Pārstāvis: Neatkarīgā izglītības biedrība un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrībaPublicēta: 23. Aug

PAR PAŠREIZĒJĀ SKOLAS GAITU UZSĀKŠANAS VECUMA SAGLABĀŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
6'814
Jau parakstījuši 6'814
3'186

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie reformām, kas paredz būtiskas izmaiņas ierastajā kārtībā, tostarp ieviest skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Virkne izglītības un pedagoģijas nozares pārstāvju, kā arī bērnu psihologi, neirologi, bērnu tiesību nozares pārstāvji, veselības ministre, tiesībsargs, kā arī vairākas izglītības biedrības ir paudušas argumentētu viedokli, skaidrojot, kāpēc nevajadzētu ieviest obligāto izglītību no sešu gadu vecuma. Savu viedokli dažādās aptaujās ir pauduši vecāki, un arī šeit pārliecinošs vairākums neatbalsta skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Eksperti uzsver, ka šādas reformas ieviešana var rezultēties ar skolēnu sekmju pasliktināšanos, kā arī dažādiem emocionāla, psihiska un pat fiziska rakstura traucējumiem bērniem, turklāt tie var saglabāties arī pusaudžu un pieaugušā vecumā. Sešu un septiņu gadu vecumā vienam gadam var būt ļoti izšķiroša nozīme bērna attīstībā, tas vērojams arī gadījumos, kad kopā mācās gada sākumā un gada beigās dzimuši bērni. Tāpēc ar šo iniciatīvu Neatkarīgā izglītības biedrība un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība aicina saglabāt bērniem bērnību un normālu attīstības procesu, saglabājot šobrīd esošo kārtību, kad bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma vai retos gadījumos pat astoņu gadu vecumā.

Mēs, iniciatīvas autori, piedāvājam saglabāt esošo kārtību, kas attiecas uz skolas gaitu uzsākšanas vecumu, kad bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma vai retos gadījumos pat astoņu gadu vecumā.

Saglabājot esošo kārtību, sabiedrības ieguvumi izpaudīsies vairākos aspektos, piemēram, kā liecina psihologu un bērnu neirologu viedoklis, uzsākot skolas gaitas no septiņu gadu vecuma, bērni ir pietiekami nobrieduši, lai tas viņiem neradītu papildus emocionālo un fizisko slodzi, attiecīgi, tas neradītu kaitējumu bērnu veselībai un psihei. Saskaņā ar ekonomista Džeimsa Hekmena teoriju, ja bērni ir saņēmuši atbilstoši pirmsskolas izglītību, nākotnē sabiedrība iegūst pieaugušos, kuri ir tendēti rūpēties par savu veselību, viņiem ir augstāki nodarbinātības rādītāji un augstāki ienākumi, viņi ir mazāk iesaistīti noziedzīgos nodarījumos, un mazāk ir nepieciešams sociālais atbalsts.

Iniciatīvas parakstītāji 6'814

Iniciatīvas jaunumi

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs: "izglītības politika jāveido tiem, kuri ir praktiski izbaudījuši darbu skolā vai augstākās izglītības iestādē, kā arī tiem, kas paši ir vecāki."pirms 17 dienām

Lai gan izglītības reformas saturs publiskots pavisam nesen, diskusijas par to ir sākušās krietnu laiku iepriekš. Virkne pedagogu vēlas lielāku izpratni par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem, vairums vecāku pauž bažas par sešgadnieku sūtīšanu skolā, savukārt sabiedrības iniciatīvas platformā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 5 000 paraksti, lai saglabātu esošo kārtību, kad bērni skolas gaitas sāk no septiņu gadu vecuma.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kurš pats bijis gan pedagogs, gan skolas direktors, gan ir arī četru bērnu tēvs, uzsver, ka komisija ir gatava uzklausīt arī vecāku viedokli un iesaistīties diskusijās, jo pats galvenais ir panākt, lai bērniem būtu labi un ar prieku gribētos apmeklēt skolu. Lūk, Adamoviča viedokļraksts par viņa skatījumu saistībā ar iecerētajām reformām!

Bez praktiskas pieredzes ar skolēniem neiztikt

"Es noteikti piekrītu viedoklim, ka izglītības politika jāveido tiem, kuri ir praktiski izbaudījuši darbu skolā vai augstākās izglītības iestādē, kā arī tiem, kas paši ir vecāki. Tas rada lielāku izpratni par bērnu vajadzībām, uzvedību dažādās situācijās un notiekošo pašās skolās. Esmu izgājis visus šo etapus, bijis arī skolas direktors un pašvaldības vadītājs, tāpēc cenšos maksimāli iedziļināties un izprast reformas saturu. Tās veidošanā ir iesaistījušies vairāk nekā 300 speciālisti-profesionāļi no dažādiem izglītības līmeņiem.

Šobrīd tiek īstenota sekmīga bērnu sagatavošana skolai

Runājot par ideju sūtīt skolā sešgadniekus, gribētu minēt, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vēl neesam dzirdējuši speciālistu atzinumus, bet esam atvērti diskusijai. Tas, ko esam jau noskaidrojuši – ja sešgadniekiem būs jāsāk mācības skolā, tad to saturs būs līdzīgs kā ir šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs.

Šobrīd tiek īstenota obligātā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības programmas apguvei, un tā ir veiksmīga. Es nepiekrītu apgalvojumam, ka bērni uz skolu nāk nepietiekami sagatavoti. Ja arī kādam bērnam, sākot mācības 1. klasē, ir problēmas, piemēram, ar lasīšanu vai rakstīšanu, tas nenozīmē, ka vainīgi ir tie, kas bērnu sagatavo. Katrs bērns jāvērtē individuāli, un jāsaka, ka šobrīd mēs no bērniem nereti prasām pārāk daudz.

Plānots, ka 1.-6. klašu posmā izglītības iestāde varēs izvēlēties mācību formu pēc saviem ieskaitiem. Vismaz pirmajās klasēs tām nebūtu pilnībā jābūt mācību stundām klasiskā izpratnē. Vairāk spēles, rotaļas, cita veida nodarbības, arī praktiski, reālai dzīvei pietuvināti uzdevumi. Taču ir virkne jautājumu, kas vēl ir jārisina, piemēram, par diendusu sešgadniekiem – arī šajā aspektā vēl nav viennozīmīga lēmuma, jo vecāki uzskata, ka bērniem ir jāguļ, bet paši bērni to, protams, nevēlas. Jautājums – cik bērni noguruši pēc šīm nodarbībām?

Skolu vides pielāgošanā būs nepieciešams pašvaldību atbalsts

Būtiskākais jautājums reformas kontekstā ir par pašvaldību gatavību nodrošināt skolās vidi, kas būtu atbilstoša jaunās reformas saturam, proti, nevis skolas solus, kā tas ir ierasts, bet vidi, kurā bērni var mācīties radoši, caur rotaļām, paredzot laiku arī atpūtai. Satura reformas īstenošanai pēdējo gadu laikā ir bijuši novirzīti lieli Eiropas Savienības finansiālie līdzekļi, taču vienlīdz svarīga būs katras pašvaldības spēja palīdzēt ar konkrētām lietām – mācību līdzekļu iegādi, telpu pārkārtošanu, atbilstošu mācību vidi, atpūtas telpām u.c. Ne visas mazās skolas varēs to atļauties un būs pašvaldības, kurās tas radīs grūtības. Lai panāktu, ka bērniem skolā ir interesanti un ir materiāli, ar ko darboties, būs nepieciešamas lielas finanses.

Sešgadnieku jautājums vēl nav izdiskutēts

Šobrīd mēs tikai sākam apspriest jauno satura reformu visos izglītības posmos, tāpēc vēl nav noteikts, kad sešgadnieki būs pirmklasnieki. Tas drīzāk ir 2019. gada jautājums, šobrīd noteikti ir pāragri izdarīt kādus spriedumus vai secinājumus. Pagaidām viennozīmīgi arī nevaru pateikt savas domas – vai tas ir slikti vai labi. Es noteikti vēlētos dzirdēt arī vecāku viedokli, nozares biedrību un ekspertu domas. Šobrīd mācību satura reforma ir nodota apspriešanai līdz nākamā gada februārim, pēc tam jāsāk pieņemt lēmumi.

Būtiska nozīme pedagogu gatavībai

Lielāka atbildība par reformas īstenošanu, mērķu sasniegšanu, konkrētu uzdevumi izpildi, protams, gulsies uz skolotāju pleciem un atbalsta personālu. Ir saprotams, ka šobrīd pedagogi paši sāk apgūt un vērtēt piedāvāto saturu. Taču noteikti tiks strādāts pie tā, lai skolotāji ir informēti un viņiem būtu iespējas papildus izglītoties. Noteikti būs daudz vairāk informatīvā materiāla no IZM puses, lai skolotāji un vecāki varētu labāk izprast reformu, taču, ja arī pēc tam sabiedrība būs kategoriski pret, jāņem vērā, ka sešgadnieku sūtīšana skolā nav dzīvības un nāves jautājums.

Pats svarīgākais, lai bērni justos labi, lai viņi vēlētos doties uz skolu. Lai būtu patīkama un ērta vide, kurā mācīties un apgūt arvien jaunas prasmes, zināšanas un tālākai dzīvei nepieciešamās iemaņas. Jāmainās visiem un visu laiku, jo ikdiena nestāv uz vietas!"

Dalies ar iniciatīvu sociālajos tīklos un palīdzi savākt parakstus!

Raksta avots: calis.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Psihoterapeite Jolanta Lamstere: "Sešgadnieki nav gatavi skolai!"18. Oct

«Ir aplami domāt, ka, agrāk sūtot bērnus skolā, viņi mācīsies labāk. Reformas tiek ieviestas stihiski, agresīvi, nerēķinoties ar pedagogu un citu speciālistu profesionālo redzējumu, līdzīgi kā ideoloģija. Trūkst vispusīgas esošās situācijas analīzes, kas balstīta pētījumos, nevis starptautiskos reitingos,» uzskata sertificēta klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Jolanta Lamstere.

Jāmin, ka arī daļa sabiedrības platformā manabalss.lv parakstījušies pret sešgadnieku sūtīšanu skolā.

«No savas pieredzes varu teikt, ka sešgadnieki nav gatavi skolai, un arī nemaz nevajag, jo šobrīd īstenotā pirmsskolas apmācības programma ir ļoti labā līmenī. Mācību process notiek caur rotaļām, kas bērniem šajā vecumā ir visatbilstošākais, turklāt, tiek nodrošināts arī pilnvērtīgs miegs, svaigs gaiss, silts ēdiens vairākas reizes dienā. Izglītības un zinātnes ministrijas arguments, ka bērni uz skolu nākot nesagatavoti, nav īsti korekts. Kur tam ir pierādījumi? Ja tiek vērtēts tikai bērna akadēmiskais sniegums, tas ir diezgan pliekans skatījums,» komentē psiholoģe.

Var novest pie smagiem personības attīstības traucējumiem

Psiholoģe uzsver, ka pāragra bērna intelektualizācija var novest pie smagiem personības attīstības traucējumiem. Spēja lasīt un rakstīt vēl nenozīmē gatavību skolai, tas ir daudz plašāks jēdziens.

«Tikpat būtisks ir bērna emocionālais briedums- spēja pārvaldīt un izprast savas un citu emocijas, spēja komunicēt, pastāstīt par sevi, ievērot noteikumus u.tml. Būtiski ir arī tas, cik plašs vārdu krājums ir bērnam, cik attīstīta ir viņa motorika u.c. Patiesību sakot, arī sākumskolā vajadzētu vairāk laika veltīt rotaļām, un mācību iestādēs iekārtot plašākas rotaļu zonas, kā arī jārod iespēju bērniem regulāri iet pastaigāties svaigā gaisā,» viņa saka.

Vienlaikus atzīmējot, ka, ieejot «lielajā skolā», kurā mācās arī vidusskolēni, sešgadniekam, visticamāk, rastos liels stress, jo starpbrīžos gaiteņos ir liels troksnis, daudz bērnam svešu cilvēku u.c. Reformas iniciatoru ideja – pārveidot un pielāgot skolas – protams, skan skaisti, taču tā ir tikai ideja. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atsaukšanās uz to, ka daudzviet Eiropā bērni iet skolā jau no sešu gadu vecuma, nav īsti korekta, norāda speciāliste.

Viņa dalās pieredzē: «Esmu paviesojusies daudzās Eiropas valstu skolās un varu teikt, ka šī sešgadnieku apmācība tikai saucas «skola», bet koncepts patiesībā ir tāds pats kā mūsu pirmsskolas izglītības iestādēs. Arī mūsu valstī bērni tiek izglītoti no piecu gadu vecuma.»

No garīgas pārslodzes līdz fiziskām problēmām

Atbildot uz jautājumu, kādas sekas var atstāt sešgadnieku sūtīšana skolā, Lamstere min:«Tas var radīt garīgu un intelektuālu pārslodzi. Tik mazs bērns nevar būt mierīgs, viņam nemaz tādam nav jābūt. Ir jāņem vērā, ka viņš vēlas izzināt pasauli un nespēj ilgi koncentrēties uz vienu darbību. Pārslogotajiem bērniem agrāk vai vēlāk būs nepieciešama speciālistu palīdzība, un skolu psihologu kapacitāte ir ierobežota, tāpēc pilnvērtīgi palīdzēt visiem nebūs iespējams. Tas radīs papildus rūpes un arī izdevumus vecākiem.»

Turklāt speciāliste lēš, ka pārslodze un nervozitāte bērniem var sākt izpausties arī fiziskajā aspektā – tas var radīt enurēzi (slapināšanu gultā), nagu graušanu un nervu tikus, biežāku slimošanu ar hroniskām kaitēm. Ja bērni nespēj tikt galā ar paaugstinātu stresu, var rasties ikviens no šiem simptomiem, tāpēc neradīsim mūsu bērniem jaunus stresa cēloņus. Neatņemsim bērniem iespēju vienkārši būt un dzīvot, saprast savas vēlmes un izsapņot sapņus!

Sūtot bērnu skolā ātrāk, sekmes nebūs labākas

Ir aplami domāt, ka, sūtot bērnu ātrāk skolā, viņi būs gudrāki un labāk mācīsies. Gatavība skolai veidojas pakāpeniski, to ietekmē gan bērna individuālā attīstības dinamika, gan vecāki un ģimene, gan pirmsskolas izglītības iestāde līdz pat septiņu gadu vecumam. Dažiem pat vēl ilgākā laika posmā. Un nevajag to pieprasīt no jaunākiem bērniem, viņa uzsver.

Izglītības reforma kā komunisms

«Man rodas iespaids, ka jaunās izglītības reformas, tostarp sešgadnieku reforma, tiek ieviestas stihiski. Pasludinot to, ka mēs tagad mainīsim domāšanu, vēl nevar mainīt domāšanu. Tas nenotiks vienā dienā tikai tāpēc, ka ir pieņemts tāds lēmums. Arī pedagogi, kuriem jāīsteno šīs reformas dzīvē, kā personības un profesionāļi veidojas pakāpeniski daudzu gadu laikā,» tā Lamstere.

Turpinot, viņa saka: «Tāpēc ar bažām vēroju to spriedzi, kas rodas skolotājos no haotiskās pieejas reformu ieviešanas procesā un jaunas domāšanas sludināšanas, kas savā ziņā noniecina esošās pozitīvās vērtības. Neredzu ieguldījumu skolotāja profesijas konkurētspējas jomā, ieguldījumu jauno pedagogu sagatavošanā. Skola ir tā vieta, kur vecās un jaunās vērtības var satikties, kopīgi strādājot dažādu paaudžu skolotājiem, un sniegt jaunietim bagātu zināšanu, kompetenču un dzīves pieredzes bagāžu.»

«Vai tiešām atkal gaidīsim, kamēr iestāsies kompetenču domāšana, un viss būs kārtībā? Mūsu bērnu panākumu dažādos konkursos un olimpiādēs liecina, ka jau tagad ir lietas, kas tiek darītas labi un pareizi. Kompetences neiestājas vienas dienas laikā, tās iegūst visa mūža garumā. Nevar noliegt visu veco, izdzēst visu līdzšinējo un sākt veidot jaunu domāšanu no nulles – tas tikai rada pretestību, ko šodien jūtam nozarē,» pauž psiholoģe.

Sakot, ka piedāvātajā reformā netiek runāts par to, kas ir vajadzīgs bērnam. «Rodas sajūta, ka reforma tiek ieviesta tik sasteigti un strauji, lai pagūtu izpildīt kādus kritērijus. Taču patiesībā vairāk jādomā par mūsu bērnu vajadzībām, vairāk jāpaļaujas uz pedagogu profesionalitāti un arī jāveic nopietni pētījumi par bērnu slodzi kopumā un jānovērtē patiesie resursi, kas līdz šim nodrošinājuši bērnu panākumu gūšanu mācību procesā. Uzskatu, ka pati svarīgākā funkcija skolai ir kvalitatīva zināšanu sniegšana. Kompetence attīstās mācoties, darot darbu un pārvarot grūtības – uzkrātās pieredzes veidā,» par pēdējā laikā aktuālo jautājumu – sūtīt bērnus skolā agrāk – norāda speciāliste.

Dalies ar ziņu un palīdzi savākt parakstus!

Viedokļa avots: bnn.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāve Silvija Titova - Meija kritizē IZM reformu un aicina atcerēties, ka "bērni ir mūsu nākotne, nevis tikai potenciālie nodokļu maksātāji."28. Sep

Nauda vai bērns - kas svarīgāks?
Klausoties IZM skaidrojumus par reformu un ieguvumiem no tās, rodas iespaids, ka vienīgais reformas mērķis ir ES fondu naudas apgūšana. Vēl pavisam nesen raidījumā “Ģimenes studija” IZM pārstāvji uzsvēra - līdz ar reformas ieviešanu “nāks nauda”. Vai tiešām ir svarīga tikai nauda, nevis bērni un viņu nākotne? IZM ir izstrādājusi infografiku par struktūrfondu līdzekļiem, ko ir plānots apgūt, palūkojoties tajā, var redzēt, ka 13,9 miljoni eiro tiks izlietoti, lai apstiprinātu jaunu valsts pamatizglītības un valsts vispārējās izglītības standartu un pirmskolas izglītības vadlīnijas1. Vēl minēts, ka 167,7 miljoni eiro tiks virzīti 100 līdz 115 skolu modernizācijai, taču šajā sakarā māc bažas, vai šie līdzekļi netiks tikai lielajām skolām atkal veicinot segregāciju?

Ministrija uzsver, ka vidusskolas solā nevar sēdēt deviņpadsmit gadīgi jaunieši, taču šis arguments ir ļoti diskutabls - ko mēs iesāksim ar šiem jauniešiem, kuri 18 gados beigs skolu? Vai darba tirgus viņus uzņems? Vai viņi būs pietiekami kompetenti, lai atrastu labu darbu? Saprotams, ka valstij vajag nodokļu maksātājus, taču vai bērnu attīstība un plašas nākotnes iespējas nav svarīgākas? Bērni ir mūsu nākotne. Kādā no diskusijām IZM darba grupas pārstāve Zane Oliņa ir uzsvērusi, ka 19 gadus veci jaunieši ir gatavi un varoši uzsākt darba gaitas, taču neviens neatbild uz pamatotām vecāku bažām par to, kur tad ir tās darba vietas, kas gaida 18 un 19 gadus vecus jauniešus? Manuprāt, nevar domāt tik primitīvās kategorijās: jauniešiem ātrāk jābūt darba tirgū, darbu jāmeklē pašiem u.tml. Tā mēs nepanāksim valsts attīstību, bet gan to, ka jaunieši pametīs Latviju. Statistika liecina, ka jau šobrīd liela daļa jauniešu paralēli mācībām iesaistās darba tirgū, strādājot vasarā vai nepilna laika darbu. Saskaņā ar Darbaspēka izlases veida apsekojuma datiem vairāk nekā 90% nodarbināto jauniešu Latvijā ir algoti darbinieki - lielākā daļa jauniešu (66,7%) bija nodarbināti pakalpojumu sniegšanas sektorā (no tiem lielākā daļa jeb 70,2% tirdzniecības pakalpojumu sektorā), ceturtā daļa (25,1%) - ražošanas sektorā, bet 8,2% - lauksaimniecības sektorā.2 Nepilnu laiku strādājošo jauniešu īpatsvars ir gandrīz uz pusi augstāks nekā darbspējas vecumā, jo daļa jauniešu mācības apvieno ar darbu. Tā ir dabiska jauniešu iekļaušanās darba tirgū, turklāt tas palīdz jauniešiem saprast, ar kādu nozari viņi vēlas saistīt savu nākotni.

Atklāt bērna dotības, nevis mehāniski virzīt uz darba tirgu
Viennozīmīgi ir jābūt gan vispārējai vidējai izglītībai, gan profesionālajai izglītībai - mūsu valstij vajadzīgi gan amatnieki, gan inženieri un citu profesiju pārstāvji. Taču, neraugoties uz izglītības virziena izvēli, galvenais, lai jaunietis ir motivēts mācīties. Lai jaunietis mācās to, kas viņu patiešām interesē, tad arī būs vēlme apgūt nozari padziļināti, mācīties papildus, un arī veidosies t.s. kompetencēs balstītā izglītība. Tai ir jānāk no pašiem skolēniem un studentiem, nevis jābūt tikai skaistai frāzei no izglītības politikas veidotājiem.
Svarīgāk ir izprast un atpazīt bērnu dotības un stiprās puses, nevis mehāniski panākt ātrāku nonākšanu darba tirgū. Ja 5. un 6. klasē jau sāktu mudināt domāt par karjeras izvēli, piesaistot karjeras konsultantus, rezultātā daudz vairāk jauniešu izvēlētos sev piemērotu profesiju un darba tirgū nonāktu mērķtiecīgi, zinoši jaunieši, kuri būtu tendēti uz attīstību un kvalificētu darbu.

Sešgadniekiem jāmācās sev piemērotā vidē
Mūsu biedrība jau gandrīz desmit gadus paliek pie sava viedokļa - sešgadniekiem jāmācās sev piemērotā vidē, šajā vecumā bērnam jābūt aprūpētam visas dienas garumā, un vislabākā ir vide, ko nodrošina bērnudārzi. Vēlos atgādināt, ka no 2002. gada ir spēkā obligātā pirmsskolas izglītība piecus un sešus gadus veciem bērniem3, un šī programma darbojas. IZM ir uzsvērusi, ka dublējas tas, ko bērniem māca šajā laikā un 1. klasē, bet tad taču var veikt izmaiņas saturā, nevis pilnībā mainīt formu. Vēl viens akmens no IZM piecgadnieku un sešgadnieku izglītības programmas dārziņā ir sekojošs: bērni uz skolu nāk nesagatavoti. Pirmkārt, nevajadzētu vispārināt, bet gan ņemt vērā, ka katrs bērns ir atšķirīgs. Visi bērni neapgūst vielu vienā līmenī, un arī visas pirmsskolas izglītības iestādes nav identiskas. Kāpēc Izglītības kvalitātes dienests nevarētu veikt pirmsskolas izglītības iestāžu monitoringu, lai tām iestādēm, kurās vērojams lielāks skaits bērnu, kuri nav pietiekami sagatavoti, sniegtu individuālus ieteikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Ar sasteigtu reformu atņemsim vēlmi mācīties
Piecgadnieku un sešgadnieku apmācība ir ļoti nopietns solis, ko nevajag sasteigt. Tie ir paši pamati - tos ieliekot pareizi, mēs veicināsim bērnos vēlmi mācīties, savukārt, sasteidzot un uzspiežot mācības, var radīt nepatiku pret skolu uz visiem laikiem. Reformas nevar veikt gada laikā, un šobrīd vērojamā haotiskā darbošanās, ko uz priekšu dzen līdzekļu apguve, ir bez rūpīgas sagatavošanās. Pieņemu, ka IZM darba grupa paši deg par šo ideju un mūsu bērniem vēl tikai labāko, taču visticamāk pēc reformas īstenošanas 2021. gadā IZM sapratīs savu sasteigtības kļūdu un visiem pateiks paldies par piedalīšanos, atceļot izmaiņas un atgriežot visu šobrīd esošajā kārtībā. Tikai jautājums, kas būs ar tiem bērniem, kuri šo trīs gadu laikā būs steigā sūtīti skolā, radot viņiem lieku stresu?
Izglītības reforma nav tikai par bērniem vai pedagogiem - tā skar visu sabiedrību, tāpēc aicinu nesteigties un nepieņemt pārsteidzīgus un nepārdomātus lēmumus. Bērni ir mūsu nākotne, nevis tikai potenciālie nodokļu maksātāji.

Pilnu viedokli lasi: nra.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Saeimas deputāte, trīs bērnu māte un juriste Inga Bite komentē, kāpēc IZM virzītā reforma par skolas gaitu uzsākšanu sešu gadu vecumā nav pārdomāta11. Sep

Ir jautājums, cik daudzi sešgadnieki ir gatavi uzsākt skolas gaitas? Lielākoties viņi nav tam gatavi, faktiski, arī septiņos gados bērni nav īsti gatavi tādai skolai un sēdēšanai solā, kāda tā ir šodien. Šis jautājums jāskata kopā ar kompetenču izglītības modeli, ko IZM gatavojas ieviest. Pirms gada izglītības un zinātnes ministrs stāstīja, ka 2017. gada 1. septembrī visiem būs skaidrs, kas ir kompetenču izglītības modelis. Ir apritējis gads, un lielākā daļa Latvijas pedagogu un skolu vadītāju to joprojām nezina. Skaidrības nav pat tajās skolās, kurās izmēģinājuma versijā kompetenču modelis skaitās ieviests jau šobrīd.

Mācību procesam jāveicina interese
Kāpēc ministrija visus piecus un sešus gadus vecos bērnus liek vienā kastītē? Bērni neattīstās taisna virziena grafikā – arī viena vecuma bērniem ir atšķirīgas intereses. Katrs bērns attīstās savā tempā, un katram ir savas specifiskās intereses. Un ir ļoti svarīgi ievērot šīs intereses un ļaut bērnam iedziļināties tajā, kas viņam ir būtiski, un, kas viņu aizrauj konkrētajā brīdī. Šobrīd sākumskolas sistēma mazina bērnu vēlmi mācīties. Skola ieliek rāmī ne tikai bērnu, bet arī skolotāju. 40-45 minūšu mācību stundas laikā skolotājs nevar aizvest bērnus uz Dabas muzeju, vai pat izvest pastaigāties un apskatīt dabu tuvējā parkā, ja tā ir dabas zinību stunda. Mācību procesam ir jābūt pilnīgi citādākam, vērstam uz to, lai bērnu interese par mācīšanos tikai augtu. Kompetenču izglītības modelis izskatās skaisti video rullītī un aprakstā, bet nav pārliecības, ka tik skaisti būs arī realitātē, turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka tas nenotiks jau nākamajā mācību gadā.

Ministrija iet pretrunās ar savām idejām
No vienas puses ministrija atkal un atkal uzsver kompetenču pieejas nozīmi, no otras puses vēlas skolu tīkla optimizāciju, skaidrojot, ka klasē minimāli jābūt 18 skolēniem (republikas pilsētās - 22 skolēniem). Ministrija pasaka, ka klasē jābūt vismaz 22 bērniem, un skolotājam jāīsteno individuāla, kompetencēs balstīta pieeja. Kāda gan individuālā pieeja ir iespējama 45 minūšu laikā, ja klasē ir 22 bērni? To iespējams īstenot ar 10 – 12 bērniem, un tas nozīmē, ka kompetencēs balstītas izglītības nodrošināšanai jāiet pilnīgi pretējā virzienā, samazinot skolēnu skaitu klasē, nevis palielinot caur skolu apvienošanu un slēgšanu.

Dalies ar iniciatīvu un palīdzi savākt parakstus!

Pilns viedokļa raksts: irlv.lv

AUTORS: MANA BALSS

ManaBalss.lv labās ziņas - Tavā e-pastā!

Mums ir daudz labu jaunumu - gribam par tiem pastāstīt arī Tev! Ieraksti savu e-pastu, un mēs ik mēnesi Tev tos nosūtīsim.

e-pasta adrese *



* Obligātie lauki
JAUNUMI

KONKURSS ‼️ Jau 200 000 lietotāju ir izmantojuši ManaBalss.lv, tāpēc vēlamies Jūs iepriecināt ar diviem mūsu dizaina...

Posted by ManaBalss.lv on trešdiena, 2017. gada 8. novembris


Rīgas Dome varētu būt pirmā pašvaldība Latvijā, kas būtu atvērta iedzīvotāju iniciatīvām un šo praksi nostabilizētu likumā! Vai Rīgas iedzīvotājiem šis ir svarīgi?

Posted by ManaBalss.lv on trešdiena, 2017. gada 8. novembris


Vairāk naudas no veselības nozares budžeta būs iecerēts atvēlēt jaunu vēža gadījumu atklāšanai, proti, paplašinās ''zaļo koridoru''. ➡️ Lasi vairāk un paraksties: https://manabalss.lv/i/1190#news

Posted by ManaBalss.lv on pirmdiena, 2017. gada 6. novembris


Lieliskas ziņas - Saeima 2. novembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas paredz...

Posted by ManaBalss.lv on piektdiena, 2017. gada 3. novembris


Komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs: "Pats svarīgākais, lai bērni justos labi, lai viņi vēlētos doties uz skolu." ➡️Lasi pilnu viedokli un paraksties: https://manabalss.lv/i/1235#news

Posted by ManaBalss.lv on ceturtdiena, 2017. gada 2. novembris


Saeimas Sociālo lietu komisija atkārtoti izskatīja Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kur tika...

Posted by ManaBalss.lv on ceturtdiena, 2017. gada 2. novembris