Pārstāvis: Roberts PutnisPublicēta: 16. Jan

PAR PILNVĒRTĪGU VALSTS VESELĪBAS APRŪPI KATRAM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
2'202
Jau parakstījuši 2'202
7'798

PRIEKŠLIKUMA BŪTĪBA: Veselības aprūpe ir valsts uzdevums un tai ir jābūt pieejamai uz vienlīdzīgiem nosacījumiem un pietiekamā apmērā. Ikvienam cilvēkam Latvijā ir jābūt pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši vienotam standartam, jo īpaši iekļaujot un veicinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sociāli apdraudētākajās grupās. Valstij ir jāpilda Satversmē noteiktais sociāli atbildīgās valsts princips, kas liedz atteikt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši budžeta iespējām. Valstij ir jāpalielina veselības aprūpes finansējums līdz 8% no IKP līdz 2022.gadam. / PRIEKŠLIKUMA MOTIVĀCIJA: Cilvēks nevar brīvprātīgi izvēlēties, vai viņam būs nepieciešama veselības aprūpe. Veselības aprūpe no citām nozarēm atšķiras ar to, ka pakalpojumu patērētājs nevar pieņemt patstāvīgu informētu lēmumu, viņš spiests deleģēt izvēli speciālistiem, un tāpēc neviens nedrīkst būt izslēgts no pilnvērtīgas valsts veselības aprūpes. Tāpat nav pieļaujams, ka cilvēkiem tiek atteikta medicīniskā aprūpe budžeta līdzekļu nepieejamības dēļ, kamēr valsts atrod līdzekļus finansēt citas savas funkcijas. / STARPTAUTISKĀ PRAKSE: Visās Eiropas attīstītajās valstīs ir atrodama vai nu universālā veselības aprūpes sistēma, kur tiesības uz veselības aprūpi ir katram rezidentam, neatkarīgi no nodokļu no maksas, vai nu obligāta apdrošināšanas sistēma ar faktiski 100% apdrošinātu iedzīvotāju. Nav pieļaujama “dalīšana grozos” vai “nodokļu nomaksas veicināšana”, izmantojot tiesības uz veselību. /

KONKRĒTAIS JURIDISKAIS RISINĀJUMS: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot obligātu un universālu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un paredzot veselības aprūpes finansējuma pieaugumu līdz 2022.gadam un sasaisti ar 8% no IKP. --- FINANSĒŠANAS AVOTI: Pretēji plaši apgalvotajam veselības aprūpes finansējuma palielinājums ir iespējams jau vistuvākajā laikā. Potenciālie finanšu avoti ir reversā PVN ieviešana, nopietna ēnu ekonomikas apkarošana kopumā un patiesa progresīvā nodokļa ieviešana, nosakot vienlīdzīgu ienākuma nodokli gan darba ņēmējiem, gan ienākumiem no kapitāla. Pēc ekonomistu aprēķiniem šobrīd valsts ienākumiem secen aiziet aptuveni 400 miljonu eiro no neieņemtā PVN (Latvijā tas ir katrs 5.eiro, kamēr Igaunijā tikai katrs 10.eiro). Tāpat papildu ieņēmumi netiek gūti no akcīzes nodokļa, nelegālās nodarbinātības un neefektīvas nodokļu iekasēšanas. Šobrīd Latvijā nodokļi veido 28% no ekonomikas apjoma, lai gan vidējais rādītājs būtu pie 40% līdz pat 50% no IKP. Tāpat būtisku pienesumu valsts ieņēmumiem dotu progresīvā nodokļa iekasēšana no kapitāla ienākumiem.

ILGTERMIŅA IEGUVUMI SABIEDRĪBAI: Veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība ir viens no faktoriem, kas kavē Latvijas attīstību, uz ko regulāri ir norādījusi virkne starptautisku ekspertu un organizāciju. Ilgtspējīga Latvijas izaugsme, pozitīva demogrāfiskā attīstība un sabiedrības drošība nav iedomājama bez pilnvērtīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ikvienam sabiedrības loceklim. Universāli un pilnvērtīgi veselības aprūpes pakalpojumi ir pamats valsts ilgtermiņa attīstībai. Esošais regulējums, kas dala cilvēkus pēc dažādiem likumīgiem nodokļu režīmiem nav konstitucionāli pamatots un nedrīkst būt par iemeslu atšķirīgai valsts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.

Iniciatīvas parakstītāji 2'202

Iniciatīvas jaunumi

EK brīdina: Reforma var pasliktināt veselības aprūpes pieejamību Latvijā12. Mar

Neviennozīmīgu Eiropas Komisijas vērtējumu izpelnījušies Latvijas valdības un Saeimas centieni reformēt veselības aprūpes nozari. Eiropas Komisijas eksperti uzteic to, ka šogad šai jomai novirzīti būtiski lielāki budžeta līdzekļi, taču pērnā gada nogalē pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietverto apdrošināšanas principu sauc par riskantu.
Eiropas Komisijas ziņojumos par Latviju jau vairākkārt akcentētas problēmas veselības aprūpes jomā. Bez aizrādījumiem nav iztikts arī šoreiz.

Ziņojumā, kas publiskots trešdien, 7.martā, paustas bažas par to, kādu ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem atstās pērn pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietvertie principi.

Saskaņā ar tiem iedzīvotājiem, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un nav brīvprātīgi pievienojušies valsts veselības apdrošināšanai, būs pieejams ļoti ierobežots veselības aprūpes pakalpojumu klāsts.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile šo ieceri sauc par riskantu.

„Pastāv zināms risks, ka pašreizējā stadijā esošās veselības reformas rezultātā zināmai iedzīvotāju daļai piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem var kļūt apgrūtināta, un tādējādi pieaug risks, ka pieaugs neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits, jo šis pakalpojums joprojām būs pieejams visiem,” norādīja Dagile.

Jau pērnruden, kad Veselības aprūpes finansēšanas likums vēl tikai tika apspriests Saeimā, līdzīgas bažas pauda Tiesībsarga birojs. To pārstāvošā Ineta Rezevska toreiz atzina, ka viņu „satrauc šie 300 tūkstoši, kas nebūs darba attiecībās, kas nebūs pašnodarbinātie un kas nebūs arī atbrīvotās kategorijas”, un nesaņems valsts apdrošināšanu.

Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile norādīja uz vēl kādu aspektu – “plānotie ienākumi no iedzīvotājiem, no sociālā nodokļa nomaksas ir salīdzinoši mazi, bet tie ir izšķiroši attiecībā uz to, vai cilvēkam ir pieejams pilnais grozs vai arī pakalpojumi ierobežotā apjomā”.

KONTEKSTS:

Plānots, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana pilnā apmērā sāks darboties no 2019. gada, kad valsts apmaksātos veselības pakalpojumus saņems visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī vairākas valsts apdrošinātās grupas, bet pārējiem būtu jāmaksā noteikta summa mēnesī.

Ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra būs pieejams minimālais pakalpojumu grozs - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt apdrošinātajiem cilvēkiem būs pieejams pilns valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.

Ziņas avots: lsm.lv

Atbalsti mūsu iniciatīvu par valsts veselības aprūpes pieejamību ikvienam un veselības aprūpes pilnvērtīgu finansējumu 8% apmērā no IKP! Paraksties un aicini parakstīties citus!

AUTORS: MANA BALSS.LV

ManaBalss.lv labās ziņas - Tavā e-pastā!

Mums ir daudz labu jaunumu - gribam par tiem pastāstīt arī Tev! Ieraksti savu e-pastu, un mēs ik mēnesi Tev tos nosūtīsim.

e-pasta adrese *



* Obligātie lauki