22-30% Vācijas elektroenerģijas, un pēdējo gadu politiskais lēmums atteikties no kodolenerģijas uzsvaru uz oglēm tikai vairo. Akmeņogles un degslāneklis ir Vācijas lielākais pašmāju energoresurss.

Federālās valdības starpnozaru komisija tomēr ir ieteikusi 20 gados no tā izmantošanas enerģētikā atteikties vispār. "The Local" raksta, ka komisijas secinājumi ir nodoti tālāk valdībai, kas paredzami tos apstiprinās un iestrādās savā rīcībpolitikā.

Pāreja no akmeņoglēm uz citiem resursiem nākamajās divās desmitgadēs Vācijai paredzami izmaksās 80 miljardus eiro. Puse no tā būs finansējums kalnrūpniecības reģioniem, lai atbalstītu to ekonomikas un darba tirgus pārkārtojumus. Pārējais finansējums pēc valdības komisijas ieteikuma tiktu izlietots tirgus amortizēšanas pasākumiem, lai neradītu elektroenerģijas cenas lēcienu.

Saskaņā ar plānu vairākas termoelektrostacijas, kas izmanto brūnogles un degslānekli, tiks slēgtas jau līdz 2022. gadam. Tam sekos virkne citu elektrostaciju, un līdz 2030. gadam no cietā kurināmā Vācijā tiks saražotas vien 17 gigavatstundas pašreizējo 45 gigavatstundu vietā.

Vides aktīvisti spiež federālo valdību līdz 2030. gadam valstī slēgt visas vairāk nekā 100 ogļu spēkstacijas, lai tā sekmētu mērķi līdz 2050. gadam kļūt par izmešu neitrālu ekonomiku. Pretarguments tik straujai rīcībai ir elektroenerģijas cenas strauja pieauguma risks. Tāpat situāciju sarežģī pēc Fukušimas AES 2011. gada avārijas Japānā pieņemtais lēmums līdz 2022. Gadam Vācijā atteikties no atomenerģijas vispār.

Šai situācijā Vācijas valdība pērn atzina, ka tā nesasniegs agrāk nosprausto mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcas efekta gāžu izmešus par 40%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Šis samazinājums tiek paredzēts 32% apmērā. Tiek komentēts, ka tas ir pliķis kancleres Angelas Merkeles kā Parīzes klimata nolīguma virzītājas slavai.

Vācijas sabiedriskās domas aptauja uzrāda, ka par spīti tirgus riskiem vidēji 58% iedzīvotāju ir par drīzu akmeņogļu izmantošanas izbeigšanu, atsaucoties uz valsts raidorganizāciju ARD, raksta "The Local". Savukārt no kalnrūpniecības atkarīgajās federālajās zemēs 61% aptaujāto atbalsta ilgāku termiņu ekonomikas pārejai no fosilajiem uz atjaunojamajiem resursiem.

Avots: TheLocal.de; WorldEnergy.org; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Augstā nodokļa ierosinājums akmeņoglēm pievērš uzmanību26. Nov (2018)

Argumentējot ar nepieciešamību mazināt vides piesārņojumu, novērst iedzīvotāju veselības riskus un uzlabot gaisa kvalitāti, platformā ManaBalss ir rosināta iniciatīva par teju desmitkārtīgu dabas resursu nodokļa likmes pacelšanu akmeņoglēm. Šim jaunumam uzmanību pievērsuši arī mediji.
Tā aģentūra LETA citē iniciatīvas autoru, ka akmeņogles tiek izmantotas tieši to salīdzinošā lētuma dēļ, jo tās ir lētākas par malku un skaidu briketēm. Apliekot akmeņogles ar augstu nodokli, būtiski tiktu palielināta akmeņogļu cena, un to dedzināšana tiktu ierobežota. Iznākumā tiktu panākta arī uzlabota gaisa kvalitāte vietās, kur pašlaik krāsnīs tiek dedzinātas akmeņogles.
Avots: LETA

AUTORS: MANA BALSS