Klausies LR1 "21.gs.latvietis" sarunu ar iniciatīvas autoriem un FM pārstāvi! 26. Apr (2017) Nodokļi līdzekļiem, ko diasporas latvieši pārskaita tuviniekiem Latvijā! Pievēršamies naudas lietām – vai un kādos gadījumos ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli tos naudas pārskaitījumus, ko latvieši diasporā pārskaita saviem tuviniekiem Latvijā? Saruna ar Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem Elīnu Pinto un Kristapu Grasi un Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni. Klausies šeit! ->> http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/21.-gadsimta-latvietis/nodokli-lidzekliem-ko-diasporas-latviesi-parskaita-tuviniekiem-l.a85247/
PAR IESPĒJU NO ĀRVALSTĪM ATBALSTĪT TUVINIEKUS LATVIJĀ BEZ DIVKĀRŠA NODOKĻU SLOGA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Ārvalstīs dzīvojošie ap 370000 Latvijas piederīgie ik gadu uz Latviju nosūta vairāk kā pusmiljardu euro jeb 5% no Latvijas IKP – tikpat, cik valdības gada tēriņi valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā. Šī nauda nav tikai abstrakti skaitļi. Daudziem jo daudziem Latvijā ir “dzīvības līnija”. Tie ir iztikas pamatlīdzekļi, par ko gados vecākiem vai slimības skartajiem iegādāties zāles un apmaksāt ārstus, tā ir skolas nauda gados jaunākiem, tas ir atbalsts mājokļa vai saimniecības uzturēšanai Latvijā. Tas ir emigrējušo brīvprātīgs un bieži smagā darbā nopelnīts ieguldījums Latvijas cilvēkos un ekonomikā. Tas ir atspaids ne tikai tuviniekiem, bet visai valstij, kam citādi nāktos risināt daudz asāku sociālo spriedzi. VID ārvalstīs dzīvojošos latviešus brīdina, ka naudas saņēmējiem Latvijā šīs summas jādeklarē (laulātajam/tuviem radiem – virs 4000EUR/gadā, bet citiem – virs 1425EUR/gadā) un par tām jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā (virs 1425EUR, izņemot laulātos/tuvus radus). Šīs summas pat nesasniedz minimālo iztikas apmēru Latvijā. Eiropas Latviešu apvienība aicina Saeimu paredzēt iespēju ārvalstīs strādājošo Latvijas cilvēku tuviniekiem Latvijā saņemt atbalstu bez dubulta nodokļu sloga un administratīviem šķēršļiem.
ELA aicina veikt grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot, ka: 1. ar IIN neapliek dāvinājumus iztikai, ko fiziskām personām sniedz Latvijas valstspiederīgie ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu; 2. fiziskai personai ir pienākums iesniegt deklarāciju tikai par tādiem dāvinājumiem iztikai, kuru vērtība no viena Latvijas valstspiederīgā ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu taksācijas gadā pārsniedz 12 minimālo mēnešalgu apmēru.
