Iniciatīvas prasību Saeima ir noraidījusi

Pārstāvis: Pēteris BuksPublicēta: 09. Mar (2017)

PAR LABU NĀVI - EITANĀZIJAS LEGALIZĒŠANA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'036
Jau parakstījuši 11'036

Eitanāzija ir ar nolūku izraisīta otra cilvēka nāve ar mērķi atvieglot nenovēršamas un neatgriezeniskas viņa sāpes un ciešanas. Tā tiek pielietota, ja neārstējami slims cilvēks cieš neizturamas sāpes vai arī ir dziļā bezapziņā bez cerībām uz atlabšanu, un tā dod iespēju cilvēkam cieņpilni beigt savu dzīvi, nekļūstot par apgrūtinājumu sev un citiem. Aktīvā eitanāzija ietver nāvējošu substanču vai citu nāvējošu līdzekļu izmantošanu. Parasti tā ir kādas letālas injekcijas ievadīšana cilvēka organismā. Par eitanāziju netiek uzskatīta, bet līdzīga tai ir ārsta asistēta pašnāvība - ārsts pacientu apgādā ar nepieciešamajām zināšanām un / vai līdzekļiem pašnāvības veikšanai. Pats būtiskākais – eitanāzijai jābūt diagnostiski pamatotai un brīvprātīgai – pēc paša slimnieka lūguma vai viņa tuvinieku lūguma, ja slimnieks ir bez apziņas un bez cerībām to atgūt.

Iniciatīvas mērķis ir eitanāzijas legalizēšana Latvijā. Šobrīd aktīva brīvprātīga eitanāzija ir atļauta tādās Eiropas valstīs kā Beļģija, Luksembruga un Nīderlande. Savukārt ārsta asistēta pašnāvība ir legāla Šveicē un tādos ASV štatos kā Kalifornija, Oregona, Vašingtona, Montana un Vermonta.

Aktīvās eitanāzijas un ārsta asistētas pašnāvības atļaušanas ieguvums būs iespēja neārstējami slimiem cilvēkiem brīvprātīgi pārtraukt savas ciešanas.

Iniciatīvas parakstītāji 11'036

Iniciatīvas jaunumi

Pēc emocionālām debatēm Saeima noraida prasību par eitanāzijas legalizēšanu29. Mar

Pēc atbildīgās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ieteikuma Saeimas vairākums ceturtdien, 25. martā, noraidīja kolektīvo iesniegumu "Par labu nāvi – eitanāzijas legalizācija", raksta Delfi.

Debates par šo jautājumu Saeimas sēdē ritēja vairāk nekā divas stundas, un to laikā deputāti ne reizi vien pieminēja savu personīgo pieredzi saskarsmē ar tuvinieku nāvi, kā arī citus ētiskus aspektus.

Emocionālās sarunas Saeimas attālinātajā ārkārtas sēdē ritēja dienā, kas Latvijā tiek atzīmēta kā komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena 1949. gada 25. marta deportāciju gadadienā. Saeima sēdes sākumā deportāciju upurus pieminēja ar klusuma brīdi, savukārt pirmais pārtraukums tika pagarināts par 15 minūtēm, lai Saeimas prezidija locekļi paspētu nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pēc pārtraukuma turpinājās iesāktās debates par eitanāzijas jautājumu.

Vairākām Saeimas frakcijām bija brīvais balsojumus par šo Saeimas lēmuma projektu. Par iesnieguma noraidīšanu nobalsoja 49 deputāti, pret bija 38 un atturējās divi. Pret noraidīšanu balsoja "Attīstībai/Par!", lielākā daļa "Jaunā Vienotība" frakcijas, daļa "KPV LV" un "Saskaņa" frakciju deputātu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 3. un 10. martā izskatīja 10’505 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par labu nāvi – eitanāzijas legalizācija" un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu, paredzot noraidīt pilsoņu kolektīvo iesniegumu. Komisija sēdēs uzklausīja dažādus ekspertus.

Uzsākot debates pirms balsojuma, frakcijas "Attīstībai/Par!" vadītāja Marija Golubeva aicināja Saeimu nenoraidīt šo iniciatīvu, jo atbildīgajā komisijā nebija nodrošināta pilnvērtīga diskusija par ētiskiem argumentiem, jo nepiedalījās bioētikas eksperti, lai gan tādi Latvijā ir, bet toties bija pieaicināti vairāki reliģisko konfesiju pārstāvji. Latvijā baznīca ir šķirta no valsts, atgādināja deputāte, norādot, ka par ētiskiem jautājumiem jālemj, konsultējoties ar ētikas ekspertiem. M. Golubeva arī pārmeta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, ka tā pārāk bieži dažādu iniciatīvu apspriešanai piesaista baznīcu pārstāvjus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) debatēs norādīja, ka šajā gadījumā ir runa par aktīvās eitanāzijas legalizāciju un par aktīvu ārstniecības personas darbību, lai realizētu cilvēka vēlmi. Deputāte norādīja, ka tas būtu krass pavērsiens Latvijas līdzšinējā praksē. "Nerunājot par cilvēka paša vēlmi, jādomā arī par ārstniecības personu gatavību šo veikt un par to, kādas psiholoģiskas sekas tas radītu ārstiem," sacīja J. Kursīte-Pakule, norādot arī uz to jautājumu, cik liela brīvprātība ir cilvēkiem, kas sevi uzskata par nastu tuviniekiem un valstij. Tāpat nevar izslēgt ļaunprātīgas rīcības iespējas, tāpēc jautājums ir arī par eitanāzijas robežām, teica J. Kursīte-Pakule, piekodinot šādu jautājumu vērtēšanā deviņas reizes mērīt, pirms griezt.

Deputāte arī atsaucās uz pieredzējušā paliatīvās aprūpes speciālista Viļņa Sosāra Saeimas komisijas sēdē teikto, ka Latvijai ir pieejami moderni atsāpināšanas līdzekļi, bet nepietiek finansējuma, lai nodrošinātu pietiekamu to pieejamību. Tāpēc vairāk jāiegulda līdzekļi, lai uzlabotu cilvēku stāvokli paliatīvajā aprūpē, nevis lai atņemtu dzīvību. Deputāte atgādināja, ka V. Sosārs komisijas sēdē aicinājis sakārtot veselības aprūpes sistēmu un noraidīt šo pilsoņu iniciatīvu par eitanāzijas legalizāciju.

J. Kursīte-Pakule uzskata, ka sabiedrībā nav bijusi pietiekami plaša ekspertu diskusija par eitanāzijas veidiem un visiem par un pret aspektiem. "Tas skar ne tikai ārstus, bet gan visus Latvijas iedzīvotājus," uzsvēra deputāte, piebilstot, ka, iespējams, par šo jautājumu pat nepieciešams referendums. Vienlaikus komisijas vadītāja debatēs norādīja, ka konkrētās iniciatīvas noraidīšana nenozīmē, ka Saeima nevar pie šī jautājuma atgriezties. "Mums būtu iespēja iekļūt pirmajā pieciniekā Eiropā, bet vai šis ir tas gadījums, kad vajag?" retoriski vaicāja deputāte par eitanāzijas legalizāciju.

Atbildot uz M. Golubevas bažām par pārlieku reliģisko konfesiju iesaisti, J. Kursīte-Pakule norādīja, ka Eiropas kultūrtelpā ilgus gadus šādi jautājumi balstīti reliģisko domātāju Augustīna un Akvinas Toma darbos, turklāt Latvijā ir 1,3 miljonu reliģisko konfesiju draudžu locekļi, tāpēc baznīcas pārstāvjiem nevar liegt piedalīties diskusijā. Četru konfesiju pārstāvji uz komisijas sēdi aicināti, lai būtu politiski korekti, jo tās ir Latvijas galvenās konfesijas. Par to kopīgi vienojusies visa komisija, un nevienam loceklim nebija iebildumu. J. Kursīte-Pakule sacīja, ka baznīcas pārstāvju runājuši tikai trešo daļu no sēdes laika, kas bijis mazāk nekā ārstiem atvēlētais.

Kā zināms, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir vienīgā Saeimas komisija, kurai Saeimas kārtības rullis nosaka precīzu dalībnieku sastāvu, un tas ir pa diviem deputātiem no katras frakcijas.

J. Kursīte-Pakule norādīja, ka nenoliedz diskusijas vajadzību, tomēr vērsa arī uzmanību, ka četru gadu laikā šī iniciatīva savākusi tikai desmit tūkstošu parakstu, kas ir ļoti maza daļa valsts iedzīvotāju jeb 0,5%, tāpēc svarīgi izzināt plašāka loka vēlmes, jo šis ir jautājums, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus, jo ir jautājums par dzīvību un nāvi nevis, piemēram, uguņošanu.

Deputāte un ārste Anda Čakša (JV) debatēs norādīja, ka frakcijai "Jaunā Vienotība" šajā gadījumā ir brīvais balsojums, taču šī iniciatīva ir Latvijas iedzīvotāju sauciens pēc palīdzības, jo jautājums ir par paliatīvās aprūpes un atsāpināšanas pieejamību. Kamēr tas nav nodrošināts pietiekamā apjomā, nevar ieviest eitanāziju, uzskata A. Čakša.

Otra lieta, pie kā jāstrādā, ir jautājums par cilvēka tiesībām, atteikties no agresīvas ārstēšanas un reanimēšanas gadījumos, ja nevar nodrošināt pietiekamu dzīves kvalitāti pēc tam. Pirms nav sakārtota likumdošana par atteikšanos no agresīvas ārstēšanas un nav nodrošināta pietiekama atsāpināšana, nevar lemt par aktīvas eitanāzijas legalizēšanu, uzskata A. Čakša.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems aicināja iniciatīvas parakstītājus savus parakstus atsaukt, jo eitanāzija nav pieņemama nekādā gadījumā. Cilvēks nedrīkst atņemt sev to, ko nav sev devis, un cilvēka dzīvībai ir īpaša nozīme, uzskata A. Gobzems, norādot, ka to neviens nepiešķir sev pats, jo tā rodas mistiski. "Tāpat notiek arī cilvēka aiziešana, un mums nav kā cilvēkiem tiesību iejaukties šajā procesā," teica deputāts, norādot, ka eitanāzija pēc būtības ir pašnāvība, bet pašnāvība ir grēks, turklāt eitanāzija ir pretēja ārsta zvērestam.

Andrejs Judins (JV) debatēs teica, ka balsos pret noraidīšanu, jo šis pieteikums ir sauciens pēc palīdzības. "Mēs esam ievēlēti, lai risinātu problēmas un strādātu. Tāpēc ir tikai loģiski, ja Saeima runātu par šo jautājumu, jo nav tā, ka visiem viss ir skaidrs," teica A. Judins, piebilstot, ka pareizais risinājums ir izveidot darba grupu, kur aicināt uz sarunām ekspertus. Mums ir pienākums diskutēt par visām problēmām un jautājumiem, bet atbildīgās komisijas piedāvājums ir būtībā izbeigt diskusiju, kaut jādara tieši otrādi, sacīja A. Judins.

Deputāts Ivars Zariņš (S) piekrita A. Judina teiktajam un norādīja, ka Saeimai ir pienākums vērtēt visas iniciatīvas, kas likumīgi iesniegtas Saeimā. I. Zariņš uzskata, ka tas ir Saeimas pienākums nodrošināt debates par šo jautājumu. Deputātam esot personīga pieredze noraudzīties tuva cilvēka mokošā aiziešanā, tāpēc pats vēlētos pārtraukt savas un tuvinieku ciešanas, ja pats nonāktu tādā situācijā. Viņš aicina arī turpmākās diskusijās uzklausīt cilvēkus, kas saskārušies ar šādām situācijām.

Sergejs Dolgopolovs (S) debatēs atzina, ka trīs jautājumi – nāves sods, aborti, eitanāzija – uztrauc cilvēkus un katram ir savs viedoklis, jo tie skar dzīvības un nāves jautājumus. Deputāts piekrita A. Čakšai, ka ir jārisina problēmas ar paliatīvo aprūpi un atsāpināšanas nodrošināšanu. "Man nav receptes, kā vajadzētu rīkoties, bet rīkoties vajag," par problēmu sacīja S. Dolgopolovs. Viņš gan skeptiski izteicās par darba grupas veidošanu.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Evija Papule uzsvēra, ka šis pieprasījums ir viens no tiem, kas tiešām sauc pēc palīdzības cilvēkiem, lai tiem būtu cienīga aiziešana un mazākas sāpes. Viņa aicināja koalīcijas deputātus nerīkoties kā parasti, kad "problēmas tiek aizslaucītas, nevis risinātas".

Deputāts un ārsts Andris Skride (AP) atzina, ka balsojumā komisijā atturējās, jo jautājums sarežģīts, bet starplaikā uzklausījis dažādus viedokļus un secinājis, ka nevar šo jautājumu "paslaucīt zem paklāja". Viņš aicināja nelikt vienādības zīmi starp eitanāziju un paliatīvo aprūpi, jo tā vēl stipri atpaliek no nepieciešamā līmeņa un neatrisinās arī visas problēmas.

A. Skride uzskata, ka cilvēkam ir jādod iespēja lemt par savu ciešanu izbeigšanu, jo ne visas slimības ir ārstējamas pat mūsdienās un brīnumi nemēdz notikt. Viņš atgādināja, ka esam sekulāra valsts un vairāk jāpievērš uzmanība cilvēktiesību aspektam. A. Skride atsaucās un sabiedriskajās aptaujās pausto viedokli par eitanāziju un aicināja nenoraidīt iniciatīvu. Viņš jau savā frakcijā rosinājis diskusiju par pacienta gribas nodrošināšanu, lai atteiktos no agresīvas ārstēšanas.

Nikolajs Kabanovs (S) norādīja, ka onkoloģiskās saslimšanas ir viens no biežākajiem nāves iemesliem valstī un cilvēki mēdz paši meklēt ceļus, kā izbeigt savas ciešanas, taču tas mēdz radīt vēl vairāk problēmu. Deputāts uzskata, ka Saeimai jāturpina darbu pie šī jautājuma.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko runāja par sarežģītajiem juridiskajiem aspektiem gadījumos, kad tuviniekiem nākas pieņemt lēmumus smagi slimo likteni, minot konkrētus gadījumus no pasaules prakses. Deputāte aicināja noraidīt iesniegto iniciatīvu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) pateicās iniciatīvas iesniedzējiem, jo tā rosina politiķu un Saeimas deputātu diskusiju par to, ko valsts dara un ir izdarījusi, domājot par smagi slimu cilvēku aiziešanu no dzīves. Deputātiem ir jāsaprot un jādomā par to, kādos apstākļos atrodas cilvēks, kas pieņem lēmumu par labprātīgu aiziešanu no dzīves – vai viņam nodrošināta atsāpināšana, psihoterapija, sacīja I. Dūrītis, norādot, ka valstij vēl daudz darāmā un līdz šim arī trūcis finansējuma.

Būdams Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, I. Dūrītis atgādināja, ka jau pirms Covid-19 krīzes ministrijā bija sākts darbs pie paliatīvās aprūpes uzlabošanu un cilvēka tiesībām atteikties no ārstēšanas. I. Dūrītis neatbalstīja komisijas lēmumu noraidīt iniciatīvu, jo uzskata, ka par šo tēmu ir jārunā. Tomēr viņš arī neatbalsta aktīvās eitanāzijas ieviešanu laikā, kad nav sakārtota paliatīvās aprūpes pieejamība.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Karīna Sprūde debatēs runāja par dzīvības svētumu un aicināja nespēlēties ar cilvēku dzīvībām. Viņa arī pauda bažas, ka par cilvēka dzīvību varētu lemt kāds cits nevis pats cilvēks, kā arī norādīja, ka Šveicē eitanāzija ir dārgs maksas pakalpojums.

Jānis Dombrava (NA) uzsvēra, ka dzīvība ir vērtība un gadījumi dzīvē ir ļoti dažādi. Deputāts aicināja deputātus izbeigt debates, sabiedrības priekšā moralizējot, un balsot par vai pret, kā kurš vēlas.

Debašu gaitā Marija Golubeva (AP) atgādināja, ka runa ir tikai par diskusijas turpināšanu Saeimā, nevis par eitanāzijas ieviešanu tagad, turklāt nevienā brīdī nav runa par to, ka kāds cits varētu pieņemt lēmumu kāda cita cilvēka vietā.

Jūlija Stepaņenko gan norādīja, ka M. Golubeva nav lasījusi iniciatīvas tekstu, kurā tādas iespējas būtu paredzētas arī tuviniekiem.

Deputāts Edgars Kronbergs (PCL/KPV LV) norādīja, ka Latvijai nav pietiekamas zinātniskas un praktiskas kapacitātes izveidot eitanāzijas pakalpojumu, kas nav ieviests pat daudzās bagātās un varenās valstīs, tāpēc iesniegums jānoraida.

Viktors Valainis (ZZS) debatēs atbalstīja iniciatīvas noraidīšanu, jo eitanāzijas ieviešanu būtu kapitulācija veselības aprūpes sistēmas neatrisināto problēmu priekšā, bet viņam tas ētiski nav pieņemams. Valainis pieminēja personīgo pieredzi un atzina, ka nav viegli noraudzīties tuvinieku ciešanās, bet tās ir jāatvieglo, nevis jāizvēlas eitanāzija, kas ir vieglākais, tomēr ētiski nepieņemams ceļš.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš aicināja beigt runāt par eitanāzijas ētiskiem aspektiem, bet apzināties paliatīvās aprūpes un veselības aprūpes līmeni Latvijā, kas nav cilvēka cienīgs. Kamēr tas nav atrisināts, nevar vispār runāt par eitanāziju, teica Kaimiņš, kurš pieminēja arī vienu gadījumu no dzīves, kad mūžībā aizgāja jauns cilvēks ar smadzeņu audzēju, nesagaidot savu rindu veselības aprūpes iestādē.

"Mēs gribam būt kā Šveice, Nīderlande, Vācija, četri ASV štati. Tas ir kā ielikt zīdaini mācīties pirmajā klasē," teica Kaimiņš, norādot uz vēl daudz darāmā diagnostikas un paliatīvās aprūpes jomā. Kaimiņš par šo jautājumu esot konsultējies ar daudziem ārstiem, kuriem ir līdzīgs viedoklis.

Deputāts Juris Pūce (AP) sacīja, ka neatbalsta komisijas pozīciju noraidīt iesniegumu, jo uzskata, ka jautājums par tiesībām izbeigt savu dzīvību primāri aplūkojams kā cilvēktiesību jautājums. Pūce atzina, ka tas ir emocionāls un daudziem personīgs jautājums, tomēr noraidošs lēmums būtu skarba atbilde tiem cilvēkiem, kas vērsušies pie Saeimas pēc palīdzības.

Aleksandrs Kiršteins (NA) norādīja, ka iesniegums nav atbalstāms, jo ir ļoti neskaidrs un neizprotams. Eitanāzijas procedūra paredz virkni tehnisku jautājumu, ko neesam spējīgi atrisināt, tāpēc jautājums jāatliek, bet vienlaikus jāsāk darbs pie tā, lai dotu cilvēkam iespēju atteikties no medikamentiem un ārstēšanas, ja to vēlas, uzskata Kiršteins.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka šis jautājums liek reflektēt par savu vai tuvinieku rīcību šādā situācijā. "Tas nebija mans lēmums nākt pasaulē, un tam nevajag būt manam lēmumam to izbeigt. Dzīve ir ceļš, un tas katram cilvēkam jāiziet līdz galam, lai kāds tas nebūtu," pēc pārdomām secinājis deputāts. Tomēr viņš neesot tik pārliecināts par savu stiprumu vājuma brīdī, tāpēc labāk ir atņemt šādu lemšanas iespēju, pat ja tas liekas gļēvi, sacīja Dombrovskis.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Andris Kazinovskis rosināja kolēģus aizdomāties, ka eitanāzija būtībā ir nogalināšana, neatkarīgi no tā, vai to vēlas cilvēks vai viņa tuvinieki. Deputāts saredz arī viedokļu atšķirību atkarībā no reliģiskajiem uzskatiem un ticības dzīvei pēc nāves. "Sabiedrība nav nobriedusi tam, un aiz mums stāv vēlētāji," teica Kazinovskis, aicinot noraidīt iesniegumu un īpaši pieminot savus vēlētājus Latgalē.

Deputāts Boriss Cilevičs (S) uzskata, ka dzīvība pieder cilvēkam pašam un tai jābūt cilvēka izvēlei lemt par to, un nekādā gadījumā nevar uzspiest reliģijā balstītus uzskatus par dzīvības un nāves jautājumiem. "Katrs cilvēks ir savas dzīvības saimnieks, un tā ir cilvēktiesību un mūsdienu demokrātiskas sabiedrības būtība," teica Cilevičs, kurš bija pret iesnieguma noraidīšanu, lai gan nevarot patlaban pateikt, kā lemtu balsojumā par eitanāzijas legalizāciju. Viņš uzskata, ka par šo jautājumu nepieciešama diskusija sabiedrībā.

Deputāte Regīna Ločmele (S) neatbalsta atbildīgās komisijas viedokli un norādīja uz Eiropas vērtībām, kur godā cilvēktiesības, nevis balstās tikai reliģiskās vērtībās. Deputāte gan pati neesot gatava atbildēt sev uz jautājumu, vai ir par vai pret eitanāziju, taču uzskata, ka diskusijai ir jānotiek. "Šodien lūdzu nezagt tiesības cilvēkiem izteikties," teica Ločmele, atgādinot par Saeimas pienākumu risināt sabiedrības problēmas.

Igors Pimenovs (S) teica, ka eitanāzijas noliedzēji būtībā uzdod cilvēkiem, kas jau cieš sāpes, turpināt ciest. Deputāts neatbalsta iesnieguma noraidīšanu, jo uzskata, ka jānotiek diskusijai sabiedrībā un parlamentā.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova norādīja, ka šajā diskusijā ir tikai viens uzvarētājs – nāve. Deputāte balsoja par noraidīšanu, jo uzskata, ka par šo jautājumu jādiskutē mediķiem, ētikas un reliģijas ekspertiem, bet politiķiem nav jāvairo politiskais kapitāls uz tik smaga jautājuma rēķina.

Avots: Delfi

Seko mums Facebook un arī Intagram!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Spānija legalizē eitanāziju; galējā teikšana būs ārstiem19. Mar

Spānijas parlaments ceturtdien, 18. martā, ir nobalsojis par eitanāzijas legalizāciju, kļūstot par vienu no pirmajām valstīm, kas uz nāvi slimiem un smagi savainotiem pacientiem ļauj izbeigt savas ciešanas, ziņo LETA/AFP.

No parlamenta 350 deputātiem 202 balsoja "par", 141 "pret", bet divi atturējās, Spānijai kļūstot par ceturto Eiropas valsti līdzās Nīderlandei, Beļģijai un Luksemburgai, kur asistēta pašnāvība ir dekriminalizēta.

Portugāles parlaments līdzīgu likumu pieņēma janvārī, tomēr šonedēļ tur to nobloķējusi Konstitucionālā tiesa.

Spānijas likums ļauj veikt eitanāziju, kad medicīniskais personāls tīši beidz dzīvību, lai apturētu ciešanas, un asistēto pašnāvību, kad pacients procedūru veic pats.

Kreiso un centra partiju atbalstītais likums ļauj visiem, kas sirgst ar "nopietnām un nedziedinām slimībām", pieprasīt palīdzību nomirt, lai izbeigtu "nepanesamas ciešanas".

Pacientam ir jābūt Spānijas pilsonim vai legālam iedzīvotājam, jābūt pie pilnas apziņas brīdī, kad tiek izteikts lūgums, kas jāiesniedz rakstiski divas reizes, otrajam iesniegumam sekojot 15 dienas pēc pirmā.

Tiesa gan, ārsts lūgumu var noraidīt, ja viņam šķiet, ka atbilstošie kritēriji nav ievēroti.

Tas ir jāapstiprina arī otram ārstam un izvērtējuma komisijai.

Jebkurš mediķis sirdsapziņas apsvērumu dēļ var atteikties piedalīties procedūrā, kas tiks veikta Spānijas nacionālā veselības dienesta struktūrā.

Parlamenta lēmumu atzinīgi novērtējuši pacienti un eitanāzijas tiesību aktīvisti.

Katoļu baznīca, labējā un galēji labējā opozīcija šo parlamenta lēmumu ir nosodījusi, savukārt vairāki mediķi pauduši bažas par tā īstenošanas kārtību.

Avots: LETA/AFP

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Līdz eitanāzijai vēl tāls ceļš11. Mar

Ikvienam ir tiesības uz dzīvību, nevis nāvi, tādēļ Saeimas atbildīgā komisija, uzklausot ārstus un arī garīdzniekus, ir noraidījusi vairāk nekā 10’505 Latvijas pilsoņu parakstīto iniciatīvu par eitanāzijas legalizāciju, ziņo laikraksts "Diena".

Parakstus par ierosinājumu atļaut eitanāziju – ar nolūku izraisītu cilvēka nāvi, lai atvieglotu nenovēršamas un neatgriezeniskas sāpes un ciešanas, – platformā ManaBalss sāka vākt jau 2017. gada martā. Bija vajadzīgi teju četri gadi, lai savāktu vajadzīgo apjomu un nodotu iniciatīvu izskatīšanai parlamentā.

Patlaban brīvprātīga eitanāzija ir atļauta tādās Eiropas valstīs kā Beļģija, Luksemburga un Nīderlande. Savukārt ārsta asistēta pašnāvība ir legāla Šveicē un tādos ASV štatos kā Kalifornija, Oregona, Vašingtona, Montana un Vermonta.

Tieši sāpes tiek minētas kā galvenais iemesls, kāpēc cilvēki atbalsta ideju paātrināt aiziešanu no dzīves. Praktizējošie ārsti nenoliedz, ka daudziem pacientiem slimības gaita norit dramatiski. Latvijā īpaši daudz ir onkoloģijas slimnieku, kuru ārstēšana notiek novēloti. Pandēmijas laikā mirstība tikai pieaug, taču mediķi ir vienisprātis, ka medicīna nav arī gluži bezspēcīga.

Onkologs, ķīmijterapeits, algologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs norādīja, ka ir pieejami jauni medikamenti – garās darbības atsāpinātāji, kas daudziem atvieglo ciešanas un ļauj turpināt cīņu ar slimību. "Runas par eitanāziju atkārtojas tikai tad, ja cilvēki ir depresīvi noskaņoti saistībā ar sociāliem apstākļiem, kad vēlas nomirt, nevis dzīvot tālāk. Protams, depresija arī ir grūti ārstējama, bet izārstējoties var dzīvot vēl 20, 30 un vairāk gadu," stāstīja Sosārs. Ārsts uzskata, ka ir jāuzlabo paliatīvā aprūpe, kas ir sāpju, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu apzināšana un kontrole. Tātad jāuzlabo veselības sistēma kopumā, lai novārtā nepaliktu arī Latvijas iedzīvotāju garīgā veselība un uzlabotos viņu dzīves kvalitāte.

Tam, ka ir jāatvieglo fiziskās, emocionālās un sociālās ciešanas, piekrita arī Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidente Iveta Golubovska: "Valdes locekļi ir par cilvēka pašnoteikšanos, ieskaitot eitanāziju, bet ar ļoti daudziem priekšnoteikumiem. Piemēram, jānodrošina speciāli sagatavotu ārstu psiholoģiska rakstura konsultācijas, nepieciešamības gadījumā iesaistot arī tiesību speciālistus." Tomēr, viņasprāt, līdz lēmuma pieņemšanai par eitanāzijas atļaušanu vēl ejams tāls ceļš.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē deputātu un pieaicināto vidū radās arī šaubas par tuvinieku morāles un ētikas izpratni, dažkārt uzspiežot savu gribu, jo nevēlas par pacientu rūpēties. Bīstami, ja arī valsts līmenī kā slogu uztver vecu un slimu cilvēku aprūpi, kas nav humānas sabiedrības pazīme.

Savukārt dažādu garīgo konfesiju pārstāvji atbalstīja Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa – metropolīta Zbigņeva Stankeviča pausto, ka cilvēks pats sev nepiešķir dzīvību, tāpēc nav tiesību to vardarbīgi atņemt. Eitanāzija ir "nāves civilizācija" un nav pieņemama no Dieva autoritātes viedokļa, uzsvēra Z. Stankevičs. Viņaprāt, nav atbalstāma arī vardarbīga jeb forsēta terapija, taču tas nenozīmē cilvēku atslēgt no dzīvības uzturēšanas funkcijām. "Ārsta misija ir glābt dzīvību, nevis to iznīcināt. Eitanāzija pārkāpj sarkanās līnijas un ir pretrunā ar šo misiju. Cilvēki nevēlas izbēgt no dzīves, bet gan no sāpēm. Liekulīgi ir apgalvot, ka tā (eitanāzija) palīdzēs no sāpēm atbrīvoties," teica arhibīskaps.

Avots: laikraksts "Diena"

AUTORS: MANA BALSS

Spraigas diskusijas Saeimā par vēl divām sabiedrības iniciatīvām04. Mar

Vai cietsirdība pret mājdzīvniekiem tiešām ir tas pats, kas dzīvnieku labturības pārkāpums? Un vai Latvijas medicīna spēs nodrošināt aprūpi un cilvēka cienīgu mūža izskaņu neārstējamiem pacientiem ar lielām ciešanām, ja pat valstīs ar augstāku labklājību un attīstītāku veselības aprūpi ir atļauta eitanāzija?

Šie divi ManaBalss autoru iniciatīvu raisītie jautājumi šonedēļ tika izskatīti Saeimas komisijās, un depates par tiem bija spraigas. Iesniegšanas brīdī Saeimā platformā ManaBalss šīs iniciatīvas bija atbalstījuši attiecīgi 11'158 un 10'505 Latvijas pilsoņi.

Runa nav par tantīti

Kolektīvais iesniegums "Bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem" tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Iniciatīvas autore attālinātās sēdes sazvanā norādīja, ka sabiedrības atbalstu šis priekšlikums savāca piecu (!) dienu laikā, un līdz tā izskatīšanas dienai parakstu skaits ir kāpis līdz 14'000.

Sēdē izvērtās diskusija sevišķi starp Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvi un dzīvnieku tiesību aktīvistiem. ZM nostāja ir, ka likumā atrunāts augstāks soda naudas slieksnis – 1000 eiro – par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku ierobežos varas iestāžu, piemēram, tiesu, nepieciešamo rīcības brīvību atšķirīgos izskatāmajos gadījumos. Proti, ir jāņem vērā, ka reizēm faktiskā cietsirdība nav bijusi tīša, bet, piemēram, tantīte gados sala spelgonī suni laukā ir vienkārši aizmirsusi.

Tāpēc ZM nostāja ir jau pērn daudzkārt paaugstinātos sodus atstāt nemainīgus, kā arī iespējamās cietsirdības pret dzīvniekiem gadījumu izskatīšanu atstāt Pārtikas un veterinārā dienesta ziņā, nevis paralēli deleģēt arī pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem. Šo nostāju atbalstīja arī daļa politiķu – komisijas locekļu.

Pret argumentu, ka cietsirdība kaut kādos apstākļos var būt attaisnojama, oponēja nodibinājuma "Dzīvnieku policija" valdes locekle Daina Ločmele. Gan viņa, gan vairāki attālinātajā sēdē pieaicinātie dalībnieki, piemēram, iniciatīvas pārstāve Sarma Zvirbule un biedrības "Ķepu – ķepā" vadītāja Gundega Bidere, šim pretargumentam piekrita.

Iznākumā arī daļa politiķu piekrita, ka šis kolektīvais iesniegums ir aktualizējis jautājumu par cietsirdības un dzīvnieku labturības skaidru izšķīrumu. Tāpēc tas ir jau sīkāk analizējams un eventuālie likumdošanas grozījumi ir jāpēta Vides un klimata apakškomisijā. Attiecīgi šī apakškomisija ar kolektīvo iesniegumu "Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem" strādās jau tālāk.

Politiskajā diskusijā – arī smagā eitanāzijas tēma

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā šonedēļ sāka skatīt kolektīvo iesniegumu "Par labu nāvi – eitanāzijas legalizēšana".

Šī smagā tēma nesen ir aktualizēta arī medijos, iniciatīvas atbalstam tuvojoties Saeimas kārtības rullī noteiktajam slieksnim. Tagad, kad tās izskatīšana parlamentā ir sākusies, viedokļus gan par, gan pret eitanāzijas legalizāciju ir savā sižetā ieskicējusi LTV "Panorāma".

Komisijas loceklis Andris Skride (A/P) apliecināja, ka arī viņa kā ārsta praksē ir redzamas indikācijas – iniciatīvas uzstādītā vajadzība pastāv. Viņš piekrita iniciatīvas autoram, ka ir jāizšķir pasīvā eitanāzija jeb ārstniecības pārtraukšana bezcerīgos gadījumos un aktīvā eitanāzija. Politiķis ierosināja, ka ir jāsāk ar to, kur ir mazākā pretestība – ar pasīvās eitanāzijas sakārtošanu likumdošanā.

Grozījumus par pasīvo eitanāziju Pacientu tiesību likumā A. Skride jau ir sagatavojis, un šonedēļ tie tiek nodoti skatīšanai tālāk komisijās. Praktiski tas nozīmēs tiesisku regulējumu gadījumiem, kad neglābjami slims pacients lūdz neturpināt viņa vai viņas dzīvības uzturēšanu ar mākslīgiem līdzekļiem, piemēram, mākslīgo elpināšanu.

Iniciatīvas iesniegums tomēr ir praktiski par aktīvo eitanāziju, kurai arī ir divi varianti – ka galēji smagi slimam pacientam nāvējošā līdzekļa ievadīšanā asistē ārsts, vai arī ka pacients/-e to speciālista uzraudzībā izdara pats.

"Noraidīt šo mēs nevaram. Diskusijas par šo ir jāturpina. Man ir bijusi saskarsme ar daudziem pacientiem, kuri tiešām šādu vēlmi ir paši izteikuši," norādīja A. Skride.

Sēdē tika arī norādīts, ka neatkarīgi no valsts veselības aprūpes sistēmas kvalitātes arī augstākas labklājības valstīs par Latviju eitanāzijas izvēle tomēr ir atzīta par nepieciešamu un leģitīmu.

Diskusijas iznākumā šī iniciatīva paredzami tiks nodota Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Sociālo un darba lietu komisijai. Tomēr pirms tam tās apspriešana ar jauniem pieaicinātajiem ekspertiem turpināsies vēl Mandātu komisijā nākamajā vai aiznākamajā nedēļā.

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Seko mums Facebook un arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu01. Feb

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem Facebook un Twitter!

Cieņā,
ManaBalss komanda

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Seko mums Facebook un arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Spānijas parlaments atbalsta likumprojektu par eitanāzijas legalizāciju22. Dec (2020)

Spānijas parlaments ir apstiprinājis likumprojektu, kas atļaus eitanāziju un asistētās pašnāvības cilvēkiem ar nedziedināmām slimībām vai saslimšanām, kas rada pastāvīgas smagas ciešanas, raksta TVNET.

Šī ziņa sasaucas ar ManaBalss autora iniciatīvu "Par labu nāvi - eitanāzijas legalizēšana".

Likumprojekts, ko atbalsta Spānijas kreisā spārna koalīcijas valdība un vairākas citas partijas, parlamentā tika apstiprināts ar 198 balsīm, pret balsojot 138 deputātiem. Konservatīvā Tautas partija un galēji labējā partija "Vox" balsoja pret.

Gaidāms, ka likumprojekts tiks apstiprināts arī balsojumā Senātā.

Saskaņā ar apakšpalātas apstiprināto likumprojekta tekstu likums stāsies spēkā trīs mēnešus pēc publicēšanas oficiālajā valdības vēstnesī.

Spānija seko Portugāles pēdās, kuras parlaments februārī apstiprināja līdzīgus likumprojektus, kas atļaus eitanāziju un asistētās pašnāvības. Bet šie likumprojekti vēl nav ieguvuši likumu spēku un var saskarties ar Portugāles prezidenta pretestību.

Eitanāzija, kad ārsts ievada pacientam letālu medikamentu devu, ir atļauta Beļģijā, Kanādā, Kolumbijā, Luksemburgā, Nīderlandē un Šveicē.

Asistētās pašnāvības, kad pacienti paši sev ievada letālos medikamentus ārsta uzraudzībā, ir atļautas vairākos ASV štatos.

Spānijas parlamenta apstiprinātais likumprojekts ļaus veselības aprūpes nozares profesionāļiem – gan valsts, gan privātajā sektorā strādājošajiem – palīdzēt pacientiem, kas izteikuši vēlmi mirt, nevis turpināt ciest no nopietnas un neārstējamas slimības vai hroniskas, degradējošas slimības, ko pacients uzskata par neizturamu.

Saskaņā ar likumprojektu pacientam būs četros atsevišķos gadījumos jāizsaka vēlme mirt. Process ceļā uz asistēto pašnāvību vai eitanāziju varēs ilgt vairāk nekā mēnesi.

Pirmie divi lūgumi pacientam būs jāizsaka rakstiski un jāiesniedz ar divu nedēļu starplaiku. Pēc tam pacientam trešo reizi jāapstiprina savs lūgums pēc konsultēšanās ar ārstu un ceturto reizi – īsi pirms letālo zāļu ievadīšanas.

Procesu uzraudzīs mediķu komanda, kas ietvers arī ekspertu no ārpuses. Pacientu lūgumi būs jāapstiprina reģionālajai valdei, kas uzraudzīs šādas lietas.

Pacientam būs jābūt pieaugušam Spānijas pilsonim vai iedzīvotājam, kas spējīgs pats pieņemt racionālus lēmumus.

Likumprojekts paredz mediķiem tiesības atteikties piedalīties šajā procesā savas ticības dēļ.

Ja atbalsti šo iniciatīvu, dalies at to sociālajos tīklos!

Avots: TVNET

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Aug atbalstītāju skaits iniciatīvai par eitanāzijas legalizāciju02. Sep (2020)

Kamēr valstiska regulējuma neesamības apstākļos paši ārsti notariāli apstiprina savu pēdējo gribu – bezcerīgā situācijā neturpināt viņu dzīvības uzturēšanu, pirmais solis pacienta izvēles “aiziet cieņpilni” virzienā Latvijā tomēr ir sperts.

Tā TVNET raksta publikācijā par ManaBalss autora iniciatīvu “Par labu nāvi – eitanāzijas legalizēšana”.

Veselības ministrijā sola, ka sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību un nozares ekspertiem atsāks darbu pie terapijas ierobežošanas projekta, kas paredz īstenot praksē ikviena cilvēka tiesības uz cieņpilnu nāvi, atsakoties no terapijas, kas nesniedz ieguvumu pacientam kā personai kopumā. Tomēr, kā uzsver ministrijā, terapijas ierobežošanai jeb “pēdējās gribas” jautājumiem nav saistības ar eitanāziju vai asistēto pašnāvību.

“Fakts, ka pacienta tiesības uz cieņpilnu nāvi normatīvajos aktos nav reglamentētas, ierobežo gan pacienta gribu un tiesības lemt par savu dzīvi un cieņpilnu nāvi saskaņā ar pacienta vērtībām, gan nostāda ķīlnieka lomā ārstus – no vienas puses pastāv situācijas, kurās ir objektīvi skaidrs, ka nāve ir neizbēgama un atbilstoši Latvijas Ārstu ētikas kodeksam būtu jāļauj pacientam nomirt cieņpilni, atvieglojot iespējamās ciešanas. Bet no otras puses ir vadlīnijas, kas pie konkrētiem klīniskajiem rādītājiem paredz aktīvu reanimācijas pasākumu veikšanu,” TVNET komentē veselības ministres padomniece pacientu pieredzes un rezidentūras jautājumos Anna Žabicka.

Tiesiskā, ētiskā un klīniskā regulējuma sakārtošana šajā jautājumā nozīmētu, ka pacientam ir iespējas veikt un arī mainīt iepriekš pausto gribu jeb iepriekšējo rīkojumu par dzīves noslēgumā izmantojamām ārstniecības un aprūpes metodēm. Savukārt ārstiem tas sniegtu visaptverošu atbalstu pacienta dzīves nogalē vispiemērotākās ārstniecības un aprūpes nodrošināšanai. 

Turpmāk, visticamāk, tiks grozīts Pacientu tiesību likums, Ārstniecības likums un vairāki Ministru kabineta noteikumi. Kur un kā cilvēki varētu paust savu gribu par ārstēšanu, aprūpi, reanimēšanas pasākumiem un citiem nozīmīgiem aspektiem dzīves noslēgumā, vēl tiek diskutēts. Tiek domāts par Latvijas oficiālo portālu vai e-veselības sistēmu, taču jāņem vērā, ka ne visi iedzīvotāji izmanto šos rīkus.

Visu publikāciju “Uz vieglu nāvi neceriet” lasiet šeit!

Avots: TVNET

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Spānija un Portugāle ir soli līdz eitanāzijas legalizēšanai24. Feb (2020)

Gan Spānijā, gan tai kaimiņos Portugālē likumdevēji strauji virzās uz priekšu jautājumā par eitanāzijas legalizēšanu, raksta portāls EuroNews un portāla The Local Spānijas redakcija.

Šīs ziņas sasaucas iniciatīvu "Par labu nāvi - eitanāzijas legalizēšana", kas trīs gadu laikā ManaBalss platformā ir ieguvusi vairāk nekā 7000 balsotāju atbalstu.

Spānijā un Portugālē februārī ir notikuši izšķirīgi parlamentārie balsojumi. Spānijas parlamenta apakšpalāta ar 203 balsīm par un 140 pret šomēnes ir apstiprinājusi likumprojektu par eitanāzijas legalizēšanu. Likumprojektam, kuru virza valdošā sociālistu partija, turpmāk ir jātiek apstiprinātam parlamenta augšpalātā un Senātā.

Pērn aprīlī Spānijā sākās plašas debates par eitanāziju, kad tika arestēts kāds pensionārs, kurš bija asistējis savas sievas pašnāvībā. Sieviete 30 gadus bija cietusi no multiplās sklerozes, raksta The Local Spānijas redakcija.

Gada laikā šis ir jau trešais mēģinājums, kad valdošā partija Spānijā mēģina "dabūt cauri" attiecīgo likumprojektu. Topošais likums paredz arī mediķu tiesības atteikties no asistēšanas eitanāzijā. Aptaujas liecina, ka valstī eitanāziju atbalsta 70% ārstu.

Spānijā opozīcijā eitanāzijas legalizēšanai ir konservatīvā Tautas partija un liberālā Ciudadanos, bet to virza sociālisti ar koalīcijas galēji kreisajiem partneriem no Podemos. Savukārt Portugāles parlamentā kreisie no komunistu rindām tieši ir pret eitanāzijas legalizēšanu. Abās valstīs pret to iestājas arī Romas katoļu baznīca, raksta EuroNews.

Portugāles parlaments pagājušajā nedēļā nobalsoja par likumprojektu, kas dekriminalizē eitanāziju. Tagad šo likumprojektu pabeigs izstrādās īpaša komisija, pirms tas tiks nodots Valsts prezidentam.

50,5% portugāļu ir par eitanāzijas legalizēšanu, bet 25,6% ir pret, raksta EuroNews. Katoļu baznīca valstī prasa par šo jautājumu lemt referendumā. Eksperti tomēr ir skeptiski par tā lietderību, jo Portugālē leģitīms referendums prasa 50% elektorāta piedalīšanos, un iepriekšējais referendums arī par morāli jūtīgo abortu jautājumu kvorumu nesavāca.

Avots: EuroNews; The Local

AUTORS: MANA BALSS

Jaunzēlandes parlaments atbalsta eitanāziju; vēl būs referendums14. Nov (2019)

Jaunzēlandes parlaments šonedēļ ir atbalstījis eitanāzijas legalizēšanu, bet nākamgad par šo jautājumu gaidāms referendums, ziņo portāls TVNET.

Šī ziņa sasaucas ar platformā ManaBalss virzītu tādu pašu likumdošanas iniciatīvu.

Likumu, kas ļautu nedziedināmi slimiem cilvēkiem lūgt medicīnisku palīdzību nomirt, Jaunzēlandes parlaments galīgajā lasījumā atbalstīja 69 Jaunzēlandes parlamenta deputāti, bet pret to bija 51. Tādējādi parlamentā ir noslēgušās gadiem ilgās debates par šo jautājumu.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna publiski ir paudusi atbalstu eitanāzijas reformai un negribīgi balsoja par referenduma rīkošanu, jo tas esot vienīgais veids, kā panākt likuma pieņemšanu.

Referendums bija Jaunzēlandes Pirmās partijas prasība. Partija draudēja balsot pret likumprojektu, ja netiks dota iespēja par to savu viedokli paust arī pilsoņiem.

"Jaunzēlandieši mūs ievēlēja, bet viņi neievēlēja mūsu sirdsapziņas," norādīja Pirmās partijas deputāte Treisija Mārtina.

Likumprojekta virzītājs Deivids Seimūrs no Liberālās partijas pirms balsojuma pauda pārliecību par tā pieņemšanu.

"Mums ir bijuši strīdi. Nedomāju, ka kāds jebkad varētu teikt, ka parlaments pienācīgi neizvētīja šo likumprojektu," viņš teica, piebilstot, ka process parlamentā turpinās nepilnus divus gadus.

Balsojuma laikā pie parlamenta ēkas pulcējās eitanāzijas pretinieki, turot rokās plakātus ar uzrakstiem "Palīdziet mums dzīvot, nevis mirt" un "Eitanāzija nav risinājums".

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

Top raidījums: vai vajag legalizēt eitanāziju? Piedalies raidījuma tapšanā!16. Sep (2019)

Vai vajag legalizēt eitanāziju? Par to diskutēsim @RīgaTV 24 kārtējā raidījumā "Mana Balss"

Eitanāzija ir ar nolūku izraisīta otra cilvēka nāve ar mērķi atvieglot nenovēršamas un neatgriezeniskas viņa sāpes un ciešanas. Tā tiek pielietota, ja neārstējami slims cilvēks cieš neizturamas sāpes vai arī ir dziļā bezapziņā bez cerībām uz atlabšanu. Tā dod iespēju cilvēkam cieņpilni beigt savu dzīvi, nekļūstot par apgrūtinājumu sev un citiem. Aktīvā eitanāzija ietver nāvējošu substanču vai citu nāvējošu līdzekļu izmantošanu.

Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 17. septembrī, plkst. 18:45 (ierašanās no 18:30) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 22. septembrī, plkst. 20.00!

Diskutēs:
Pēteris Buks, iniciatīvas Autors
Krists Kalniņš, mācītājs
Ilmārs Dūrītis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs (A/P)
Roberts Fūrmanis, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, anesteziologs, reanimatologs
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons

Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS

Vai solis ceļā arī uz eitanāzijas apsvēršanu? - Saeimā rosinās diskusiju par iespēju smagi slimiem pacientiem krīzes brīdī atteikties no reanimācijas05. Sep (2019)

Saeimā tiks rosināta diskusija par iespēju Latvijā iedzīvotājiem ieviest atteikšanās iespējas no ārstēšanās īpaši smagu veselības problēmu gadījumā, atsaucoties uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides (A/P) teikto, raksta TVNET.

Šī ziņa tematiski sasaucas arī ar ManaBalss platformā virzīto iniciatīvu "Par labu nāvi ‒ eitanāzijas legalizēšana".

Preses konferencē A. Skride informēja, ka komisija rudens sesijā vēlas strādāt pie izmaiņām Pacientu tiesību likumā, ieviešot "pēdējās gribas" iespēju, proti, ļoti smagi slimi pacienti, kuriem nav cerību atveseļoties, elektroniskajā veselības sistēmā varētu norādīt, ka kritiskā brīdī, piemēram, sirdsdarbības apstāšanās brīdī, kad būtu jāveic reanimācija, viņi nevēlas saņemt šādu palīdzību.

Deputāts norādīja, ka pie šīs iniciatīvas jau strādā Veselības ministrija (VM) kopā ar Latvijas Ārstu biedrību (LĀB). Vaicāts, vai Saeimas deputāti šo pretrunīgo jautājumu atbalstīs, Skride pauda, ka viņš ir runājis ar kolēģiem koalīcijā - sākotnēji attieksme nereti esot noraidoša, bet, "izskaidrojot lietas būtību, kolēģi to atbalsta".

Skride uzsvēra, ka paralēli nepieciešams attīstīt paliatīvo aprūpi pacientiem, kuru izārstēšana vairs nav iespējama. Šajā jomā prioritāra esot sāpju un citu simptomu kontrole. Paliatīvā aprūpe nodrošina pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas - gan mājās, gan slimnīcā, ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve, liecina VM publicētā informācija.

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

Igaunietei atļauj eitanāziju25. Jan (2019)

Bijusī deju skolotāja un četru bērnu māmiņa Jane Paberita no Igaunijas Austrumviru apriņķa ir pirmā igauniete, kas saņēmusi oficiālu atļauju eitanāzijai, ziņo KasJauns.lv. Šī ziņa sasaucas arī ar ManaBalss platformā virzīto iniciatīvu.

Viņa sirgst ar neārstējamo Šarko slimību, kas apmēram trīs gadu laikā cilvēku pilnībā paralizē, viņu atstājot pie pilna apziņas, un beidzas ar nāvi. Slavenais britu zinātnieks Stīvens Hokings (1942-2018) ar Šarko slimību gan sadzīvoja 55 gadus, un šai laikā guva arī pasaules slavu, norāda portāls.

Igauniete ir saņēmusi atļauju labprātīgai pašnāvībai ar citu cilvēku (mediķu) palīdzību. Eitanāzija ir gadījumā, ja ārsts pacientam iešļircē nāvējošus medikamentus, bet pašnāvība ar mediķu palīdzību ir gadījumā, ja mediķis pacientam priekšā noliek nāvējošu medikamentu devu, kuru viņš izdzer. Tieši šo otro variantu arī izvēlējusies veikt Jane, vēsta Igaunijas televīzijas raidījums “Pealtnägija” (“Aculiecinieks”), kurš pēdējā gada laikā sekojis līdzi Janes dzīvei.

Sieviete būs pirmā eitanāzijas tūriste no Igaunijas, kura ieradīsies kādā klīnikā netālu no Cīrihes Šveicē, lai veiktu legālu pašnāvību. Šveice praktiski ir vienīgā valsts pasaulē, kur eiropieši var labprātīgi mediķu uzraudzībā aiziet no dzīves, lai izbēgtu nenovēršamai nāvei no neārstējamas slimības. Teorētiski šādi aiziet no dzīves pilsoņi no citām Eiropas Savienības valstīm var arī Beļģijā un Holandē, bet tur to neatbalsta un nepraktizē. Jane sirgst ar neārstējamu muskuļu slimību - Amiotrofā laterālā sklerozi jeb Šarko slimību, kas tā nodēvēta franču ārsta Žana Martina Šarko vārdā.

Tā ir strauji progresējoša, vienmēr letāla neiroloģiska slimība, kuras laikā novēro augšējo kustību neironu sairšanu. Tā rezultātā rodas neiromuskulāro signālu pārvades traucējumi - muskuļu kustība kļūst aizvien grūtāka, līdz iestājas pilnīga ķermeņa, tai skaitā arī runas un elpošanas, paralīze. Tikmēr cilvēka intelektuālās spējas slimības laikā ir pilnīgi saglabātas, tāpat kā uztveres, redzes, dzirdes, taustes, ožas orgānu darbība, un tas pēc Janes teiktā esot visbriesmīgākais – būt pilnīgi paralizēts pie skaidras apziņas.

Amiotrofā laterālā skleroze pieder pie retajām slimībām. ALS slimnieki izdzīvo vidēji 39 mēnešus, tikai 4% nodzīvo ilgāk par 10 gadiem. Tomēr slavenais fiziķis Stīvens Hokings ar šo slimību nodzīvoja 55 gadus pēc diagnozes noteikšanas, kas ir unikāls gadījums. Vidēji šo slimību konstatē divos gadījumos uz miljons iedzīvotāju. Janei šo slimību konstatēja pirms diviem gadiem, un tas nozīmē, ka viņas nāves stunda varētu iestāties aptuveni pēc gada.

Jane saka, ka nav drosmīga, bet viņu mierina doma, ka viņa nenomirs no šīs šausmīgās slimības. “Vienīgais, kas mani uztur pie dzīvības ir tas, ka man līdz galam nevajadzēs iet ar šo slimību, Ne mūsu sabiedrība, ne medicīna, ne sociālās sistēma nav gatava noņemties ar tādiem slimniekiem kā es,” saka nedziedināmi slimā sieviete un turpina: “Kad es pati par sevi vairs nespēšu parūpēties, tad būs manas dzīves robeža, cilvēka cienīga. Tas, kas man pašlaik visvairāk žēl ir tas, ka vasarā sāka pazust runas spējas. Atsevišķas skaņas un pati balss kļūst zemāka, monotona, klusa. Brīnumaini pie kā tik cilvēks nepierod! Protams, ir grūti, bet es tieku galā”.

Lai Austrumviru apriņķa iedzīvotāja varētu veikt legālu pašnāvībai viņai jāsavāc 10 000 eiro (tik maksā pati procedūra). Pusi sponsorē klīnika, jo runa ir par neārstējamu slimību, bet otra puse jāsavāc pašai Janai, kura teic, ka tas nebūs šķērslis, lai veiktu pašnāvību. Jau parakstīts līgums un tas notiks martā.

Pašlaik Jane dzīvo kopā ar 16 gadus veco meitu Marleēnu un iztiek no 430 eiro valsts pabalsta. Lai Autrumviru apriņķa iedzīvotāja varētu veikt legālu pašnāvībai viņai jāsavāc 10 000 eiro (tik maksā pati procedūra). Pusi sponsorē klīnika, bet otra puse jāsavāc pašai Janai, viņas radiem un draugiem. Sieviete teic, ka nauda nebūs šķērslis, lai veiktu pašnāvību – līgums ar Šveices klīniku jau ir noslēgts un liktenīgais lēmums realizēsies šā gada martā.

Tikmēr Latvijā jau teju divus gadus sabiedrības iniciatīvu portālā ManaBalss.lv vāc parakstus, lai pie mums legalizētu eitanāziju. Līdz publikācijas brīdim zem iniciatīvas “Par labu nāvi – eitanāzijas legalizēšana” savākti 3214 paraksti no nepieciešamajiem 10 000, lai to varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Toreiz – 2017. gada pavasarī ‒ veselības ministre Anda Čakša pauda, ka eitanāzija nebūtu jālegalizē. Viņasprāt, nedrīkst tik vienkārši lemt par dzīvību. Tā vietā ir jāuzlabo paliatīvā aprūpe nedziedināmi slimiem cilvēkiem.

Eitanāzijas legalizācijas jautājums Latvijā tika aktualizēts 2016. gadā, kad sabiedrība saziedoja visu nepieciešamo summu - 10 000 eiro, lai nedziedināmi ar rīkles vēzi slimais Viesturs Bundža piepildītu savu pēdējo vēlēšanos un varētu doties uz Šveici veikt eitanāziju. Tomēr viņš savu vēlēšanos neīstenoja un no dzīves aizgāja ātrāk – 2016. gada novembrī, Rīgā, Latvijas Onkoloģijas centrā, dienu pirms savas 47. dzimšanas dienas.

Avots: KasJauns.lv

AUTORS: MANA BALSS

Piedalies jaunā "Mana Balss" raidījuma "Par eitanāzijas legalizāciju Latvijā" uzņemšanā RīgaTV24 29. martā pl. 18:30!27. Mar (2018)

Diskusiju raidījuma "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkos kontroversiālo tēmu - vai Latvijā būtu jālegalizē eitanāzija? Šobrīd par to tiek vākti paraksti iniciatīvu platformā ManaBalss.lv, tomēr sabiedrībā, medicīnas nozarē un ekspertu starpā viedokļi par to dalās. Lai nodrošinātu vispusīgāku un informējošu diskusiju tiks aicināti dažādo iesaistīto pušu pārstāvji uz publiskām debatēm, kurās šis jautājums tiks aplūkots no dažādām pusēm, kā arī tiks spriests par šobrīdējo situāciju Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Diskusijas dalībnieki :
- Moderators Māris Zanders
- Iniciatīvas autors “Par labu nāvi – eitanāzijas legalizēšana” Pēteris Buks
- Juridisko zinātņu doktors, zvērināts advokāts Rihards Poļaks
- Rīgas Stradiņa universitātes docents Ivars Neiders
- Pēdējais dalībnieks vēl tiks izziņots

Nāc un piedalies diskusijā! Tiekamies jau šo ceturtdien, 18:30!

Vairāk informācijas - http://bit.ly/eitanazija

AUTORS: ZIņAS MB

Pirmie viedokļi no ekspertiem skeptiski - jāturpina audzēt atbalsts iniciatīvai!14. Mar (2017)

Kamēr Manabalss.lv kopā esam savākuši gandrīz 700 parakstus par eitanāzijas legalizēšanu Latvijā, nozares speciālisti uz šo iniciatīvu raugās skeptiski, uzsverot, ka slimiem cilvēkiem ir grūti kritiski izvērtēt situāciju, un būs grūti izsvērt, kurā brīdī cilvēks ir spējīgs lemt par eitanāziju, kā arī, kurš drīkstētu lemt viņa vietā.

Veselības ministre Anda Čakša atgādina, ka šis nav tikai medicīnas, bet arī juridisks un reliģisks jautājums, un tas nav likumdevēja dienas kārtībā. Tā vietā beidzot jārod nauda sāpju noņemšanai un paliatīvajai aprūpei, kas pagaidām pilnībā tiek nodrošināta tikai bērniem.

Savukārt Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka šis ir ļoti diskutabls jautājums. Viņa savā ārsta praksē ir saskārusies ar cilvēkiem, kuri ir ļoti slimi, bet vēlas nodzīvot līdz pēdējam.

„Kas būs tas soģis, kas izšķirs, ka viņš [slims cilvēks] ir lemtspējīgs šajā gadījumā?” raidījumā uzsvēra Kozlovska.
Tāpat viņa norādīja, ka eitanāzijas legalizēšanu viņa īsti nespētu savienot ar ārsta arodu. „Esmu mācīta palīdzēt cilvēkam līdz pēdējam,” sacīja ģimenes ārste.

Arī onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības „Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe Latvijas Radio norādīja, ka šis ir filozofisks un ētiskas dabas jautājums un viņa par eitanāzijas legalizēšanu nebalsotu.

Šobrīd liela uzmanība ir pievērsta paliatīvajai aprūpei un medicīnā attīstās daudzas iespējas mazināt ciešanas, uzsvēra „Dzīvības koka" pārstāve.

„Ja aprūpe ir kvalitatīva un attīstīta, tad nevajadzētu par to [eitanāziju] runāt,” sacīja Berķe.

Veselības ministre pirmdien apliecināja, ka jautājums par eitanāziju nav ne ministrijas, ne valdības dienaskārtībā. Paliatīvās aprūpes sakārtošana gan. Taču atkal viss atduras pret trūcīgo finansējumu, kas pagaidām ļauj palīdzēt tikai bērniem.

Ar mūsdienu medikamentiem sāpes iespējams noņemt. Jautājums – vai sāpes atpazītas un visas vajadzīgās zāles ir izrakstītas. Tāpat Latvijā trūkt mājas aprūpes dienestu, kuru darbinieki aprūpētu smagi slimos, pat ja šim pakalpojumam un zālēm nauda pietiktu.

Ja iniciatīva savāks nepieciešamos 10 000 parakstu un nonāks līdz Saeimai, tad jautājums, visticamāk, nonāks Sociālo un darba lietu komisijā. Komisija, izskatot jautājumu, diskutēs ar ģimenes ārstu biedrībām. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem būtu – kad cilvēks ir spējīgs lemt par eitanāziju, kad ir pie pilnas apziņas, vai arī to lemtu pilnvarotas personas un šajā gadījumā jautājumi būtu diezgan bīstami, „Pēcpusdienā” uzsvēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).

Šobrīd aktīva brīvprātīga eitanāzija ir atļauta Beļģijā, Luksemburgā un Nīderlandē. Savukārt ārsta asistēta pašnāvība ir legāla Šveicē un ASV štatos - Kalifornijā, Oregonā, Vašingtonā, Montanā un Vermontā, norāda iniciatīvas autori.

Eitanāzijas legalizēšana Latvijā kļuva aktuāla pērn, kad ar vēzi slimajam Viesturam Bundžam sabiedrība saziedoja nepieciešamos 10 000 eiro, lai viņš varētu doties uz Šveici un tur veikt eitanāziju. Tomēr viņš mūžībā aizgāja pirms pašas eitanāzijas.
Ziņas avots: lsm.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Omītes mokas mūža beigās liek Pēterim vākt parakstus par eitanāziju Latvijā..13. Mar (2017)

"Mūsdienu medicīna sniedz iespēju dārgi un ilgi nomirt. Īsti stāsti ir tie, kas nāk no paša pieredzes. Mana vecmāmiņa bija stalta, inteliģenta sieviete, veterinārārste, kura mīlēja zvērus un cilvēkus. Mūža nogalē viņa kļuva akla un nespēcīga, lēnām dzisa ārā. Bet tad asinsvadu problēmas kājās izraisīja gangrēnu. To pavadīja ārkārtīgas sāpes. Viņa teica: tas ir kā urbtu smadzenēs. Tika pieņemts nepareizs lēmums – amputēt vienu, pēc laiciņa otru kāju. Tā nebija vecmāmiņas izvēle, viņa bija jau padevusies.

Vecam cilvēkam neļāva vis mierīgi nomirt, bet mūža beigas padarīja par mocību virkni. Es turēju viņas roku, kamēr viņa agonijas krampjos izdzisa. Tādi brīži paliek atmiņā. Tā nav līdzjūtība, kas ļauj uz nāvi slimam cilvēkam mocīties. Un tā nav Dieva griba vai karmas policija, jo cietējs pats nevar pat padzerties un bez citu "palīdzības" noslāptu vai nomirtu badā, kas tomēr būtu ātrāk un mazāk mokoši, raksta Pēteris. Tāpēc viņš izveidojis parakstu vākšanu portālā Manabalss.lv.

Viņš skaidroja, ka eitanāzija ir ar nolūku izraisīta otra cilvēka nāve ar mērķi atvieglot nenovēršamas un neatgriezeniskas viņa sāpes un ciešanas un tā tiek pielietota, ja neārstējami slims cilvēks cieš neizturamas sāpes vai arī ir dziļā bezapziņā bez cerībām uz atlabšanu. Buks uzsvēra, ka eitanāzija dod iespēju cilvēkam cieņpilni beigt savu dzīvi, nekļūstot par apgrūtinājumu sev un citiem.

Buks zināja skaidrots, ka aktīvā eitanāzija ietver nāvējošu substanču vai citu nāvējošu līdzekļu izmantošanu un parasti tā ir kādas letālas injekcijas ievadīšana cilvēka organismā. Par eitanāziju netiek uzskatīta, bet līdzīga tai ir ārsta asistēta pašnāvība - ārsts pacientu apgādā ar nepieciešamajām zināšanām un / vai līdzekļiem pašnāvības veikšanai. Pats būtiskākais - eitanāzijai jābūt diagnostiski pamatotai un brīvprātīgai - pēc paša slimnieka lūguma vai viņa tuvinieku lūguma, ja slimnieks ir bez apziņas un bez cerībām to atgūt, piebilda Buks.

Iniciatīvas mērķis ir eitanāzijas legalizēšana Latvijā. Buks pauda, ka aktīva brīvprātīga eitanāzija ir atļauta tādās Eiropas valstīs kā Beļģija, Luksembruga un Nīderlande, savukārt ārsta asistēta pašnāvība ir legāla Šveicē un tādos ASV štatos kā Kalifornija, Oregona, Vašingtona, Montana un Vermonta. Iniciatīvas autora ieskatā aktīvās eitanāzijas un ārsta asistētas pašnāvības atļaušanas ieguvums būs iespēja neārstējami slimiem cilvēkiem brīvprātīgi pārtraukt savas ciešanas.

Eitanāzijas legalizācijas jautājums Latvijā no jauna kļuva aktuāls pirms gada, kad portāls Kasjauns.lv vēstīja par vēža nomocīto Viesturu Bundžu, un sabiedrība saziedoja visu nepieciešamo summu - 10 000 eiro -, lai nedziedināmi slimais Viesturs piepildītu savu pēdējo vēlēšanos un viņš varētu doties uz Šveici, kas pazīstama kā eitanāzijas tūrisma galamērķis. Turp viņš gan neaizbrauca, un novembra vidū viņš devās mūžībā tepat Latvijā.

Toreiz Veselības ministrija (VM) pauda, ka eitanāzijas legalizācija Latvijā nav ministrijas dienaskārtībā. Toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) sacīja, ka tā ir politiska izšķiršanās, un Latvija vēl nav gatava.

Kā vēstīja LNT raidījums "Top 10", mediķu vidū vienotas nostājas par to nav. Uzskatot, ka cilvēkam ir tiesības neciest mokas līdz pat savai nāvei, reanimatologs Pēteris Kļava iestājas par eitanāziju. Tikai, viņaprāt, šis jautājums ir jāizlemj profesionāļiem, nekādā ziņā ne sabiedrībai.

Onkoloģijas centra ārste psiholoģe Maija Kārkliņa savukārt iestājās pret eitanāziju. "Šobrīd noteikti nē, mēs neesam ne morāli, ne materiāli, ne juridiski uz to gatavi. Padomājiet paši - ja mēs tagad atļausim eitanāziju, ko tik mums neradīsies doma eitanizēt. Labāk fantāziju šajā jomā nedarbināt, es domāju," sprieda Kārkliņa. Viņa ir pārliecināta, ka mūsdienu medicīnā teju 100% sāpju var noņemt. Turklāt, viņasprāt, nedziedināmi slimo aprūpe Latvijā ir augstā līmenī, jautājums tikai, vai visiem pieejama.

Juriste, medicīnas tiesību eksperte, Latvijas Universitāte medicīnas fakultātes docente Solvita Olsena pauda viedokli, ka Latvijas situācija ir katastrofāla cilvēkiem, kuriem ir neārstējamas slimības un kuriem ir jācieš, jo paliatīvā aprūpe cilvēkiem nav pieejama, ja viņiem nav naudas. "To aprūpi, ko mums par valsts līdzekļiem piedāvā, es nevaru saukt par paliatīvo aprūpi. Ja mums ir jāstāv garā rindā un tad mums valsts apmaksā septiņas dienas," norādīja Olsena.

Eksperti pauda, ka Latvijā visi ir nolaiduši acis un aizspieduši ausis un problēmu izliekas neredzam, nedzirdam."

Informācijas avots: KasJauns.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE