Vēl joprojām jūtama problēma. Rīgā bezvēsts pazudis jaunietis, kurš izgāja no slimnīcas un nenokļuva mājās!01. Feb (2018)

Rīgā, līdz galam nenoskaidrotos apstākļos, bezvēsts ir pazudis 18 gadus vecs jaunietis Rūdolfs Normunds Eglītis.

Pēc policijas un puiša mātes vārdiem, 2018.gada 11.janvāra dienas vidū viņš izgāja no slimnīcas «Gaiļezers» un atpakaļ vairs nav atgriezies. Līdz mājām tā arī nav nokļuvis. Rūdolfs līdz šim nav arī devis kādas ziņas par sevi vai savu iespējamo atrašanās vietu. Pēc citas zināmās informācijas, puisi ir redzējuši paziņas Rīgas Latgales priekšpilsētā.

Rūdolfs ir virs 1,80 m, normālas, kalsnējas miesasbūves, mati tumši, pakausī saņemti astē. Puisim uz pirksta ir tetovējums – dolāra zīme ($). Nav zināms kā Rūdolfs Normunds bija ģērbies pazušanas brīdī. Viņam varēja būt kājās melnas džinsa bikses, gaiša ziemas jaka, melna veste ar dažādām uzšuvēm. Kājās varēja būt baltas krāsas kurpes vai melnas kedas.

Lūdz visus, kas ir redzējuši puisi vai kaut ko zina par viņa iespējamo atrašanās vietu, steidzami zvanīt policijai pa tālruni 110 vai pa tālruņa numuru 22 084 084!

Dalies ar ziņu sociālajos tīklos!

Ziņas avots: tvnet.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

No Stradiņiem izrakstīta paciente nespēj saviem spēkiem nokļūt mājās12. Dec (2017)

Uzņēmumā «Panda Taxi» strādājošais taksists, kurš vēlējās palikt anonīms, portālam TVNET pastāstīja, ka aizvadītās nedēļas otrdienā ap plkst.17 saņēmis izsaukumu uz Stradiņa slimnīcu, no kurienes mājup bija jāaizgādā kāda aptuveni astoņdesmit gadus veca paciente.

«Apsargs izveda ārā tanti ratiņkrēslā ar kustības traucējumiem. Krāmē man viņu mašīnā – būs jāpalīdz tikt līdz dzīvoklim.

Pa ceļam tantīte man prasa – vai es neesmu gadījumā viņas klasesbiedrs Mārtiņš. Tajā brīdī es aptuveni sapratu, ka viņai, iespējams, ir garīgas dabas traucējumi. Piebraucām mājas, bet tantīte nezināja kurā kāpņutelpā dzīvo. Tad es ar viņu gāju ārā, klapējos pie pirmā stāva logiem un vaicāju: «vai šitais tantuks pie jums dzīvo, vai esat manījuši savā mājā?»,» stāstīja taksometra vadītājs.

Atsaukušies vieni no sirmās kundzes kaimiņiem, kuri informējuši, ka sirmā kundze dzīvojot blakus kāpņutelpā. Pēc tam, kad taksometra vadītājs un sieviete tikuši iekšā attiecīgajā kāpņu telpā, pagājis vēl kāds laiks, kamēr atrasts īstais dzīvoklis.

«Izstaigājām pa visiem stāviem, kamēr atradu, kurš viņai ir dzīvoklis. Tad tantīte izvelk atslēgas un prasa, lai es palīdzu atslēgt durvis. Saišķis ar kaut kādām divdesmit, trīsdesmit atslēgām. Taču visas ir no padomju laika sekcijas. Tad es zvanīju pie kaimiņiem, pie durvīm.

Dabūju viņas draudzeni, kas kundzes kabatā atrada īstās dzīvokļa atslēgas,»

atcerējās vadītājs.

Dzīvoklī taksists ieminējies, ka par braucienu vajadzētu samaksāt, taču kundze atzinusi, ka viņai nav naudas un, ka bijusi pārliecināta, ka viņa uz mājām tiek vesta ar slimnīcas transportu.

«Respektīvi es nedabūju naudiņu un veltīju divas stundas tam, lai viņa tiktu mājās. Tīri cilvēcīgi nevar atstāt tādu omīti uz ielas.

Es strādāju «Pandā», man par pasūtījumu jāmaksā par katru klientu. Vai tas, ka es saņemu naudu no tā klienta, vai nesaņemu – «Pandai» neinteresē. Stradiņiem arī neinteresē – viņi pateica, ka, jā situācija nav forša, bet mēs neko nezinām. Tādam cilvēkam būtu jābūt ar aprūpētāju. Viņa nav rīcībspējīga un vienatnē viņu nedrīkst laist. Pamest tantīti arī nevar, viņa dzird, ko es pa telefonu runāju ar dispečeriem un saka

«tu tikai mani neatstāj, tikai neatstāj mani»,»

sacīja taksometra vadītājs.

Slimnīca: darbinieki pārliecinājās, ka nav draudu pacientes nokļūšanai mājās

Stradiņu slimnīcā portālam TVNET tikmēr norādīja, ka pacientes nokļūšanai mājās draudu neesot bijis. Slimnīcas pārstāve Zane Siliņa paskaidroja, ka Stradiņa slimnīcā ir noteikta, apstiprināta, visam ārstnieciskajam un ārstniecības atbalsta personālam zināma un pieejama kārtība, kādā tiek novērtēta pacienta sociālā labklājība un organizēts nepieciešamais atbalsts, tajā skaitā, tiek novērtētas pacienta pašaprūpes spējas un pamatvajadzību nodrošinājums pēc izrakstīšanas no slimnīcas.

«Neatliekamās medicīnas centra ārstniecības personāls izvērtē ne tikai pacienta fizisko un garīgo veselību, bet arī, saskaņā ar iepriekš minēto kārtību, vadās pēc noteiktiem kritērijiem, lemjot par ārstniecības atbalsta speciālistu (piemēram, klientu apkalpošanas darbinieka, sociālā darbinieka) piesaistīšanu. Viens no šiem kritērijiem ir situācija, kad rodas bažas par pacienta savlaicīgu un drošu nokļūšanu mājās,» skaidroja Siliņa.

Stradiņa slimnīcas pārstāve arī pastāstīja, ka slimnīcas sociālie darbinieki un klientu apkalpošanas darbinieki palīdz risināt pacienta vajadzībām atbilstošu transportu, pārliecinās par to, ka pacients zina un nosauc savas dzīvesvietas adresi, kā arī to, ka viņam līdzi ir nauda un atslēgas. Gadījumā, ja pacients nespējot nerēķināties par transportu, tiekot piesaistīts sociālais darbinieks, kurš organizē Rīgas Sociālā dienesta vai slimnīcas apmaksātu transportu.

«Izanalizējot konkrēto situāciju, secinājām, ka komunicējot ar pacienti, atbildīgie darbinieki pirms izrakstīšanas pārliecinājās, ka nav apstākļu, kas apdraud pacientes nokļūšanu mājās,» teica Siliņa.

Dalies ar ziņu un palīdzi savākt nepieciešamos parakstus!

Ziņas avots: tvnet.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Ārsti atzīst, ka problēma eksistē - rosina iesaistīties pašvaldības 15. Nov (2016)

Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" iniciatīvas autore Laila Gedvarde runāja par to, kāpēc ir tik svarīgi parakstīties par iniciatīvu - nereti ir tā, ka pacientiem pēc izrakstīšanas no slimnīcas ir grūti nokļūt mājās. Strikti būtu jānosaka, ka pacientus no slimnīcas pavada tuvinieki, bet, ja tādu nav vai viņi nevar – tad sociālie darbinieki.

Ir cilvēki, kam ir atmiņas traucējumi un viņi nesaprot, uz kurieni doties. Atsevišķos gadījumos šādi pacienti atrasti miruši slimnīcu teritorijās.
Gadījumos, kad pacientu mājās nevar nogādāt tuvinieki, tas būtu jādara kādām organizācijām, kas varētu sniegt šo pakapojumu. Tāpēc arī šim pakalpojumam būtu jāparedz papildu finansējums.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" galvenais ārsts Ēriks Kalniņš klāstīja, ka patiesi ir tādi pacienti, kam pēc ārstēšanās slimnīcā ir nepieciešams tuvinieku atbalsts. Šādos gadījumos slimnīca laicīgi informē pacientu vai viņa tuviniekus.

Taču daļai tuvinieku ne īpaši rūp pacients, tāpēc ir situācijas, kad slimnīca uz sava rēķina organizē transportu pacientam, lai viņš varētu nokļūt mājās, teica Kalniņš. "Diezgan bieži slimnīcai nākas iesaistīties un aizgādāt pacientu mājās. Zināmā mērā nodarbojamies ar labdarību."

Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Pauls Princis atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad pacientiem pēc izrakstīšanas no slimnīcas ir problēmas ar nokļūšanu mājās.

"Tas patiesībā ir dārgs pakalpojums," teica Princis, piebilstot - būtu labi, ja valsts kopā ar pašvaldībām varētu organizēt pacientu nokļūšanu mājās.

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs piebilda, ka Vidzemes slimnīcā pacientiem pēc izrakstīšanas ir iespēja izmantot izmitināšanas pakalpojumu, kas gan nav bez maksas.

Klausies visu raidījumu: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vac-parakstus-par-slimnicu-izrakstito-pacientu-drosu-nogadasanu-majas.a210091/

AUTORS: ANNIJA EMERSONE