Kopbraukšana tiek metodiski apkarota19. Feb (2019)

Pretrunā valdības deklarācijai, kopbraukšanas pakalpojumu attīstība metodiski tiek apkarota, vērtē kompānija Taxify. Jānorāda, ka ManaBalss platformā virzītā iniciatīva par kopbraukšanas regulējumu Latvijā bija to starpā, kuru Saeimas politiķi ir pārņēmuši pat ievērojami pirms desmit tūkstošu atbalstītāju parakstu savākšanas. Tas notika 2017. gada rudenī.

Valdības deklarācijā ir iekļauts mērķis veicināt „kopbraukšanas iespēju plašāku izmantošanu”, tomēr vairāki plānotie likumu grozījumi liek secināt, ka kopbraukšanas pakalpojumu attīstība Latvijā tiek metodiski apkarota, izplatītā relīzē vērtē kompānija Taxify. Par to liecina gan sagatavotie grozījumi Autopārvadājumu likumā, gan arī valdības lēmums šajā pasažieru pārvadājumu jomā izmantot tādu sociālā nodokļa nomaksas modeli, kurš jau taksometru sektorā izrādījies neefektīvs un nederīgs.

„Taxify iestājas par vienlīdzīgiem spēles noteikumiem visiem tirgus dalībniekiem, godīgu konkurenci un ēnu ekonomikas apkarošanu pasažieru pārvadājumu nozarē, tādēļ ir aktīvi iesaistījies regulējuma pilnveidošanā, sagatavojot un iesniedzot savus priekšlikumus vairāku likumu, tajā skaitā Autopārvadājumu likuma, grozījumiem. Diemžēl esam nepatīkami pārsteigti, ka apstiprināšanai valdībā patlaban tiek virzīti Autopārvadājumu likuma grozījumi, kuros šie priekšlikumi nav ņemti vērā. Turklāt virzītie grozījumi būtiski ierobežos kopbraukšanas pakalpojumu pieejamību un attīstību, kas ir pretrunā valdības deklarācijā iekļautajam mērķim veicināt kopbraukšanas iespēju plašāku izmantošanu,” uzsver Taxify reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.

Par kopbraukšanas sistēmisku ierobežošanu liecina piedāvāto regulējuma izmaiņu vairāki aspekti. Pirmkārt, Autopārvadājumu likumā joprojām tiek ierobežotas fizisko personu iespējas veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, izmantojot mobilās lietotnes. Par šādu iespēju iestājas kā nozares pārstāvji, piedāvājot likumu papildināt ar normu, kas pasažieru pārvadājumus atļautu veikt arī fiziskām personām, kuras reģistrējušas saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Patlaban Autopārvadājumu likums nosaka, ka fiziska persona pasažieru pārvadājumus ar mobilo lietotņu starpniecību var veikt vienīgi tad, ja ir reģistrējusies kā komersants, piemēram, izveidojot sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Šāda ierobežojoša likuma norma nav nedz tiesiski, nedz ekonomiski pamatota, turklāt tā nonāk pretrunā ar Satversmi.

Otrkārt, Autopārvadājumu likumā rosināts noteikt, ka atbildība par pasažieru komercpārvadājuma pakalpojumu mobilajai lietotnei solidāri jādala ar pārvadātāju. Mobilās lietotnes var uzņemties daļu no atbildības, un šobrīd to jau dara, bet nav pamatojuma, kāpēc mobilajām lietotnēm būtu jāuzņemas, piemēram, atbildība arī par pārvadātāja saistībām un parādiem pret citām personām, kā arī gadījumos, kad pārvadātāji krāptos ar nodokļiem. Jāņem vērā, ka dispečeru uzņēmumi, kurus nereti izmanto taksometri, neuzņemas atbildību pret pasažieri – atbildību uzņemas pārvadātājs pats.

Treškārt, likuma grozījumi paredz aizliegumu mobilajai lietotnei atteikt pakalpojumu. Tas nozīmē, ka pakalpojumu būs aizliegts atteikt arī tad, ja pasažieris būs iepriekš nodarījis miesas bojājumus autovadītājam, kā citādi varētu apdraudēt autovadītājus, vai arī iepriekš būs veicis krāpnieciskas darbības. Praksē pakalpojuma atteikšana notiek tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, un tie ir noregulēti mobilās lietotnes noteikumos.

Ceturtkārt, kopbraukšanas iespēju plašāku izmantošanu strauji bremzēs arī Ministru kabineta 5. februāra sēdē pieņemtais lēmums noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro apjomā mēnesī par katru transportlīdzekli, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus, izmantojot mobilo lietotņu starpniecību.

“Šāds sociālā nodokļa ikmēneša avansa maksājums 130 eiro apjomā divus gadus jau ir noteikts taksometriem, tomēr gan ministriju amatpersonas, gan pārvadātāji ir atzinuši, ka tas nesasniedz savu mērķi. Proti, tas nenodrošina taksometru vadītāju lielāku sociālo aizsardzību, jo avanss tiek maksāts nevis par vadītāju, bet gan par automašīnu, un nav iespējams identificēt, par kuru personu pārvadātājs ir iemaksājis attiecīgo avansu. Turklāt ar vienu automašīnu parasti strādā trīs un vairāk vadītāji, līdz ar to samaksātie 130 eiro jādala vairākām personām. Rezultātā taksometru vadītāji nav sociāli apdrošināti, kā arī netiek mazināta ēnu ekonomikas ietekme,” uzsver Kārlis Ķezberis.

Attiecinot šo neveiksmīgo sociālā nodokļa nomaksas modeli arī uz pasažieru komercpārvadājumiem, kas tiek sniegti, izmantojot tādas platformas kā Taxify, kopbraukšanas pakalpojumu iespējas un attīstība būtiski tiks ierobežota.

Daudzi kopbraukšanas sektora autovadītāji pasažieru pārvadājumus veic dažas stundas nedēļā, piemēram, pēc darba vai brīvdienās. 130 eiro liels nodokļa avansa maksājums šiem vadītājiem ir neproporcionāli liels, tādēļ tas daudziem būs būtisks šķērslis. Tikai daļai kopbraukšanas autovadītāju tā ir pilna laika nodarbošanās. Tādēļ sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu priekšapmaksa 130 eiro apjomā nav adekvāta un nav proporcionāla tam stundu skaitam mēnesī, kuru vidējais vadītājs reāli pavada, nodarbojoties ar pasažieru pārvadājumiem.

Taxify aicina valdību sociālā nodokļa avansa maksājuma modeli aizstāt ar biedrības „Business Against Shadow Economy” (BASE) valdībai un ministrijām iesniegtajiem risinājumiem nodokļu režīma uzlabošanai pasažieru pārvadājumu sektorā. Šo priekšlikumu īstenošana samazinās ēnu ekonomiku, palielinās nomaksātos nodokļus, kā arī sniegs sociālās garantijas autovadītājiem. Saskaņā ar BASE aprēķiniem, priekšlikumu ieviešanas pirmajā gadā valsts budžetā papildus ieņemtu 2,825 milj. eiro, otrajā gadā – 5,075 milj. eiro, trešajā gadā – 7,315 milj. eiro. BASE uzsver, ka patlaban izvairīšanās no nodokļu nomaksas nozarē veido ap 80%.

Ēnu ekonomika būtiski ierobežo pasažieru komercpārvadājumu nozares attīstību, tādēļ Taxify apsveiktu valdības enerģisku rīcību nodokļu režīma un normatīvā regulējuma pilnveidošanā.

Visbeidzot, nav nekāda risinājuma attiecībā uz tām mobilajām lietotnēm, kuras Latvijā reāli darbojas, taču šeit nav reģistrētas, un par kurām jau vairākkārt izskanējušas šaubas par to gatavību ievērot jebkādas Latvijas nodokļu regulējuma prasības. “Taxify tas rada nopietnus biznesa pastāvēšanas riskus, jo mēs Latvijā nodokļus maksājam. Citām lietotnēm izvairoties no nodokļu nomaksas, šobrīd piedāvātās regulējuma izmaiņas mūs nostāda ārkārtīgi bīstamā situācijā,” akcentē Kārlis Ķezberis.

Avots: Taxify

AUTORS: MANA BALSS

Grozījumi Autopārvadājuma likumā - uzvara iniciatīvai28. Sep (2017)

28. septembrī Saeima lēma, ka tādas mobilās lietotnes kā “Taxify” arī Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, paralēli taksometru pakalpojumiem no 2018. gada 1. marta varēs piedāvāt arī privāto autovadītāju pakalpojumus. To varēs darīt autovadītāji, kuru stāžs ir sasniedzis vismaz trīs gadus. Jāņem vērā, ka šis pakalpojums būs pieejams tikai ar bezskaidras naudas norēķiniem.

Iniciatīvas autors Māris Reliņš, iepazīstoties ar jaunajiem grozījumiem, atzina, ka: "Jūtos gandarīts, ka mūsu valsts spērusi soli pretī likumdošanas sakārtošanai, lai dalīšanās ekonomika kļūtu par realitāti mūsu valstī - turklāt likumam atbilstošā kārtībā. Pasaules tendences liecina, ka dalīšanās ekonomika ir modernās sabiedrības nākotne, kas mums būtu arvien vairāk jāiekļauj arī savā praksē."

Dalīšanās ekonomikas pamatā ir sistēma, kurā indivīdi var dalīties ar precēm un pakalpojumiem, kurus paši izmanto retāk - bez atlīdzības vai par samaksu.

Dalies ar jaunumiem sociālajos tīklos!

AUTORS: ZIŅAS MB

Latvijas Automoto biedrība atbalsta iniciatīvu!07. Apr (2017)

Latvijā nesen ir stājusies spēkā likumdošana, lai īstenotu pasažieru pārvadājumus privātajās automašīnās. Kopbraukšana būtu atbalstāma, jo tā sekmē automašīnu blīvuma, sastrēgumu un autostāvvietu piepildījuma samazinājumu. Vienāds automašīnu skaits kopbraukšanas gadījumā pārvadā lielāku iedzīvotāju skaitu, tas nozīmē, ka varētu mazināties vai vismaz strauji nepalielinātos sastrēgumu apjoms, jo kopbraukšanas gadījumā katram iedzīvotājam ne vienmēr būtu nepieciešams izmantot savu auto. Turklāt tā samazinātu arī autostāvvietu noslodzi, jo automašīnas lielāku laiku daļu pavadītu braucot, nevis stāvot pie mājām, darbavietām vai kur citur. Īpaši svarīga kopbraukšana kļūs nākotnē, kad tiks izmantotas bezpilota automašīnas.

Gan vairāku ASV pilsētu pieredze, gan Eiropas piemērs liecina, ka kopbraukšana uzlabo iedzīvotāju ekonomisko stāvokli, jo var ieekonomēt uz pārvietošanās rēķina, mazina CO2 izmešu apjomu, sastrēgumus, stāvvietu noslodzi un kopumā sekmē satiksmes jomā modernas pilsētas izveidi.

Latvijas automoto biedrība

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Jaungada naktī Tallinā un Viļņā pasažieru pārvadājumi bija ievērojami pieejamāki nekā Rīgā06. Jan (2017)

Sabiedriskās iniciatīvas "Par kopbraukšanas ieviešanu Latvijā" autora veiktais eksperiments, Jaungada naktī salīdzinot auto pieejamību Rīgā un abās pārējās Baltijas galvaspilsētās, liecina, ka Rīgā tā jau tradicionāli bijusi ievērojami zemāka. Rīgā klientiem bieži nācās rēķināties pat ar stundām ilgu gaidīšanas laiku.

Skaties video ar eksperimentu šeit!

"Tallinā un Viļņā, kur kopbraukšanas pakalpojumu sniegšana ir iespējama un tirgū darbojas gan Uber, gan Taxify, auto izsaukšanai bija nepieciešamas vien pāris minūtes, kamēr Rīgā tāds pats laiks bija nepieciešams, lai veiksmīgi sazvanītu pazīstamāko takšu kompāniju dispečerus," novērojumos dalās iniciatīvas autors Māris Reliņš.

Eksperiments tika veikts noslogotākajā svētku laikā - īsi pēc salūta, ap plkst. 1:00 naktī. Sazvanītie dispečeri visbiežāk taksometru solīja 30 minūšu līdz pat stundas laikā, taču atsevišķi uzņēmumi, piemēram "Panda Taxi", norādīja, ka jārēķinās ar vismaz divām stundām. Tikmēr gan Tallinā, gan Viļņā kopbraukšanas pakalpojumus bija iespējams saņemt mazāk nekā piecu minūšu laikā.

"Pieredze liecina, ka pusstundas laikā, par spīti solītajam, neviena mašīna Tev pakaļ neatbrauktu. Rīgā taksometra izsaukšana ir ievērojami apgrūtināta ne vien Jaungada naktī, tam pietiek ar sniegu ārā, stipru līšanu vai gluži vienkārši - piektdienas vakarpusi. Klientam nav citu izvēles iespēju, tādēļ nākas uz solījumiem paļauties," dispečeru solījumus apšauba Reliņš.

Kopbraukšanas ideja ļauj pasažieru pārvadājumus ar mobilās aplikācijas palīdzību piedāvāt ikvienam, kam ir sava privātā automašīna. Klientiem tā piedāvā ievērojami vienkāršāku un nereti arī ātrāku, drošāku pakalpojumu saņemšanu. Tikmēr vadītājiem tā ir iespēja gūt papildus ienākumus, organizējot sev ērtu darba grafiku.

Manabalss.lv iniciatīva "Par kopbraukšanas ieviešanu Latvijā" parakstīta jau vairāk nekā 800 reižu. Tās mērķis ir visbeidzot arī Latvijā ieviest regulējumu, kas šādu pakalpojumu sniegšanu padarītu legālu.

AUTORS: MĀRIS RELIŅŠ