Tādējādi ārvalstīs dzīvojošo Latvijas cilvēku tuviniekiem Latvijā tiks dota iespēja arī turpmāk saņemt iztikai tik noderīgo atbalstu bez dubulta nodokļu sloga un bez nesamērīgiem sodāmiem administratīviem pienākumiem. Skaidrs un objektīvi pamatots diasporas pārskaitījumu regulējums stiprinās Latvijas piederīgo paļāvību tiesiskajai noteiktībai un labai pārvaldībai Latvijā, kā arī ticību Latvijas vēlmei uzturēt saikni ar diasporu. Pateicoties šādiem grozījumiem, tiks novērstas trīs pašreiz pastāvošas sociāli un pilsoniski nozīmīgas problēmas: 1. Uz Latviju sūtītajiem līdzekļiem nodokļus piemēro divkārt. Par ārvalstīs nopelnīto jau ir nomaksāti nodokļi mītnes zemē, bet naudas saņēmējam Latvijā nodoklis jāmaksā atkal. Tas ir pretrunā ar dubultās nodokļu neaplikšanas regulējuma jēgu. Tas turklāt ir īpaši smagi attiecībā uz summām, kas nepārsniedz cilvēka minimālo iztikas vajadzību apmēru Latvijā. 2. Nodokļa piemērošana “svešiem” naudas saņēmējiem faktiski īpaši smagi skar sociāli mazaizsargātus tuviniekus. Iztikas līdzekļi no ārvalstīm uz Latviju bieži tiek sūtīti izpalīdzīgiem tālākiem radiem, draugiem, kaimiņiem, lauku pastniekiem. Viņi naudiņu Latvijā tālāk nodod aprūpētajiem saņēmējiem – sirmgalvjiem, bērniem, lauku cilvēkiem, kam vecuma, slimības vai attāluma dēļ naudas saņemšana bankā vai bankomātā nav risinājums. Paredzot 23% nodokli šādos gadījumos, tiek īpaši smagi skarti šie jau tā sociāli mazaizsargātie cilvēki, par ko uz vietas Latvijā palīdz gādāt kāds līdzcilvēks. Šis nodoklis jāmaksā arī ārvalstīs strādājošo neprecētiem dzīvesbiedriem, kas palikuši Latvijā. 3. Ar sodiem pastiprināts deklarēšanas pienākums par saņemto atbalstu, kas gadā pat nesasniedz minimālās algas apmēru, ir nesamērīgs birokrātisks šķērslis cilvēkiem, kas bieži vai nu paši ir sociāli mazaizsargāti vai par šādiem cilvēkiem izpalīdzīgi gādā.
Iniciatīvas jaunumi
Iniciatīvas autori VID uzdod precizēt vairākus jautājumus, turpina vākt parakstus!04. Jan (2017) Paldies VID par esošā regulējuma sīkāku skaidrojumu! Gatavību apspriest ELA iniciatīvu ir paudusi arī Saeimas Saliedētības komisija. Lai šīs diskusijas būtu sekmīgas, ir svarīgs katrs paraksts iniciatīvai: https://manabalss.lv/par-iespeju-no-arvalstim-atbalstit-tuviniekus-latvija-bez-divkarsa-nodoklu-sloga/show No Eiropas Latviešu apvienības puses, ņemot vērā sociālajos tīklos izskanējušos jautājumus, mēs esam VID lūguši papildus precizēt arī šādus aspektus:
Atgādinām arī, ka iniciatīva manabalss.lv portālā ierosina:
Līdz ar to iniciatīva turpinās un ierosinājumu atbalstītāji ir aicināti to parakstīt šeit:https://manabalss.lv/par-iespeju-no-arvalstim-atbalstit-tuviniekus-latvija-bez-divkarsa-nodoklu-sloga/show Iniciatīvas ieguvēji būs:
1) vai neprecēti dzīvesbiedri Latvijā VID ieskatā uzskatāmi par 3.personām vai tomēr par piederīgiem kopīgai māsaimniecibai? Vai var pastāvēt kopīga mājsaimniecība, atrodoties dažādās valstīs?
2) līdz kādam vecumam pēcnācēji uzskatāmi par "bērniem" un vai tas atkarīgs arī no kopīgas mājsaimniecības esamības?
3) vai un kādā veidā 3.persona, kas faktiski ir starpnieks un naudu nodod tālāk veselības vai izglītības izdevumu apmaksai, var pieradīt šo izdevumu attaisnojamību saskaņā ar IIN likuma 9.panta 9.daļas 35.punkta c) un d) apakspunktu (jo naudu šiem nolūkiem tērē faktiskais saņēmējs nevis 3.persona pati)?
1) no nodokļa atbrīvot diasporas pārskaitījumus iztikai neatkarīgi no konta īpašnieka formālās radniecības ar nosūtītāju,
2) no deklarēšanas pienākuma atbrīvot tos cilvēkus, kas saņem diasporas naudas pārskaitījumus iztikai apmērā zem 12 minimālajām algām.
1) Latvijas maznodrošinātie, kurus caur palīgiem atbalsta tuvinieki ārvalstīs (iztikas līdzekļiem nepiemēro IIN Latvijā un par nelielām summām zem minimālās algas apmēra nav pienākuma saņemto ari deklarēt),
2) valsts, kas uzlabojusi pārvaldības sociālo dimensiju un ietaupījusi VID resursus nelielu summu deklarāciju pārbaudei, apstrādei, vai kontrolei un sodiem;
3) līdz ar to tiesiskums un pārvaldība kopumā.
Iniciatīvas autori uzsver: VID nav atbildējis uz iniciatīvā uzskaitītajām problēmām - parakstīties ir jāturpina!03. Jan (2017) Paldies visiem iniciatīvas atbalstītājiem! Līdz šim parakstu statistika ir 1 cilvēks minūtē, raisās vērtīgas diskusijas, VID atkal sniedzis esošā regulējuma skaidrojumu - šoreiz pat bez sodu draudiem. Atkārtoti skaidrot esošo regulējumu, protams, ir lietderīgi. Skaidrībai jābūt, un katram savs lēmums jāpieņem uz akurātas un pilnīgas informācijas pamata. ELA iniciatīvā uzsvērtā sociālā & pārvaldības problemātika gan ne no VID, ne LTV sižeta autoru puses netika analizēta vai atbildēta. Neatbildēti no valsts puses ir iniciatīvas pamatjautājumi par dubulta sloga noņemšanu sociāli mazaizsargātajiem tuviniekiem Latvijā, kas mūsu atbalstu saņem ar palīgu starpniecību (vecuma, slimības vai attāluma no bankām dēļ) un neprecētiem dzīvesbiedriem. Arī par dubultas nodokļu piemērošanas aspektu VID mierina, ka nevajagot satraukties, jo tas attiecoties tikai uz "nelielu daļu" no 370 000. Tai pat laikā pat par 80 personām gadā (nepilsoņu bērniem) vai vēl mazāk (nedzemdējušas olšūnu donores) tiek lauzti šķēpi Saeimā. Nav atbildēts arī tas, kāpēc deklarēšanas pienākums un sodi paredzēti pat par summām, kas nesasniedz minimālās algas apmēru Latvijā - un atkal jau cilvēkiem, kas ir no atbalsta atkarīgi vai šādiem cilvēkiem palīdz to saņemt. Vai tas nav pilnīgi lieks papildu slogs šiem cilvēkiem? Vai šo cilvēku kontrolei un sodīšanai patērētie VID resursi ir lietderīgs valsts resursu izlietojums šajos valsts budžetam grūtajos laikos? Savdabīgi no labas un efektīvas pārvaldības viedokļa arī ir sižetā vispirms uzsvērt likuma prasību sniegt deklarācijas, bet uzreiz skaidrot, ka no tās tāpat jau varot izvairīties. No banku sektora puses tas ir saprotams, jo tam pastāv risks zaudēt klientus un apgrozījumu - izvairoties no VID, cilvēki šo naudu vairs neskaitīs caur bankām, bet gan nodos ar citiem līdzekļiem vai vispār apgrozīs tikai mītnes zemes kontos/kartēs (sociālajos medijos jau notiek dalīšanās ar padomiem). Bet kādu vēstījumu par likuma un pilsonisku iniciatīvu nozīmi šādi vēlējās paust sabiedriskais medijs? Šī ir vērtīga pārbaude mūsu, ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas cilvēku, pilsoniskās ietekmes spēkam. Ja tā enerģija, kas tiek ieguldīta dusmīgos vai ciniskos sociālo mediju komentāros vai "radošu" veidu meklējumos esošo likuma prasību apiešanai, pāries īstā pilsoniskā aktivitātē - piemēram, ManaBalss.lv ietvaros, - mēs apliecināsim savu nozīmi Latvijas lēmumu pieņemšanā. Tāpēc nemetiet plinti krūmos, ticiet, ka jūsu balsīm ir spars un svars! Pārdomām - mūsu ārpus Latvijas ir ap 370000, bet viena Saeimas deputāta ievēlēšanai ir nepieciešami ap 9000 balsu