Pārstāvis: Normunds ReinbergsPublicēta: 12. Mar (2018)

PAR OIK ATZĪŠANU PAR „ZAĻĀS ELEKTROENERĢIJAS NODOKLI” UN PVN NEPIEMĒROŠANU ŠIM NODOKLIM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
721
Jau parakstījuši 721
9'279

Kopš 2018. gada 1.janvāra ir mainīta obligātās iepirkumu komponentes (OIK) aprēķināšanas kārtība, un vismaz 20% Latvijas elektrības patērētāju elektrības rēķini ir pieauguši sākot no 20%. Tas kavē uzņēmējdarbību, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, palielina nabadzības risku un apgrūtina komunālo rēķinu nomaksu maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Patreiz mēs kolektīvi maksājam par valdības iepriekšējo gadu apzināti vai neapzināti nepareizi pieņemtajiem lēmumiem.

Patreizējā situācijā OIK ir noformēta rēķinos kā pakalpojums, kurš apliekas ar PVN, tomēr pēc būtības tā nav. Šī pakalpojuma sniegšanas rezultātā nekāda pievienotā vērtība radīta netiek. No vienas puses ekonomikas ministrs atzinis OIK sistēmu kā "morāli bankrotējušu", bet no otras puses valsts turpina uz tās rēķina pelnīt, apliekot to ar PVN. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” I. nodaļas 1.pantu: Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu (pamatbudžeta vai speciālā budžeta) ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai. Šajā gadījumā līdzīgi kā ar nekustamā īpašumu nodokli, kur apliekamais priekšmets ir mūsu īpašumā esoša zeme vai dzīvojamā platība, apliekamais priekšmets ir elektrības jauda un patērētie kW. Ar šo maksājumu mēs, patērētāji, nodrošinām valstij ieņēmumus tās saistību pret zaļās enerģijas ražotājiem segšanai. Kaut arī šī iniciatīva pilnībā neatrisina ar OIK saistīto problemātiku, tomēr tas ir veids kā valdība un Saeima var izrādīt savu labo gribu un samazināt iedzīvotāju elektrības rēķinus par vairākiem procentiem salīdzinoši īsā laika periodā. Šis solis parādītu arī valdības, Ekonomikas un Finanšu ministriju un Saeimas patiesu vēlmi risināt ar OIK saistīto jautājumu loku. Tas neatstās iespaidu uz valsts saistībām pret zaļās enerģijas ražotājiem. Savukārt neiekasētos līdzekļus no PVN, valsts var iegūt pārskatot un samazinot ikgadējos izdevumus. Šis solis neatbrīvo valdību un Ekonomikas ministriju no tālākiem risinājumu meklējumiem, lai ievērojami samazinātu un nākotnē likvidētu OIK maksājumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Zemāki elektrības rēķini.

Iniciatīvas jaunumi

Redzams mulsums par to, ko nozīmēs OIK atcelšana24. Jan (2019)

Reģionālā reforma un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir starp Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm, ko atzīst visas koalīcijas partijas. Šie ir divi arī caur ManaBalss.lv platformu virzīti likumdošanas grozījumu priekšlikumi, un vēl divi – par nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšanu jeb kopdzīves likumu un Stambulas konvencijas ratifikācija ‒ ir atrunāti jaunās valdības sadarbības līgumā.

Pirmie divi jautājumi un nacionāla mēroga dialoga nepieciešamība par reģionālo reformu tika diskutēta jaunās valdības prioritātēm veltītā LTV raidījumā „Tieša runa”.

No jaunās valdības raidījumā piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, un starp sarunas ekspertiem bija arī platformas ManaBalss.lv vadītājs Imants Breidaks.

Par reģionālās reformas nepieciešamību starp klātesošajiem valdīja praktiski vienprātība, un tika ieskicēts arī konceptuāls plāns, kā to īstenot.

Politiski nokaitētais OIK jautājums bija karstais kartupelis arī „Tieša runa” diskusijā. Klātesošie acīmredzami mulsa, ko praktiski nozīmēs valdībai uzliktais pienākums no 31. marta atcelt OIK. Saeima to atbalstīja plenārsēdē 10. janvārī, «lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem,» kā to formulē LVPortals.lv. Klātesošie ministri ļāva saprast, ka juridiski korekta OIK atcelšana, kas neizslēdz arī tiesvedības ar investoriem, reāli varētu prasīt trīs gadus.

Trešais paredzamais valdības dienaskārtības punkts, kas sakrīt ar ManaBalss.lv iniciatīvām, ir kopdzīves likuma aktualitātes atjaunošana. Tā zem formulējuma „nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšana; kopdzīves likums” ir redzama valdības sadarbības līguma 2.8. punktā. Tas paredz, ka atsevišķos jautājumos valdības koalīcijas partneriem būs pieļaujams brīvais balsojums un ka koalīcijas partneri respektēs cits cita tiesības virzīt likumprojektus.

Starp tiem ir uzskaitīts arī kopdzīves likums un „Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu” jeb Stambulas konvencija. Tā ir ceturtais ar ManaBalss.lv platformas iniciatīvām sakritīgais valdības paredzamās dienaskārtības punkts.

Attiecībā uz reģionālo reformu, ko virzīs VARAM, ministrs J. Pūce sacīja, ka tas būs trīs līmeņu process. Sākumā būs valdības vienošanās deklarācija par reformu, kam tam sekos augstākas detalizācijas pakāpe un saskaņošana ar iesaistītajām pusēm, bet trešajā posmā jau pēc konsultācijām – iepriekš nolemtā revīzija, likumprojektu izstrāde un virzība Saeimā un ieviešana dzīvē.

Pēc konceptuālas politiskās vienošanās būs „ierobežots laiks – varbūt divi mēneši, kuros jābūt piedāvājumam, kas būtu politiskais piedāvājums,” teica ministrs.

Uz raidījuma vadītāja Gunta Bojāra repliku, vai vienošanās nozīmēs, ka politiķi kādā vakarā uzzīmēs, kā izskatīsies Latvijas jaunā karte, J. Pūce atbildēja: „Atslēga ir pakalpojumu pieejamība – kāds sabiedriskais pakalpojums tiek nodrošināts vienā vai otrā pašvaldības līmenī. Pēdējos gados valsts līmenī ir veikts daudz pētījumu par to, kādi pakalpojumi ir nepieciešami, kādā apjomā un pie kāda pašvaldības iedzīvotāju skaita ko var nodrošināt. Tā bilde ir jāsaliek kopā, un es uzticos ekspertu sagatavotajām pozīcijām.”

Kad jau būs valdības vienošanās par šādu pakalpojumu kartējumu kā reformas pamatu, tad nākamais solis ir detalizētāks piedāvājums pašvaldībām. „Tas jau ir jādod plašai sabiedrības apspriešanai. Tā nevar būt tikai formāla procedūra – „nāciet un rakstiet vēstules”, bet mēs arī kā VARAM dosimies pie pašvaldību iedzīvotājiem.” Ministrs arī apsolīja, ka VARAM brauks uz visām pašvaldībām, kuras reformas gaitā būs paredzēts konsolidēt ar lielākajiem kaimiņiem.

Gan J. Pūce, gan abi pārējie ministri piekrita, ka reģionālajai reformai principā ir pietiekama leģitimitāte – šis punkts bija gandrīz katras partijas programmā. Tāpēc tautas balsojums tam nav vajadzīgs, secināja klātesošie. Tomēr sabiedrības iesaiste un reāls nacionāla līmeņa dialogs ir noteikti nepieciešams.

Tas paredzami varētu ilgt astoņus līdz deviņus mēnešus, un pēc šā cikla „apkopojam datus un analizējam priekšlikumus no jauna, kam seko gala politiskais lēmums valdībā, likumprojektu izstrāde un to virzība Saeimā,” komentēja J. Pūce.

Savukārt organizācijas ManaBalss vadītājs Imants Breidaks debatēs par reģionālo reformu sacīja, ka „valsts pašlaik „sekmīgi” pieviļ iedzīvotājus mazajās pašvaldībās, kurās nav naudas, un kuras nespēj pakalpojumu grozu realizēt. Un valsts pieviļ arī tos, kas dzīvo t.s. bagātajās pašvaldībās ‒ tajās, kas subsidē Izlīdzināšanās fondu, jo viņu nomaksātie nodokļi tiek pārnesti uz citām vietām. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai pakalpojumu grozs būtu pilnīgi vienāds visiem iedzīvotājiem, jo likuma priekšā mēs taču vēl joprojām esam vienlīdzīgi.”

Vienlaikus šis ir jautājums par demokrātisku dialogu, J. Pūces liktajam uzsvaram pievienojās I. Breidaks. „Esmu priecīgs dzirdēt, ka dialogs tiešām ir paredzēts, jo iedzīvotāji Latvijā no politiskās varas tomēr ir ļoti, ļoti tālu. Viņi jūtas „sekmīgi”, mērķtiecīgi vai netīšām, bet atsvešināti – es nezinu, kā, bet tā nu tas konsekventi gadās.”

„Politiskajās partijās mēs aizvien negribam stāties – tas viss mums ir svešs. Nevalstiskajās organizācijās aizvien mēs negribam piedalīties, jo – kādēļ gan? Rezultāts ir tāds, ka jaunieši saka, ka savā dzīvē viņi ļoti maz ko var ietekmēt,” situāciju raksturoja I. Breidaks. „Un, kad viņi izaug par pieaugušajiem, viņi saka jau ar pārliecību – ka viņi neko nevar ietekmēt. Lai iedzīvotāji justos iesaistīti, līdzatbildīgi un justu atgriezenisko saiti ar varu, ir virkne veicamo soļu.”

„Šai valdībai ir sakarīgas iespējas palīdzēt Latvijai izkāpt no tās bedres, kas saistās ar demokrātijas atvērtību un neatvērtību. Pērn organizācijas „Civitas” pētījumā Latvijas demokrātijas statuss tika pazemināts no atvērtas (open) uz sašaurinātu (narrowed),” raidījumā norādīja I. Breidaks. „Jaunās valdības iespēja ir atgriezt mūs tai statusā, ka Latvija ir progresīva, inovatīva valsts, kurā demokrātija ir maksimāli atvērta un pieejama.”

Organizācijas ManaBalss praksē jau ir nacionāla līmeņa dialoga pieredze platformā #ManaEiropa. Tie bija partnerībā ar Ārlietu ministriju rīkotie «Dialogi par Eiropas nākotni». Tiešsaistes dialogu platformā #ManaEiropa tika apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas un priekšlikumus par Eiropas nākotni un dota iespēja par tiem balsot un izšķirt, kas ir vēlamākā ES politika dažādos aktuālos jautājumos.

Platformas pamatā esošā tehnoloģija var tikt piemērota nacionāla līmeņa dialogiem par jebkuru tēmu, ieskaitot reģionālo reformu. Jānorāda, ka šis digitālās demokrātijas rīks var būtiski papildināt klātienes tikšanās un diskusijas, kas aizvien ir un paliek efektīvas nacionāla līmeņa politisko jautājumu komunicēšanā. Tā tas notika gan «Dialogu par Eiropas nākotni» kampaņā, gan var eventuāli būt saistībā ar VARAM apņemšanos apmeklēt katru no reformas skartajām mazākajām pašvaldībām.

Avots: LSM; Delfi.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Uzmanību! Atceļās plānotā diskusija par OIK tēmu! Lasi tālāk..31. Aug (2018)

Cienījamie iniciatīvas atbalstītāji!

Vakar publicējām ziņu, ka, atsākot RīgaTV 24 raidījumu „Mana Balss”, pirmā diskusijas tēma būs par iniciatīvu „Par OIK atzīšanu par „zaļās elektroenerģijas nodokli” un PVN nepiemērošanu šim nodoklim”, tomēr dažādu iemeslu dēļ diskusijas tēma tiek mainīta uz iniciatīvu "Smagāk sodīt portālus, kuri liek nepatiesu informāciju!”. Vēlamies atvainoties tiem, kuri bija plānojuši ierasties uz diskusiju, taču aicinām Jūs 6.septembrī plkst. 18:45, Rīgā, Blaumaņa ielā 32, apmeklēt raidījuma ierakstīšanu, kur apspriedīsim, kā cīnīties ar viltus ziņām. Vai skaties raidījumu RīgaTV 24 kanālā 9.septembrī plkst. 17:30.

AUTORS: ZIŅAS MB

Melīgā OIK matemātika: vai maksāsim vēl 689 miljonus “Latvenergo”?12. Apr (2018)

Pēdējā laikā vērojama liela politiķu rosība ap obligātā iepirkuma komponenti (OIK), ko lielākā daļa sabiedrības izjūt kā neadekvātu papildu maksājumu par elektrību it kā zaļāka dzīvesveida vārdā.

Ekonomikas ministrs savā 2017. gada 29. novembra vēstulē Saeimas deputātiem norāda, ka Rīgas TEC-2 un TEC-1 garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu saņemšanas periods ir līdz attiecīgi 2028. gada un 2020. gada rudenim, un katru gadu maksa ir 14,73 miljoni eiro TEC-1 un 85,15 miljoni eiro TEC-2. Tas nozīmē, ka, neko nemainot, nākamo 11 gadu laikā par TEC-2 un TEC-1 uzstādīto jaudu no elektrības patērētāju makiem “Latvenergo” būtu jāsamaksā ap 950 miljoniem eiro!

Lai to daļēji novērstu, ekonomikas ministrs piedāvā aizdomīgi sarežģītu pamatkapitāla samazināšanas shēmu, lai gan Ekonomikas ministrija un valdība varēja vispār neķerties klāt “Latvenergo” pamatkapitālam.

Ekonomikas ministra piedāvātais risinājums:

Patērētāji OIK formā nākamos 11 gadus turpina maksāt 25% jeb 235 miljonus eiro no minētajiem 950 miljoniem eiro.

Atlikušajiem 75% jeb aptuveni 716 miljoniem eiro no valsts garantētās maksas par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu atlikušajā atbalsta periodā (2018. – 2028.) tiek piemērots vienreizējs 9% diskonta faktors. Ar 9% diskonta likmi 716 miljonu eiro saistības samazinās līdz 454 miljoniem eiro, ļaujot “ietaupīt” 262 miljonus eiro.

Vienreizējais diskontētais maksājums 454 miljonu eiro apmērā tiek sadalīts divās daļās. Pirmā daļa – 140 miljoni eiro – tika attiecināta uz 2017. gada valsts budžetu. Bet otra, atlikusī daļa – 314 miljoni eiro – tiek sadalīta ikgadējā valsts budžeta maksājumā 28,6 miljonu eiro apmērā līdz atbalsta perioda beigām (2018. – 2028.).

Secinājums

Ekonomikas ministrs, līdztekus jau pašreizējiem garantētajiem OIK maksājumiem par TEC-2/TEC-1 uzstādīto jaudu 235 miljonu eiro apmērā (25%), uz valsts budžetu ir pārnesis arī 454 miljonus eiro jeb teju pusmiljardu lielu OIK slogu (75%), tādējādi mānot tautu, ka OIK slogs samazinās, lai gan patiesībā tas klusītiņām tiek pārnests uz ikgadējiem valsts budžeta maksājumiem!

Turklāt Ekonomikas ministrija, informējot sabiedrību, pielieto melīgu komunikāciju un maldina sabiedrību: “Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716 miljoniem eiro.” Patērētāju izmaksas, ko veido OIK, tiešām tiek samazinātas, bet kas notiek ar nodokļu maksātāju izmaksām?

Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt parakstus!

Viedokļa avots: irlv.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Par iespējām atcelt OIK domās jaunizveidotā darba grupa ar ekonomikas ministru priekšgalā!10. Apr (2018)

Lēmumu par augsta līmeņa darba grupas izveidi līdzšinējās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas reformai valdība varētu pieņemt nākamnedēļ. Par to pirmdien, 9.aprīlī, vienojušies valdību veidojošo partiju vadošie politiķi. Saskaņā ar koalīcijas sanāksmē lemto, darba grupu, kam līdz šā gada 1.augustam jāizstrādā piedāvājums obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanai, vadīs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”).

Neilgi pirms oktobra sākumā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām valdības dienaskārtībā varētu nonākt jautājums par skandalozu slavu iemantojušās obligātā iepirkuma komponentes sistēmas atcelšanu. Valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens gan noliedz, ka apņēmība izskaust obligātā iepirkuma komponentes maksājumus būtu saistīta ar vēlēšanu tuvumu.

Premjers pēc pirmdien notikušās valdību veidojošo partiju pārstāvju sanāksmes sacīja, ka Ministru kabinets jau izpildījis valdības deklarācijā fiksēto apņemšanos samazināt tā dēvētos OIK maksājumus un tagad ir gatavs radikālākiem soļiem šajā jomā.

Plānots, ka darba grupā, kam jāatrod risinājums obligātā iepirkuma komponentes sistēmas pilnīgai reformai, darbosies ne tikai valsts institūciju, bet arīdzan ietekmīgāko uzņēmēju organizāciju pārstāvji. “Arī sociālo partneru pusē ir vēlme šo jautājumu risināt,” sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

“Koalīcijas padomē arī diskutējām par to, ka “Latvenergo” 78,9 miljonus, kas ir ekstra peļņa, kas izveidojās no Daugavas kaskādes darbības, rudenī novirzīt OIK mazināšanai. Un mēs varētu no 1.jūlija samazināt OIK par 15%,” sacīja ministrs.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apkopotajiem datiem pērn obligātā iepirkuma komponentes maksājumu kopapjoms sasniedzis 290 miljonus eiro.

KONTEKSTS:

Īpašu uzmanību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēma izpelnījās pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.

Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.

Dalies ar jaunumiem sociālajos tīklos un palīdzi savākt nepieciešamos parakstus!

Ziņas avots: lsm.lv

AUTORS: ZIŅAS MB