Iniciatīva pašvaldībā ir izskatīta un nav atbalstīta

Pārstāvis: Petrovskis IlmārsPublicēta: 06. Jul

PAR IEDZĪVOTĀJU TIESĪBĀM LEMT ARĪ LUDZĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Ludzas novada domē; VARAM

200
290
Jau parakstījuši 290

Ludzas pašvaldība ir ignorējusi iedzīvotāju aptauju par jaunas spēļu zāles atvēršanu pilsētā, turklāt tas ir paredzēts vēsturiskā, pilsētvidei svarīgā ēkā. Ludzas novada pašvaldība pagājušajā vasarā organizēja iedzīvotāju aptauju, lai uzzinātu sabiedrības viedokli par jaunas azartspēļu zāles atvēršanu. Aptaujā piedalījās 185 iedzīvotāji, no kuriem 150 bija pret. Taču domē norāda, ka pašvaldībai ir tiesības noskaidrot iedzīvotāju viedokli, tomēr tas nav pamatarguments azartspēļu ierobežošanai pašvaldības teritorijā. Tātad iedzīvotāju balss ir bijusi "ķeksīša" pēc, un tas nav pieļaujams. Arī raidījums "Bez tabu" pašvaldībā vaicāja, vai iedzīvotāju aptauju nerīkoja “ķeksīša” pēc. Aptaujas ir jārīko, un tām ir jābūt obligātām, caurspīdīgām, bez biznesa lobija ietekmes, un tās ir jāņem vērā! Ņemsim par piemēru Ventspils pilsētas lēmumu aizliegt savā administratīvajā teritorijā azartspēles. Šāds lēmums nav pārsteidzošs, jo šā gada budžetā paredzētas izmaiņas par azartspēļu nodokļa pārdali – pašvaldības no azartspēļu nodokļa turpmāk saņems tikai 5% iepriekšējo 25% vietā. Tāpēc pat nodokļu arguments vairs nav spēkā, un azartspēļu biznesa esamības pilsētas teritorijā pilsētai nav neizdevīga - tā ir pat graujoša. Vienkārši sakot, pilsētas iedzīvotāju nauda caur azartspēļu biznesu no vietējās ekonomikas vienkārši "aizplūst". Tāpat ir jāņem vērā Ludzas vēsturiskās vērtības. Bijušajai pasta ēkai ar tās skaisto arhitektūru būtu jābūt īpašā cieņā ar attiecīgu tās izmantojumu. Diemžēl pašvaldībai nav bijis "mugurkaula" atteikt pašvaldībai neizdevīgajam azartspēļu biznesam, un nav bijusi vēlme pārpirkt vēsturisko 1929. gadā būvēto ēku un izveidot tajā kaut ko pilsētas tēlam atbilstīgu.

Tāpēc mēs aicinām Ludzas novada domi ievērot sabiedriskās aptaujas rezultātu un pārskatīt pieņemto lēmumu. Tāpat lūdzam VARAM pievērst uzmanību šim gadījumam, kad domes lēmums ir gan pret sabiedriskajā aptaujā pausto gribu, gan pret pašvaldības reālajām saimnieciskajām interesēm.

Šā lēmuma pārskatīšana par labu sabiedrības viedoklim nepieļaus vēl lielāku azartspēļu radītā posta izplatību, uzlabos Ludzas pilsētvidi un atjaunos iedzīvotāju pārliecību, ka politiķi un ierēdņi mūsos ieklausās un tiešām ņem vērā.

Pievienots dokuments

Raksts_LA__azartspēles.pdf 820 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 290

Iniciatīvas jaunumi

Pašvaldība argumentē par spēļu zāles lēmumu15. Sep

Pēc ManaBalss autora iniciatīvas "Par iedzīvotāju tiesībām lemt arī Ludzā" izskatīšanas atbilstīgajās institūcijās – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Ludzas novada domē – esam saņēmuši izvērstu komentāru uz šo kolektīvo iesniegumu, kurā dome argumentē savu lēmumu.

Īsumā – dome paliek pie iepriekš nolemtā, tāpēc iniciatīva un kolektīvais iesniegums "Par iedzīvotāju tiesībām lemt arī Ludzā" ir jāuzskata par noraidītu.

Tomēr būtiska ir šā iesnieguma izskatīšanas gaita, un tā ir jāatzīst par atklātu, argumentētu un demokrātisku diskusiju.

Īsi pēc iesnieguma saņemšanas VARAM lūdza pašvaldībai argumentēt, "vai, ņemot vērā domē saņemtos iedzīvotāju aptaujas rezultātus, pašvaldība ir izvērtējusi, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu". Proti, ministrija demonstrēja izpratni par iesnieguma būtību – sūdzību par iedzīvotāju aptaujas datu neņemšanu vērā, kad absolūts vairākums aptaujāto bija izteikuši viedokli pret spēļu zāles izveidi Ludzā pilsētai nozīmīgā vēsturiskā ēkā.

Dome sekojošā vēstulē iesnieguma autoram, VARAM un ManaBalss izklāsta sava pieņemtā lēmuma juridisko pamatotību. Šeit īsumā citējam domes atbildes fragmentus, kas attiecas uz VARAM un arī iniciatīvas autora jautājumu par iedzīvotāju interešu aizskārumu.

"Tiesu prakses analīze rāda, ka Augstākās tiesas Senāts vairākos spriedumos ir norādījis, ka jēdziens "būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums" ir atklāts juridisks jēdziens, kas iekļauts likumā, lai pašvaldībai būtu iespējams novērtēt iespējamās azartspēļu organizēšanas vietas atrašanās riskus savā administratīvajā teritorijā un tos samazināt.

Tas piešķir pašvaldībai rīcības brīvību, izvērtējot atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanai konkrētā vietā. Senāts lietā Nr. SKA-5/2012 ir norādījis, ka jēdziena "būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums" piemērošanai ir jāvērtē šādi kritēriji [30, 10. punkts]:

1. sabiedrības kustības liela intensitāte (aktivitāte), kas ir pamatots arguments tikai tad, ja pastāv apstākļi, kas liecina, ka palielinās risks – var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties, un vieta nav saderīga ar citu organizāciju piedāvātajām vērtībām. Taču iedzīvotāju intensīva plūsma pati par sevi nav pietiekams arguments. Senāts lietā Nr. SKA-318/2010 norādījis, ka gājēju plūsma ir atzīstama par intensīvu, bet tas pats par sevi nerada risku azartspēļu vietas atvēršanai;

2. kultūras, izglītības, reliģisko organizāciju iestāžu tuvums (likumdevējs šos apstākļus jau vērtējis un noteicis kā nesaderīgus ar azartspēlēm) būs pamatots arguments, jo var provocēt tieši nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un kultūras, izglītības vai reliģisko organizāciju iestāžu piedāvātajām vērtībām. Turpretim tirdzniecības iestāžu un kafejnīcu tuvums ir pieļaujams;

3. daudzdzīvokļu ēkas tuvums kā arguments vispārināti ir nepamatots, jo lielās pilsētās ir raksturīgi, ka mikrorajoni ir pietiekami blīvi apbūvēti. Šo secinājumu var attiecināt ne tikai uz Rīgas pilsētas teritoriju, bet arī uz citām pilsētām;

4. iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm – pārāk nekonkrēts un nepamatots arguments;

5. pilsētas teritorijas plānojumā minētie mērķi un attīstības perspektīvas – kā obligāti vērtējams kritērijs.

Tiesu ieskatā, pašvaldībai ir tiesības noskaidrot iedzīvotāju viedokli, bet tas nav pamata arguments azartspēļu ierobežošanai pašvaldības teritorijā. Uz šo argumentu iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanā Augstākās tiesas Senāts ir atsaucies vairākkārt, piemēram, lietā Nr. SKA-4/2012 un Nr. SKA-5/2012, norādot, ka "[..] iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm ir pārāk nekonkrēts un nepamatots atteikuma iemesls" [29, 10. punkts un 30, 10. punkts].

Izvērtējot faktisko apstākļu kopumu kopsakarībā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un judikatūru, Ludzas novada dome nolēma, ka pašvaldībai konkrētajā gadījumā nav pietiekoša pamatojuma atteikt atļaujas izsniegšanu rīkot azartspēles."

Ir saprotams, ka iniciatīvas atbalstītāji un arī pieminētās aptaujas dalībnieki ir neapmierināti, tomēr juridiski domes lēmumam un sniegtajai argumentācijai pārmest acīmredzami nevar. Lai arī šādi lēmumi nekad visus un visos punktos neapmierinās, ir jāsecina, ka būtībā dome ir izdarījusi politisku lēmumu – pašvaldības politiķu lēmumu, un kā tāds tas arī ir jārespektē. Protams, šādā demokrātiskā procesā notiek ne vien lēmumu pieņemšana, bet arī vēlētāju motivāciju un politisko attieksmju veidošanās, bet tas ir jau cits jautājums.

Avots: VARAM, Ludzas novada dome

AUTORS: MANA BALSS