Iniciatīva ir iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Sandijs SemjonovsPublicēta: 10. Jun (2019)

PAR IESPĒJU PRET ATLĪDZĪBU PĀRSTRĀDEI NODOT DAŽĀDUS IEPAKOJUMA VEIDUS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
14'577
Jau parakstījuši 14'577

Latvijā grasās ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kas ļaus pārstrādei nodot dažas PET un stikla pudeles, kā arī skārdenes, taču pārstrādei nebūs iespējams nodot citus šo materiālu iepakojumus (piemēram, piena vai sulu iepakojumus, šampūnu pudeles, stikla burkas u.c.). Iestājamies par iecerētās depozīta sistēmas pilnveidi, paredzot, ka tajā pret atlīdzību varēs nodot dažādus iepakojuma veidus (arī sulu vai piena iepakojumus, stikla burkas utt.), ne tikai konkrētas pudeles.

Ierosinot attiecīgus grozījumus Iepakojuma likumā, bez kavēšanās ieviest Latvijā tādu depozīta sistēmu, kurā pret atlīdzību var nodot dažādu iepakojumu. Socioloģiskās aptaujas norāda, ka sabiedrība ir ieinteresēta pārstrādei nodot daudzveidīga iepakojuma veidus. Uzskatām, ka Latvijā ieviešamā depozīta sistēma ir jāplāno kompleksi un izmantojot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, piemēram, mākslīgo intelektu, kas atpazīst iepakojuma veidu. Šādi sabiedrībai tiks nodrošināta mūsdienīga, tālredzīga, maksimāli efektīva un ekonomiski pamatota depozīta sistēma.

Sabiedrībai tiks nodrošināta iespēja efektīvi apsaimniekot dažādus ikdienas atkritumus (ne tikai pudeles), tos nododot pārstrādei pret atlīdzību. Tradicionālā depozīta sistēma ļautu pārstrādei nodot tikai aptuveni 2% no visiem atkritumiem. Tikmēr paplašinātā sistēma, kā rāda aprēķini, ļaus pārstrādei nodot divreiz vairāk jeb aptuveni 30 tūkst. tonnas atkritumu. Vēls viens ieguvums - tiks efektīvāk izmantoti valsts resursi depozītsistēmas ieviešanā. Trešais ieguvums – mērķtiecīgs solis uz Eiropas Savienības (ES) noteikto mērķu izpildi, kuru neizpilde var rezultēties lielos naudas sodos. Šeit vērā ir ņemama kaimiņvalsts Igaunijas pieredze, kurā patlaban darbojas tradicionālā dzērienu depozīta sistēma, kādu grasās ieviest arī Latvijā. Tā nav pietiekami efektīva, ja runājam par atkritumu savākšanu un plastmasas piesārņojuma problēmu kopumā. Igaunijā situācija ar atkritumu apsaimniekošanu joprojām ir apgrūtināta, un ES jau ir brīdinājusi valsti par iespējamo sodu līdz pat 100 milj. eiro, jo var netikt izpildīts ES noteiktais mērķis - līdz 2020. gadam pārstrādāt 50% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. Arī Latvijai šie ES mērķi ir saistoši, un pārdomātas, iespējami efektīvas depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks priekšnosacījums mērķu sasniegšanai – līdz 2030. gadam mums jāspēj pārstrādāt 70% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. Ticam, ka, jau tagad pieņemot lēmumu par paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu, šo mērķi varēsim sasniegt, neriskējot ar iespējamām soda naudām. http://www.baltic-course.com/eng/baltic_states/?doc=146516

Iniciatīvas parakstītāji 14'577

Iniciatīvas jaunumi

Paplašināto depozītu vērtēs valdībā19. Dec (2019)

Saeima valdībai ir uzdevusi izvērtēt iespēju pilnveidot depozīta sistēmu.

Lēmums ir pieņemts, vadoties pēc kolektīvā iesnieguma Saeimai "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus", informē parlamenta Preses dienests.

Lēmumā Ministru kabinets ir aicināts depozīta sistēmā izmantot tādas tehnoloģijas, kas nodrošinātu pārstrādei pret atlīdzību nododamā iepakojuma dažādību un iespēju nepieciešamības gadījumā to papildināt ar jauniem iepakojuma veidiem.

Saeima lēma, ka valdībai ziņojums par izvērtējuma rezultātu parlamentā jāiesniedz līdz 2020. gada 1. oktobrim.

Saeimā iesniegto kolektīvo iesniegumu parakstījuši 10 379 pilsoņi, un tajā iniciatīvas autori aicina pilnveidot plānoto depozīta sistēmu, paredzot, ka tajā pret atlīdzību varēs nodot dažāda veida iepakojumu. Tas veicinās plaša spektra iepakojuma savākšanu un pārstrādi, iekļaujot arī, piemēram, piena un sulu iepakojumus, šampūna pudeles, stikla burkas, ko klasiskajā depozīta sistēmā nodot nevarēs, norādīts kolektīvajā iesniegumā.

Patlaban Iepakojuma likums paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, kas pārstrādei ļaus nodot tikai dažas PET un stikla pudeles, kā arī skārdenes. Savukārt citus šo materiālu iepakojumus pārstrādei nodot nevarēs. Šāda situācija nav ilgtspējīga, un šāds risinājums ir novecojis, teikts iniciatīvā.

Avots: Saeimas Preses dienests; LSM

AUTORS: MANA BALSS

Uzvara iniciatīvai – depozīta sistēma būs!24. Oct (2019)

Kopš 2017. gada marta Saeimā skatītais kolektīvais iesniegums "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu" beidzot ir saņēmis pozitīvu lēmumu!

Dzērienu iepakojuma depozīta sistēma sāks darbu no 2022. gada februāra, ziņo sabiedriskā raidsabiedrība LSM.

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Iepakojuma likumā. Pirmās diskusijas par taras depozītu Saeimā sākās pirms 19 gadiem.

Likums nosaka, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, par kuru varēs iegādāties preces veikalā.

Depozīta sistēmā otrreizējai pārstrādei varēs nodot alus, bezalkoholisko dzērienu, sidru un kokteiļu dažāda tilpuma plastmasas vai stikla pudeles, kā arī skārdenes. Tāpat varēs nodot arī dzēriena iepakojumu, kas iegādāts ārpus Latvijas robežas un marķēts ar depozīta sistēmas zīmi.

Deputāti paralēli šim lēmumam ir norādījuši, ka nākotnē depozīta sistēmā varētu iekļaut jaunus iepakojuma veidus. Attiecīgi ManaBalss platforma norāda, ka nav korekts plašsaziņā vietām izskanējušais formulējums, ka Saeima paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu nav atbalstījusi. Jo attiecīgais kolektīvais iesniegums ("Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus") ceturtdien parlamentā nemaz netika skatīts.

Iepriekšējā dienā, 23. oktobrī, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā notika iesnieguma par paplašināto depozītu sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Balsojums par priekšlikuma tālāko virzību notiks tikai nākamajā sēdē, lasāms komisijas uzturētajā datu vietnē par kolektīvajiem iesniegumiem.

Opozīcijas deputāti patlaban ieviešamo sistēmu raksturoja kā nepilnīgu, šauru un novecojušu jau pirms ieviešanas. Piemēram, Didzis Šmits norādīja, ka sistēma nolasīs svītru kodu uz etiķetēm, tādējādi netiks savāktas mežā izmestās pudeles, atreferē LSM.

Tomēr par depozīta sistēmas ieviešanu nobalsoja kopumā 79 deputāti, arī no opozīcijas. Nebalsoja pieci no atnākušajiem deputātiem.

Avots: LSM; ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva tuvojas apstiprinājumam Saeimā: depozīta sistēma gaidāma pēc pāris gadiem09. Oct (2019)

Taras depozīta sistēma sāks darbu no 2022. gada februāra, un iedzīvotāji par nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan veikala čekus. Tā par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrdien, 8. oktobrī, pieņemto lēmumu raksta LSM.

Par galējam lasījumam sagatavoto likumprojektu vēl jābalso visai Saeimai. Komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) neizslēdz ieviešamās sistēmas paplašināšanu nākotnē ar citiem taras veidiem, kā to prasa Saeimā vēl septembrī nonākušais ManaBalss autoru kolektīvais iesniegums. Jānorāda, ka arī pašreiz ieviešamā depozīta sistēma ir saskaņā ar ManaBalss platformā publicēto iniciatīvu, kas Saeimā tiek skatīta kopš 2017. gada marta.

Tautsaimniecības komisija vienojās, ka operatoriem, kuri pieteiksies depozīta sistēmas uzturēšanai, būs uzdevums rūpēties, lai Latvijā nebūtu "balto plankumu", kur nav iespējams nodot attiecīgo dzērienu iepakojumus. Līgumus ar operatoriem slēgs uz septiņiem gadiem. Šāds termiņš ir izvēlēts, ņemot vērā tehnoloģiju un IT risinājumu novecošanu.

Nākotnē operatoriem būs jādomā arī par iespēju papildināt depozīta sistēmu ne tikai ar PET pudelēm, bet, piemēram, ar stiprā alkohola stikla pudelēm. Arī komisijas vadītājs J. Vitenbergs Latvijas Radio komentēja, ka viņš pats atbalsta paplašinātu depozīta sistēmu, bet jautājumi ir, vai to pašlaik var izdarīt, kurš būs gatavs tajā investēt un atrast finanšu motivāciju. Viņš gan piebilda, ka pašreizējā iecere neizslēdz iespēju nākotnē depozītu sistēmu paplašināt.

Patlaban galējam apstiprinājumam virzītais likumprojekts paredz, ka vietās, kur iepakojumu pieņems, iedzīvotāji varēs saņemt atmaksu skaidrā naudā, savukārt veikalos uzstādītajos automātos varēs saņemt čekus, kurus varēs izmantot, iepērkoties šajā veikalā. Veikalu tīklu pārstāvji norādīja, ka skaidras naudas atmaksas sistēma būtu sarežģīta un dārga uzturēšanā.

Kad par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā lems Saeima, vēl nav zināms, bet, visticamāk, tas nebūs šonedēļ.

Avots: LSM; ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Paraksti par iepakojuma paplašināto depozītu ir iesniegti Saeimā17. Sep (2019)

Trijos mēnešos iniciatīva par iepakojuma paplašinātā depozīta ieviešanu ir savākusi vairāk par desmit tūkstošiem atbalstītāju parakstu un otrdien, 17. septembrī, ir iesniegta Saeimā.

Mēneša laikā šis kolektīvais iesniegums tagad ir jāizskata Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijā, lai lemtu par tā tālāko virzību parlamentā.

Paralēli iniciatīvas iesniegšanai otrdien notiek divi tematiski saistīti pasākumi ‒ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā trešajā lasījuma skata likumdošanas grozījumus, kas saistās ar depozīta sistēmas ieviešanu, un turpat netālu Doma laukumā – Latvijas kompāniju "WeAreDots" un "Peruza" izstrādātās mākslīgā intelekta tehnoloģijas publisks demonstrējums, kā attiecīgi aprīkots taras depozīta automāts spēj atpazīt plašu iepakojuma klāstu un arī nošķirt nepiemērotus priekšmetus.

ManaBalss platformā atbalstu guvušās iniciatīvas "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus" autors Jānis Ķuze iesniegšanas dienā nebija Latvijā, tāpēc iniciatīvu iesniedza tās pārstāvis Sandijs Semjonovs.

Iesniegumā Saeima tiek lūgta izvērtēt paplašinātā depozīta ieviešanu, kas ļautu gan būtiski palielināt pieņemamā iepakojuma klāstu, tā veicinot Latvijas vides rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu, gan arī dotu iespēju izmantot Latvijā radītas inovatīvas tehnoloģijas, nevis tās importēt.

Saeima šobrīd skata grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem, kas ļaus pārstrādei nodot tikai dažas PET un stikla pudeles, kā arī skārdenes, taču pārstrādei nebūs iespējams nodot citus šo materiālu iepakojumus. "Tas nav ilgtspējīgi, un šāds risinājums ir novecojis, kā arī neatbilst sabiedrības vēlmēm," argumentē kolektīvā iesnieguma pārstāvis.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un SKDS 2019.gada aptauja rāda, ka teju divas trešdaļas no aptaujātajiem jeb 61% iedzīvotāju vēlētos depozīta sistēmā nodot arī tādus iepakojumus, kurus šobrīd tajā nav plānots iekļaut.

