Ja Jūs šo ziņu saņemat vairākkārt, tad tāpēc, ka esat parakstījis/-usi vairākas iniciatīvas, kuras apskata Latvijas Universitātes doktorantūrā veiktais pētījums. Pētījuma veicēji būs pateicīgi, ja it kā to pašu aptauju aizpildīsit par katru konkrēto iniciatīvu. Jo motīvi, Jūsu vērtējums un nianses par katru gadījumu var atšķirties. Paldies par atsaucību! Paldies Jums, ja jau aizpildījāt Latvijas Universitātes doktorantūras ietvarā notiekošā pētījuma anketu! Ja to vēl nepaguvāt, būsim pateicīgi, ja to izdarīsit šeit! Tas Jums prasīs apmēram desmit minūtes. Anketa palīdzēs īstenot pētījumu "Digitālā pilsoniskā līdzdalība polarizējošos jautājumos: Latvijas gadījuma izpēte". Tā mērķis ir nodrošināt vispusīgu un ticamu digitālās pilsoniskās līdzdalības izvērtējumu sabiedrību polarizējošos jautājumos Latvijai iezīmīgajā kolektīvo iesniegumu sistēmā. Šīs anonīmās anketas respondentu atbildes tiks apkopotas, lai noteiktu un analizētu iesaistīto balsotāju pašnovērtējumu par digitālās līdzdalības veidiem, to iezīmēm un to specifiskajām lomām diskusijās un lēmumu pieņemšanā par sabiedrību polarizējošiem jautājumiem. Mēs ceram, ka šī anketa cita starpā Jums dos iespēju tikt papildus uzklausītam/-ai Jums acīmredzami aktuālos un paredzami arī emocionāli sarežģītos, polarizējošos jautājumos. Paredzamais ieguvums sabiedrībai kopumā no šā pētījuma būs datos balstīta analīze par digitālās pilsoniskās līdzdalības lomu un pienesumu polarizējošu jautājumu izdiskutēšanā līdz konkrētiem politiskajiem lēmumiem. Tā būs vērā ņemama akadēmiskā novitāte šai globāli aizvien nozīmīgākajā jomā – pētniecībā par sabiedrības polarizēšanos un šādas polarizēšanās mazināšanu. Ikviena atgriešanās pie polarizējošiem un emocionāli uzlādētiem jautājumiem ir ar psiholoģiska diskomfortu risku. Arī šīs anketas aizpildīšana Jums tāda var būt. Mēs tomēr paļaujamies, ka Jums dotā iespēja izteikties un tikt uzklausītam/-ai šai anketā ir labāka par pretējo ‒ ja šādas iespējas nebūtu. Piedalīšanās pētījumā ir brīvprātīga. Jums ir tiesības atteikties aizpildīt anketu, un Jūsu atteikšanās neradīs nekādas nevēlamas sekas. Anketa ir anonīma. Jūs nebūs iespējams identificēt pēc anketā sniegtās informācijas, un dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā vienīgi pētījuma mērķa sasniegšanai. Tātad ‒ aizpildāmā anketa ir pieejama šeit. Pētījums ir apstiprināts Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu ētikas komitejā. Ja Jums rodas jautājumi par šo pētījumu, varat vērsties pie pētījuma veicēja: [email protected].
Laipns lūgums aizpildīt anketu – ja gadījumā vēl nepaguvāt02. Feb
Pārstāvis: Egils ĶergalvisPublicēta: 02. Jun (2024)PAR SABIEDRISKO MEDIJU SATURU TIKAI LATVIEŠU VALODĀ UN TĀ TULKOJUMIEM MINORITĀŠU VALODĀS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Sabiedriskajos medijos visai sabiedrībai ir jāsniedz vienots, objektīvs, viegli uztverams informatīvais saturs. Tomēr informatīvais saturs, tai skaitā ziņas un to pasniegšanas veids, dažādās valodās runājošajiem ir atšķirīgs. Viena valoda ir fundamentāls vienotas sabiedrības pamats. Turpretī tās nezināšana veido sašķeltību. Līdz ar to veidojas loks – citā valodā patērētais saturs veido sašķeltību, sašķeltība veicina citāda satura patēriņu. To ir nepieciešams pārtraukt. Nosacīta kulminācija atšķirīga satura veidošanai gandrīz tika sasniegta 2024. gada maijā, plānojot organizēt (faktiski veidot saturu) Eiroparlamenta priekšvēlēšanu debates svešvalodā. Lai gan minētās debates ir atceltas, problemātika saglabājas – Latvijā trūkst valstiski veidota, vienota, plaši un viegli pieejama, mērķēta informatīvā satura minoritātēm. Lielākajai daļai latviski runājošās sabiedrības daļas nav ne mazāko šaubu par valsts attīstības virzienu, ārpolitikas kursu, piemēram, atbalsta nepieciešamību Ukrainai. Tai pat laikā – tiem, kuru vidē īpaši viegli izplatās dezinformācija, šādas informācijas trūkst. Tādēļ, iespējams, tieši minoritātes ir mūsu sabiedrības informatīvi ievainojamākā daļa. Tā kā informatīvās telpas veidošanai minoritāšu valodā tiek novirzīti valsts budžeta līdzekļi, tad to mērķim jābūt tādam, lai visi tā rezultātā izlietotie līdzekļi vestu pie vienota mērķa – Latvijas, latviešu valodas un Latvijas tautas integrācija vienota valstiska virziena nolūkā. Praksē atšķirīga satura veidošana latviešu un mazākumtautības/-u auditorijām rezultējas atšķirīgā informatīvajā telpā. Pēc 33 neatkarības gadiem novērojumi un faktiskā situācija ar mazākumtautību valodu izplatību un informatīvās telpas sašķeltību liecina, ka SEPLP likuma 3. panta septītā daļa nav pietiekami efektīva mērķa sasniegšanai.
Tāpēc šīs iniciatīvas parakstītāju ieskatā SEPLP likuma 3. panta septītā daļa (tās īstenošana praksē) neatbilst SEPLP likuma stratēģiskajam mērķim, Valsts valodas likuma mērķim un Latvijas esošā attīstības virziena veicināšanai. Līdz ar to rosinām veikt grozījumus SEPLP likuma 3. panta septītajā daļā, izsakot to šādi: Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi tulko raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās no latviešu valodā veidotā oriģinālsatura, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem. Veiktie tulkojumi ir brīvi pieejami, viegli sasniedzami un plaši izplatīti dažādās mazākumtautību valodās ar interaktīvu subtitru palīdzību līdztekus oriģinālsaturam.
Grozījumu anotācijā būtu jānosaka, ka, nodrošinot latviešu valodā veidotā satura tulkošanu minoritāšu valodās, tas nodrošinās objektīvu, vienotu informāciju un palīdzēs sasniegt likuma mērķi ‒ sabiedrības iekļaušanu un informēšanu, tai pat laikā veicinot latviešu valodas apguvi. Attiecīgi nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus šāda satura veidošanai un izplatīšanai. Iespējams, anotācijā būtu arī norādāms, ka nepieciešams attīstīt mediju platformu, piemēram, minoritates.lsm, un tajā publicēt latviešu valodas oriģinālsaturu ar automātiskās transkripcijas iespējām, kā arī tulkotu biežāk sastopamajās minoritāšu valodās ar interaktīvu subtitru palīdzību (video, tekstuāla informācija). Kā piemēru veiksmīgai integrācijas politikai ar valstiski veidotu informatīvo vidi var minēt Lietuvas Nacionālās radio un televīzijas interneta vietni, kurā tulkotas ziņas pārskatāmi pieejamas arī angļu, poļu, ukraiņu un krievu valodās: https://www.lrt.lt/en/news-in-english Kā piemērs minams somu YLE (nacionālā ziņu kompānija), kura piedāvā interaktīvi tulkotu saturu dažādās minoritāšu valodās: https://yle.fi/aihe/artikkeli/2020/09/28/the-new-yle-kielikoulu-yle-sprakskolan-service-helps-you-learn-finnish-and Attiecībā uz potenciālo grozījumu ietekmi uz valsts budžetu paredzams, ka, ņemot vērā mākslīgā intelekta (mašīntulkošanas, automātiskās transkripcijas) pieejamību, šis risinājums nav resursu ietilpīgs.
Pievienots dokuments
Iniciativa_Par_latviski_veidotu_saturu_010624.pdf (atvērt)
Iniciatīvas jaunumi
Ja gadījumā Jūs šo ziņu saņemat vairākkārt, tad tāpēc, ka esat parakstījis/-usi vairākas iniciatīvas, kuras apskata Latvijas Universitātes doktorantūrā veiktais pētījums. Pētījuma veicēji būs pateicīgi, ja it kā to pašu aptauju aizpildīsit par katru konkrēto iniciatīvu. Jo motīvi, Jūsu vērtējums un nianses par katru gadījumu var atšķirties. Paldies par atsaucību! Aicinām aizpildīt anketu par Jūsu parakstīto iniciatīvu, lai palīdzētu Latvijas Universitātes doktorantūras studiju ietvarā notiekošam pētījumam! Tas Jums prasīs apmēram desmit minūtes. Pētījumu nosaukums ir "Digitālā pilsoniskā līdzdalība polarizējošos jautājumos: Latvijas gadījuma izpēte". Tā mērķis ir nodrošināt vispusīgu un ticamu digitālās pilsoniskās līdzdalības izvērtējumu sabiedrību polarizējošos jautājumos Latvijai iezīmīgajā kolektīvo iesniegumu sistēmā. Šīs anonīmās anketas respondentu atbildes tiks apkopotas, lai noteiktu un analizētu iesaistīto balsotāju pašnovērtējumu par digitālās līdzdalības veidiem, to iezīmēm un to specifiskajām lomām diskusijās un lēmumu pieņemšanā par sabiedrību polarizējošiem jautājumiem. Mēs ceram, ka šī anketa cita starpā Jums dos iespēju tikt papildus uzklausītam/-ai Jums acīmredzami aktuālos un paredzami arī emocionāli sarežģītos, polarizējošos jautājumos. Paredzamais ieguvums sabiedrībai kopumā no šā pētījuma būs datos balstīta analīze par digitālās pilsoniskās līdzdalības lomu un pienesumu polarizējošu jautājumu izdiskutēšanā līdz konkrētiem politiskajiem lēmumiem. Tā būs vērā ņemama akadēmiskā novitāte šai globāli aizvien nozīmīgākajā jomā – pētniecībā par sabiedrības polarizēšanos un šādas polarizēšanās mazināšanu. Ikviena atgriešanās pie polarizējošiem un emocionāli uzlādētiem jautājumiem ir ar psiholoģiska diskomfortu risku. Arī šīs anketas aizpildīšana Jums tāda var būt. Mēs tomēr paļaujamies, ka Jums dotā iespēja izteikties un tikt uzklausītam/-ai šai anketā ir labāka par pretējo ‒ ja šādas iespējas nebūtu. Piedalīšanās pētījumā ir brīvprātīga. Jums ir tiesības atteikties aizpildīt anketu, un Jūsu atteikšanās neradīs nekādas nevēlamas sekas. Anketa ir anonīma. Jūs nebūs iespējams identificēt pēc anketā sniegtās informācijas, un dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā vienīgi pētījuma mērķa sasniegšanai. Aizpildāmā anketa ir pieejama šeit . Pētījums ir apstiprināts Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu ētikas komitejā. Ja Jums rodas jautājumi par šo pētījumu, varat vērsties pie pētījuma veicēja: [email protected].
Piedalieties aptaujā par Jūsu parakstīto iniciatīvu!25. Jan
English
Latviski
