Iniciatīva iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Neatkarīgā izglītības biedrība un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrībaPublicēta: 23. Aug (2017)

PAR PAŠREIZĒJĀ SKOLAS GAITU UZSĀKŠANAS VECUMA SAGLABĀŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'134
Jau parakstījuši 11'134

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie reformām, kas paredz būtiskas izmaiņas ierastajā kārtībā, tostarp ieviest skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Virkne izglītības un pedagoģijas nozares pārstāvju, kā arī bērnu psihologi, neirologi, bērnu tiesību nozares pārstāvji, veselības ministre, tiesībsargs, kā arī vairākas izglītības biedrības ir paudušas argumentētu viedokli, skaidrojot, kāpēc nevajadzētu ieviest obligāto izglītību no sešu gadu vecuma. Savu viedokli dažādās aptaujās ir pauduši vecāki, un arī šeit pārliecinošs vairākums neatbalsta skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Eksperti uzsver, ka šādas reformas ieviešana var rezultēties ar skolēnu sekmju pasliktināšanos, kā arī dažādiem emocionāla, psihiska un pat fiziska rakstura traucējumiem bērniem, turklāt tie var saglabāties arī pusaudžu un pieaugušā vecumā. Sešu un septiņu gadu vecumā vienam gadam var būt ļoti izšķiroša nozīme bērna attīstībā, tas vērojams arī gadījumos, kad kopā mācās gada sākumā un gada beigās dzimuši bērni. Tāpēc ar šo iniciatīvu Neatkarīgā izglītības biedrība un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība aicina saglabāt bērniem bērnību un normālu attīstības procesu, saglabājot šobrīd esošo kārtību, kad bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma vai retos gadījumos pat astoņu gadu vecumā.

Mēs, iniciatīvas autori, piedāvājam saglabāt esošo kārtību, kas attiecas uz skolas gaitu uzsākšanas vecumu, kad bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma vai retos gadījumos pat astoņu gadu vecumā.

Saglabājot esošo kārtību, sabiedrības ieguvumi izpaudīsies vairākos aspektos, piemēram, kā liecina psihologu un bērnu neirologu viedoklis, uzsākot skolas gaitas no septiņu gadu vecuma, bērni ir pietiekami nobrieduši, lai tas viņiem neradītu papildus emocionālo un fizisko slodzi, attiecīgi, tas neradītu kaitējumu bērnu veselībai un psihei. Saskaņā ar ekonomista Džeimsa Hekmena teoriju, ja bērni ir saņēmuši atbilstoši pirmsskolas izglītību, nākotnē sabiedrība iegūst pieaugušos, kuri ir tendēti rūpēties par savu veselību, viņiem ir augstāki nodarbinātības rādītāji un augstāki ienākumi, viņi ir mazāk iesaistīti noziedzīgos nodarījumos, un mazāk ir nepieciešams sociālais atbalsts.

Iniciatīvas parakstītāji 11'134

Iniciatīvas jaunumi

Saeimas Izglītības komisija varētu vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu saglabāt skolas gaitu sākšanu no septiņu gadu vecumapirms nedēļas

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai varētu nodot izvērtēšanai iedzīvotāju iniciatīvu saglabāt esošo regulējumu, kas paredz skolas gaitu sākšanu no septiņu gadu vecuma.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas veic iedzīvotāju iniciatīvu sākotnējo izvērtēšanu, šodien turpināja diskusijas par šo iniciatīvu. Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V) sanāksmē atgādināja, ka 19. aprīlī parlaments lems, vai nodot komisijām likumprojektus par skolas gaitu sākumu no sešiem gadiem. Tāpēc arī diskusijas par iedzīvotāju iniciatīvu varētu turpināt Izglītības komisijā, kad tiks vērtēti priekšlikumi regulējuma izmaiņām.

Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Ziņas avots: leta.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Saeimā ir iesniegta vēstule no Neatkarīgās izglītības biedrības un Latvijas privāto pirmsskolu biedrības ar aicinājumu uz tikšanos ar visām Saeimas frakcijām!pirms 19 dienām

Vēstulē tiek minēts, ka pedagoģijas profesionāļi nepiekrīt paredzētajām izmaiņām un uzskata, ka lēmumi tiek pieņemti sasteigti un nepamatoti, turklāt virkne izglītības un pedagoģijas nozares pārstāvju, kā arī bērnu psihologi, neirologi, bērnu tiesību nozares pārstāvji, veselības ministre, Tiesībsargs, kā arī vairākas izglītības biedrības ir paudušas argumentētu viedokli, skaidrojot, kāpēc nevajadzētu ieviest obligāto izglītību no sešu gadu vecuma, taču tas nav ticis ņemts vērā.

Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

AUTORS: MANA BALSS.LV

Valdība atbalsta skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, bet vēl ir jāgūst apstiprinājums no Saeimas!pirms 22 dienām

Sākot ar 2019. gada 1. septembri, pamatizglītības apguvi pakāpeniski uzsāks bērni no sešu gadu vecuma, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie un valdībā atbalstu guvušie grozījumi.

Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz, ka vecākiem tiks saglabāta iespēja izvēlēties, vai bērni pamatizglītības apguvi uzsāks sešu vai septiņu gadu vecumā. Līdz ar to – arī turpmāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu – pirmsskolas izglītības programmas apguvi varēs pagarināt par vienu gadu. Tāpat grozījumi paredz, ka turpmāk pamatizglītības apguvi nevarēs uzsākt no astoņu gadu vecuma.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka sešgadnieki netiks mācīti pēc septiņus gadus vecu bērnu programmām. 1. klases mācību saturs un metodika būs atbilstoša sešu gadu vecumā apgūstamajam saturam.

Savukārt, ja vecāki vai speciālisti uzskatīs, ka bērns nav gatavs uzsākt skolas gaitas sešu gadu vecumā, tad bērns varēs turpināt mācīties pirmsskolas izglītības iestādē.

Valdības sēdē otrdien Latvijas Pašvaldības savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzturēja virkni iebildumu pret plānoto.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ilze Vanaga iebilda pret virkni tehniskām lietām, piemēram, kad būs izstrādātas reformas vadlīnijas. Pašu skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma organizācija atbalsta.

Arī citas organizācijas izteica bažas par plānoto. Piemēram, biedrība "Vecāku Alianse" atzina, ka jaunais izglītības saturs būs ideoloģizēts. Izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis noraidīja pārmetumus, ka bērniem "tiks potēta smadzenēs sveša ideoloģija". Viņš uzsvēra, ka šāda "potēšanas" nebūs.

Savukārt Kučinskis aicināja diskusijās neieslīgt un paredzēja, ka plašas debates būs arī Saeimā, un IZM būs jāveic pamatīgs skaidrojošs darbs. Tikmēr tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) aicināja Šadurski apmeklēt visas Saeimas frakcijas sēdes, lai skaidrotu plānoto.

Bērni, kuri 2017./2018.mācību gadā ir uzsākuši divu gadu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei, to turpinās arī 2018./2019.mācību gadā. Viņiem obligātās sagatavošanas otrajam gadam tiks piedāvāta pārejas programma, lai, turpinot mācības skolā, līdz ceturtajai klasei izlīdzinātu atšķirības starp abām 2019./2020.mācību gada 1. klasēm.

2018.gada 1.septembrī pirmsskolas izglītības iestādēs tiks uzsākta jaunā satura ieviešana, un piecgadīgi bērni jauno obligāto pirmsskolas saturu apgūs viena gada laikā, lai ar 2019./2020. mācību gadu būtu gatavi uzsākt mācības 1.klasē.

Savukārt sešgadīgie bērni šajā gadā turpinās pirmsskolas izglītības apguvi, ko ir uzsākuši 2017./2018. mācību gadā un ir apguvuši tikai daļu pirmsskolas izglītības satura.

2019. gada 1. septembrī gan 5 un 6 gadus vecie, gan 6 un 7 gadus vecie bērni, kas 2018. gada 1. septembrī uzsāka vai turpināja mācības obligātajā pirmsskolas izglītībā, sāks mācīties 1. klasē pēc jaunā mācību satura.

Par likumprojektiem vēl būs jālemj Saeimai.

Dalies ar jaunumiem sociālajos tīklos!

Ziņas avots: delfi.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Dace Bērziņa: Izgrūdīsim no skolas bērnus ar nenostiprinātām zināšanāmpirms 28 dienām

Plaši apspriestās sešgadnieku reformas ietvaros bieži tiek runāts par to, vai bērni sešu gadu vecumā ir gatavi sākt skolas gaitas. Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz, ka bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma, ar izņēmuma gadījumiem – sešu vai astoņu gadu vecumā. Lēmumu par to pieņem bērna vecāki atkarībā no tā, vai bērns ir gatavs.

Sešgadnieki noteikti nav gatavi skolai, kāda tā ir patlaban. Izglītības un zinātnes ministrijas atsaukšanās uz citām Eiropas valstīm, kurās bērni it kā mācoties skolā, nav korekta, jo šajās valstīs, piemēram, Lielbritānijā mazie bērni apgūst to pašu, ko mūsu bērni pirmsskolas izglītības iestādēs, arī tādā pašā formātā, tikai viņi to sauc par skolu.

Patiesībā, salīdzinot ar rietumvalstīm, mēs par ātru padarām mācības sarežģītākas, kas var novest pie situācijas, kad bērniem ir jāiemācās saturs, kuru viņi vēl noteiktā vecumā nespēj izprast, līdz ar to mehāniski iemācīto ātri aizmirst. Vēloties jauniešus ātrāk izstumt darba tirgū, mēs sāksim izgrūst no skolas bērnus ar neizprastām un nenostiprinātām zināšanām.

Nesasteigt jaunu prasmju apguvi
Ir aplami domāt, ka pirmsskolas izglītības iestādēs bērni tikai rotaļājas un guļ – patiesībā Latvijā obligātā izglītība ir no piecu gadu vecuma, un šie bērniņi mācās pēc ļoti stingri noteiktām un rūpīgi izvērtētām vadlīnijām un kritērijiem, tikai ar citām metodēm – caur spēlēm un rotaļām. Tā no malas var šķist, ka viņi tikai lipina puķītes no plastilīna, taču patiesībā bērni caur šo darbību attīsta kustību koordināciju, pilnveido sīko motoriku, mācās plānot savu darbu un veidot noteiktu darbiņu pēc parauga. Veidojas t.s. metakognitīvās iemaņas, kuras pēc tam bērnam noderēs turpmākajā mācīšanās procesā.

Arī lietas, ko bērni apgūst divu, trīs un četru gadu vecumā, ir minētas pirmsskolas izglītības vadlīnijās, un bērni tiek mācīti caur spēlēm un rotaļām, veidojot pamatu turpmākajām mācībām. No brīža, kad bērns pirmo reizi sastopas ar jaunu jēdzienu vai uzdevumu, līdz brīdim, kad viņš to pilnībā apjēdz, vidēji paiet divi līdz trīs gadi. Ja bērnam katru jaunu lietu ļauj kārtīgi apgūt, viņam mācības nesagādās grūtības. Mācīšanās process notiks viegli, it kā pats no sevis, taču tas notiks tikai tad, ja jauno lietu apguve netiks sasteigta un būs vecumam atbilstoša.

Bērnu zināšanas un izpratne par pasauli
Bērna gatavība skolai vērtējama pēc vairākiem aspektiem. Pirmkārt, kognitīvā gatavība – bērna zināšanas un izpratne par pasauli, spēja vadīt savu mācību procesu, kā arī prasme lasīt, rēķināt noteiktā līmenī un rakstīt ar drukātiem un rakstītiem burtiem, u.tml. Ne visi bērni sešu gadu vecumā spēj izvērtēt, vai viņu paveiktais darbs atbilst uzdevuma nosacījumiem, taču, ejot skolā, bērnam tas ir jāspēj, jo viens pedagogs nevar individuāli pievērsties 30 sešgadniekiem. Pedagogs var piekoriģēt darba procesu, bet ne pateikt visu priekšā katram bērnam.

Tāpat sešu gadu vecumā ne visi bērni spēj saprast kopsakarību starp darba procesu un tā rezultātu, piemēram, izprast, kā viņi ar savu darbošanos rada gala iznākumu un kas būtu jāmaina procesā, lai iegūtu citādāku gala rezultātu. Lai bērns varētu sekmīgi mācīties, nevajag radīt viņam papildu grūtības, prasot pārāk agri to, ko bērna attīstība var nodrošināt tikai vēlākā vecumā.

Būtiska ir arī bērna fiziskā gatavība – tas, cik noturīga ir bērna uzmanība, cik ātri viņš nogurst, cik ilgi spēj nosēdēt solā u.tml. Arī spēja pārvietot smagumus, īpaši mūsdienu skolās, kad bērni nereti nes tik smagas somas, ka varētu šķist – soma ir smagāka par pašu skolnieku. Vēl viens fiziskais aspekts ir sīko kustību motorika –piemēram, spēja veikli izpildīt apļveida kustības ar rokas delmu attīstās tikai pēc sešu gadu vecuma, attiecīgi rakstītos burtus bērns var sākt apgūt tikai no septiņu gadu vecuma. Ja laikā, kad rokas motorika un kustību koordinācija vēl nav pietiekami attīstīta, bērnam liek daudz rakstīt, no pārslodzes var rasties iekaisumi, sāpes, un rezultātā bērnam var veidoties liela nepatika un pat bailes no rakstīšanas.

Personības briedums un sociālā gatavība
Nākamais būtiskais aspekts ir personības briedums. Par to liecina bērna mērķtiecīga vēlēšanās mācīties, izpratne par to, ko viņš jau prot, ko vēl neprot, kā arī pārliecība, ka lietas, kuras vēl neprot, var iemācīties. Sešu gadu vecumā bērni lielākoties vēl nav sasnieguši šādu personības brieduma pakāpi.

Skolas gaitu sākšanai ļoti būtiska nozīme ir arī bērna sociālajai gatavībai – bērna spējai saskaņot savas vēlmes ar to, kas notiek grupā kopumā un mobilizēties darbam kopā ar klasesbiedriem. Bērnam ir jāsaprot, ka pat gadījumos, kad viņš ir noguris vai nav noskaņots darbam, nedrīkst traucēt grupas biedriem, kuri mācās. Sociālā gatavība ietver arī spēju sadalīt uzmanību vairākām lietām un strādāt pedagoga vadībā.

Tagad bērni pirmsskolas izglītības iestādēs mācās ļoti nopietni, pēc konkrēta mācību satura, kas ir piemērots vecumam, turklāt piemērotā dienas ritmā un vidē. Viņi apgūst, kā organizēt savu darba vietu, kā klausīties pedagoga instrukcijās u.tml. Tās ir prasmes, kas vēlāk atvieglos arī grūtāka mācību satura apguvi, ja bērns varēs tās pilnībā attīstīt un netiks sasteigts attīstības process. Ir objektīvas robežas, kādā vecumā bērns var apgūt konkrētas prasmes. Par to ir veikti neskaitāmi pētījumi. Nevar vienkārši pateikt – turpmāk apgūsim prasmes agrāk, pārceļot mācību vielu un cerot, ka bērni pielāgosies. Ja bērniem tiks mācītas prasmes, kas neatbilst viņu vecumam un attīstības līmenim, iespējamās negatīvās sekas var „pavadīt” bērnu visā skolas gaitu laikā.

Raksta autore - Dace Bērziņa, psiholoģe un pedagoģe

Raksta avots: IRIR.LV

AUTORS: MANA BALSS.LV

Šīs nedēļas raidījuma "Mana Balss" diskusijas tēma būs – Cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas? Piedalies diskusijā!13. Mar

Aicinām uz raidījuma ierakstīšanu 15.martā plkst. 18:30, Rīgā, Blaumaņa ielā 32.

Publiskajā diskusijā Rīgatv24 raidījumā “Mana Balss” aplūkosim aktuālo tēmu - "Par skolas gaitu uzsākšanu no 7 gadu vecuma". Runāsim par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajām reformām, kas paredz būtiskas izmaiņas ierastajā kārtībā, tostarp ieviest skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Spriedīsim par šobrīdējo situāciju, par rosinātajām izmaiņām likumā - vai tās ir vajadzīgas? Diskusiju veidosim pēc iespējas daudzpusīgāku, pieaicinot dažādu pušu viedokļu pārstāvjus, kā arī iesaistot auditoriju diskusijas noslēgumā, dodot iespēju uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem.

Diskusijā piedalīsies:
Moderators Māris Zanders
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības(LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (Vienotība)
Iniciatīvas "Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu" pārstāve un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa

Diskusija notiks 15. martā, 18:30 Rīgatv24 studijā, Blaumaņa ielā 32.

Vairāk par pasākumu uzzini spiežot šeit!

AUTORS: MANA BALSS.LV

Iniciatīva iesniegta Saeimā!08. Mar

Saeimā iesniegti sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savāktie vairāk nekā 10 000 parakstu, lai saglabātu esošo skolas gaitu sākšanas vecumu, proti, skolā bērni sāktu iet no septiņu gadu vecuma.

Kopumā Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētas reformas pretinieki savākuši 11 000 parakstu. Iniciatīvas idejas autori ir Neatkarīgā izglītības biedrība, kas apvieno 60 profesionāļus.

Priekšlikumu par skolas gaitu sākšanas vecuma saglabāšanu skatīs Saeimas Mandātu un ētikas komisija, kura pieņems lēmumu par to iespējamo virzīšanu tālāk izskatīšanai Saeimā. Savukārt 19. martā ir paredzēta Ministru kabineta komitejas sēde, kurā turpinās skatīt ministrijas ierosināto reformu. Plānots, ka valdība sešgadnieku jautājumu varētu skatīt 20. martā.

Dalies ar jaunumiem savos sociālajos tīklos!

Ziņas avots: skaties.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Saeimas frakcijas un partijas izsaka viedokli!28. Jan

LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA
Latvijas Reģionu Apvienība atbalsta iedzīvotāju iesniegto iniciatīvu, jo uzskata, ka ne bērni, ne skolotāji, ne bērnudārzu audzinātāji nav psiholoģiski gatavi uzsākt skolas gaitas no 6 gadu vecuma – nav izstrādāta programma, kā šos bērnus sagatavot, nav saprotams, kā tiks apmācīti bērnudārzu audzinātāji un sākumskolu skolotāji – jo atšķiras bērna psiholoģiskā sagatavotība 5 un 6 gadu vecumā. Turklāt Latvijā joprojām ir aktuāls vietu trūkums bērnudārzos, līdz ar to – kā būs iespējams nodrošināt visu 5-gadīgo audzēkņu sagatavošanu skolai.

ZAĻO ZEMNIEKU SAVIENĪBA
Atsaucoties uz Jūsu aicinājumu, nosūtu Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas viedokli par iniciatīvu "Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu".
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāti uzskata, ka būtu jāsaglabā esošais regulējums un skolas gaitas bērniem jāuzsāk no septiņu gadu vecuma. Diskutējot par izmaiņām obligātās izglītības uzsākšanas vecumam, nepieciešams ņemt vērā bērnu intereses - lai reformas neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz bērnu attīstību. Turklāt nepieciešams nodrošināt atbilstošu mācību vidi, sagatavot pedagogus un veikt izmaiņas apmācību programmās. Patlaban visi minētie jautājumi nav atrisināti, tāpēc sasteigtas pārmaiņas nav atbalstāmas.

VIENOTĪBA
Frakcija VIENOTĪBA atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas centienus uzlabot izglītības kvalitāti un tās virzītās visaptverošas pārmaiņas izglītības sistēmā, tostarp pārskatot skolas gaitu uzsākšanas vecumu.

Izstrādājot šo piedāvājumu, ir ņemta vērā gan starptautiskā pieredze, gan pētījumi - lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu bērni uzsāk pamatizglītību 6 gadu vecumā vai pat agrāk. Bērnu spēja pamatizglītības apguvi uzsākt sešu gadu vecumā ir pietiekoša pie nosacījuma, ka tam radīta atbilstoša vide un izmantotas atbilstošas mācību metodes. Patreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšana būtu vērtējama kā turēšanās pie jau novecojušas pieejas, jo šobrīd obligātās izglītības sākuma vecums paredz to, ka vidusskolu jaunietis pabeidz tikai 19 gadu vecumā, nostādot šos jauniešus nevienlīdzīgas kokurences apstākļos ar vienaudžiem citās Eiropas Savienības valstīs.

Protams, skolas gaitas uzsākot sešos gados, bērnam 1. klasē ir jānodrošina izglītības standarts, kas atšķiras no tā, ko apgūst septiņus gadus vecs bērns, pirmās klases programmu pielāgojot sešgadnieku vajadzībām. Tāpat, mainot skolas gaitu uzsākšanas vecumu, jādomā par pagarinātajām grupām, diendusas laiku, piemērotām telpām, lai nodrošinātu, ka 1. klase ir bērna spējām un vecumam atbilstošs pārejas posms no bērnudārza uz skolas vidi. Vienlaikus jāņem vērā, ka plānots saglabāt iespēju obligāto pamatizglītību uzsākt arī no 7 gadu vecuma.

NACIONĀLĀ APVIENĪBA
Nacionālā apvienība uzskata, ka bērniem 6 gadu vecumā jābūt pieejai vecumam un emocionālajam stāvoklim atbilstošai izglītības programmai un mācību videi. Vai tā tiek formāli nosaukta par pirmsskolas izglītību vai par 1. klasi, ir otršķirīgs jautājums. Diemžēl pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija, aizstāvot viedokli par 1. klases uzsākšanu no 6 gadu vecuma, nespēj atbildēt uz būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs reformas īstenošanu bērnu interesēs.

Piemēram, nav skaidrs, vai katra sākumskola spēj nodrošināt tādu sešgadniekiem piemērotu audzināšanas vidi kā pirmsskolas izglītības telpās. Kā tieši atšķirsies jaunā 1. klases programma no tās programmas, kas līdz šim bija paredzētu attiecīgajai vecuma grupai pirmsskolas izglītības iestādēs? Ar ko jaunā programma atšķirsies no pašreizējās apmācības programmas 1. klasē? Vai šis 1. klases jaunais mācību saturs un prasības ir pietiekoši apspriestas ar izglītības ekspertiem, bērnu psihologiem, pedagogu un vecāku organizācijām? Kā tiks nodrošināta pilnvērtīga pašreizējo pirmsskolas izglītības iestāžu audzinātāju un sākumskolu skolotāju sagatavošana jaunajam saturam? Vai pirmsskolas iestādēs un sākumskolās tiks nodrošināti vienlīdzīgi apstākļi un izglītības kvalitāte?

Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē, kurā ministrija iepazīstināja ar savu redzējumu, šos jautājumus uzdevu. Nacionālā apvienība par atbalstu šādam priekšlikumam būtu gatava lemt tikai tad, ja ministrijas piedāvājums ietvertu skaidras un pārliecinošas atbildes, kuras līdz šim guvuši neesam.

NO SIRDS LATVIJAI
Partijas “No sirds Latvijai” valde atbalsta iniciatīvu “Par pašreizējās skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu”, jo uzskata, ka vecākiem ir jābūt brīvai izvēlei pieņemt lēmumu par vecumu, kādā bērns sāk skolas gaitas, ņemot vērā paša bērna emocionālo attīstību. Uzskatām, ka šobrīd nav izstrādāta tāda integrēta vide un atbilstošas apmācības programmas, kuras varētu nodrošināt harmonisku bērnu iekļaušanos skolā, kā arī vecāku atgriešanos darba tirgū. Turklāt vislabāk izprast un pieņemt lēmumu, kad laist bērnu skolā var tieši vecāki.

SASKAŅA
Vēl domā, vai ir viedoklis!

PIE FRAKCIJĀM NEPIEDEROŠIE DEPUTĀTI:

Artuss Kaimiņš
Vēl domā, vai ir viedoklis!

Romans Miloslavskis
Vēl domā, vai ir viedoklis!

Arvīds Platpers
Vēl domā vai ir viedoklis!

Edvards Smiltēns
Vēl domā, vai ir viedoklis!

Silvija Šimfa
Vēl domā, vai ir viedoklis!

Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt atlikušos parakstus!

AUTORS: MANA BALSS.LV

Vecāki par IZM plānoto reformu: "Šāda ideja ir solis atpakaļ – tas tikai radīs bērnos pretestību pret mācībām."29. Nov (2017)

28. novembrī Saeimas komisija lēma, ka jautājums par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma jāatliek par gadu, taču liela daļa vecāku nevēlas šādu kārtību nedz šodien, nedz pēc gada. Sabiedrības iniciatīvas portālā manabalss.lv savākti jau gandrīz 7 000 paraksti par to, lai tiktu saglabāta esošā kārtība un vecāki paši varētu izvēlēties, cik gados sūtīt bērnu skolā – septiņos, vai, izņēmuma kārtā, sešos vai astoņos gados. Dažādās aptaujās vecāki ir skaidri pauduši savu nostāju, uzsverot, ka nevēlas, lai bērniem obligāti jāsāk skolas gaitas no sešu gadu vecuma. Izglītības un zinātnes ministrija, neraugoties uz vecāku un pedagogu iebildumiem, turpina virzīt šo ideju, bet arī vecāki joprojām atgādina savu nostāju.

Vai mūsu valdība vēlas viegli pakļaujamas personības?

Reinis Ziļavs, kurš ir tēvs četriem bērniem un vectēvs, stāsta: “Vecākajam mazbērnam tikko palika seši gadi, skolas gaitas viņš uzsākts tikai nākamajā gadā. Uzskatu, ka ir aplami sākt mācības skolā no sešu gadu vecuma, jo bērns vēl nespēj iekļauties skolas režīmā. Sešgadnieks ir psiholoģiski nenobriedis, lai spētu izturēt tādu slodzi, lielākoties šajā vecumā bērni vēlas spēles un rotaļas. Šāda ideja ir solis atpakaļ – tas tikai radīs bērnos pretestību pret mācībām. Turklāt tas nozīmē, ka nedz bērniem, nedz vecākiem vairāk nebūs izvēles – izglītība ir obligāta un visiem būs jāiet skolā no sešu gadu vecuma. Rezultātā mēs iegūsim salauztas personības, bet iespējams tieši to vēlas mūsu valdība – viegli pakļaujamas personības. Es noteikti esmu pret šādu soli.”

Visus bērnus nevar bāzt vienā maisā

Kristīne Krista Ežmale ir mamma Elīzai (4) un Dāvim (1,5). Taujāta par to, vai būtu gatava laist savas atvases skolā no sešu gadu vecuma, viņa atbild: “Neesmu pārliecināta, ka mani bērni būtu tam gatavi. Ideja par sešgadniekiem skolās tiek virzīta lielā steigā, un negribētos, lai mūsu bērni ir izmēģinājuma trusīši. Mūsdienu aktīvajā laikmetā sešgadnieks nav gatavs sēdēt skolas solā. katrs bērns ir individualitāte un tieši vecākiem vislabāk zināms, kad bērns ir gatavs skolai, tāpēc izvēlei jāpaliek vecāku ziņā, tāpat kā līdz šim. Visus bērnus nevar bāzt vienā maisā. Šai idejai nav gatavi nedz bērni, nedz skolotāji. Skola ir kā konveijers un pedagogs pie vislabākās gribas nevar individuāli pievērsties katram bērnam, kuri nereti ir kā mazi spridzeklīši.”

Mūsu bērni nav slaucamas govis

Diāna Blūma ir māmiņa trīs atvasēm – vecāka meita (21) jau ir savā dzīvē, dēls (9) jau ir skolnieks, savukārt jaunākā meitiņa (2) vēl tikai gatavojas skolas gaitām. “Man kā trīs bērnu mammai ir dažāda pieredze ar skolu, taču noteikti nebūtu gatava laist meitu skolā no sešu gadu vecuma. Dēla dzimšanas diena ir septembrī, tāpēc sanāca, ka skolas gaitas viņš uzsāka no sešiem gadiem, un varu teikt, ka zināmā mērā viņš tam emocionāli nebija gatavs. Protams, vienmēr ir izņēmumi – bērni, kuri ir gatavi skolai agrāk par citiem, bet šobrīd vecākiem ir izvēle un iespēja sūtīt skolā arī agrāk. Likt to darīt visiem, obligātā kārtā, ir neprāts. Skola ir pavisam cita pieredze – lielākajai daļai bērnu sešos gados vēl vajag diendusu un rotaļas, turklāt ne visi ir spējīgi parūpēties par sevi. Saprotu, ka valsts vēlas bērnus ātrāk dabūt skolā un tad arī darba tirgū, bet mūsu bērni nav slaucamas govis. Ir jāpadomā par sekām, ko var nest šāds lēmums.”
Vecāki nenoliedz, ka ir izņēmumi – bērni, kuri ir gatavai uzsākt skolas gaitas arī sešos gados, tāpēc esošā kārtība, kad vecākiem ir iespēja izvēlēties, ir visatbilstošākā. Bez tam vecāki aicina idejas virzītājus ļoti nopietni apdomāt sekas, ko bērniem radīs paaugstinātā slodze un stress, jo tas ietekmēs bērnus visu dzīvi.

Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt atlikušos parakstus!

Ziņas avots: la.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs: "izglītības politika jāveido tiem, kuri ir praktiski izbaudījuši darbu skolā vai augstākās izglītības iestādē, kā arī tiem, kas paši ir vecāki."31. Oct (2017)

Lai gan izglītības reformas saturs publiskots pavisam nesen, diskusijas par to ir sākušās krietnu laiku iepriekš. Virkne pedagogu vēlas lielāku izpratni par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem, vairums vecāku pauž bažas par sešgadnieku sūtīšanu skolā, savukārt sabiedrības iniciatīvas platformā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 5 000 paraksti, lai saglabātu esošo kārtību, kad bērni skolas gaitas sāk no septiņu gadu vecuma.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kurš pats bijis gan pedagogs, gan skolas direktors, gan ir arī četru bērnu tēvs, uzsver, ka komisija ir gatava uzklausīt arī vecāku viedokli un iesaistīties diskusijās, jo pats galvenais ir panākt, lai bērniem būtu labi un ar prieku gribētos apmeklēt skolu. Lūk, Adamoviča viedokļraksts par viņa skatījumu saistībā ar iecerētajām reformām!

Bez praktiskas pieredzes ar skolēniem neiztikt

"Es noteikti piekrītu viedoklim, ka izglītības politika jāveido tiem, kuri ir praktiski izbaudījuši darbu skolā vai augstākās izglītības iestādē, kā arī tiem, kas paši ir vecāki. Tas rada lielāku izpratni par bērnu vajadzībām, uzvedību dažādās situācijās un notiekošo pašās skolās. Esmu izgājis visus šo etapus, bijis arī skolas direktors un pašvaldības vadītājs, tāpēc cenšos maksimāli iedziļināties un izprast reformas saturu. Tās veidošanā ir iesaistījušies vairāk nekā 300 speciālisti-profesionāļi no dažādiem izglītības līmeņiem.

Šobrīd tiek īstenota sekmīga bērnu sagatavošana skolai

Runājot par ideju sūtīt skolā sešgadniekus, gribētu minēt, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vēl neesam dzirdējuši speciālistu atzinumus, bet esam atvērti diskusijai. Tas, ko esam jau noskaidrojuši – ja sešgadniekiem būs jāsāk mācības skolā, tad to saturs būs līdzīgs kā ir šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs.

Šobrīd tiek īstenota obligātā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības programmas apguvei, un tā ir veiksmīga. Es nepiekrītu apgalvojumam, ka bērni uz skolu nāk nepietiekami sagatavoti. Ja arī kādam bērnam, sākot mācības 1. klasē, ir problēmas, piemēram, ar lasīšanu vai rakstīšanu, tas nenozīmē, ka vainīgi ir tie, kas bērnu sagatavo. Katrs bērns jāvērtē individuāli, un jāsaka, ka šobrīd mēs no bērniem nereti prasām pārāk daudz.

Plānots, ka 1.-6. klašu posmā izglītības iestāde varēs izvēlēties mācību formu pēc saviem ieskaitiem. Vismaz pirmajās klasēs tām nebūtu pilnībā jābūt mācību stundām klasiskā izpratnē. Vairāk spēles, rotaļas, cita veida nodarbības, arī praktiski, reālai dzīvei pietuvināti uzdevumi. Taču ir virkne jautājumu, kas vēl ir jārisina, piemēram, par diendusu sešgadniekiem – arī šajā aspektā vēl nav viennozīmīga lēmuma, jo vecāki uzskata, ka bērniem ir jāguļ, bet paši bērni to, protams, nevēlas. Jautājums – cik bērni noguruši pēc šīm nodarbībām?

Skolu vides pielāgošanā būs nepieciešams pašvaldību atbalsts

Būtiskākais jautājums reformas kontekstā ir par pašvaldību gatavību nodrošināt skolās vidi, kas būtu atbilstoša jaunās reformas saturam, proti, nevis skolas solus, kā tas ir ierasts, bet vidi, kurā bērni var mācīties radoši, caur rotaļām, paredzot laiku arī atpūtai. Satura reformas īstenošanai pēdējo gadu laikā ir bijuši novirzīti lieli Eiropas Savienības finansiālie līdzekļi, taču vienlīdz svarīga būs katras pašvaldības spēja palīdzēt ar konkrētām lietām – mācību līdzekļu iegādi, telpu pārkārtošanu, atbilstošu mācību vidi, atpūtas telpām u.c. Ne visas mazās skolas varēs to atļauties un būs pašvaldības, kurās tas radīs grūtības. Lai panāktu, ka bērniem skolā ir interesanti un ir materiāli, ar ko darboties, būs nepieciešamas lielas finanses.

Sešgadnieku jautājums vēl nav izdiskutēts

Šobrīd mēs tikai sākam apspriest jauno satura reformu visos izglītības posmos, tāpēc vēl nav noteikts, kad sešgadnieki būs pirmklasnieki. Tas drīzāk ir 2019. gada jautājums, šobrīd noteikti ir pāragri izdarīt kādus spriedumus vai secinājumus. Pagaidām viennozīmīgi arī nevaru pateikt savas domas – vai tas ir slikti vai labi. Es noteikti vēlētos dzirdēt arī vecāku viedokli, nozares biedrību un ekspertu domas. Šobrīd mācību satura reforma ir nodota apspriešanai līdz nākamā gada februārim, pēc tam jāsāk pieņemt lēmumi.

Būtiska nozīme pedagogu gatavībai

Lielāka atbildība par reformas īstenošanu, mērķu sasniegšanu, konkrētu uzdevumi izpildi, protams, gulsies uz skolotāju pleciem un atbalsta personālu. Ir saprotams, ka šobrīd pedagogi paši sāk apgūt un vērtēt piedāvāto saturu. Taču noteikti tiks strādāts pie tā, lai skolotāji ir informēti un viņiem būtu iespējas papildus izglītoties. Noteikti būs daudz vairāk informatīvā materiāla no IZM puses, lai skolotāji un vecāki varētu labāk izprast reformu, taču, ja arī pēc tam sabiedrība būs kategoriski pret, jāņem vērā, ka sešgadnieku sūtīšana skolā nav dzīvības un nāves jautājums.

Pats svarīgākais, lai bērni justos labi, lai viņi vēlētos doties uz skolu. Lai būtu patīkama un ērta vide, kurā mācīties un apgūt arvien jaunas prasmes, zināšanas un tālākai dzīvei nepieciešamās iemaņas. Jāmainās visiem un visu laiku, jo ikdiena nestāv uz vietas!"

Dalies ar iniciatīvu sociālajos tīklos un palīdzi savākt parakstus!

Raksta avots: calis.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Psihoterapeite Jolanta Lamstere: "Sešgadnieki nav gatavi skolai!"18. Oct (2017)

«Ir aplami domāt, ka, agrāk sūtot bērnus skolā, viņi mācīsies labāk. Reformas tiek ieviestas stihiski, agresīvi, nerēķinoties ar pedagogu un citu speciālistu profesionālo redzējumu, līdzīgi kā ideoloģija. Trūkst vispusīgas esošās situācijas analīzes, kas balstīta pētījumos, nevis starptautiskos reitingos,» uzskata sertificēta klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Jolanta Lamstere.

Jāmin, ka arī daļa sabiedrības platformā manabalss.lv parakstījušies pret sešgadnieku sūtīšanu skolā.

«No savas pieredzes varu teikt, ka sešgadnieki nav gatavi skolai, un arī nemaz nevajag, jo šobrīd īstenotā pirmsskolas apmācības programma ir ļoti labā līmenī. Mācību process notiek caur rotaļām, kas bērniem šajā vecumā ir visatbilstošākais, turklāt, tiek nodrošināts arī pilnvērtīgs miegs, svaigs gaiss, silts ēdiens vairākas reizes dienā. Izglītības un zinātnes ministrijas arguments, ka bērni uz skolu nākot nesagatavoti, nav īsti korekts. Kur tam ir pierādījumi? Ja tiek vērtēts tikai bērna akadēmiskais sniegums, tas ir diezgan pliekans skatījums,» komentē psiholoģe.

Var novest pie smagiem personības attīstības traucējumiem

Psiholoģe uzsver, ka pāragra bērna intelektualizācija var novest pie smagiem personības attīstības traucējumiem. Spēja lasīt un rakstīt vēl nenozīmē gatavību skolai, tas ir daudz plašāks jēdziens.

«Tikpat būtisks ir bērna emocionālais briedums- spēja pārvaldīt un izprast savas un citu emocijas, spēja komunicēt, pastāstīt par sevi, ievērot noteikumus u.tml. Būtiski ir arī tas, cik plašs vārdu krājums ir bērnam, cik attīstīta ir viņa motorika u.c. Patiesību sakot, arī sākumskolā vajadzētu vairāk laika veltīt rotaļām, un mācību iestādēs iekārtot plašākas rotaļu zonas, kā arī jārod iespēju bērniem regulāri iet pastaigāties svaigā gaisā,» viņa saka.

Vienlaikus atzīmējot, ka, ieejot «lielajā skolā», kurā mācās arī vidusskolēni, sešgadniekam, visticamāk, rastos liels stress, jo starpbrīžos gaiteņos ir liels troksnis, daudz bērnam svešu cilvēku u.c. Reformas iniciatoru ideja – pārveidot un pielāgot skolas – protams, skan skaisti, taču tā ir tikai ideja. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atsaukšanās uz to, ka daudzviet Eiropā bērni iet skolā jau no sešu gadu vecuma, nav īsti korekta, norāda speciāliste.

Viņa dalās pieredzē: «Esmu paviesojusies daudzās Eiropas valstu skolās un varu teikt, ka šī sešgadnieku apmācība tikai saucas «skola», bet koncepts patiesībā ir tāds pats kā mūsu pirmsskolas izglītības iestādēs. Arī mūsu valstī bērni tiek izglītoti no piecu gadu vecuma.»

No garīgas pārslodzes līdz fiziskām problēmām

Atbildot uz jautājumu, kādas sekas var atstāt sešgadnieku sūtīšana skolā, Lamstere min:«Tas var radīt garīgu un intelektuālu pārslodzi. Tik mazs bērns nevar būt mierīgs, viņam nemaz tādam nav jābūt. Ir jāņem vērā, ka viņš vēlas izzināt pasauli un nespēj ilgi koncentrēties uz vienu darbību. Pārslogotajiem bērniem agrāk vai vēlāk būs nepieciešama speciālistu palīdzība, un skolu psihologu kapacitāte ir ierobežota, tāpēc pilnvērtīgi palīdzēt visiem nebūs iespējams. Tas radīs papildus rūpes un arī izdevumus vecākiem.»

Turklāt speciāliste lēš, ka pārslodze un nervozitāte bērniem var sākt izpausties arī fiziskajā aspektā – tas var radīt enurēzi (slapināšanu gultā), nagu graušanu un nervu tikus, biežāku slimošanu ar hroniskām kaitēm. Ja bērni nespēj tikt galā ar paaugstinātu stresu, var rasties ikviens no šiem simptomiem, tāpēc neradīsim mūsu bērniem jaunus stresa cēloņus. Neatņemsim bērniem iespēju vienkārši būt un dzīvot, saprast savas vēlmes un izsapņot sapņus!

Sūtot bērnu skolā ātrāk, sekmes nebūs labākas

Ir aplami domāt, ka, sūtot bērnu ātrāk skolā, viņi būs gudrāki un labāk mācīsies. Gatavība skolai veidojas pakāpeniski, to ietekmē gan bērna individuālā attīstības dinamika, gan vecāki un ģimene, gan pirmsskolas izglītības iestāde līdz pat septiņu gadu vecumam. Dažiem pat vēl ilgākā laika posmā. Un nevajag to pieprasīt no jaunākiem bērniem, viņa uzsver.

Izglītības reforma kā komunisms

«Man rodas iespaids, ka jaunās izglītības reformas, tostarp sešgadnieku reforma, tiek ieviestas stihiski. Pasludinot to, ka mēs tagad mainīsim domāšanu, vēl nevar mainīt domāšanu. Tas nenotiks vienā dienā tikai tāpēc, ka ir pieņemts tāds lēmums. Arī pedagogi, kuriem jāīsteno šīs reformas dzīvē, kā personības un profesionāļi veidojas pakāpeniski daudzu gadu laikā,» tā Lamstere.

Turpinot, viņa saka: «Tāpēc ar bažām vēroju to spriedzi, kas rodas skolotājos no haotiskās pieejas reformu ieviešanas procesā un jaunas domāšanas sludināšanas, kas savā ziņā noniecina esošās pozitīvās vērtības. Neredzu ieguldījumu skolotāja profesijas konkurētspējas jomā, ieguldījumu jauno pedagogu sagatavošanā. Skola ir tā vieta, kur vecās un jaunās vērtības var satikties, kopīgi strādājot dažādu paaudžu skolotājiem, un sniegt jaunietim bagātu zināšanu, kompetenču un dzīves pieredzes bagāžu.»

«Vai tiešām atkal gaidīsim, kamēr iestāsies kompetenču domāšana, un viss būs kārtībā? Mūsu bērnu panākumu dažādos konkursos un olimpiādēs liecina, ka jau tagad ir lietas, kas tiek darītas labi un pareizi. Kompetences neiestājas vienas dienas laikā, tās iegūst visa mūža garumā. Nevar noliegt visu veco, izdzēst visu līdzšinējo un sākt veidot jaunu domāšanu no nulles – tas tikai rada pretestību, ko šodien jūtam nozarē,» pauž psiholoģe.

Sakot, ka piedāvātajā reformā netiek runāts par to, kas ir vajadzīgs bērnam. «Rodas sajūta, ka reforma tiek ieviesta tik sasteigti un strauji, lai pagūtu izpildīt kādus kritērijus. Taču patiesībā vairāk jādomā par mūsu bērnu vajadzībām, vairāk jāpaļaujas uz pedagogu profesionalitāti un arī jāveic nopietni pētījumi par bērnu slodzi kopumā un jānovērtē patiesie resursi, kas līdz šim nodrošinājuši bērnu panākumu gūšanu mācību procesā. Uzskatu, ka pati svarīgākā funkcija skolai ir kvalitatīva zināšanu sniegšana. Kompetence attīstās mācoties, darot darbu un pārvarot grūtības – uzkrātās pieredzes veidā,» par pēdējā laikā aktuālo jautājumu – sūtīt bērnus skolā agrāk – norāda speciāliste.

Dalies ar ziņu un palīdzi savākt parakstus!

Viedokļa avots: bnn.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāve Silvija Titova - Meija kritizē IZM reformu un aicina atcerēties, ka "bērni ir mūsu nākotne, nevis tikai potenciālie nodokļu maksātāji."28. Sep (2017)

Nauda vai bērns - kas svarīgāks?
Klausoties IZM skaidrojumus par reformu un ieguvumiem no tās, rodas iespaids, ka vienīgais reformas mērķis ir ES fondu naudas apgūšana. Vēl pavisam nesen raidījumā “Ģimenes studija” IZM pārstāvji uzsvēra - līdz ar reformas ieviešanu “nāks nauda”. Vai tiešām ir svarīga tikai nauda, nevis bērni un viņu nākotne? IZM ir izstrādājusi infografiku par struktūrfondu līdzekļiem, ko ir plānots apgūt, palūkojoties tajā, var redzēt, ka 13,9 miljoni eiro tiks izlietoti, lai apstiprinātu jaunu valsts pamatizglītības un valsts vispārējās izglītības standartu un pirmskolas izglītības vadlīnijas1. Vēl minēts, ka 167,7 miljoni eiro tiks virzīti 100 līdz 115 skolu modernizācijai, taču šajā sakarā māc bažas, vai šie līdzekļi netiks tikai lielajām skolām atkal veicinot segregāciju?

Ministrija uzsver, ka vidusskolas solā nevar sēdēt deviņpadsmit gadīgi jaunieši, taču šis arguments ir ļoti diskutabls - ko mēs iesāksim ar šiem jauniešiem, kuri 18 gados beigs skolu? Vai darba tirgus viņus uzņems? Vai viņi būs pietiekami kompetenti, lai atrastu labu darbu? Saprotams, ka valstij vajag nodokļu maksātājus, taču vai bērnu attīstība un plašas nākotnes iespējas nav svarīgākas? Bērni ir mūsu nākotne. Kādā no diskusijām IZM darba grupas pārstāve Zane Oliņa ir uzsvērusi, ka 19 gadus veci jaunieši ir gatavi un varoši uzsākt darba gaitas, taču neviens neatbild uz pamatotām vecāku bažām par to, kur tad ir tās darba vietas, kas gaida 18 un 19 gadus vecus jauniešus? Manuprāt, nevar domāt tik primitīvās kategorijās: jauniešiem ātrāk jābūt darba tirgū, darbu jāmeklē pašiem u.tml. Tā mēs nepanāksim valsts attīstību, bet gan to, ka jaunieši pametīs Latviju. Statistika liecina, ka jau šobrīd liela daļa jauniešu paralēli mācībām iesaistās darba tirgū, strādājot vasarā vai nepilna laika darbu. Saskaņā ar Darbaspēka izlases veida apsekojuma datiem vairāk nekā 90% nodarbināto jauniešu Latvijā ir algoti darbinieki - lielākā daļa jauniešu (66,7%) bija nodarbināti pakalpojumu sniegšanas sektorā (no tiem lielākā daļa jeb 70,2% tirdzniecības pakalpojumu sektorā), ceturtā daļa (25,1%) - ražošanas sektorā, bet 8,2% - lauksaimniecības sektorā.2 Nepilnu laiku strādājošo jauniešu īpatsvars ir gandrīz uz pusi augstāks nekā darbspējas vecumā, jo daļa jauniešu mācības apvieno ar darbu. Tā ir dabiska jauniešu iekļaušanās darba tirgū, turklāt tas palīdz jauniešiem saprast, ar kādu nozari viņi vēlas saistīt savu nākotni.

Atklāt bērna dotības, nevis mehāniski virzīt uz darba tirgu
Viennozīmīgi ir jābūt gan vispārējai vidējai izglītībai, gan profesionālajai izglītībai - mūsu valstij vajadzīgi gan amatnieki, gan inženieri un citu profesiju pārstāvji. Taču, neraugoties uz izglītības virziena izvēli, galvenais, lai jaunietis ir motivēts mācīties. Lai jaunietis mācās to, kas viņu patiešām interesē, tad arī būs vēlme apgūt nozari padziļināti, mācīties papildus, un arī veidosies t.s. kompetencēs balstītā izglītība. Tai ir jānāk no pašiem skolēniem un studentiem, nevis jābūt tikai skaistai frāzei no izglītības politikas veidotājiem.
Svarīgāk ir izprast un atpazīt bērnu dotības un stiprās puses, nevis mehāniski panākt ātrāku nonākšanu darba tirgū. Ja 5. un 6. klasē jau sāktu mudināt domāt par karjeras izvēli, piesaistot karjeras konsultantus, rezultātā daudz vairāk jauniešu izvēlētos sev piemērotu profesiju un darba tirgū nonāktu mērķtiecīgi, zinoši jaunieši, kuri būtu tendēti uz attīstību un kvalificētu darbu.

Sešgadniekiem jāmācās sev piemērotā vidē
Mūsu biedrība jau gandrīz desmit gadus paliek pie sava viedokļa - sešgadniekiem jāmācās sev piemērotā vidē, šajā vecumā bērnam jābūt aprūpētam visas dienas garumā, un vislabākā ir vide, ko nodrošina bērnudārzi. Vēlos atgādināt, ka no 2002. gada ir spēkā obligātā pirmsskolas izglītība piecus un sešus gadus veciem bērniem3, un šī programma darbojas. IZM ir uzsvērusi, ka dublējas tas, ko bērniem māca šajā laikā un 1. klasē, bet tad taču var veikt izmaiņas saturā, nevis pilnībā mainīt formu. Vēl viens akmens no IZM piecgadnieku un sešgadnieku izglītības programmas dārziņā ir sekojošs: bērni uz skolu nāk nesagatavoti. Pirmkārt, nevajadzētu vispārināt, bet gan ņemt vērā, ka katrs bērns ir atšķirīgs. Visi bērni neapgūst vielu vienā līmenī, un arī visas pirmsskolas izglītības iestādes nav identiskas. Kāpēc Izglītības kvalitātes dienests nevarētu veikt pirmsskolas izglītības iestāžu monitoringu, lai tām iestādēm, kurās vērojams lielāks skaits bērnu, kuri nav pietiekami sagatavoti, sniegtu individuālus ieteikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Ar sasteigtu reformu atņemsim vēlmi mācīties
Piecgadnieku un sešgadnieku apmācība ir ļoti nopietns solis, ko nevajag sasteigt. Tie ir paši pamati - tos ieliekot pareizi, mēs veicināsim bērnos vēlmi mācīties, savukārt, sasteidzot un uzspiežot mācības, var radīt nepatiku pret skolu uz visiem laikiem. Reformas nevar veikt gada laikā, un šobrīd vērojamā haotiskā darbošanās, ko uz priekšu dzen līdzekļu apguve, ir bez rūpīgas sagatavošanās. Pieņemu, ka IZM darba grupa paši deg par šo ideju un mūsu bērniem vēl tikai labāko, taču visticamāk pēc reformas īstenošanas 2021. gadā IZM sapratīs savu sasteigtības kļūdu un visiem pateiks paldies par piedalīšanos, atceļot izmaiņas un atgriežot visu šobrīd esošajā kārtībā. Tikai jautājums, kas būs ar tiem bērniem, kuri šo trīs gadu laikā būs steigā sūtīti skolā, radot viņiem lieku stresu?
Izglītības reforma nav tikai par bērniem vai pedagogiem - tā skar visu sabiedrību, tāpēc aicinu nesteigties un nepieņemt pārsteidzīgus un nepārdomātus lēmumus. Bērni ir mūsu nākotne, nevis tikai potenciālie nodokļu maksātāji.

Pilnu viedokli lasi: nra.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Saeimas deputāte, trīs bērnu māte un juriste Inga Bite komentē, kāpēc IZM virzītā reforma par skolas gaitu uzsākšanu sešu gadu vecumā nav pārdomāta11. Sep (2017)

Ir jautājums, cik daudzi sešgadnieki ir gatavi uzsākt skolas gaitas? Lielākoties viņi nav tam gatavi, faktiski, arī septiņos gados bērni nav īsti gatavi tādai skolai un sēdēšanai solā, kāda tā ir šodien. Šis jautājums jāskata kopā ar kompetenču izglītības modeli, ko IZM gatavojas ieviest. Pirms gada izglītības un zinātnes ministrs stāstīja, ka 2017. gada 1. septembrī visiem būs skaidrs, kas ir kompetenču izglītības modelis. Ir apritējis gads, un lielākā daļa Latvijas pedagogu un skolu vadītāju to joprojām nezina. Skaidrības nav pat tajās skolās, kurās izmēģinājuma versijā kompetenču modelis skaitās ieviests jau šobrīd.

Mācību procesam jāveicina interese
Kāpēc ministrija visus piecus un sešus gadus vecos bērnus liek vienā kastītē? Bērni neattīstās taisna virziena grafikā – arī viena vecuma bērniem ir atšķirīgas intereses. Katrs bērns attīstās savā tempā, un katram ir savas specifiskās intereses. Un ir ļoti svarīgi ievērot šīs intereses un ļaut bērnam iedziļināties tajā, kas viņam ir būtiski, un, kas viņu aizrauj konkrētajā brīdī. Šobrīd sākumskolas sistēma mazina bērnu vēlmi mācīties. Skola ieliek rāmī ne tikai bērnu, bet arī skolotāju. 40-45 minūšu mācību stundas laikā skolotājs nevar aizvest bērnus uz Dabas muzeju, vai pat izvest pastaigāties un apskatīt dabu tuvējā parkā, ja tā ir dabas zinību stunda. Mācību procesam ir jābūt pilnīgi citādākam, vērstam uz to, lai bērnu interese par mācīšanos tikai augtu. Kompetenču izglītības modelis izskatās skaisti video rullītī un aprakstā, bet nav pārliecības, ka tik skaisti būs arī realitātē, turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka tas nenotiks jau nākamajā mācību gadā.

Ministrija iet pretrunās ar savām idejām
No vienas puses ministrija atkal un atkal uzsver kompetenču pieejas nozīmi, no otras puses vēlas skolu tīkla optimizāciju, skaidrojot, ka klasē minimāli jābūt 18 skolēniem (republikas pilsētās - 22 skolēniem). Ministrija pasaka, ka klasē jābūt vismaz 22 bērniem, un skolotājam jāīsteno individuāla, kompetencēs balstīta pieeja. Kāda gan individuālā pieeja ir iespējama 45 minūšu laikā, ja klasē ir 22 bērni? To iespējams īstenot ar 10 – 12 bērniem, un tas nozīmē, ka kompetencēs balstītas izglītības nodrošināšanai jāiet pilnīgi pretējā virzienā, samazinot skolēnu skaitu klasē, nevis palielinot caur skolu apvienošanu un slēgšanu.

Dalies ar iniciatīvu un palīdzi savākt parakstus!

Pilns viedokļa raksts: irlv.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

ManaBalss.lv labās ziņas - Tavā e-pastā!

Mums ir daudz labu jaunumu - gribam par tiem pastāstīt arī Tev! Ieraksti savu e-pastu, un mēs ik mēnesi Tev tos nosūtīsim.

e-pasta adrese *



* Obligātie lauki