Ar iniciatīvu Saeima tiek aicināta pilnveidot likumprojektā plānoto depozīta sistēmu, paredzot, ka tajā pret atlīdzību varēs nodot dažādus iepakojuma veidus, kas veicinās plaša spektra iepakojuma savākšanu un pārstrādi, iekļaujot arī citu šķidrumu iepakojumu, piemēram, piena un sulu iepakojumu, šampūnu pudeles, stikla burkas u. c., ko klasiskās depozīta sistēmas nepieņem.

AUTORS: MANA BALSS

Vai viena taras depozīta sistēmas ideja traucē otrai?20. Aug (2019)

Plašsaziņā ir izskanējusi kritika no pašlaik Saeimā apspriestās taras depozīta sistēmas iniciatīvas autora puses, ka cita iniciatīva – par paplašināto depozīta sistēmu – aizkavēs jebkādas sistēmas ieviešanu, kā arī, ka par jauninājuma priekšlikumu nav gana daudz datu.

Abas iniciatīvas ir virzītas ManaBalss platformā, un daudzi atbalstītāji tās uzskata par savstarpēji papildinošām, nevis konfliktējošām. Dēļ cieņas pret abiem ManaBalss autoriem un iniciatīvu atbalstītājiem, kas starp tām abām zināmā mērā pārklājas, šeit sniedzam abu nosacīto pušu viedokļu atspoguļojumu.

Jāizmanto situācija
Iniciatīvas "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu" pārstāvis Jānis Brizga portālam Delfi raksta, ka pēc gadiem ilgas dažādu interešu grupu pretestības pret depozīta sistēmu Latvijā pašlaik esam unikālā situācijā, jo "dzērienu ražotāji, sabiedrība un likumdevēji atzīst, ka sistēmas ieviešana palīdzēs attīrīt Latvijas dabu un veicinās resursu atkārtotu izmantošanu." Pēc J. Brizgas domām, šī situācija ir jāizmanto apņēmīgiem politiskajiem lēmumiem un rīcībai.

Viņš tālāk pauž bažas, ka "arvien biežāk izskan ideja par "paplašināto depozītu", kas būtībā ir jaunais "pret" depozīta sistēmai. Interesanti, ka šo mistisko, ideālo variantu atbalsta tie, kuri jau gadiem cīnījušies pret depozīta sistēmu un nav vēlējušies veikt uzlabojumus vides aizsardzībā. Šādas mistiskas, ideālās sistēmas izstrāde aizņemtu daudzus gadus un ir brīnišķīgs veids, kā novilcināt lēmumu pieņemšanu un sarīdīt savā starpā citas iesaistītās puses. Turklāt līdzīga sistēma jau tika pirms pāris gadiem izmēģināta Rumānijā, kur tā izgāzās."

Tālāk citējam pārējo J. Brizgas komentāru portālam Delfi.

Jāsaprot, ka tradicionālās depozīta sistēmas izmaksas tiek segtas ar ražotāju dalības maksu sistēmā, neatgriezto depozīta maksu un ieņēmumiem no materiālu pārdošanas. Svarīgi atcerēties, ka skārdenes, PET pudeles un stikls ir vērtīgi materiāli, kurus iespējams veiksmīgi realizēt tālāk. Savukārt tetra pakām, šampūnu un sadzīves ķīmijas līdzekļu iepakojumiem, kas izgatavoti no dažādiem plastmasas savienojumiem, ir negatīva vērtība – šos materiālus nav iespējams pārdot otrreizējā tirgū, tādēļ papildus nepieciešams maksāt par materiālu iznīcināšanu. Visbiežāk šie iepakojumi nonāk poligonos vai tiek sadedzināti. Tāpēc atbalstāms ir Iepakojuma asociācijas ierosinājums diferencēt iepakojumu pārstrādājamā un nepārstrādājamā, nepārstrādājamo iepakojumu izņemot no ražotāju atbildības sistēmām un apliekot ar lielāku dabas resursu nodokli. Tas mudinātu ražotājus pāriet uz videi draudzīgiem iepakojumiem.

