Iniciatīva ir iesniegta Saeimā

Pārstāvis: Jānis VintersPublicēta: 21. Oct (2020)

PAR LŪŠU MEDĪBU AIZLIEGUMU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
12'128
Jau parakstījuši 12'128

Arī Latvijā ir jāaizliedz Eiropas Savienībā un visā pasaulē aizsargājamu dzīvnieku - lūšu - medības.

Tāpēc ir jāmaina likumdošana, lai lūšu medības Latvijas teritorijā aizliegtu.

Sabiedrība no tā iegūs daudz veselākus mežus (jo lūši medī dzīvniekus, kas posta mežus) un sabalansētākus biotopus. Latvijā būs vairāk aizsargājamo dzīvnieku. Latvija kļūs salīdzinoši vēl ekoloģiskāka. Latvijā varēs vēl sekmīgāk organizēt bioloģisko tūrismu.

Iniciatīvas jaunumi

Lūšu medību aizlieguma prasība tomēr virzās Saeimā14. May

Iepriekš Saeimā iesniegto iniciatīvu par lūšu medību aizliegšanu vēl nenodeva izvērtēšanai atbildīgajai komisijai deputāta Andra Kazinovska (JKP) iebildumu dēļ.

Tomēr ceturtdien, 13. maijā, attālinātajā ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru nolēma šo kolektīvo iesniegumu nodot tālāk Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai, raksta LSM. Par nobalsoja 79 deputāti; pret bija divi parlamentārieši.

Pēc iniciatīvas parakstu analīzes iedzīvotāju reģistrā zem tās figurē 11'376 Latvijas pilsoņu paraksti. Iesnieguma prasība ir Latvijā aizliegt lūšu medības.

Jānorāda, ka marta vidū iesniegtā iniciatīva bija ar 11'583 parakstiem. Proti, 207 paraksti jeb ap 1,8% pēc analīzes iedzīvotāju reģistrā tika atsijāti, jo Saeimas kārtības rullis par leģitīmiem kolektīvajiem iesniegumiem nosaka tikai Latvijas pilsoņu parakstus no 16 gadu vecuma.

No atsijātajiem parakstiem lielākais vairums paredzami ir Latvijas nepilsoņu nodotie paraksti, un tie parasti ir ap 2% no likumā noteiktajiem 10'000. Šis ir iemesls, kāpēc ManaBalss komanda vienmēr lūdz drošībai savākt vismaz 300 parakstus virs formāli vajadzīgajiem desmit tūkstošiem.

ManaBalss komandas vērtējumā šie atsijātie paraksti nekādā ziņā nav "zuduši". Pirmām kārtām tie ir signāls politiķiem un ierēdņiem, ka Latvijas nepilsoņi kā sabiedrības grupa vēlas aktīvi un konstruktīvi līdzdalīties valsts un pašvaldību kopējās dzīves veidošanā. Jādomā, ka to bezgalīgi neņemt vērā nevarēs, un nepilsoņu līdzdalības tiesības kolektīvajos iesniegumos pašvaldībām ir viena no iniciatīvas "Atveram pašvaldības!" prasībām.

Otrām kārtām šis ir vēl viens arguments pašiem nepilsoņiem, kāpēc ir vērts beidzot naturalizēties un saņemt Latvijas pilsonību. Jo līdz ar pilsonību pavērtos iespēja arī šādai – ļoti praktiskai un tiešai – demokrātiskai līdzdalībai.

Katru gadu no kolektīvajiem iesniegumiem, kad pēc Saeimas Prezidija lūguma tie tiek analizēti iedzīvotāju reģistrā, tiek atsijāti vairāki simti parakstu. Visai droši var spriest, ka to lielākais vairums ir no Latvijas nepilsoņiem. Tas savukārt norāda, ka ļoti daudzi nepilsoņi ir gatavi un grib konstruktīvi iesaistīties valsts un pašvaldību dzīves jautājumu rosināšanā un risināšanā.

Bet, runājot jau par konkrētās iniciatīvas prasību un ar to saistītajām diskusijām Saeimā, LSM norāda, ka A. Kazinovska vērtējumā šī iniciatīva ir saistīta ar emocijām. Tāpat deputāts pauda, ka lūšiem Latvijā patlaban ir labākais populācijas stāvoklis. Viņš sacīja, ka "faktiski Latvijā lūsim nav neviena ienaidnieka", un lūšu medības nodrošina stabilu sugas populāciju, vienlaikus mednieki veic lūšu populācijas monitoringu.

Ceturtdienas debatēs pie frakcijām nepiederīgā parlamentāriete Ļubova Švecova norādīja, ka "Saeimā ir parādījies ļoti stiprs un spēcīgs mednieku lobijs. Acīmredzot mednieki ir bijuši veiklāki par dabas aizstāvjiem. (..) Ja mēs runājam par to, ka savvaļā pieaug pārnadžu populācija un mums vēl ir nepieciešamas lūšu medības, tad es nesaskatu loģiku. Vienīgais iemesls, kādēļ pieaug pārnadžu populācija ir tādēļ, ka tiem dabā nav ienaidnieku."

Iniciatīvas autors Jānis Vinters iepriekš norādīja, nav neviena argumenta, kāpēc Latvijā lūši būtu jāmedī.

"Šogad nomedīti 80 lūši. Tas dod labumu tikai simtajai procenta daļai no Latvijas iedzīvotājiem. Tas arī ir neprāts. Aristokrātiem (..) ļausim nogalināt izmirstošus dzīvniekus, kas nevienam neuzbrūk. Lai tikai 0,01% būtu izklaide," pauda Vinters.

Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīva aizliedz medīt šo Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu, paredzot tikai atsevišķus izņēmuma gadījumus, tostarp, ja Latvija spēj pierādīt, ka dzīvnieku skaits ir pietiekams un nesamazinās. Mednieku organizāciju pārstāvji uzsvēruši – skaits, cik lūšu drīkst nomedīt sezonā, balstās uz zinātnieku monitoringa datiem. Šādā veidā lielo plēsēju populācija tiekot apsaimniekota jau 20 gadus.

Tāpat arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atzinusi – lūšu populācija šobrīd tiešām ir lielāka nekā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Tomēr DAP norādīja, ka no Eiropas Komisijas (EK) vairākkārt saņemti jautājumi, vai Latvijā īsteno lūšu medības un vai ir noteikta kvota, kā arī vai populācijas apsaimniekošana ir ilgtspējīga.

Avots: LSM; ManaBalss

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Ar vienprātīgu balsojumu lūšu medību aizlieguma jautājumu virza tālākai izskatīšanai Saeimā07. Apr

Ļoti izvērstā diskusijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē trešdien, 7. aprīlī, vienprātīgi tika nolemts kolektīvo iesniegumu "Par lūšu medību aizliegumu" nodot tālākai izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, raksta Delfi.

Par to vēl ir jābalso kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Par šādu ierosinājumu un attiecīgu Saeimas lēmumu projektu, kas tiks izskatīts tuvākajā laikā, nobalsoja visi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi, kas piedalījās attiecīgajā balsojumā.

Platformā ManaBalss.lv kopš pērnā gada oktobra 11'376 pilsoņi ir parakstījuši iniciatīvu, kas Saeimā ir iesniegta kā kolektīvais iesniegums – "Par lūšu medību aizliegumu". Tā teksts ir vien dažas rindkopas garš: "Arī Latvijā ir jāaizliedz Eiropas Savienībā un visā pasaulē aizsargājamu dzīvnieku – lūšu – medības. Tāpēc ir jāmaina likumdošana, lai lūšu medības Latvijas teritorijā aizliegtu," raksta tās autors. "Sabiedrība no tā iegūs daudz veselākus mežus (jo lūši medī dzīvniekus, kas posta mežus) un sabalansētākus biotopus. Latvijā būs vairāk aizsargājamo dzīvnieku. Latvija kļūs salīdzinoši vēl ekoloģiskāka. Latvijā varēs vēl sekmīgāk organizēt bioloģisko tūrismu."

Uz komisijas sēdi iniciatīvas ierosinātājs Jānis Vinters bija sagatavojis plašu prezentāciju ar pamatojumu, tajā skaitā balstoties Valsts kontroles atzinumā. J. Vinters uzsvēra, ka tā esot pilnībā viņa personīga iniciatīva un ka viņš nepārstāv kādas īpašas politiskas intereses.

J. Vinters īpaši nevērsās pret medniekiem, tomēr pauda, ka lūšu medības Latvijā ir bezjēdzīgas, kā to norādot arī Valsts kontrole savā ziņojumā. "Nav neviena loģiska, zinātniska vai bioloģiska pētījuma," par lūšu medību pamatojumu teica iniciatīvas iesniedzējs. Viņš sēdē minēja skaitļus, ka 2019. gadā Latvijā nomedīti 34% no visiem Eiropā nomedītajiem lūšiem, lai gan te dzīvo zem 10% Eiropas lūšu. J. Vinters deputātus arī iepazīstināja ar mednieku citātiem no medijiem, kas norāda uz personīgiem un emocionāliem iemesliem lūšu medībām.

Lūšus medīt Latvijā var Valsts mežu dienesta (VMD) noteiktajā kārtībā, ievērojot noteiktu skaita limitu. J. Vinters uzskata, ka VMD lēmumiem nav pietiekama pamatojuma, turklāt aprēķinos izmantotās aplēses par lūšu skaitu esot aptuvenas un dažādām organizācijām skaitļi atšķiras. J. Vinters uzskata, ka lūšu medības būtu aizliedzamas, jo lūši medī pārnadžus, un, ja to būs mazāk, tad būs mazāk arī nodarīto postījumu lauksaimniecībai, kā arī transporta negadījumu ar pārnadžiem, kas izskrien uz ceļa.

Jāatgādina, ka VK veica revīziju, lai noskaidrotu, kādi ir medījamo sugu apsaimniekošanas apstākļi Latvijā un kāda ir valsts institūciju loma šajos procesos, un pērn vasarā nāca klajā ar secinājumiem, ka Latvijas prakse rāda, ka mednieku, mežsaimnieku un lauksaimnieku intereses ir likušas aizmirst deklarētos mērķus un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu – lūšu, vilku – un briežu dzimtas (pārnadžu) dzīvnieku medību limiti tiek noteikti, ņemot vērā dzīvnieku skaitu.

"Tomēr šī informācija dažādos datu avotos atšķiras, piemēram par lūšiem līdz pat astoņām reizēm. Tas dod iespēju ar datiem manipulēt, īpaši – pieņemot lēmumus par sezonā nomedījamo dzīvnieku skaitu. No 23 ES dalībvalstīm, kurās mīt lūši, to medības ir atļautas tikai trijās valstīs – Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Latvijā lūšu medību limits ievērojami pārsniedz abās pārējās valstīs noteiktos limitus. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka par lūšu medību iespējām Latvijā lemj Valsts meža dienests (VMD) nevis Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kuras atbildībā ir īpaši aizsargājamo sugu aizsardzība," secināja VK.

VK norādīja, ka Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīva aizliedz medīt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu – lūšus, paredzot tikai atsevišķus izņēmuma gadījumus, tajā skaitā – ja medības nekaitē populācijas saglabāšanai. Izņēmums tiek pieļauts, ja Latvija spēj pierādīt, ka dzīvnieku skaits ir pietiekams un nesamazinās. "Tātad ticamu datu nozīme šajā gadījumā ir nepārvērtējama. Tomēr statistika ir pārsteidzoša – piemēram, saskaņā ar VMD datiem Latvijā 2018. gadā pēc medību sezonas bija 1578 lūšu, saskaņā ar eksperta vērtējumu lūšu skaits Latvijā bija gandrīz trīs reizes mazāks (450–650), savukārt "Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"" speciālā monitoringa dati uzrādīja pat astoņas reizes mazāku lūšu skaitu (190)," secināts revīzijā.

Revidenti secināja, ka oficiālais VMD veiktais lielo plēsēju populācijas vērtējums tiek noteikts "vēsturiski" jeb pamatojoties uz iepriekšējo gadu datiem, un tas nav izsekojams un pārbaudāms. Apšaubot oficiālos datus, Latvijas ziņojumā Eiropas Komisijai līdzās VMD datiem tiek norādīts un publicēts arī eksperta norādītais populācijas skaits.

Lūši mīt 23 ES dalībvalstīs, bet tiek medīti tikai trijās no tām – Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Un tikai Latvijā lūši tiek medīti maksimāli pieļaujamā limita apmērā – 20% no populācijas, kas vismaz uz pusi pārsniedz limitus Somijā un Zviedrijā. Atšķirībā no Latvijas Ziemeļvalstīs lūši apdraud ziemeļbriežu audzēšanu, bet Latvijā nav zinātnisku pierādījumu tam, ka šī suga radītu apdraudējumu cilvēkiem un nodarītu postījumus saimniecībām, secināja revīzija.

Latvijā Ministru kabineta noteikumi definē lūša sugu kā ierobežoti medījamu īpaši aizsargājamu sugu, un līdz ar to par lūšu medībām lemj VMD. MK noteikumos noteiktais lūšu sugas statuss neparedz vērtēt šīs sugas medīšanas mērķus vai alternatīvus pasākumus, kā to paredz ES direktīva.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas atrunas, ka Eiropas Komisija ir akceptējusi lūšu medības Latvijā, ņemot vērā lūšu populācijas labo stāvokli, neiztur kritiku, jo ticamu datu nav, kā rezultātā arī EK iesniegtie dati ir apšaubāmi. Turklāt ES Tiesas judikatūra neļauj secināt, ka īpaši aizsargājamas sugas labvēlīgs stāvoklis ir pietiekams pamats tās medīšanai, un tās neievērošana rada tiesvedības risku pret Latvijas valsti, norādīja VK.

Arī Saeimas komisijas sēdē trešdien Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītājs Uldis Kalniņš uzsvēra, ka mednieku pārstāvji pārāk koncentrējas uz skaitļiem, bet Valsts kontroles ziņojums bijis par VMD darbu un neskaidrību, kā pieņemti un pamatoti lēmumi. Valsts kontrole vērš uzmanību uz to, ka nav pienācīgi ieviestas ES Dzīvotņu direktīvas prasības, kas var radīt valsts reputācijas problēmas un novest pie tiesvedībām, sacīja U. Kalniņš.

Biedrības "Latvijas Mednieku savienība" priekšsēdētājs Jānis Baumanis komisijas sēdē norādīja, ka iniciatīvas iesniedzējs Vinters nemitīgi apšauba "Silava" un VMD datus, kas ir balstīti zinātniskās publikācijās starptautiskos žurnālos. "Te ir klasisks fake news paraugs ar kompilētiem skaitļiem. Dati ir no dažādiem gadiem un nav salīdzināmi," teica J. Baumanis, atgādinot, ka attiecīgās ES direktīvas tapa laikā, kad Baltijas valstis vēl nebija dalībvalstis, taču neviens neriskē ķerties pie direktīvu mainīšanas. "Tāpēc ES pārstāvji atzīst, ka valstis var būt elastīgas savā pieejā. Lūšu populācija ir kā vilki, bebri, kas ir citā pielikumā direktīvai, lai gan, iestājoties ES, tie netika iekļauti tajā pašā pielikumā," skaidroja J. Baumanis, kurš bija kritiski izteicās arī par Valsts kontroles secināto.

Viņš atgādināja, ka Latvijā gadā medības ienes valstij 40-50 miljonus eiro, un, ja kaut ko neļaus medīt, tad valstij katru gadu varētu nākties maksāt medniekiem kā par maksas pakalpojumu savvaļas dzīvnieku skaita regulēšanai. J. Baumanis arī uzsvēra, ka stirnu skaitu maina klimats, un lūšu populācija seko savai barības bāzei.

Biedrības "Latvijas Mednieku asociācija" pārstāve Linda Dombrovska piekrita Baumaņa teiktajam un atgādināja, ka šajā jautājumā jābalstās uz faktiem nevis emocijām. "Lūšu medību veids ir efektīva, adaptīva un zinātnē balstīta metode, ko Latvijā izmanto kopš iestāšanās ES. Un ir jau dzīvē pierādījies, ka nomedījamo limitu maina atkarībā no skaita. Latvijas situāciju pozitīvi vērtē arī ES. Lūsim Latvijā pēdējo 100 gadu laikā nekad nav klājies tik labi kā tagad," teica L. Dombrovska, atgādinot, ka ES lūsis ir aizsargājams, bet nav apdraudēts. Ja jau kopš 2004. gada spēkā esošo sistēmu vēlas mainīt, tad jāsaprot, kas nāks vietā, teica mednieku pārstāve.

VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis deputātiem paskaidroja, kā dienests vērtē datus un nosaka populācijas dinamiku, kā arī norādīja, ka 80% lūšu barības ir stirnas, un no tā atkarīga lūšu populācija. Ja ir smaga ziema un sarūk stirnu skaits, pēc divu gadu nobīdes tas atspoguļojas lūšu populācijas skaitā, teica V. Lūsis.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode pievienojās viedoklim, ka lūšu stāvoklis ir labvēlīgs un populācija ir lielāka nekā bija, Latvijai iestājoties ES. Problēma gan esot tā, ka nav pietiekami labas monitoringa metodes, tās ir jāuzlabo un pie tā jau tiek strādāts, sacīja G. Strode. "Te nav strīds par to, vai jābūt medībām, bet drīzāk par to, kā process uzlabojums," teica Strode.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pārstāvis Jānis Ozoliņš uzsvēra, ka no zinātniskā viedokļa lūšu populācija ir labā stāvoklī un nav apdraudēta. Viņš gan atzina, ka labāk jāskaidro, kā veidojas skaitļi, taču kopumā visi skaitļi apstiprina vienu un to pašu.

Savukārt biedrības "Latvijas ainavas" valdes locekle Astrīda Notte norādīja, ka Valsts kontroles ziņojumā jau viss ir pateikts, kā arī slavēja iniciatīvas autoru Vinteru par iespēju parādīt, ko sabiedrība domā. "Šie ir resursi, kas pieder visai sabiedrībai nevis tikai šaurai mednieku interešu grupai," par meža dzīvnieku populāciju teica A. Notte, paužot arī pārmetumus par lēmumu pieņemšanas procesu VMD.

Vides konsultatīvās padomes pārstāvis Andis Liepa, deputātiem nolasot ES direktīvā paredzētās atkāpes, ka pieļautu lūšu medības, norādīja, ka neviena no tām patlaban Latvijā gan nedod pamatu lūšu medībām. "Nav atbildes, kāpēc mēs medījam lūšus, ja nu tikai tas, ka tās ir latviešu tradīcijas. Arī viesmedības, no kurām nāk kaut kāda nauda," piebilda A. Liepa. Viņš arī norādīja, ka lūši ir pašregulējoša suga, kas nekādas lauksaimniecības kultūras neposta.

Pagarās sarunas, kurā deputāti bija klausītāju lomā, noslēgumā komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) norādīja, ka sarunas gaitā parādījušies būtiski aspekti, kas būtu jāvērtē, tādēļ rosināja lemt par kolektīvā iesnieguma nodošanu izskatīšanai attiecīgajā Saeimas komisijā. Komisijas locekļi ierosinājumu atbalstīja vienbalsīgi.

J. Kursīte-Pakule arī pateicās iniciatīvas iesniedzējam Vinteram par paveikto, norādot, ka dzīvnieki ir daļa no mūsu pasaules un tas, kā mēs pret viņiem izturamies, liecina par mums.

Savukārt Vitālijs Orlovs (S) sēdes beigās izteica oriģināla risinājuma variantu lūšu medību aizliegumam. Deputāts norādīja, ka pats ir no Jēkabpils, kuras ģerbonī ir lūsis zem egles, tāpēc pret šiem dzīvniekiem viņa novadniekiem esot siltas jūtas. Lai nebojātu arī medītprieku, viņa ieteikums ir atļaut tikai tādas medības, kurās lūši tiek sagūstīti, bet ne nogalināti. Un šos sagūstītos dzīvniekus varētu, piemēram, atdāvināt citām ES valstīm, kurās to populācija nav pietiekama.

Jānorāda, ka šā kolektīvā iesnieguma izskatīšana prasīja gandrīz visu Mandātu komisijas sēdes laiku. ManaBalss autoru iniciatīvas jau noturīgi ieņem ievērojamu vietu Saeimas dienaskārtībā. Līdz 7. aprīlim šogad Saeimā ir iesniegtas jau 16 jaunas iniciatīvas jeb kolektīvie iesniegumi, kā tos definē Saeimas kārtības rullis.

Arī nākamajā Mandātu komisijas sēdē pēc nedēļas tieši pilsoņu iniciētie likumdošanas grozījumi prasīs komisijas darba lielāko daļu.

Nākamnedēļ tiek izskatīti šie iesniegumi:

"Par Vakcinācijas biroja likvidēšanu" (17'759 pilsoņu paraksti); iniciatīva aicina likvidēt Vakcinācijas biroju;

"Saglabāt universitātes Latvijas reģionos" (10'700 pilsoņu paraksti); iniciatīva aicina izslēgt kritēriju – 4000 studējošie;

"Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" (13'199 pilsoņu paraksti); iniciatīva aicina normatīvā līmenī nostiprināt vakcinācijas brīvprātīgumu ikvienam iedzīvotājam.

Šonedēļ Saeimā ir iesniegta arī iniciatīva "Gribam sportot tagad". Tās 10'949 parakstus pēc Saeimas Prezidija prasības vēl analizēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, nosakot, cik daudz no tiem atbilst kārtības ruļļa kritērijiem. Kā leģitīmus kolektīvajiem iesniegumiem likums nosaka 16 gadu vecumu sasniegušu Latvijas pilsoņu parakstus (skat. šeit 131.3 pantā).

Abonē ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Avots: portāls Delfi; ManaBalss

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu25. Feb

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem Facebook un Twitter!

Cieņā,
ManaBalss komanda

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Seko mums Facebook un arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Nomedījamo lūšu skaitu 2021. gadā plāno samazināt līdz 8009. Dec (2020)

Valsts meža dienests (VMD) jaunajā sezonā nomedījamo lūšu limitu plāno samazināt līdz 80, ziņo LSM.

Kvota samazināta, ņemot vērā dažādu organizāciju iebildumus, kā arī ir plānots veikt plašāku populācijas monitoringu. Jānorāda, ka VMD lēmums ir pieņemts paralēli ManaBalss autora iniciatīvai "Par lūšu medību aizliegumu". Tā ir publicēta oktobra beigās un jau ir savākusi gandrīz pusi nepieciešamo balsu, lai tiktu iesniegta Saeimā.

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā šogad apšaubīja VMD noteikto medību limitu, un arī jaunās sezonas medījamo lūšu kvotas pamatojumu plānots izvērtēt, norāda LSM. Tikmēr Vides konsultatīvā padome atkārtoti aicina pārtraukt lūšu medības zinātnisku datu trūkuma dēļ.

Vides konsultatīvā padome, kura pārstāv 20 nevalstiskās vides organizācijas, aicina gaidāmajā lūšu medību sezonā noteikt "nulles limitu". Aicinājums nosūtīts vēstulē VMD un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Padomes vadītājs Juris Jātnieks skaidro, ka vides aizsardzības pārstāvji lūšu medības aicina pārtraukt, jo joprojām trūkst zinātnisku datu par populāciju Latvijā un lūšu radītiem apdraudējumiem.

Valsts kontrole šogad revīzijas ziņojumā par Latvijā medījamo sugu apsaimniekošanu secināja, ka dati par lūšu skaitu Latvijā ir maldinoši, un apšaubīja medību limitus un uzraudzību. Tāpat Valsts kontrole aicināja veikt grozījumus normatīvos, lai šo sugu Latvijā noteiktu kā īpaši aizsargājamu, nevis ierobežoti izmantojamu aizsargājamo sugu. Atbildīgās ministrijas izmaiņas apņēmās veikt līdz nākamā gada vasarai. Taču arī šī gada medījamo lūšu kvotas pamatojumu plānots izvērtēt, saka Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Avots: LSM

AUTORS: MANA BALSS

Latvijā lūši tiek medīti bezjēdzīgi, nepamatoti un vienīgi šauras grupas izklaides vārdā29. Oct (2020)

Sveicināti, zaļākās valsts pasaulē iedzīvotāji! Es esmu iniciatīvas "Par lūšu medību aizliegumu" autors un šai rakstā pierādīšu, ka Latvijā lūši tiek medīti bezjēdzīgi, nepamatoti, tikai un vienīgi dabīgo plēsēju (mednieku konkurentu) iznīcināšanai un šauras grupas izklaides vārdā.

Katru no šiem apgalvojumiem es šeit formulēšu kā atsevišķu punktu un zemāk tekstā katru no šiem apgalvojumiem pierādīšu ar faktiem.

1. Latvijai izsniegtā Eiropas Savienības (ES) atļauja lūšu medībām balstās melos un pārspīlētos skaitļos, kas atšķiras no realitātes par 300–700%.

2. Latvijā lūši tiek medīti pilnīgi bezjēdzīgi un nepamatoti, bez atbilstības ES direktīvai.

3. Lai arī mednieki nomedī par 900–4700% vairāk dzīvnieku, nekā to spēj lūši (dati – tikai par pieciem populārākajiem medību dzīvniekiem), tomēr mednieki melo, ka lūši ir problēma. 900–4700% vairāk nogalināto dzīvnieku, viņuprāt, nav problēma, tāpēc ir jāļauj medīt vēl vairāk. Tas pierāda viņu (un Valsts meža dienesta jeb VMD) divkosību un ačgārno, nepamatoto "loģiku".

4. Mednieki drīkst medīt tikai konkrētās teritorijās. Ja mednieka "teritorijā" dzīvo lūsis, kurš sāk medīt dzīvniekus, tad medniekiem paliek mazāk medījuma, ko nomedīt, un mednieki vairs savas izklaides vismaz oficiāli nedrīkst rīkot, kad vien grib, un nevar nogalināt, ko vien grib. Šis ir vienīgais un patiesais iemesls, kādēļ mednieki un mednieku lobijs (VMD) ļauj bezjēdzīgi un nepamatoti slepkavot lūšus. Latvijā ļoti daudz ietekmīgu cilvēku (deputāti, ministri, oligarhi, ģenerālprokurori, tiesneši utt.) ir mednieki, un viņiem ir ļoti svarīgi, lai var doties mežā rīkot savas izklaides un medīt, ko vien grib, cik grib un kad grib, un lūši tam ir traucēklis.

5. Vienīgā iestāde, kurai jāuzrauga medības, jākontrolē mednieki un jāveic sugu uzskaite, nepilda savas funkcijas, bet nodarbojas ar mednieku lobiju, sniedzot maldīgus datus, maldīgu informāciju. Šīs uzraugošās iestādes darbinieki un vadītāji paši ir mednieki, tāpēc atrodas interešu konfliktā. VMD vadītājs acīmredzami nemaz neapzinās sava darba funkcijas.

6. VMD ir izdevis lūšu medību atļaujas, balstoties uz atļauju no ES (par to, kāpēc direktīva neatbilst Latvijas realitātei, lasiet punktu Nr. 2; kādēļ VMD sniedz melīgus datus – lasiet punktu Nr. 4 un Nr. 5). Latvija ES ir iesniegusi datus, ka Latvijā mīt 1600 lūši, bet Valsts kontrole savā pētījumā atklāja, ka šie skaitļi neatbilst patiesībai, un ES ir maldināta, jo patiesais lūšu skaits ir par 300–700% mazāks.

Šeit – datu un teksta atsauce.

"No 23 ES dalībvalstīm, kurās mīt lūši, to medības ir atļautas tikai trijās valstīs – Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Latvijā lūšu medību limits ievērojami pārsniedz abās pārējās valstīs noteiktos limitus."

Tātad, lai arī Zviedrijā un Somijā lūšu ir vairāk, Latvijā tie tiek izmedīti lielāka skaitā.

"Tomēr statistika ir pārsteidzoša. Piemēram, saskaņā ar VMD datiem Latvijā 2018. gadā pēc medību sezonas bija 1578 lūšu. Saskaņā ar eksperta vērtējumu, lūšu skaits Latvijā bija gandrīz trīs reizes mazāks (450–650). Savukārt "Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"" speciālā monitoringa dati uzrādīja pat astoņas reizes mazāku lūšu skaitu (190)."

Tātad VMD maldina (vai apzināti?) ES un izdod daudz vairāk lūšu medību atļaujas, nekā būtu nepieciešams, pat ja "sugas kontrole" būtu galvenais vadmotīvs.

"Diemžēl kārtējo reizi apstiprinās fakts, ka mūsu valstī nav kārtības ar datiem, un tas paver plašas iespējas interpretācijām un manipulācijām. Šajā gadījumā pamatoti rodas jautājums: ar ko gan Latvijā paregulējoša lūšu populācija ir tik ļoti atšķirīga no citām Eiropas valstīm, tai skaitā kaimiņvalstīm, ka varam atļauties šos dzīvniekus medīt tik ievērojamā skaitā?" uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Ir acīmredzami, ka Latvijā lūši tiek medīti citu iemeslu dēļ, nekā tiek apgalvots (lasiet punktu Nr. 2 un Nr. 3). Visā pasaulē lūši dzīvo vienādi, tomēr Latvijā tiem ir pilnīgi cits vairošanās un pašregulēšanās instinkts? Tas fiziski nav iespējams.

Līdz ar to ir secināms, ka lūšu medības Latvijā notiek, balstoties uz melīgiem skaitļiem un melīgiem pseidomērķiem, kas pilnīgi neatbilst lūšu reālajam uzvedības, vairošanās un pašregulācijas bioloģiskajam ciklam.

7. Vēlos atgādināt, ka lūši ir paregulējoša suga, kura nevar pārvairoties, jo lūši paši nogalina vai padzen savus konkurentus, un ir fiziski neiespējami, ka viņi savairosies vairāk, nekā dabā tas ir pieļaujams.

Vienīgais iemesls, kādēļ Latvija ir viena no trim ES dalībvalstīm kurās ir atļauts medīt lūšus ir Eiropas direktīvas /92/43/EEK 16. pants, tomēr direktīva neatbilst Latvijas reālajai situācijai. (Šeit – avots.)

Aizsargājamās sugas ir ļauts medīt tikai sekojošu iemeslu dēļ:

a) Lai aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes.

Lūši nogalina par 9–18 reižu mazāk dzīvnieku nekā mednieki (par atskaites punktu ņemts tikai piecas populārākās mednieku medījamās sugas ; vairāk par šo rakstīts punktā Nr. 3). Ja jau mednieki Latvijā nav problēma, tad lūši ir 9–18 reižu mazāka problēma. Nav neviena pierādījuma, ka lūši Latvijā apdraudētu savvaļas faunu vai dabiskās dzīvotnes. Tieši pretēji – tie samazina pārnadžu un mazo grauzēju populācijas, uzlabojot faunu un dzīvotnes.
b) Lai novērstu NOPIETNU kaitējumu, it īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem.

Lūši neēd labību, bet nogalina tos, kas ēd labību. Latvijā nav konstatēts neviens gadījums, kad lūši būtu uzbrukuši mājdzīvniekiem.

c) Lai rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides.

Latvijā nav konstatēts NEVIENS lūšu uzbrukums cilvēkiem!

d) Lai izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un neintroducētu minētās sugas.

e) STINGRI NOTEIKTOS APSTĀKĻOS, pēc IZVĒLES principa un ierobežotā apmērā, atļauta IV pielikumā uzskaitīto sugu ATSEVIŠĶU īpatņu ieguve (..) ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.

Latvijā ar nogalinātajiem lūšiem netiek veikti nekādi pētījumi. Līdz ar to Latvijas situācija un iemesli neatbilsts ES direktīvai, uz kuras pamata tiek nogalināti lūši.

8. Mednieki un Valsts mežu dienests apgalvo, ka lūšu skaits ir liels, tie ir problēma, tāpēc tie ir jāizmedī.

Es veicu aprēķinus (pilnas tabulas grafiki un aprēķināšanas formula apskatāma manā video FB vai YouTube). Pieņemot, ka lūši apēd 2,5 kilogramus gaļas dienā, minimālais (pēc Silavas datiem) un maksimālais (pēc mednieku lobija – VMD – datiem) skaits tāpat ir 9–18 reižu mazāks nekā mednieku nogalinātais apjoms (kilogramu ziņā).

Pēc mednieku lobija VMD datiem, 1500 lūši gadā apēd maksimāli 1350 tonnas gaļas; pēc Silavas datiem – 190 lūši apēd 180 tonnas gaļas.

Pēc mednieku lobija datiem šis apjoms ir milzīgs un rada arī milzīgas problēmas. Tai pašā laikā mednieki nogalina 9–47 reizes vairāk (aprēķinā iekļauti tikai pieci populārākās mednieku medījamās sugas; patiesais apjoms ir daudz lielāks). (Šeit – avots.) Mednieki Latvijā nomedī 9000 tonnas gaļas (aļņi, staltbrieži, stirnas, meža cūkas, bebri).

Tātad mednieku lobijs uzskata, ka 9000 tonnas medījuma nav problēma, un ir jāļauj medīt vairāk, ir jādod jauniešiem ieroči, lai medī, ir jāļauj medniekiem izmantot valsts meža kokus, lai celtu savus torņus, un nav nepieciešami nekādi ierobežojami. Bet lūšu 180–1350 tonnas medījuma ir milzīga problēma, tāpēc ir jāizmedī šie pašregulējošie dzīvnieki, jo lūši apdraud faunu, mežus, labību un cilvēkus (un tie ir meli).

Kā redzam pēc skaitļiem, ja lūši ir problēma, tad mednieki ir 10–47 reizes lielāka problēma. Ja uzskatām, ka mednieki nav problēma, tad lūši ir 10–47 reizes mazāka problēma.

Ir acīmredzami, ka mednieku lobijs VMD vai nu melo par lūšu problēmu, vai melo par to, ka mednieki nav problēma. Jebkurā gadījumā tas uzskatāmi pierāda, ka Meža dienesta dati un secinājumi nav objektīvi, un dienests izmato ačgārnu, realitātē nebalstītu "loģiku" savu lēmumu pieņemšanā.

9. Mednieki drīkst medīt tikai konkrētā teritorijā, saņemot atļauju no zemes īpašnieka vai saņemot atļauju no tiem, kam ir atļauja no īpašnieka (šeit varat palasīt vairāk).

Tātad situācijā, ja mednieka "teritorijā" sāk dzīvot lūsis, mednieki vairs nevar organizēt medības, cik bieži grib, un medīt ko grib. Līdz ar to mednieki vēlas atbrīvoties no lūša pie pirmās izdevības, lai nav jāprasa vai jāpērk atļauja no citiem medniekiem.

Pilnīgi visa Latvijas teritorija (izņemot pilsētas, aizsargājamās teritorijas un kapus) ir iedalītas šādās mednieku "teritorijās", un visā Latvijā mednieki un to kolektīvi izmedīt lūšus tikai tādēļ, lai būtu vēl vairāk, ko medīt. Jo konkurence ar lielajiem savvaļas kaķiem Latvijas medniekiem ir pārāk grūta.

To, cik svarīgas ir mednieku teritorijas, pierāda neskaitāmas tiesas prāvas starp medniekiem un to kolektīviem. Piemēram, šī, kuras sakarā ir arī interesanti redzēt, ka ZZS, JV un SC biedri medīt dodas kopā.

Ļoti daudz ietekmīgu cilvēku – Andris Ameriks, Mārtiņš Bondars, Aivars Lembergs, bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs u.c. – ir mednieki, un viņu lobijs nekādā gadījumā nevēlas pieļaut, ka lūši vairojas un nokļūst viņu "teritorijā".

Kā daudzi no viņiem ieguva medību atļaujas varat palasīt šeit.

10. Nobeigumā vēlos norādīt uz iestādi, kas gadiem ilgi šos melus ir uzturējusi un kura gadiem ilgi arī izdeva lūšu medību atļaujas, melojot par datiem un nepildot savas funkcijas, bet pat atklāti nodarbojās ar pretējo.

Proti, VMD GADIEM deva atļaujas medīt malumedniekiem, kas vien pierāda dienesta pilnīgu neprofesionālismu (vai korumpētību?) un pretimnākšanu medniekiem un pat malumedniekiem. Dienestā ir pilns ar medniekiem, kas paši medī lūšus un citus dzīvniekus un ir personīgi ieinteresēti lai viņu "teritorijā" nesāk dzīvot lūši.

Lai šo rakstu nepadarītu bezgalīgu, šeit norādīšu tikai uz dienesta medību daļas vadītāja profesionālo kompetenci.

Tātad, pēc paša dienesta noteikumiem VMD medību daļas funkcijas ir (šeit – atsauce):

"Valsts meža dienests Latvijā veic medību saimniecības stāvokļa kontroli un medību reglamentējošo normatīvo aktu uzraudzību.

Valsts meža dienests ik gadus, iesaistot medību tiesību lietotājus, organizē medījamo dzīvnieku uzskaiti. Tā tiek veikta pēc Zemkopības ministrijas apstiprinātas kārtības. Nomedīšanas apjomu administrēšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu ekoloģiski pamatotu īpatņu skaitu populācijās, samazinātu pretrunas starp medību saimniecību un citu nozaru interesēm medījamo dzīvnieku vai pašu medību nodarīto zaudējumu dēļ un veicinātu ilgtspējīgas medību saimniecības attīstību."

Tas nozīmē, ka VMD ir jāveic dzīvnieku uzskaite un jākontrolē mednieki. Bet pēc VMD Medību daļas vadītāja Valtera Lūša (cik ironiska sakritība uzvārdā!) domām, viņa darbs ir pilnīgi pretējs (šeit – atsauce):

"Vēl nesen, īsi pirms Ziemassvētkiem, Kuldīgas apkaimē "Silavas mednieku" kluba staltbriežu medībās ar dzinējiem V. Lūsis noguldījis divus kustoņus.

Valters Lūsis: Šajā amatā pat jābūt medniekam, jo Medību daļas būtiskākā funkcija ir sniegt medniekiem nepieciešamākos pakalpojumus. Esmu arī otrā pusē, pats varu piedalīties procesos un redzu, ko vajadzētu uzlabot, lai medniekiem būtu vieglāk. VMD esmu pietiekami ilgi strādājis, lai spētu savu konkrēto pieredzi nevispārināt uz visiem gadījumiem."

Vai pamanījāt atšķirības?

Tātad vienīgās iestādes vadītājs, kurai Latvijā ir jāuzrauga mednieki, uzspļauj savas iestādes patiesajām funkcijām un tā vietā atklāti pasaka, ka viņa darbs ir mednieku lobijs un pakalpojumu sniegšana viņiem (nevis kontrole). Tas automātiski anulē jebkādu ticību viņam, viņa dienestam, kā arī dienesta iesniegtajiem skaitļiem.

Kā pēdējo vēl vēlos parādīt, cik "lieliski" dzīvniekus uzskaita VMD. Lūk, tabula ar aļņu skaitu. Saskaņā ar to aļņu skaits pēdējos trīs gados nav mainījies necik, pilnīgi NECIK! Tas fiziski nav iespējams.

Esmu šeit pieradījis, ka Latvijā lūši tiek medīti bezjēdzīgi, balstoties uz ES sniegtiem melīgiem datiem un tikai un vienīgi šauras interešu grupas alkatības un baiļu no dabiskas konkurences dēļ.

Parakstieties par lūšu medību aizliegumu un dalieties ar šo iniciatīvu ar draugiem!

Jānis Vinters, iniciatīvas autors

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS