Iniciatīva ir iesniegta Saeimā

Pārstāvis: Edmunds KancePublicēta: 11. Jun (2011)

PAR LATVIJAS MEŽU SAGLABĀŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
10'765
Jau parakstījuši 10'765

Apturēt masveidīgo meža izciršanu, nepieļaut mūsu dabas bagātību izlaupīšanu tagad un nākotnē.

Uz 10 gadiem aizliegt jebkādas (izņemot sanitārās) kailcirtes Latvijas mežos (gan valstij, gan pašvadībām piederošos, bet privātajos tad, ja to platība vienam īpašniekam pārsniedz 500ha vai arī meži veido vienlaidu zaļo masīvu ar valsts vai pašvaldību mežiem.Kopējo ciršanas apjomu valsts un pašvaldību mežos jāsamazina 4 reizes, par izeju pieņemot 2008.gada datus,.samazinājumu jāsaglabā vismaz 7 gadus - līdz krīzes atrisinājumam un ilgtspējīgas mežu politikas izstrādāšanai.Ap Rīgu jāveido jaunu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju - Pierīgas meži, kas apvienotu Ādažu mežus no Carnikavas pludmales un poligona Kadagā, Garkalnes mežus ar tajā jau esošo nelielo liegumu, Allažmuižas vēl neaizsargātos mežus un dabas liegumu Lielkangaru purvs.

Daba ir mūsu dārgums, ko viegli zaudēt, bet neiespējami atgūt.Krīze beigsies, bet rētas mūsu mežos paliks desmitgadēm, pat gadsimtiem ilgi.Mežs nav kokaudzētava, jaunaudzes iestādīšana pēc kailcirtes vēl nenozīmē pilnvērtīgu meža atjaunošanos.

Iniciatīvas jaunumi

Mežu izciršana aktualizējas aizvien vairākpirms 13 stundām

Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par mežu apsaimniekošanas politiku Latvijā. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Pret valdības plānu atļaut turpmāk cirst arī daudz jaunākus kokus, nekā līdz šim, otrdien, 5. jūlija rītā, Rīgā pie Ministru kabineta (MK) notiks protesta akcija.

Šī ziņa sasaucas ar iniciatīvu "Par Latvijas mežu saglabāšanu", kas pēc iesniegšanas Saeimā ir izskatīta un, atsaucoties uz to, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi arī informatīvo ziņojumu par mežu nozīmi Latvijā. Tas gan MK, gan Saeimas atbildīgajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir "pieņemts zināšanai" (skat. šeit 57. punktā). Proti, pati uzstādītā problēma un prasītais risinājums aizvien "karājas gaisā" bez noteiktas atbildes.

Protesta akcijas pieteicējs Jānis balodis saziņā ar ManaBalss.lv par akcijas iemeslu norāda, ka 21. jūnijā, pretēji vides organizāciju nostājai, valdība sasteigti grozīja koku ciršanas noteikumus. Tas nozīmē, ka turpmāk varēs cirst arī daudz jaunākus kokus.

"Šis lēmums nozīmē, ka Latvijā būs vēl vairāk kailciršu, apdraudētas putnu un dzīvnieku sugas, samazināsies bioloģiskā daudzveidība un nākamajām paaudzēm mantojumā atstāsim strauji rūkošas mežu teritorijas. Grozījumi tika pieņemti, ignorējot vides ekspertu ieteikumus un jautājumus daudzu gadu garumā. Lai paustu neapmierinātību un aicinātu valdību pievērsties ilgtspējīgai mežu politikai, aicinām pulcēties uz piketu pie pie Ministru kabineta otrdien, 5. jūlijā, plkst 9:00. Neļausim izcirst Latvijas mežus!" raksta J. Balodis.

Norādām, ka par šo tēmu izvērsti savā blogā ir izteicies arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs un iniciatīvas "Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā" autors Viesturs Ķerus. TV3 raidījums "900 sekundes" valdības lēmumam un V. Ķerus viedoklim ir veltījis sižetu.

V. Ķerus pirms diviem gadiem Saeimā iesniegtajā iniciatīvā aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, iekļaujot šo prasību Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr.936 "Dabas aizsardzības noteikumi mežu apsaimniekošanā". Iniciatīva Saeimā ir konceptuāli apstiprināta izskatīšanai, tomēr par atbildīgo noteiktajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tā vēl nav skatīta. (Skat. šeit 59. punktu.) Ir ļoti iespējams, ka tā paliks "mantojumā" nākamajai Saeimai.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvas turpmākā virzība aizvien ir nozares pamatnostādņu izstrādes stadijā21. Dec (2021)

Lai turpinātu izskatīt jautājumu par Latvijas mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, Saeimas atbildīgā komisija aizvien no Zemkopības ministrijas gaida nozares jauno pamatnostādņu izstrādi.

Mēģinot noskaidrot kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas mežu saglabāšanu" (57. punkts šeit) statusu, tā ManaBalss.lv noskaidroja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Tautsaimniecības komisija pašlaik ir sava veida izvēles priekšā – ko tālāk darīt ar Saeimas Prezidija komisijai nodoto Ministru kabineta un Zemkopības ministrijas informatīvo ziņojumu par mežu nozīmi Latvijā. Tas iniciatīvas virzīšanas gaitā tika izstrādāts pēc Saeimas MK dotā uzdevuma izvērtēt mežu jomu Latvijā, lai tālāk jau izstrādātu politikas plānošanas dokumentu.
 
Šai pašā procesā otrais Saeimas MK uzliktais darba uzdevums – starpministriju darba grupa un mežu apsaimniekošanas politikas plānošanas dokuments – ir ar tālu 2023. gada jūlija termiņu.

Lūgts komentēt iniciatīvas statusu un turpmākos soļus, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans (JKP) ManaBalss.lv raksta, ka "minētais jautājums būtu skatāms komisijā kopā ar kādu politikas plānošanas dokumentu. Šajā sakarā Zemkopības ministrija līdz šā gada beigām tika solījusi sagatavot meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2021.-2030. gadam, kurām būtu bijis jābūt jau uz 2021. gadu. To tad arī gaidām."

Kā pārliecinājāmies ministrijas mājaslapas attiecīgajā sadaļā, pagaidām tiešām tur aktuālu jaunumu nav, un acīmredzot meža un saistīto nozaru attīstības jauno pamatnostādņu izstrāde ir procesā.

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Melnā stārķa dzīves telpa Latvijā samazinās mežsaimnieciskās darbības rezultātā 11. Dec (2020)

Latvijas Televīzijā pirmizrādi ir piedzīvojusi filma "Melnā stārķa kungs" par vienu no joprojām maz izzinātām lielo putnu sugām Eiropā, raksta LSM.

Kā norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus, melnais stārķis ir mežu putns, kas Latvijas teritorijā, iespējams, dzīvoja krietni pirms cilvēku parādīšanās šajā vietā. Baltais stārķis te parādījās krietni vēlāk – kad sāka veidoties lauki.

Melnajiem stārķiem ir vajadzīgi lieli, veci koki, lai varētu uzbūvēt lielu ligzdu. Latvijā šobrīd ligzdo līdz 140 melno stārķu pāru, bet kopš 90. gadu sākuma to skaits ir samazinājies par trešo daļu.

Mežsaimnieciskās darbības rezultātā, mežiem kļūstot jaunākiem un fragmentētākiem, samazinās melnā stārķa dzīves telpa. Tāpat arī melnā stārķa ligzdošanas sekmes samazina mežistrāde un piesārņojums. "DDT, kas ir labi zināms pesticīds, bija populārs pagājušajā gadsimtā, bet, acīmredzot, tiek lietots joprojām. Melnā stārķa olās tas ir atklāts. Tāpat arī ir konstatēts dzīvsudrabs," LSM citē V. Ķerus.

Norādām, ka ar šo tēmu saistītas ManaBalss autoru iniciatīvas "Par Latvijas mežu saglabāšanu" un "Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā" pašlaik ir izskatīšanā Saeimā.

Saistībā ar pirmo septembra vidū Saeima atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu par uzdevuma došanu Ministru kabinetam izvērtējuma mežu jomā veikšanai un politikas plānošanas dokumenta sagatavošanai.

Tai pašā plenārsēdē Saeima apstiprināja arī dažus mēnešus vēlāk parlamentā saņemtā kolektīvā iesnieguma "Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā" nodošanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Filmu "Melnā stārķa kungs" var noskatīties šeit.

Avots: LSM

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

AUTORS: MANA BALSS

Mežu saglabāšanas iniciatīva turpina ceļu Saeimā30. Apr (2020)

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 29.aprīlī, nolēma atbalstīt kolektīvo iesniegumu “Par Latvijas mežu saglabāšanu” un sagatavot attiecīgu lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas sēdē, lasāms Saeimas mājaslapā.

Ar lēmuma projektu plānots uzdot Ministru kabinetam līdz šī gada beigām sagatavot ziņojumu Saeimai par mežu nozīmi Latvijā, tajā iekļaujot arī izvērtējumu par mežu nekoksnes resursiem.

Tāpat ar lēmuma projektu valdībai plānots uzdot vērtēt iespēju pārskatīt mežu ekosistēmu aizsardzības un apsaimniekošanas politiku, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt bioloģisko daudzveidību, klimata neitrālu apsaimniekošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī sabiedrības rekreatīvās un citas vajadzības.

Ar lēmuma projektu valdībai arī paredzēts uzdot izveidot starpministriju darba grupu, kura līdz 2023. gada 1. jūlijam, kad būs pabeigta biotopu izvērtēšana, izstrādātu mežu apsaimniekošanas politikas plānošanas dokumentu laika posmam līdz 2030.gadam.

Saeimā iesniegto kolektīvo iesniegumu parakstījuši 10 075 pilsoņi, un tajā iniciatīvas autori aicina parlamentu rast risinājumu, lai novērstu pārmērīgu Latvijas mežu izciršanu.

Iniciatīvas autori aicina apsvērt iespēju būtiski samazināt ciršanas apjomus, atsakoties no galvenās cirtes valsts un pašvaldību mežos, tādējādi ļaujot atjaunoties mežu bioloģiskajai daudzveidībai. Tāpat iniciatīvas autori rosina valsts mežos samazināt koksnes ieguves apjomus, kā arī pavasaros noteikt mežizstrādes miera periodu.
Lēmuma projekts vēl jāskata Saeimas sēdē.

Avots: Saeimas Preses dienests

AUTORS: MANA BALSS

Koku ciršanas noteikumu grozījumos ir būtiskas pretrunas20. Jan (2020)

Koku ciršanas noteikumu grozījumi tiek virzīti bez ietekmes uz vidi novērtējuma un uz ļoti ļodzīgas argumentācijas pamata, komentārā portālam Delfi raksta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Viņš argumentē, ka šīs pretrunas liek domāt, ka īstie iemesli noteikumu grozījumu virzīšanai anotācijā vispār nav minēti, bet anotācija rakstīta formāli, lai it kā viss prasītais tajā būtu. "Tagad jāskatās, vai lēmumu pieņēmēji būs gatavi norīt tiem izmesto āķi vai tomēr iedziļināsies jautājumā, par kuru lemj," raksta V. Ķerus.

Eksperts norāda, ka topošo likumdošanas grozījumu anotācijā par koku ciršanas noteikumu maiņu to ietekme uz valsts mežiem nav vērtēta vispār, un formulējumi par grozījumu ietekmi uz mežizstrādes intensitāti ir no sērijas "būs jau labi".

Pretrunīgi ir panākamo mērķu pamatā esošie aprēķini. Tā siltumnīcas efekta gāzu izmešu aprēķini balstās uz pieņēmumu par ciršanas apjomu pieaugumu par 21%, bet gūstamās peļņas aprēķins liek domāt par ciršanas apjomu pieaugumu par 33%.

