Iniciatīva Saeimā ir noraidīta

Pārstāvis: Tatjana ŽdanokaPublicēta: 25. Mar

PAR PIEMINEKĻU CĪNĪTĀJIEM PRET NACISMU AIZSARDZĪBU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
23'710
Jau parakstījuši 23'710

Pašlaik publiskajā telpā arvien skaļāk izskan aicinājumi nojaukt pieminekļus cīnītājiem pret nacismu. Tie veicina sabiedrības šķelšanu un apdraud Eiropas vienprātību antinacisma godāšanā. Latvijai ir jābūt vienotai ar pārējo Eiropu un ar likumu jāgarantē pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšana.

Mēs aicinām Saeimu izstrādāt likumu par pieminekļu un memoriālo būvju aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšanu. Šādi pieminekļi uzstādīti visās Latvijas nomalēs. Valsts aizsargājamo pieminekļu cīnītājiem pret nacismu saraksts ir jāietver likumā. Saraksta priekšgalā ir jābūt monumentam Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no nacistiskajiem iebrucējiem Uzvaras parkā Rīgā.

Pieminekļu antihitleriskās koalīcijas kareivjiem, kuri sagrāva nacistus Eiropā un padzina tos no Latvijas, saglabāšana un cienīga uzturēšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai pasaules karš un nacistu noziegumi nekad neatkārtotos. Okupējot Latviju 1941. gadā, vācu nacistiskais režīms ir uzsācis atsevišķu cilvēku grupu iznīcināšanu, plānojot citus noziegumus, kuru īstenošanas gadījumā tiktu apdraudēta Latvijas tautu izdzīvošana. Nacisma sagrāve dārgi maksāja cilvēcei, paņemot daudzu miljonu dzīvību. Visās Latvijas nomalēs uzstādīto pieminekļu nacisma apkarotājiem aizsardzība un uzturēšana veicinās sabiedrības vienotību.

Iniciatīvas parakstītāji 23'710

Iniciatīvas jaunumi

Diskusija par Uzvaras pieminekli arī TV studijā26. Jun

b>Ko iesākt ar Uzvaras pieminekli Rīgā? Kāds liktenis to sagaida nākotnē? Par to diskutēsim RīgaTV24 raidījumā "Mana Balss".

Ieraksts notiks 27. jūnijā plkst. 19:00 TV24 studijā Rīgā, Blaumaņa ielā 32, un ierakstu studijā var apmeklēt ikviens interesents!

Šīs diskusijas dalībnieki:
- Aigars Bikše, tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors
- Jānis Ādamsons, 13. Saeimas deputāts (Saskaņa)
- Jānis Beķeris, Ārlietu ministrijas preses sekretārs
- Jānis Iesalnieks, 13. Saeimas deputāts (NA)

Raidījums TV24 ēterā būs skatāms svētdien, 30. jūnijā, plkst. 20:00.

Raidījums "Mana balss" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Mana balss" saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS

Komisija noraida pieminekļu aizsardzības prasību24. Apr

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti šodien ir noraidījuši Latvijas Krievu savienības (LKS) līderes Tatjanas Ždanokas iesniegto iniciatīvu par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību, ziņo TVNET. Viens no šādiem pieminekļiem ir arī Uzvaras piemineklis Rīgā.

Deputāti šodien uzklausīja Ārlietu ministrijas pārstāvjus, kuri norādīja uz starpvalstu līgumiem, kas paredz arī šā pieminekļa aizsardzību.

Diskusijā, kas bija arī par pretējo Saeimā iesniegto iniciatīvu - par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu, tika uzklausīti ĀM pārstāvji. Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) mudināja iniciatīvu, kas paredz pieminekļa demontāžu, nodot Ārlietu komisijai, kur arī notiktu diskusijas par šiem jautājumiem. Tāds bija arī komisijas lēmums par iniciatīvas „Uzvaras pieminekļa demontāža” tālāko virzību – ka tā ir jānodod izvērtēšanai parlamenta Ārlietu komisijā.

Parlamentārietis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ir iespēja izvērtēt arī Latvijas puses saistību pamatotību par šī pieminekļa aizsardzību. Dzintars arī pauda, ka, nododot šo jautājumu vērtēšanai Ārlietu komisijai, būtu svarīgi, lai parādās Mandātu komisijas attieksme. Tomēr Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji skaidroja, ka lēmumprojektā ir iekļaujama konkrēta rīcība, nevis viedoklis.

Rezultātā komisija atbalstīja priekšlikumu nodot Ārlietu komisijai iedzīvotāju iniciatīvu par pieminekļa demontāžu. Gan iepriekšējā komisijas sēdē, gan šodien vairākkārt tika pausts, ka Uzvaras parkā varētu izvietot informatīvus materiālus saistībā ar PSRS okupāciju. Tāpat pausts ierosinājums šo pieminekli pārsaukt.

Vēlāk komisija uzklausīja Ždanoku, kura pamatoja iniciatīvas iesniegšanu par pieminekļa aizsardzību. Kaimiņš vaicāja Ždanokai, vai Latvija bija okupēta no PSRS puses, uz ko Ždanoka atbildēja, ka tā bija inkorporācija. Pēc šī jautājuma Kaimiņš mudināja noraidīt šo iniciatīvu, savukārt deputāts Vitālijs Orlovs (S) rosināja arī šo jautājumu nodot Ārlietu komisijai. Komisijas vairākums atbalstīja Kaimiņa piedāvājumu par iniciatīvas noraidīšanu.

Kā ziņots, iepriekš Mandātu komisijas deputāti pauda dažādus viedokļus par pieminekļa nākotni - parlamentāriešu vidū bija gan atbalsts tā demontāžai, gan noraidoši viedokļi par to, gan arī idejas par pieminekļa pārsaukšanu un okupācijas muzeja ierīkošanu.

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

Pieminekļu aizsardzības priekšlikums ir iesniegts Saeimā02. Apr

Ap un par Uzvaras pieminekli Rīgā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un pie Apmeklētāju un informācijas centra otrdien, 2. aprīlī, bija ievērojama ažiotāža. Tās fokusā – divas pretējas iniciatīvas: par pieminekļa demontāžu un par tā iekļaušanu aizsargājamu pieminekļu sarakstā.

Komisijas sēdē iniciatīvas „Uzvaras pieminekļa demontāža” autors Uģis Polis piesauca ne vien daudzu Latvijas iedzīvotāju nepatiku pret pieminekli kā okupācijas un pārestību simbolu, bet arī Polijas piemēru, ka līdzīgu pieminekļu demontāžai starptautiski līgumi nav bijuši šķērslis. Līdzīgas PSRS laiku pieminekļu demontāžas ir notikušas arī Ukrainā.

Arī Latvijā ir daži gadījumi, kad PSRS laika pieminekļi, ieskaitot 2. pasaules kara pieminekļus, ir tikuši demontēti pēc 1994. gada Latvijas un Krievijas starpvalstu līguma. Tā 1995. gadā notika ar Imanta Sudmaļa pieminekli Liepājā, 1997. gadā – ar pieminekli „Jelgavas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” un 2016. gadā – ar pieminekli PSRS jūrniekiem Limbažos.

Sēdē pārsvarā izskanēja viedokļi pret Uzvaras pieminekļa demontāžu. Artuss Kaimiņš (KPV LV) rosināja drīzāk to pārdēvēt par padomju okupācijas memoriālu, tomēr nekādā gadījumā ne spridzināt vai demontēt. Deputāts uzsvēra, ka viņa paša ģimenē ir cietušie no padomju represijām, tomēr pret vēsturi un tās simboliem ir jāattiecas uzmanīgi, un pieminekļa uzspridzināšana, kas bija viens no iniciatīvas autora ieteiktajiem variantiem, paredzami izraisītu asu Krievijas reakciju – neatkarīgi no tā, kā tiek traktēts 1994. gada līgums.

Deputāts arī pieļāva, ka pieminekļa pārdēvēšana par padomju okupācijas memoriālu morāli apgrūtinātu pie tā notiekošās ikgadējās 9. maija svinības ar neiztrūkstošo alkohola klātbūtni, kas ir papildus nepatikas iemesls pret pašu pieminekli daudziem iedzīvotājiem.

Pēc diskusijām komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) summēja, ka iniciatīvas izskatīšanas un tālākās virzības „ceļam ir jābūt civilizētam”. Tika nolemts uz nākamo komisijas sēdi par Uzvaras pieminekļa demontāžas kolektīvo iesniegumu – ar kādu ieteikumu un kurai Saeimas komisijai to tālāk virzīt - aicināt Ārlietu ministriju, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Rīgas domes Pieminekļu padomi, Okupācijas muzeju un Latvijas Politiski represēto apvienību.

No Saskaņas frakcijas deputātiem izskanēja priekšlikums aicināt arī 2. pasaules kara veterānu pārstāvi, tomēr komisija pret iespēju saaicināt pārstāvjus gluži no visām iespējamajām tranšejām bija noraidoša.

Tūdaļ pēc attiecīgās iniciatīvas izskatīšanas komisijā turpat netālu Informācijas centrā otrdien, 2. aprīlī, tika iesniegta Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas iniciētais kolektīvais iesniegums „Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību”. Tajā tiek prasīts izstrādāt likumu par pieminekļu un memoriālo būvju aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšanu.

Autore žurnālistiem pirms priekšlikuma iesniegšanas neslēpa, ka tieši savāktais atbalsts iniciatīvai ‘Uzvaras pieminekļa demontāža” ir viņu mudinājis uz būtībā pretējas iniciatīvas ierosināšanu. Jānorāda, ka T. Ždanokas ierosinājums likumā noteikto desmit tūkstošu parakstītāju atbalstu savāca trijās dienās, un iesniegšanas Saeimā brīdī tā atbalstītāju skaits pārsniedza 20 tūkstošus. Pretējā iniciatīva, kuru pagaidām izskata Mandātu komisija, kopš 2017. gada septembra ir savākusi virs 11 tūkstošiem atbalstītāju.

Uz klātesošo mediju jautājumu par viņas attieksmi pret ieteikumu Uzvaras pieminekli pārdēvēt T. Ždanoka atbildēja noliedzoši. Pēc ManaBalss novērojumiem Mandātu komisijas vispārējā attieksme drīzāk bija par labu šādam risinājumam. Blakus tam tika ieteikts Pieminekli papildināt ar informatīviem materiāliem par padomju okupāciju, un Andris Skride (A/P!) ieteica pieminekļa kompleksa pazemes telpās izveidot tematisku interaktīvu ekspozīciju, kas cita starpā būtu arī jauns un par Latvijas vēsturi informējošs tūrisma objekts.

Avots: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Publicējam iniciatīvu kā maksas pakalpojumu25. Mar

Pēc konsultāciju procesa un redakcionāliem labojumiem ManaBalss ir publicējusi politiķes Tatjanas Ždanokas iniciatīvu „Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību”, piemērojot tai maksas pakalpojuma statusu.

1000 eiro „slieksnis” politiķu, partiju amatpersonu un arī kompāniju rosinātajiem priekšlikumiem ManaBalss platformā ir uzstādīts, lai partejiskas un izteikti komerciālas intereses netiktu īstenotas uz visplašākās sabiedrības ziedojumu rēķina.

Kopš 2011. gada ManaBalss ikdienas darbību sedz iedzīvotāju mikroziedojumi. Latvijas iedzīvotāji šajos gados ir parādījuši noturīgu interesi par ManaBalss darbības uzturēšanu. 2018. gadā tie bija 13,5 tūkstoši unikālo ziedotāju, kas paralēli balsojumiem par iniciatīvām sniedza arī ziedojumus ManaBalss darbībai. Populārākais ziedojumu apjoms ir diapazonā no 50 eirocentiem līdz pieciem eiro.

Esam ļoti pateicīgi par šo atbalstu! Tas nodrošina ManaBalss platformas darbību ‒ iespēju jūsu interesēm tikt pārstāvētām politisko lēmumu pieņemšanas procesos un jūsu balsīm tikt labāk sadzirdētām.

Runājot par mikroziedojumiem, no vienas puses cauri gadiem Latvijas sabiedrība ir praktiski pierādījusi savu gribu un gatavību kaut minimālā operacionālās darbības līmenī, tomēr šādu platformu uzturēt. Un no otras puses šāds modelis pieprasa konsekventu politisko neitralitāti, kas platformā nodrošina visplašāko leģitīmu, demokrātisku ideju pārstāvniecību. Jo tikai visplašākā sabiedrības uzticība, pat ja ManaBalss atsevišķie lietotāji individuāli ir ar atšķirīgiem un pat konfliktējošiem politiskajiem uzskatiem, nodrošina ManaBalss sekmīgumu.

Saprotams, ka partiju administratīvās, juridiskās un finanšu spējas ir ievērojami lielākas, nekā atsevišķiem cilvēkiem. Šā iemesla dēļ – lai par tautas mikroziedojumiem uzturēto platformu ManaBalss nepārņemtu iespēju ziņā jaudīgās politiskās organizācijas – tām tiek piemērots „ieejas slieksnis” – maksas pakalpojums par katru iniciatīvu 1000 eiro apmērā.

Šādu iespēju ir izmantojusi arī politiskās partijas „Latvijas Krievu savienība” līdere Tatjana Ždanoka ar iniciatīvu „Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību”.

Iepriekšējais maksas pakalpojuma gadījuma partijai ManaBalss platformā bija 2018. gada vidū, kad Jaunā Konservatīvā partija publicēja iniciatīvu „Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā”. Dažus mēnešus pirms tam partija „Progresīvie” ar šādiem pat noteikumiem publicēja iniciatīvu „Par pilnvērtīgu valsts veselības aprūpi katram”. Šādos gadījumos ar skaidri deklarētu politiskās partijas interesi tiek pieļauts, ka attiecīgās iniciatīvas tiek izmantotas arī partiju komunikācijā ar sabiedrību.

Ir arī individuāli gadījumi, kad ManaBalss ir līgumi ar partiju ierindas biedriem, kas personiski ir ierosinājuši iniciatīvas, ka tās netiks izmantotas partiju popularizēšanā. Ja šī vienošanās tiek pārkāpta un iniciatīva tomēr tiek izmantota partijas vai ar to saistītā retorikā, balsošana par attiecīgo iniciatīvu ManaBalss platformā tiek apturēta, kamēr netiek pārformēts tās statuss uz maksas pakalpojumu.

Tas mēdz izraisīt arī negatīvas emocijas, tomēr būsim savstarpēji saprotoši – maksas pakalpojuma noteikums partijām un kompānijām ir mūsu kopējās demokrātijas telpas, politiskā dialoga kvalitātes un uzticamas sabiedrības līdzdalības uzturēšanai.

Paldies par uzticēšanos! Jūsu balsīm ir nozīme!

Organizācijas ManaBalss komanda

AUTORS: MANA BALSS