Cilvēkiem ar invaliditāti aizvien problemātiska ir praktiska piekļūstamība publiskajām vietām, diskusijā "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti" ir secinājuši parlamentārieši. Diskusijas uzsvars bija uz kultūras pasākumu pieejamību, ko vēl vairāk apgrūtina Covid-19 pandēmija. Tai pašā laikā vēlamies uzsvērt virkni citu eksistenciālu nepieciešamību un tiesību, kas Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti ir problemātiskas un kuru nodrošināšana varētu būt arī Saeimas kompetencē. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra, ka Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, nosakot, ka dalībvalstis apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas, tai skaitā iespēju robežās censties nodrošināt arī tiesības uz kultūru. "Mēs arvien biežāk koncertos, izrādēs, muzejos un citos pasākumos sastopam cilvēkus ratiņkrēslos. Mēs redzam subtitrus teātros, pacēlājus, uzbrauktuves. Taču viss nav tik vienkārši, un reālā situācija nebūt nav apmierinoša," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka ne visās kultūras iestādēs ir iespēja iekļūt un ne katru kultūras pasākumu var ērti vērot, īpaši vēl kopā ar pavadošo personu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (A/P) uzsvēra, ka kultūra ir cilvēka socializācijas telpa, kurā top tās saturs un norit mijiedarbības process starp iedzīvotājiem. "Lai varētu notikt šī mijiedarbība, būtiski ir nodrošināt pieejamību kultūras telpai. Uzlabojot pieejamību, mēs sekmējam ātrāku cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā," sacīja A. Skride. Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka pieejamības jautājums tiek risināts gan Eiropas Savienības, gan valsts un katras pašvaldības līmenī, tomēr joprojām personas ar invaliditāti sastopas ar vides pieejamības jautājumiem gan savās dzīvesvietās, gan arī publiskajā telpā. "Pieejamībai ir jābūt ne vien formālai "uz papīra", bet skaidri redzamai arī reālajā dzīvē," sacīja A. Skride, uzsverot, ka tai jābūt arī ērtai, drošai un funkcionālai. Avots: Saeimas Preses dienests Vēršam Saeimas deputātu uzmanību uz tematiski saistītām iniciatīvām un aicinām apsvērt to pārņemšanu politiskajā dienaskārtībā:
Aicinām Saeimas deputātus pārrunāt ar savu partiju kolēģiem Rīgas domē šīs iniciatīvas iespējami operatīvu izskatīšanu:
Ja atbalsti kādu no šīm iniciatīvām, paraksti to un dalies ar šo ziņu sociālajos tīklos! Seko mums arī Intagram!
Saeima akcentē invalīdu tiesības uz kultūru; sabiedrība prasa arī virkni citu tiesību un atvieglojumu19. Jan (2021)
"Par pieejamu tiesu personām ar invaliditāti"
"Par piecu procentu darbavietu rezervēšanu publiskajā sektorā personām ar invaliditāti"
"3. grupas invalīdiem – bezmaksas sabiedrisko transportu"
"Atcelt nekustamā īpašuma nodokli 1., 2., 3. grupas invalīdiem"
"Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem"
Pārstāvis: Ivo GolubkovsPublicēta: 22. May (2019)PAR PIECU PROCENTU DARBAVIETU REZERVĒŠANU PUBLISKAJĀ SEKTORĀ PERSONĀM AR INVALIDITĀTI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
2006. gada 13. decembrī tika pieņemta ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija). Latvijā Konvencija tika ratificēta 2010. gada 28. janvārī (Likums „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, „Latvijas Vēstnesis”, Nr. 27 (4219), 17.02.2010.) un ir spēkā no 2010. gada 18. februāra. Saskaņā ar Konvencijas 27. panta pirmās daļas „g” punktu dalībvalstis nodrošina un veicina tiesību uz darbu īstenošanu un veic atbilstošus pasākumus, tostarp pieņemot normatīvos aktus, lai cita starpā nodarbinātu personas ar invaliditāti valsts sektorā. Ir laiks šo starptautisko apņemšanos īstenot un noteikt prioritātes personu ar invaliditāti nodarbināšanā.
Lai īstenotu šos pasākumus dzīvē, ir nepieciešams publiskajā (valsts) sektorā ieviest darbavietu kvotas personām ar invaliditāti. Šādas darbavietu kvotas šobrīd ir Francijā (6%), Vācijā (5%), Austrijā (4%), Rumānijā (4%) u.c. (Arthur O'Reilly. The right to decent work of persons with disabilities. ILO Geneva, 2007, pp. 90–95). Arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits ir norādījis, ka "kvotu noteikšana kā galējs pozitīvās rīcības līdzeklis" ir pieļaujama tur, "kur ar citādiem līdzekļiem vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana strukturāli nav iespējama. Piemēram, no šī viedokļa Latvijas šodienas apstākļos būtu pieļaujama kvotu noteikšana invalīdiem (piemēram, 5% darba vietu jābūt rezervētiem invalīdiem)." (Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2011, 106.–107. lpp.). E. Levits arī analizē, ka, pamatojoties uz valsts pienākumu uzlabot mazaizsargātu sociālo grupu situāciju, kas izriet no sociāli atbildīgas valsts virsprincipa, "ir pieļaujami pasākumi, kas atvieglotu invalīdu stāvokli un veicinātu viņu integrāciju sabiedrībā. Piemēram, valsts dienestā var tikt noteiktas kvotas, kas rezervētas invalīdiem." (Turpat, 113. lpp.)
Latvijas pašreizējos demogrāfiskajos apstākļos darba tirgū ir nepieciešams iesaistīt ekonomiski mazaktīvus valsts iedzīvotājus, t.sk. personas ar invaliditāti, dodot viņiem iespēju sniegt ieguldījumu tautsaimniecībā, mazinot sociālo nodokļu slogu sabiedrībai kopumā un veicinot šo personu nodarbinātību. Līdz ar to Konvencijas 27. panta pirmās daļas „g” punktā minētie pasākumi nepaliktu tikai par deklaratīvo labas gribas aktu, bet tiktu arī reāli īstenoti praksē. Tas būtu arī piemērs privātajam sektoram, kas, pakāpeniski apkopojot datus par šādas politikas sekmīgumu publiskajā sektorā, brīvprātīgi izstrādātu atbilstošus kritērijus privātā sektora nozarēm, piemēram, slēdzot koplīgumus ar darbiniekiem. Ievērojot iepriekšminēto, ierosinu veikt grozījumus Valsts civildienesta likumā un Darba likumā par piecu procentu darbavietu rezervēšanu personām ar invaliditāti publiskajā (valsts) sektorā.
English
Latviski
