Prasība ir īstenota neatkarīgi no šīs iniciatīvas un būs spēkā no 01.01.2024. līdz ar Vietējo pašvaldību referendumu likumu

Pārstāvis: Raimonds Lejnieks-PuķePublicēta: 06. Jun (2017)

PAR PAŠVALDĪBAS REFERENDUMU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
2'313
Jau parakstījuši 2'313
7'687

Latvijas pašvaldībās ir nepieciešams vairākus jautājumus lemt ne tikai domes sastāvā, bet arī pašvaldības līmenī. LR satversmē 101. pantā ir noteikts ka ikviens Latvijas pilsonis likumā paredzētajā veidā var piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību referendums veicinātu šī satversmes panta iedzīvināšanu praksē, jo pašlaik iedzīvotāji pašvaldības darbu varēja ietekmēt tika piedaloties pašvaldību vēlēšanās. Ar šo iniciatīvu es vēlos uzlabot iedzīvotāju lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos. Pasaulē daudzās valstīs gan autonomo apgabalu, gan municipālie referendumi ir diezgan ierasta prakse. Piemēram Krievijā, tās autonomie apgabali var organizēt referendumu par sev aktuāliem jautājumiem. Dažus gadus atpakaļ Katalonija organizēja referendumu par atdalīšanos no Spānijas. Arī pēc nesenā BREXIT Skotijas pirmais ministrs ir izteicies, ka būs jārīko vietējais referendums par palikšanu Lielbritānijas sastāvā, jo Skotija vēlas palikt Eiropas savienībā. Pašvaldību referendums nodrošinātu vietējās attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem iespēju piedalīties vietējās nozīmes jautājumu lemšanā. Veicinātu pašvaldības iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, kā arī piešķirtu pašvaldības iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi

Caur pašvaldību referendumu varētu risināt jebkādus jautājumus kas skar pašvaldību, rosināt domes atsaukšanu. Lai rosinātu pašvaldību referendumu būtu nepieciešams savākt 10 procentus no iepriekšējo pašvaldību vēlēšanās nobalsojušo vēlētāju skaita attiecīgajā pašvaldībā. Parakstus būtu iespējams vākt elektroniski caur www.latvija.lv, manabalss.lv, kā arī rakstveida pie pašvaldības notāra. Par parakstu vākšanas informatīvo kampaņu ir atbildīgs pats iesnieguma iesniedzējs. Paraksti ir jāsavāc gada laikā. Ja gada laikā netiek savākts pietiekams parakstu skaits pašvaldību referenduma rosināšanai, tad paraksti dzēšas. Un jaunu iesniegumu par referendumu var iesniegt tikai pēc mēneša. Pēc nepieciešamo parakstu savākšanas pašvaldības vēlēšanu komisija izsludina referendumu. Lai referenduma rezultāts būtu leģitīms, tajā būtu jāpiedalās vismaz 10 procentu no attiecīgajā pašvaldībā reģistrēto vēlētāju skaita. Referendumu var rosināt jebkura attiecīgajā pašvaldībā deklarēta fiziska vai juridiska persona, iesniedzot iesniegumu vietējai pašvaldībai. Par iesnieguma iesniegšanu būtu nosakāma drošības nauda 100 eiro apmērā, kas netiek atgriezta: 1. ja gada laikā parakstu vākšanas organizators nespēj savākt 10% no iepriekšējo pašvaldību vēlēšanās nobalsojušo vēlētāju skaita attiecīgajā pašvaldībā. 2. Ja pašvaldību referendums tiek atzīts par nenotikušu - tajā piedalās mazāk kā 10 % no pašvaldībā dzīvojošajām balstiesīgajām personām.

Pašvaldību referenduma ieviešana veicinātu lielāku pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšanos pašvaldības politikas veidošanā. Ja tiktu ieviests pašvaldību referendums, pārvaldes struktūra kļūtu demokrātiskāka, jo pašlaik savas pašvaldības politikas stratēģisko virzību ir iespējams izlemt tikai caur pašvaldību vēlēšanām. Tiktu veiksmīgāk realizētas LR satversmes 101. pantā noteiktās tiesības.

Iniciatīvas jaunumi

Parlaments otrajā lasījumā atbalsta pašvaldību referendumu likumprojektu21. Oct (2021)

Saeima otrajā lasījumā ceturtdien, 21. oktobrī, ir atbalstījusi Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas noteiks referendumu ierosināšanas un norises kārtību, raksta portāls Delfi.

Likumā paredzēts noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējas pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti.

Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.

Plānots, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību.

Paredzēts arī, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt par domes atlaišanu. Šādu referendumu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.

Tāpat iecerēts, ka pašvaldības referendumu varēs rosināt arī pati pašvaldības dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Tas dos iespēju pašvaldībai noskaidrot iedzīvotāju viedokli par konkrētu jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.

Jaunais likumprojekts noteic, ka tiesības ierosināt pašvaldības referendumu būs 18 gadus sasniegušam un vēlētāju reģistrā reģistrētam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim.

Lai varētu rosināt kāda jautājuma izskatīšanu pašvaldībā, iedzīvotājiem būs jāparakstās par referenduma ierosināšanu. Plānots, ka to varēs darīt klātienē vai elektroniski portālā Latvija.lv.

Balsot referendumā varēs klātienē attiecīgajā pašvaldības vēlēšanu iecirknī, izmantojot tiešsaistes vēlētāju reģistru, un elektroniski, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas sistēmu. Iesniedzot attiecīgu iesniegumu, balsot varēs arī balsotāja atrašanās vietā, ja vēlētājs veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties iecirknī. Pašvaldības referendumā plānota arī iepriekšēja balsošana. Paredzēts, ka elektroniski nevarēs balsot par pašvaldības domes atlaišanu.

Likumprojekts noteic, ka pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu. Paredzēts, ka balsošana referendumā notiek no pulksten septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā.

Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, iepriekš norādījuši likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Patlaban pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Lai Vietējo pašvaldību referendumu likums varētu stāties spēkā, tas vēl jāpieņem trešajā lasījumā.

Avots: Delfi

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS