SPKC: dažādu mērķu dēļ apkopotie dati par Covid-19 izraisītajiem nāves gadījumiem atšķiras objektīvi15. Mar (2021)

Operatīvā informācija par iespējamo Covid-19 izraisīto nāves gadījumu vienmēr atšķirsies no tās, kas ir gūta epidemioloģiskās uzraudzības nolūkā.

Tā atbildes vēstulē pēc valdībai adresētā kolektīvā iesnieguma "Par patiesu Covid-19 statistiku" raksta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Šeit publicējam SPKC direktores Ivetas Gavares parakstītu vēstuli organizācijai ManaBalss.

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) iepazinās ar Jūsu kolektīvo iesniegumu, kas adresēts Ministru prezidenta birojam un kura nolūks formulēts "izveidot tādu kritēriju kopumu COVID-19 upuru identificēšanā, kas neļautu šajā statistikā iekļaut tos nāves gadījumus, kā reālais iemesls nav COVID-19".

Centrs vērš Jūsu uzmanību, ka nāves cēloņu kodēšana notiek saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas detalizēti aprakstīti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijas (SSK-10) II sējumā "Instrukciju rokasgrāmata" – arī Covid-19 gadījumā nāves cēloņu kodēšana tiek veikta saskaņā ar šiem principiem. PVO ir izveidojusi īpašus kodus Covid-19 gadījumu kodēšanai – U07.1 (Covid-19, vīruss identificēts) un U07.2 (Covid-19, vīruss nav identificēts), kurus izmanto gan medicīniskās dokumentācijas lietvedībā, gan nāves cēloņu kodēšanai, aizpildot Nāves cēloņu medicīniskās apliecības.

Epidemioloģiskās uzraudzības nolūkā par Covid-19 izraisīto nāves gadījumu tiek uzskatīts gan varbūtējs, gan apstiprinātais Covid-19 gadījums, kurā nāves iznākums ir klīniski izskaidrojams ar Covid-19, izņemot gadījumus, ja pastāv kāds cits skaidrs nāves cēlonis, ko nevar attiecināt uz Covid-19, piemēram, trauma. Starp pārslimoto Covid-19 un nāves iestāšanos nevar būt no Covid-19 pilnīgas izveseļošanās periods. Operatīvā informācija par iespējamo Covid-19 izraisīto nāves gadījumu, kas gūta epidemioloģiskās uzraudzības nolūkā, vienmēr atšķirsies no informācijas oficiālajā statistikā, jo atšķiras datu avoti.

Operatīvas informēšanas nolūkā, atsaucoties sabiedrības vēlmei tikt informētai operatīvi, tiek publicēts epidemioloģiskās uzraudzības datu apkopojums, kas pieejams gan Centra mājaslapā sadaļā "Covid-19 statistika", gan Atvērto datu portālā. Šajā portālā katru dienu mašīnlasāmā formātā tiek publicēti šādi dati: par SARS-CoV-2 vīrusa noteikšanai veikto laboratorisko testu skaitu; saņemto ziņojumu skaitu par laboratoriski apstiprinātiem gadījumiem; saņemto ziņojumu skaitu par nāves gadījumiem; ziņojumu skaitu par slimības iznākumu atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Dati tiek publicēti arī sadalījumā pa administratīvajām teritorijām. No 21.05.2020. līdz 18.10.2020. ir pieejami dati par aktīvo gadījumu skaitu administratīvajās teritorijās, bet no 18.10.2020. tiek publicēti dati par 14 dienu kumulatīvo saslimstību – personu skaitu administratīvajās teritorijās, kurām pēdējās 14 dienās konstatēta Covid-19 infekcija.

Dati oficiālajai statikai par nāves cēloņiem tiek gūti no pilnīgi cita datu avota – reizi mēnesī dzimtsarakstu nodaļas iesniedz Centram "Medicīniskās apliecības par nāves cēloni" un "Medicīnas apliecības par perinatālās nāves iestāšanos", kurās pēc centralizētas pārbaudes veikšanas tiek veikta nāves pamatcēloņa izvēle un piešķirts galīgais kods, tā nodrošinot vienotu interpretāciju un nāves cēloņu kodēšanas principu ievērošanu, kā arī nāves cēloņu statistikas starptautisku salīdzināmību. Katrs ar Covid-19 saistītais nāves gadījums tiek pārbaudīts un verificēts saskaņā ar īpašu EUROSTAT (Eiropas Savienības Statistikas birojs) sadarbībā ar DIMDI (Deutsches Institut für Medizinische Dokumentation und Information) izstrādātu nāves cēloņu automātiskās kodēšanas sistēmu IRIS nāves cēloņu kodēšanai un nāves pamatcēloņa noteikšanai.

Jāievēro, ka nāves cēloņu secības un klasifikācijas loģika mēdz atšķirties pat no klīniskās loģikas, kas raksturīgi īpaši sarežģītu patoģenētisko procesu gadījumā pacientiem ar vairākām slimībām, jo apraksta pie nāves tieši novedušo patoloģisko notikumu virkni un secību. Atšķirībā no operatīvās informācijas, kura pieejama par iepriekšējo dienu, oficiālā statistika par nāves cēloņiem par iepriekšējo gadu ir pieejama no katra nākamā gada 1. jūlija.

Centrs noraida Jūsu pieņēmumu par to, ka "simti gripas slimnieku un nāves gadījumu tiek iekļauti COVID-19 statistikā", kā nepamatotu. Gripas un citu akūtu elpceļu infekciju uzraudzība Latvijā notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 9. novembra noteikumiem nr. 948 "Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem". 2020.–2021. gada sezonā Latvijā līdzīgi kā citur pasaulē gripas izplatība atbilst starpsezonu līmenim, kas galvenokārt skaidrojams ar stingru epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu visos pasaules reģionos Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.

Par zemu gripas vīrusu izplatību liecina arī virusoloģiskās izmeklēšanas dati, ko sniedz valstis un Nacionālās gripas references centri Pasaules Veselības organizācijas gripas uzraudzības globālajam tīklam. SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" laboratorijā, kas pilda gripas references laboratorijas funkcijas uz elpceļu, tai skaitā uz gripas vīrusiem, kopš 2020. gada septembra beigām izmeklēti vairāk nekā 1200 pacientu klīniskie paraugi. Nevienā no paraugiem gripas vīrusu klātbūtne nav tiksui apstiprināta.

Uz gripas vīrusiem tiek izmeklēti galvenokārt stacionētie pacienti smagas akūtas elpceļu infekcijas gadījumos. Arī citu elpceļu vīrusu izplatība šajā sezonā ir ievērojami mazāka. Kopējais pozitīvo paraugu skaits elpceļu vīrusu slimību gadījumos veido 8,6%, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējās akūtu augšējo elpceļu infekciju saslimstības pacēluma sezonās (33 līdz 66%). Centrs noraida arī Jūsu pieņēmumu par viltus negatīvajiem vai viltus pozitīvajiem testu rezultātiem uz SARS-CoV-2 citu elpceļu slimību izraisītāju gadījumos kā nepamatotu, jo laboratoriskie izmeklējumi tiek veikti Latvijas Nacionālajā akreditācijas sistēmā noteiktā kārtībā akreditētās laboratorijās ar pārbaudītām, apstiprinātām un piemērotām metodēm, turklāt izmeklējumu kvalitāte tiek regulāri novērtēta.

Ar papildus informāciju varat iepazīties:

Iknedēļas pārskatos SPKC tīmekļa vietnē

Eiropas gripas uzraudzības tīkla datos

Pasaules Veselības organizācijas globālā gripas uzraudzības tīkla informācijā.

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Seko mums Facebook un arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Aicinājums apsvērt atbalstu tematiski radniecīgai iniciatīvai10. Nov (2020)

Paldies par Tavu pilsonisko aktivitāti un interesi par ManaBalss platformas autoru ierosinājumiem!

Tā kā esi atbalstījis šo iniciatīvu, ManaBalss aicina Tevi parakstīt arī citu – tematiski radniecīgu – iniciatīvu "Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem", kas iestājas par izsvērtākiem Covid-19 ārkārtas stāvokļa noteikumiem.

Ja atbalsti šo iniciatīvu, lūdzam ar to dalīties arī ar citiem!

AUTORS: MANA BALSS

'Covid-19'– kāpēc rodas juceklis ar statistiku17. Apr (2020)

Pēdējā mēneša laikā ir iespējams novērot dažādas interpretācijas par to cilvēku skaitu, kas Latvijā izveseļojušies, un to, kas miruši. Jautājums par šo datu skaidrību ir būtisks, jo atšķirīgi dati vairo neziņu, bet neziņa – bailes, kas pēdējo mēnešu laikā arī novērojamas sociālajos tīklos, kur dzirdīgas ausis atradušas dažādas konspirācijas teorijas un viltus ziņas.

Runājot par Covid-19 mirušo pacientu uzskaiti, kopējā prakse pasaulē pārsvarā balstās uz klīniskiem datiem: ja slimības gaita ir izteikti smaga un pacientam attīstās, piemēram, pneimonija, infarkts, insults un tiek pielietota īpaša terapija, kā arī ir acīmredzami strauja slimības gaita uz pasliktināšanos, kas noved pie nāves, tad šādos gadījumos tiek uzskatīts, ka pacients miris, jo bija inficējies ar Covid-19, portālam "Delfi" skaidro Ilze Arāja, SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Starptautiskā datu pratības tīkla "School of Data" vadītāja Latvijā Nika Aleksejeva skaidro, ka daudzu citu valstu institūcijas, ne tikai Slimību un profilakses centrs Latvijā, šādā situācijā iepriekš nav bijušas, tāpēc saprotami, ka viņiem nav uzreiz skaidras iestrādnes, kā ar šiem datiem publiski strādāt. "Tas arī ir loģiski, jo miera laikos šīm institūcijām ir citi pienākumi, kas skar sabiedrības veselību, nevis gatavošanos tam, kā publiski izskatīsies viņu sniegtie dati," vērtē Aleksejeva.

Statistikas datubāze "Worldometer" , kā arī Džona Hopkinsa Universitātes Korona vīrusa resursu centrs (https://coronavirus.jhu.edu/map.html) ik dienu tiešsaistē atjauno Covid-19 izplatības datus. Abos resursos ailītēs pie Latvijas redzams, kāds ir mirušo skaits, kas atbilst SPKC uzskaitījumam, bet pie cilvēkiem, kas izveseļojušies, skaitlis var atšķīrties. Aleksejeva piebilst, ka minētajās vietnēs dati nav pilnībā uzticami, bet tie ir labākie, kas starptautiski salīdzināmā mērogā pieejami.

"Hopkinsa Universitātes un "Worldometer" sniegtā informācija par jauno koronavīrusu nav 100% uzticama. Pirmkārt, dati tiek ņemti no dažādiem avotiem, piemēram, "Twitter" un rakstiem tiešsaistē, un tad apstiprināti, salīdzinot ar oficiālo iestāžu datiem. Ir valstis, kas ziņas par Covid-19 saslimušajiem slēpj, samazina vai iegūst nepilnīgus datus, tāpēc jebkurā gadījumā publiskie dati neatspoguļos situāciju objektīvi. Vienlaikus, tie, iespējams, ir labākie avoti, kas mums šobrīd ir, lai situāciju valstīs salīdzinātu globāli. Protams, cilvēks, apskatot datus, grib redzēt, kā sokas tieši viņa valstij, salīdzinot ar citām. Kopainu šie datu avoti dod, bet jāatceras, ka to ieejas datiem nav vienota starptautiska standarta, kā esam pieraduši redzēt, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes vai Pasaules Bankas publikācijās," stāsta Aleksejeva.

Latvijas Statistiķu asociācijas prezidente un Latvijas Universitātes profesore Biruta Sloka uzskata, ka minētie avoti ir uzticami, taču iesaka neaizmirst par Pasaules Veselības organizācijas publicēto informāciju - https://who.sprinklr.com/.

"Uzskatu, ka abi minētie avoti ir ļoti moderni – tādi, kas izmanto mūsdienīgus IT risinājumus un min arī oficiālos datu avotus. Pamatā vajadzētu izmantot PVO datus, jo tā ir oficiālā statistikas institūcija, kuras interaktīvajā kartē ir apkopota oficiālā informācija par konkrēto brīdi, tur ir plaša informācija, var atrast gan konkrēto situāciju – konkrētos skaitļus dažādos aspektos –, gan dinamiku (attīstību laikā) dažādos griezumos, var veidot dažādus salīdzinājumus (tie ir nedaudz vēlāki nekā iepriekšminētie avoti)," stāsta Sloka.

"Statistika ir būtisks avots, kas sabiedrībai ļauj sekot līdzi kopējai ainai. Tomēr ir būtiski šai statistikai sniegt kontekstu. Īpaši svarīgi tas ir traģiskākajās situācijās. Vēlme būt pirmajiem, kas paziņo par Covid-19 izraisītiem nāves gadījumiem ne tikai veicina nepārbaudītas informācijas izplatīšanos, bet arī var būt privātuma pārkāpums, no kura sabiedrībai ir ierobežots labums. Cilvēkiem, kuru tuvinieki ir gājuši bojā slimības dēļ, ir jāļauj par notikušo uzzināt no slimnīcu darbiniekiem pēc tam, kad ir noslēgtas attiecīgās procedūras, nevis no medijiem un to publicētās neoficiālās informācijas," aicina Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas pārstāvis Jānis Buholcs.

Avots: DELFI

AUTORS: MANA BALSS