Pārstāvis: Edgars GrīnisPublicēta: 22. Jan

PAR PIEEJAMU VIDĒJO IZGLĪTĪBU IKVIENAM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJAM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
367
Jau parakstījuši 367
9'633

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie ), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks . Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to līdz šim nav varējuši izdarīt. Šobrīd netiek veltīta pietiekama uzmanība tam, lai apzinātu visus iemeslus, kāpēc cilvēki neiegūst vidējo izglītību, kas to kavē u.tml. Tāpat netiek sniegta pietiekama informācija par alternatīviem vidējās izglītības veidiem tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar apmeklēt skolu. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā publicētajiem datiem: 2018. gadā tika likvidētas 20 izglītības iestādes, 24 izglītības iestādes tika apvienotas un pievienotas citai izglītības iestādei, savukārt 8 izglītības iestādēs tika mainīta izglītības pakāpe, respektīvi vidusskolas kļuva par pamatskolas izglītības iestādēm un pamatskolas par sākumskolām . Samazinoties skolu skaitam, virknei skolēnu palielinās attālums, ko ik dienas jāmēro uz “jauno” skolu, kas arī var atturēt jauniešus no vidējās izglītības ieguves. Latvijas Republikas Satversmes 112. pants nosaka, ka “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. ” Savukārt 1998. gadā pieņemtais Izglītības likums nosaka, ka “vidējā izglītība ir izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē.”

Piedāvātās pārmaiņas ietver vairākus posmus un aspektus. Pirmkārt, iemeslu apzināšana – sadarbībā ar pašvaldībām nepieciešams skaidri identificēt būtiskākos iemeslus, kādēļ jaunieši neiegūst vidējo izglītību, noskaidrojot, cik daudzus kavē veselības problēmas, mācīšanās traucējumi, komunikācijas problēmas, dzīvesvietas attālums līdz skolai vai, piemēram, darbs, sports vai tml., kas liedz apmeklēt skolu. Otrkārt, informētība – katrai no grupām, kas dažādu iemeslu dēļ neiegūst vidējo izglītību, ir atšķirīgs risinājums – tāpēc būtiskākais ir informēt šos cilvēkus par visām viņu iespējām.

No pārmaiņu īstenošanas sabiedrība iegūt vairākus būtiskus uzlabojumus. 1) Palielinoties to iedzīvotāju skaitam, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, viņiem būs iespēja iegūt labāk atalgotus darbus, kā arī iegūt augstāko izglītību, kas arī sekmēt labāk atalgota darba atrašanu vai pat jaunu darba vietu radīšanu. 2) Tas samazinātu to jauniešu skaitu, kuri dodas uz ārvalstīm strādāt mazkvalificētu darbu. Ja runājam par tiem jauniešiem, kuri veselības problēmu dēļ nevar doties uz skolu, tad izglītības iegūšana sekmētu viņu konkurētspēju darba tirgū, jo mūsdienās vidējo izglītību ir iespējams iegūt arī attālināti, tāpat arī augstāko izglītību, kā arī ir virkne vakanču, kurās var strādāt, neizejot no mājām. 3) Latvijas tautsaimniecības tas nozīmē papildus ienākumus, ne tikai no šo cilvēku ienākumu nodokļiem, bet arī no tām finansēm, ko viņi “iepludinās” pašmāju ekonomikā.

Iniciatīvas parakstītāji 367