Grozījumu anotācija arī neparedz būtisku veco mežu (vecāki par 60–70 gadiem) īpatsvara samazināšanos cērtamo koku caurmēra samazināšanas dēļ, vienlaikus paredzot jaunaudžu platību pieaugumu, ko V. Ķerus vērtē kā pretrunu. "Uz kā rēķina tad tā jaunaudžu platība palielināsies, ja noteikumu grozījumu kontekstā netiek runāts par meža ieaudzēšanu ārpus meža zemēm? Vai plānots jaunaudžu platību palielināt, cērtot 60 gadus nesasniegušus mežus?” raksta autors.

Tiek norādīts, ka anotācijā nav korekti dati par cirtes vecumu pārsniegušu audžu īpatsvaru. Par pāraugušu tiek minēta gandrīz viena trešdaļa mežu, lai gan Valsts meža dienesta dati liecina, ka šajos mežos, pat ieskaitot rezervātus, ciršanas vecumu pārsnieguši vien 23% mežu.

Attiecīgi V. Ķerus vērtē, ka no sagatavotajiem grozījumiem nav skaidrs ne tas, kā un vai augs ciršanas apjomi, ne tas, kas notiks ar vecajiem mežiem. Tāpēc nav iespējams arī jēdzīgs izvērtējums par grozījumu iespējamo ietekmi uz vidi.

Avots: Delfi

P.S. Aicini atbalstīt tematiski līdzīgo iniciatīvu "Par Latvijas mežu saglabāšanu"!

Ceturtdien, 23. janvārī, ir plānots to iesniegt Saeimā, un drošības dēļ, ka pēc pārbaudes iedzīvotāju reģistrā parakstu skaits tiešām būs pietiekams, būsim pateicīgi par papildus parakstiem!

AUTORS: MANA BALSS

Latvijas meži nav biešu lauks16. Jan (2020)

Tā notiekošo Latvijas mežos vēstulē Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam inteliģences grupas vārdā izsaka rakstniece Inese Zandere. Atklātā vēstule ir publicēta portālā Delfi.

Šī vēstule sasaucas ar ManaBalss autora iniciatīvu, kas tuvākajā laikā tiks iesniegta Saeimā. Lūdzam papildus parakstus, lai būtu drošība, ka pēc parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā tai ir nepieciešamais 10 000 balsu skaits!

Saeimas kārtības rullis nosaka, ka kolektīvos iesniegumus var parakstīt Latvijas pilsoņi vecumā no 16 gadiem. Cita starpā šī ir unikāla iespēja arī jauniešiem pirms pilngadības sasniegšanas aktīvi piedalīties rīcībpolitikas veidošanā! Pēc pārbaudēm iedzīvotāju reģistrā vienmēr gan kāda daļa parakstu atkrīt, jo iniciatīvas acīmredzot paraksta arī Latvijas nepilsoņi un pa kādam ārvalstniekam ar Latvijas internetbanku kontu.

Konkrētajā gadījumā jāņem arī vērā, ka iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāc jau kopš 2011. gada, un kādi no sākotnējiem tās parakstītājiem var būt jau viņsaulē.

"Mēs aicinām Latvijas likumdevējus un valdību nodrošināt to, lai Latvijas meži, jo īpaši "Latvijas valsts meži", tiktu apsaimniekoti saprātīgi, ievērojot visas sabiedrības intereses, kas neaprobežojas tikai ar peļņas gūšanu," vēstulē raksta inteliģences pārstāvji.

"Latvijas mežs nav tikai koksnes kubikmetri, tikai biešu lauks, ko rudenī novākt un pavasarī sēt no jauna. Meža nozīme ir daudz lielāka – tas ir dzīves telpa ne tikai augiem un dzīvniekiem, bet arī mums – Latvijas iedzīvotājiem. Mežs vienmēr ir bijis daļa no Latvijas ainavas, kas veido mūsu dzīvesveidu, kultūru un identitāti. Tas ir mūsu – Latvijas – mežs. Tas nav ne Amazones, ne Krievijas, ne Somijas mežs. Mēs varam smelties mežu apsaimniekošanas pieredzi no citiem, kā darām to dažādās jomās, taču nedrīkstam zaudēt Latvijas mežu unikalitāti, nozīmi dabā un saistību ar Latvijas cilvēku."

Vēstules kopija ir nosūtīta arī Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tās pilnu tekstu lasiet portālā Delfi.

Avots: Delfi

AUTORS: MANA BALSS

Autors lūdz papildus parakstus pirms iesniegšanas Saeimā13. Jan (2020)

Viena no vissenāk atbalstu vākušajām iniciatīvām ir praktiski gatava iesniegšanai Saeimā.

Pēc pārbaudes iedzīvotāju reģistrā parakstu atbilstībai Saeimas kārtības ruļļa prasībām, kas nosaka, ka kolektīvo iesniegumu var parakstīt tikai Latvijas pilsoņi vecumā virs 16 gadiem, vienmēr daļa parakstu atbrist. Tāpēc, pirms iesniegt šo kolektīvo iesniegumu Saeimā, iniciatīvas autors lūdz vēl papildus parakstus drošībai, ka likuma noteiktais atbalsta slieksnis būs sasniegts.

Saziņā ar ManaBalss autors atzīst, ka kopš 2011. gada, kad iniciatīva tika rakstīta, daudz kas ir mainījies, "tomēr būtība paliek – mežus cērt daudz un pārāk daudz, notiek arī atmežošanas cirtes derīgo izrakteņu ieguvei, samazinās dabisko mežu biotopu platības. Es apzinos, ka šo gadu laikā daudz kas mainījies gan faktiski, gan juridiski, tomēr meži manā skatījumā kļuvuši vēl apdraudētāki – notiek atmežošanas ceļu paplašināšanai, tiek diskutēts par atmežošanām ražotnēm, turklāt arī ciršanas apjomi nemazinās, un notiek arī diskusija par galvenās cirtes caurmēra mazināšanu."

AUTORS: MANA BALSS

Mežu jautājums nav aizmirsts!23. Nov (2012)

Par mežu saglabāšanas problēmām 2012.gada 29.oktobrī esmu nosūtījis vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovska kungam ar lūgumu samazināt ciršanas apjomus valsts mežos kā arī rosināt diskusiju par bezkailciršu mežsaimniecības attīstības veicināsanu, nodrošinot efektīvāku meža bioloģiskās un sociālās vērtības saglabāšanu!

AUTORS: EDMUNDS KANCE

2.Dabas sakopšanas talka Lielajos Kangaros 2012.g. 8.septembrī31. Aug (2012)

Aicinu uz talku Lielajos Kangaros 8.septembrī 9:30 pie Kangaru ezera Ropažu nov, P4 ceļa malā. Bezmaksas autobuss no Rīgas, Okupācijas muzeja plkst 8:30Turpināsim 21.aprīlī iesākto.Ikviens aicināts!!! Pieteikumi: Edmunds Kance mob. 26404751 [email protected] esmu rīkotājs, Vides Aizsardzības kluba biedrs

AUTORS: EDMUNDS KANCE

Lielā Talka Lielajos Kangaros 21.aprīlī 9:00-15:0015. Apr (2012)

Lielā Talka Lielajos Kangaros 21.aprīlī 9:00-15:00 tikko Atgādinu: Ikviens tiek aicināts pied.alīties Lielajā Talkā Lielajos Kangaros 21.aprīlī 9:00-15:00 P4 ceļa Rīga-Ergļi 39.km stāvlaukumā pie Kangaru ezera - tiks sakopts ezera krasts, mežs, taka uz Burlakkalniņu Talku rīko: Edmunds Kance mob. 26404751 Cimdi un maisi būs! IKVIENS AICINĀTS!

AUTORS: EDMUNDS KANCE

Par Kangariem - dabas liegumu ar kalniem, mežiem un purvu07. Feb (2012)

Es - šīs iniciatīvas autors- esmu izveidojis jaunu iniciatīvu - Nosargāsim Lielos Kangarus - lai nepieļautu ceļa asfaltēšanu un Kangaru kalnu daļēju norakšanu!Parakstiet arī to : http://manabalss.lv/i/55 Arī Kangaros ir mežs un purvs - mūsu dabas pamatvērtības!

AUTORS: EDMUNDS KANCE

Kangaru kalni un purvs briesmās!!!29. Jan (2012)

Uzmanību! Valdība grib daļēji norakt Kangaru kalnu grēdu Ropažu novadā, lai izbūvētu ceļu Rīga Ērgļi ar asfaltu - tad tiks izpostīts Kangaru Dabas liegums!!!Nepieļausim to!Sekosim informācijai Vides Aizsardzības kluba lapā http://www.vak.lv un citur - protestēsim!

AUTORS: EDMUNDS KANCE

Glābsim Latviju!!!28. Jan (2012)

Diemžēl tiek plānota koku ciršana arī Lielo Kangaru purvā - plānots taisnot un asfaltēt ceļu Rīga-Ērgļi cauri Kangaru dabas liegumam, iznīcinot unikālu Eiropas nozīmes biotopu...Sekojiet līdzi - informācija sekos...Nepadosimies - pretosimies, cīnīsimies par mūsu Latvijas Dabu kā vien mākam. Ikviens koks, ikviens meža zemes vai cita dabiska biotopa kvadrātmetrs ir asiņu cenā - NEPADOSIMIES!!!

AUTORS: EDMUNDS KANCE

Sekojam jaunumiem - sabiedriskām apspriešanām pašvaldību mājaslapās!08. Dec (2011)

Aicinu parakstīties visus, kam rūp Latvijas mežu un neskartās dabas saglabāšana. Par iniciatīvas detaļām var diskutēt, nekas no faktiem un skaitļiem nav negrozāms, bet negrozāma ir ideja PAR LATVIJAS MEŽU BIOLOĢISKĀS VĒRTĪBAS KVALITATĪVU UN KVANTITATĪVU SAGLABĀŠANU!!!

AUTORS: EDMUNDS KANCE

PAR MŪSU LATVIJAS DABU29. Nov (2011)

Nepiedosim mežu izcirtējiem!10000 parakstu gan vēl nav savākti, tomēr arī virs 2500 liecina par problēmas aktualitāti!!!

AUTORS: EDMUNDS KANCE

PAR MŪSU LATVIJAS DABU29. Nov (2011)

Nepiedosim mežu izcirtējiem!10000 parakstu gan vēl nav savākti, tomēr arī virs 2500 liecina par problēmas aktualitāti!!!

AUTORS: EDMUNDS KANCE

AKCIJA TURPINĀS!17. Aug (2011)

Nepadosimies!Cīņa nav beigusies - parakstieties, nebaidieties cīnīties par patiesību!

AUTORS: EDMUNDS KANCE

Edmunds Kance27. Jul (2011)

Cīņa turpinās. Pacentīsimies savākt tos 10000 parakstus - tālāk es personīgi esmu gatavs organizēt akcijas, lai jaunā Saeima reaģētu!

AUTORS: EDMUNDS KANCE

Nepadosimies12. Jul (2011)

Iesim līdz galam! Neapstāsimies. Visi, kas to vēl nav darījuši - parakstieties zemāk esošā laukā PAR LATVIJAS MEŽIEM - MŪSU NĀKOTNI!

AUTORS: EDMUNDS KANCE

AKCIJA TURPINĀS! BŪSIM VIENOTI PAR LATVIJAS MEŽIEM!23. Jun (2011)

Būsim aktīvi, nepadosimies. DABA - MŪSU NĀKOTNE, TĀPĒC PASTEIGSIMIES TO GLĀBT NO IZNĪCĪBAS! Parakstīties var arī svētkos visu diennakti!

AUTORS: EDMUNDS KANCE