Klasiskās iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana jau ir izrādījies liels izaicinājums. Tādēļ "paplašinātā depozīta" ieviešana radītu vairāk problēmu nekā risinājumu. Dažas valstis, kurās depozīta sistēma efektīvi darbojas jau daudzus gadus, ir apsvērušas ideju to paplašināt, ietverot arī stiprā alkohola iepakojumu, tomēr pagaidām tas ir izdarīts tikai Somijā. Tai pat laikā Dānija ir pieņēmusi lēmumu depozīta sistēmā iekļaut vēl papildu iepakojuma veidus, bet tas, kā šī sistēma darbosies un cik tā būs efektīva, vēl nav zināms.

Ja esam nonākuši līdz vispārējam atbalstam par depozīta sistēmas ieviešanu, šobrīd nevaram atļauties pagarināt sistēmas ieviešanas procesu, fantazējot par "paplašināto depozītu". Skaitļi un fakti par klasisko iepakojuma depozīta sistēmu runā paši par sevi. Depozīta sistēmu Latvijā ir nepieciešams ieviest nekavējoties, paredzot iespēju to vēlāk paplašināt ar citiem iepakojuma veidiem, ja būs šāda nepieciešamība.

Uzlabojumi netraucēs
Pēc ManaBalss lūguma iniciatīvas "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus" autors Jānis Ķuze šeit tālāk komentē J. Brizgas norādes un paustās bažas.

Nav tiesa, ka paplašināta depozīta sistēma nav gana testēta citās valstīs. Tā varbūt nav tik izplatīta, jo vēsturiski uzsvars bijis tieši uz šauru dzērienu iepakojumu grupu, tāpēc tieši šīs tehnoloģijas tirgū virzītas kā pamata scenārijs. Taču laiki un mūsu patēriņa paradumi ir pārāk mainījušies, lai mēs ieviestu dārgu sistēmu šauram pudeļu lokam.

Piemēram, paplašināta sistēma darbojas Kanādā Albertas provincē, kur var nodot dažāda veida dzērienu iepakojumu neatkarīgi no tā, kāds šķidrums tajā ir bijis. Arī Dānija ir paplašinājusi savu sistēmu, iekļaujot tajā arī klasiskajām depozīta sistēmām neraksturīgus dzērienu iepakojumus, piemēram, stiprā alkohola pudeles (liķieru), dažādu smūtiju un sulu iepakojumus.

Tātad tas nav jautājums par to, vai to var izdarīt un ieviest, bet par politiķu vēlmi veidot sistēmu, kas atbilst mūsdienu prasībām, nevis atsevišķu dzērienu ražotāju, atkritumu apsaimniekošanas kompāniju vai taromātu ražotāju lobijam.

Tā kā paplašināts depozīts jau pašlaik darbojas citviet pasaulē, kā arī liela daļa valstu paplašina depozītā nododamo iepakojumu klāstu, apgalvojums, ka paplašināts depozīts ir "mītiska sistēma", neiztur kritiku. Vēl jo vairāk ‒ jūnija sākumā pašmāju IT uzņēmumi paziņoja, ka ir sākuši darbu pie šādas sistēmas prototipa. Mūsdienās šāda tehnoloģija ir izstrādājama, turklāt, kā apgalvo ražotāji, sistēmu iespējams izstrādāt un ieviest tādā pašā laika posmā, kādā iecerēts ieviest klasisko depozītu.

Nevaru arī piekrist apgalvojumam, ka "paplašināta depozīta sistēmas ieviešana radītu vairāk problēmu nekā risinājumu". Klasiskajai sistēmai ir savi trūkumi, un to pierāda citu valstu pieredze. Tepat kaimiņvalstī Igaunijā klasisko depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā. Sistēma strādājusi jau teju 15 gadus, veiksmīgi sašķirojot un savācot depozīta iepakojumu, taču Igaunija tagad ir sapratusi, ka nepieciešams attīstīt arī konteineru sistēmu, jo pretējā gadījumā tai draud sods par prasību neizpildi.

Ja Latvijā šobrīd pie esošās sistēmas pārstrādē nonāk 23,3% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, Igaunijā tie ir 28,4%. Protams, absolūtajos ciparos pārstrādes apjoms ir lielāks, taču, kā redzam, depozīts viens pats nespēj atrisināt un strauji "uzraut" kopējos valsts rādītājus pārstrādē. To apstiprina Igaunijai adresēts ES brīdinājums par iespējamo sodu līdz 100 miljoniem eiro, jo var netikt izpildīts ES noteiktais mērķis – līdz 2020. gadam pārstrādāt 50% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu.

Arī Latvijai draud tieši tas pats ceļš, īpaši, ja pārliksim visu uzsvaru uz PET, alus pudeļu un skārdeņu depozīta sistēmu, nevis veidosim gudru, tehnoloģiski attīstītu sistēmu, izmantojot Latvijas IT un tehnoloģiju izstrādes kompetences.

Skatoties no tehnoloģiskā viedokļa, taromāti klasiskajā depozītā ir relatīvi dārgs un novecojis risinājums. Tehnoloģiskajam risinājumam jāspēj reaģēt uz izmaiņām iepakojuma tirgū, pievienojot jaunas iepakojuma vienības, nevis jāiegādājas taromāti par 30 miljoniem EUR, par kuru pielāgošanu citiem iepakojumiem pēc tam nāksies maksāt.

Taču nekādas tehnoloģijas nepalīdzēs, ja aiz pseido-zaļajām idejām un vides mērķiem, turpināsim valsts mērogā lobēt atsevišķus globālus koncernus, nevis mainīsim savu uzvedību un pārstāsim masveidā ražot atkritumus. Ikkatram no mums vispirms ir jāsamazina atkritumu apjoms, ko ikdienu ražojam. Savukārt tam iepakojumam, ko saražojam, jābūt mūsdienīgām nodošanas iespējām – depozīta automātiem, kas ar gudro redzi spēj atpazīt dažādus iepakojumu veidus neatkarīgi no tā, kura kompānija šo iepakojumu ražojusi un kādam mērķim.

Neatkarīgi no tā, vai iekšā ir piens vai saldināta limonāde un neatkarīgi no tā, vai šo iepakojumu esmu izlietojis mājās vai piknikā. Ja iepakojums ir pārstrādājams, tad liekam to iekšā sistēmā, radām motivāciju cilvēkiem šķirot un saņemt par to atlīdzību!

Avots: Delfi, ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Romā braucienu metro var apmaksāt ar plastmasas pudelēm12. Aug (2019)

Ja "budžeta ceļotājam" ir jālūko, kā savilkt izmaksu galus ceļojuma vidū, tad Itālijas galvaspilsētā Romā par braucienu metro piedāvā norēķināties ar tukšām plastmasas pudelēm, raksta tematiskais portāls GreenMatters.

Plastmasas pudeles atsevišķās Romas metro stacijās var apmainīt pret brīvbiļeti. Tas ir izdarāms taras depozīta automātos. Šī pilotprogramma "Pārstrādā un brauc" ("Ricicli + Viaggi") pagaidām norisinās trijās no 73 pilsētas metro stacijām.

Automāti ir uzstādīti izraudzītās stacijās katrā no pilsētas trijām metro līnijām, un projekts ir piesaistījis arī ievērojamu tūristu aprakstnieku uzmanību, piemēram, Lonely Planet. Naudas izteiksmē ar plastmasas pudelēm tilpumā no puslitra līdz diviem litriem var papildināt savu braukšanas kredītu par pieciem eiro centiem par katru pudeli. Tā kā metro brauciens Romā maksā 1,50 eiro, tad jāsavāc gan ir diezgan padaudz – 30 pudeles. Bet – taupīgam ceļotājam spiedīgos budžeta apstākļos tas ir variants.

Vēl viens nosacījums – šādam ceļotājam ir jābūt viedtālrunim, lai brauciena kredītu saņemtu aplikācijā MyCicero vai Tabnet. Aplikācijās ir detalizēta instrukcija, kā šī sistēma darbojas. Atlaide aplikācijas lietotāja kontā ienāk, skenējot un konkrētā depozīta automāta atrodamo svītrkodu un tad ievietojot automātā taras vienības.

Tiek norādīts, ka visas 30 pudeles nav obligāti jānodod vienā piegājienā. Braucienu kredīts var tikt papildināts un savākts ilgākā laika posmā.

Šīs depozīta sistēmas pārvaldnieks laikrakstam NY Post jokodams komentē, ka šajos laikos, kad citi runā par kriptovalūtām, viņi ir ieviesuši PET valūtu. "Šai pārstrādes sistēmā mēs vairojam klientu uzticību, un pilsoņu tikumīga uzvedība tiek atalgota," citē portāls.

Avots: Portāls GreenMatters

AUTORS: MANA BALSS

Latvijas uzņēmumi ir sākuši depozīta automāta izstrādi dažāda iepakojuma nodošanai09. Jul (2019)

Iepakojuma depozīta iekārta un IT risinājumus, kas spēj atpazīt un pieņemt dažāda veida un materiāla iepakojumus, jau ir izstrādes procesā. Komentējot iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmuma "Peruza" un IT uzņēmuma "WeAreDots" sadarbību, tā aģentūru LETA informē "WeAreDots" komunikācijas konsultante Alīna Kozlovska.

Viņa norāda, ka līdz šā gada rudenim plānots izstrādāt konkrētu iekārtas prototipu, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā datorredze, mākslīgais intelekts un robotmanipulatori.

Pēc A. Kozlovskas sacītā, ir plānots, ka iekārta depozītā spēs pieņemt dažāda veida iepakojumu un būs mobila. Patlaban tirgū pamatā pieejamas iekārtas, kas spēj pieņemt ļoti šauru iepakojumu loku (pamatā saldināto dzērienu un ūdens PET pudeles, skārdenes un alus stikla pudeles), taču mērķis ir Latvijā rādīt unikālu iekārtu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un pieņemt depozīta sistēmā arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī dažādu citu dzērienu un arī sadzīves ķīmijas, kosmētikas produktu iepakojumus (piemēram, šampūna pudeles). Sistēmā nodot varēs arī visu veidu burkas.

Šīs izvērstās tehnoloģijas pieteikums visnotaļ sasaucas ar ManaBalss platformā publicēto iniciatīvu "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus", kas būtībā prasa paplašināt Saeimā jau lemšanas procesā esošo iniciatīvu "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu". "Peruza" un "WeAreDots" sadarbības tuvāko mēnešu plāns nu dod arī piemēru tam, ka tas ir ne vien iespējams, bet arī izdarāms ar Latvijā radītiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.

"Peruza" valdes loceklis Roberts Dlohi atzīmēja, ka patlaban tirgū ir pieejamas līdzīgas iekārtas, taču tās nenodrošina vajadzīgo funkcionalitāti un arī atbilstību mūsdienu patērētāju iepakojuma lietošanas paradumiem. "Latvijā ir spēcīgi IT un mašīnbūves talanti, kuri var nodrošināt tehnoloģiskos risinājumus - tā, lai sistēma nodoto iepakojumu var atpazīt ar mākslīgā intelekta palīdzību un depozīta sistēmas ieviešanā Latvijā varam izmantot jaunākās tehnoloģijas un risinājumus. Šāda automāta izstrāde noteikti radīs interesi arī citās valstīs, radot jaunu eksportspējīgu produktu pasaules tirgū," atklāja Dlohi.

Viņš piebilda, ka sistēma ļaus savākt un otrreiz pārstrādāt vairāk iepakojuma un tādējādi samazināt atkritumu daudzumu, ko citas depozīta sistēmas pēc būtības risina tikai daļēji. Turklāt mērķis ir radīt iekārtu, kas samazina manuālā darba jeb cilvēku klātbūtni šo automātu apkalpošanā.

Avots: LETA, TVNET, ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Depozīta sistēmu paplašina arī Dānijā04. Jul (2019)

Jau esošajā taras depozīta sistēmā Dānija sāk iekļaut vēl pāri par 400 dzērienu taras veidiem.

Līdzīgi kā skārdenes, stikla pudeles un lielās "plastmasenes" jau pašlaik, kopš šīs nedēļas Dānijā depozīta sistēmas taras nodošanas automātos pakāpeniski sāk pieņemt vairākus simtus jaunu iepakojuma vienību, raksta portāla The Local dāņu redakcija.

Par "pant" dēvētā Dansk Retursystem nozīmē nelielu uzcenojumu tirdzniecības vietās iegādātajiem dzērieniem, kas pircējiem tiem atmaksāts, nododot šo preču iepakojumu atpakaļ pārstrādei. Depozīta sistēmas taras automāti atrodas lielākajā vairumā Dānijas lielveikalu.

Sākot ar šo nedēļu, "pant" pieņem arī sulu, smūtiju un liķieru iepakojumu, un taras vienību skaits pakāpeniski pieaugs. Dansk Retursystem lēš, ka līdz ar sistēmas izvēršanu tiks papildus savākti 50 miljoni stikla, alumīnija un plastmasas taras vienību.

"Pant" paplašināšanu pērn apstiprināja Dānijas parlaments. "Klimata un resursu apsvērumu dēļ par šā iepakojuma atgriešanu sistēmā bija liela politiskā interese," The Local citē Dansk Retursystem pārstāvi. "Tas aiztaupīs daudz oglekļa izmešu un resursu."

Dāņi jau tagad sistēmā ik dienu nodod vidēji 3,8 miljonus taras vienību, kas ir viens no augstākajiem taras pārstrādes īpatsvara rādītājiem pasaulē.

Tiek norādīts, ka nodošana otrreizējai pārstrādei nebūs pieejama visiem iepakojuma veidiem uzreiz, jo veikalu plauktos aizvien ir preces bez "pant" marķējuma. Bet no 1. novembra sistēma būs pieejama visiem Dānija tirgoto smūtiju, sulu un liķieru iepakojumiem.

Avots: TheLocal.dk

AUTORS: MANA BALSS

Tautsaimniecības komisija otrajā lasījumā atbalsta dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu12. Jun (2019)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 11.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem paredzēts ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbības uzsākšanai.

Pēc balsojuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs savā Facebook vietnē komentē, ka uz trešo lasījumu "vērsīšu uzmanību sistēmu paplašināt ar papildus iepakojuma vienībām, lai varam sasniegt Eiropas Komisijas noteiktos mērķus attiecībā uz iepakojuma savākšanu un pārstrādi plašākā kontekstā." Tas sasaucas ar ManaBalss platformā nesen ierosināto iniciatīvu "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus".

"Atbalstot likuma grozījumus otrajā lasījumā, esam spēruši būtisku soli, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu. Tik tuvu sistēmas ieviešanai mēs neesam bijuši nekad, lai gan par to ir diskutēts gandrīz 20 gadus. Sistēmu atbalsta gan iedzīvotāji, gan dzērienu iepakojumu ražotāji, kas plāno to finansēt ar saviem līdzekļiem. Tas ir nozīmīgs solis, lai mazinātu atkritumu izplatību dabā un palīdzētu attīstīt izpratni par atbildīgu atkritumu šķirošanu," pēc sēdes sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kā akcentēja J. Vitenbergs, nesen plastmasas atkritumi atrasti pat dziļākajās okeāna dzīlēs, kur līdz šim neviens cilvēks vēl nebija ieniris: "Tātad atkritumi jau ir nonākuši vietās, kur cilvēks pat vēl nav spēris kāju. Ir jāsaprot, ka depozīta sistēma nav brīnumlīdzeklis, kas spēs atrisināt visas vides problēmas, taču tā palīdzēs savākt to izlietoto dzērienu iepakojumus, ko cilvēki bieži ņem līdzi, lai patērētu brīvā dabā."

Likumprojekts paredz, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā.

Plānots, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā.

Likuma grozījumi paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās iegūs peļņu, šī peļņa būs jāreinvestē depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara saskaņa ar līgumu, kas noslēgts ar Valsts vides dienestu.

Lai grozījumi Iepakojuma likumā stātos spēkā, tie Saeimā vēl jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā.

Avots: Saeimas Preses dienests; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS