Lasi Tavam balsojumam tematiski atbilstīgo Facebook publikāciju un apsver savu atbalstu citām šīs jomas iniciatīvām! Piesekojies mūsu Facebook lapai un dalies ar ManaBalss jaunumiem sociālajos tīklos! Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā esi saņēmis/-usi šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!
Seko, atbalsti, dalies!01. Sep (2020)
Pārstāvis: Edgars GrīnisPublicēta: 22. Jan (2019)PAR PIEEJAMU VIDĒJO IZGLĪTĪBU IKVIENAM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJAM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie ), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks . Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to līdz šim nav varējuši izdarīt. Šobrīd netiek veltīta pietiekama uzmanība tam, lai apzinātu visus iemeslus, kāpēc cilvēki neiegūst vidējo izglītību, kas to kavē u.tml. Tāpat netiek sniegta pietiekama informācija par alternatīviem vidējās izglītības veidiem tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar apmeklēt skolu. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā publicētajiem datiem: 2018. gadā tika likvidētas 20 izglītības iestādes, 24 izglītības iestādes tika apvienotas un pievienotas citai izglītības iestādei, savukārt 8 izglītības iestādēs tika mainīta izglītības pakāpe, respektīvi vidusskolas kļuva par pamatskolas izglītības iestādēm un pamatskolas par sākumskolām . Samazinoties skolu skaitam, virknei skolēnu palielinās attālums, ko ik dienas jāmēro uz “jauno” skolu, kas arī var atturēt jauniešus no vidējās izglītības ieguves. Latvijas Republikas Satversmes 112. pants nosaka, ka “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. ” Savukārt 1998. gadā pieņemtais Izglītības likums nosaka, ka “vidējā izglītība ir izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē.”
Piedāvātās pārmaiņas ietver vairākus posmus un aspektus. Pirmkārt, iemeslu apzināšana – sadarbībā ar pašvaldībām nepieciešams skaidri identificēt būtiskākos iemeslus, kādēļ jaunieši neiegūst vidējo izglītību, noskaidrojot, cik daudzus kavē veselības problēmas, mācīšanās traucējumi, komunikācijas problēmas, dzīvesvietas attālums līdz skolai vai, piemēram, darbs, sports vai tml., kas liedz apmeklēt skolu. Otrkārt, informētība – katrai no grupām, kas dažādu iemeslu dēļ neiegūst vidējo izglītību, ir atšķirīgs risinājums – tāpēc būtiskākais ir informēt šos cilvēkus par visām viņu iespējām.
No pārmaiņu īstenošanas sabiedrība iegūt vairākus būtiskus uzlabojumus. 1) Palielinoties to iedzīvotāju skaitam, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, viņiem būs iespēja iegūt labāk atalgotus darbus, kā arī iegūt augstāko izglītību, kas arī sekmēt labāk atalgota darba atrašanu vai pat jaunu darba vietu radīšanu. 2) Tas samazinātu to jauniešu skaitu, kuri dodas uz ārvalstīm strādāt mazkvalificētu darbu. Ja runājam par tiem jauniešiem, kuri veselības problēmu dēļ nevar doties uz skolu, tad izglītības iegūšana sekmētu viņu konkurētspēju darba tirgū, jo mūsdienās vidējo izglītību ir iespējams iegūt arī attālināti, tāpat arī augstāko izglītību, kā arī ir virkne vakanču, kurās var strādāt, neizejot no mājām. 3) Latvijas tautsaimniecības tas nozīmē papildus ienākumus, ne tikai no šo cilvēku ienākumu nodokļiem, bet arī no tām finansēm, ko viņi “iepludinās” pašmāju ekonomikā.
English
Latviski
