Pārstāvis: Egils ĶergalvisPublicēta: pirms 21 dienām

PAR SABIEDRISKO MEDIJU SATURU TIKAI LATVIEŠU VALODĀ UN TĀ TULKOJUMIEM MINORITĀŠU VALODĀS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
165
Jau parakstījuši 165
9'835

Sabiedriskajos medijos visai sabiedrībai ir jāsniedz vienots, objektīvs, viegli uztverams informatīvais saturs. Tomēr informatīvais saturs, tai skaitā ziņas un to pasniegšanas veids, dažādās valodās runājošajiem ir atšķirīgs. Viena valoda ir fundamentāls vienotas sabiedrības pamats. Turpretī tās nezināšana veido sašķeltību. Līdz ar to veidojas loks – citā valodā patērētais saturs veido sašķeltību, sašķeltība veicina citāda satura patēriņu. To ir nepieciešams pārtraukt. Nosacīta kulminācija atšķirīga satura veidošanai gandrīz tika sasniegta 2024. gada maijā, plānojot organizēt (faktiski veidot saturu) Eiroparlamenta priekšvēlēšanu debates svešvalodā. Lai gan minētās debates ir atceltas, problemātika saglabājas – Latvijā trūkst valstiski veidota, vienota, plaši un viegli pieejama, mērķēta informatīvā satura minoritātēm. Lielākajai daļai latviski runājošās sabiedrības daļas nav ne mazāko šaubu par valsts attīstības virzienu, ārpolitikas kursu, piemēram, atbalsta nepieciešamību Ukrainai. Tai pat laikā – tiem, kuru vidē īpaši viegli izplatās dezinformācija, šādas informācijas trūkst. Tādēļ, iespējams, tieši minoritātes ir mūsu sabiedrības informatīvi ievainojamākā daļa. Tā kā informatīvās telpas veidošanai minoritāšu valodā tiek novirzīti valsts budžeta līdzekļi, tad to mērķim jābūt tādam, lai visi tā rezultātā izlietotie līdzekļi vestu pie vienota mērķa – Latvijas, latviešu valodas un Latvijas tautas integrācija vienota valstiska virziena nolūkā. Praksē atšķirīga satura veidošana latviešu un mazākumtautības/-u auditorijām rezultējas atšķirīgā informatīvajā telpā. Pēc 33 neatkarības gadiem novērojumi un faktiskā situācija ar mazākumtautību valodu izplatību un informatīvās telpas sašķeltību liecina, ka SEPLP likuma 3. panta septītā daļa nav pietiekami efektīva mērķa sasniegšanai.

Tāpēc šīs iniciatīvas parakstītāju ieskatā SEPLP likuma 3. panta septītā daļa (tās īstenošana praksē) neatbilst SEPLP likuma stratēģiskajam mērķim, Valsts valodas likuma mērķim un Latvijas esošā attīstības virziena veicināšanai. Līdz ar to rosinām veikt grozījumus SEPLP likuma 3. panta septītajā daļā, izsakot to šādi: Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi tulko raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās no latviešu valodā veidotā oriģinālsatura, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem. Veiktie tulkojumi ir brīvi pieejami, viegli sasniedzami un plaši izplatīti dažādās mazākumtautību valodās ar interaktīvu subtitru palīdzību līdztekus oriģinālsaturam.

Grozījumu anotācijā būtu jānosaka, ka, nodrošinot latviešu valodā veidotā satura tulkošanu minoritāšu valodās, tas nodrošinās objektīvu, vienotu informāciju un palīdzēs sasniegt likuma mērķi ‒ sabiedrības iekļaušanu un informēšanu, tai pat laikā veicinot latviešu valodas apguvi. Attiecīgi nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus šāda satura veidošanai un izplatīšanai. Iespējams, anotācijā būtu arī norādāms, ka nepieciešams attīstīt mediju platformu, piemēram, minoritates.lsm, un tajā publicēt latviešu valodas oriģinālsaturu ar automātiskās transkripcijas iespējām, kā arī tulkotu biežāk sastopamajās minoritāšu valodās ar interaktīvu subtitru palīdzību (video, tekstuāla informācija). Kā piemēru veiksmīgai integrācijas politikai ar valstiski veidotu informatīvo vidi var minēt Lietuvas Nacionālās radio un televīzijas interneta vietni, kurā tulkotas ziņas pārskatāmi pieejamas arī angļu, poļu, ukraiņu un krievu valodās: https://www.lrt.lt/en/news-in-english Kā piemērs minams somu YLE (nacionālā ziņu kompānija), kura piedāvā interaktīvi tulkotu saturu dažādās minoritāšu valodās: https://yle.fi/aihe/artikkeli/2020/09/28/the-new-yle-kielikoulu-yle-sprakskolan-service-helps-you-learn-finnish-and Attiecībā uz potenciālo grozījumu ietekmi uz valsts budžetu paredzams, ka, ņemot vērā mākslīgā intelekta (mašīntulkošanas, automātiskās transkripcijas) pieejamību, šis risinājums nav resursu ietilpīgs.

Pievienots dokuments

Iniciativa_Par_latviski_veidotu_saturu_010624.pdf (atvērt)