Apgrūtināta pieeja veselības aprūpei varētu būt pat 27 tūkstošiem iedzīvotāju13. Aug (2019)

Tā viedokļa rakstā portālā "Jauns" lēš ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu ascociācijas jauno ģimenes ārstu nodaļas vadītājs Ainis Dzalbs. Aprakstītā problemātika sasaucas ar ManaBalss platformā virzīto iniciatīvu "Par pilnvērtīgu valsts veselības aprūpi katram".

Viedokļa raksta autors portālā "Jauns" vērtē, ka sevišķi Latvijas laukos ir pienācis brīdis, kad "laimīgs ir tas pacients, kuram tāds ģimenes ārsts vispār ir. Ģimenes ārstu skaits valstī jau gadiem ir nepietiekams, bet laukos situācija ir izvērsusies visnotaļ dramatiska. Ģimenes ārsti noveco, pensionējas, dodas uz "citiem medību laukiem" ‒ prakses tiek apvienotas, jo mazinājies arī iedzīvotāju skaits vai prakse paliek tukša. Pacienti meklē tuvāko ģimenes ārstu, kurš varētu būt desmitiem kilometru attālos ciemos, prakšu vietā izveido vismaz pagaidu feldšerpunktu. Un pacients atkal gaida – tikai vairs ne smalku izmeklējumu vai dārgu konsultāciju, bet izdzīvošanas minimumu – diabēta, asinsspiediena, astmas un sāpju medikamentu un šķietami vienmēr pieejamā ģimenes ārsta konsultāciju."

Tiek norādīts, ka šobrīd Latvijas laukos oficiāli brīvas ir 18 ģimenes ārstu prakses vietas. Ja vidēji ģimenes ārsta praksē ir ap 1500 pacientu, tad šobrīd primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas grūtības varētu būt ap 27 tūkstošiem cilvēku.

Autora vērtējumā daļējs risinājums jauno speciālistu piesaistei ģimenes ārstu vakancēm laukos ir Veselības ministrijas un Eiropas savienības fondu finansējums šim nolūkam, taču joprojām atsaucība ir visnotaļ zema.

Kā iemesls tam tiek minēta visa veida izolācija, ar ko jauns speciālists saskaras laukos, sevišķi jau profesionāli. "Iedomājieties jaunu ārstu lauku teritorijā, kurš sastop smagus pacientus, kuri arī vēlas izdzīvot, taču ir ierobežoti finansiāli, dažādu iespēju dēļ nespēj nokļūt uz izmeklējumiem, slimnīcām," raksta A. Dzalbs. "Pa kādam smagi slimam bērnam attālā lauku viensētā, pa kādam insultam, kur nav bijusi pieejama rehabilitācija un vēl reizēm kāda mājas vizīte ar lūgumu izsniegt miršanas apliecību. Un tas viss ‒ tam vienam jaunietim pa neizbraucamiem lauku ceļiem, izmantojot e-veselību, kas nobrūk, izsniedzot nosūtījumus, kad pakalpojums pieejams pēc pieciem mēnešiem un vēl un vēl. Cik lielas motivācijas, baiļu, stresa un galu galā gandarījuma tas vērts?" retoriski jautā autors.

Pēc savas pieredzes A. Dzalbs tālāk apgalvo, ka tas tomēr ir tā vērts, jo "ģimenes ārsts laukos patiešām var daudz. Ja laimējies ar palīgiem, tad var tiešām kalnus gāzt, var mainīt un uzlabot pat bezcerīgas situācijas. Taču tas viss ir entuziasmā balstīts – gadu desmitiem ilgā, kopš studiju, dežūru un rezidentūras laikiem, cerībā, ka būs labāk, vieglāk un mazāk. Bet tā īsti nenotiek un cilvēki izdeg- norobežojas, atsakās un pamet. Reizēm rodas sajūta, ka ģimenes medicīna laukos ir "vientuļa" – kā vienīgā palikusī iespēja cilvēkam vismaz kaut ko saņemt no valsts un šo pakalpojumu sniedz pārgurusi un novecojusi primārās veselības aprūpes komanda – spītīgi uzturot vismaz šķietamu pieejamību valsts veselības aprūpei."

Šī problēma nav iezīmīga tikai Latvijai, un skar daudzas valstis. Kā motivē ģimenes ārstus darbam, piemēram, Zviedrijas ziemeļos? "Līdz šim vienīgais uz pierādījumiem balstīts risinājums ir – papildus motivējošs finansiāls atbalsts, ko sauc par "lauku koeficientu". Lai kā tiek laukos solīts svaigs gaiss, pat bezmaksas dzīves vieta un dažādi īstermiņa labumi, tomēr nekas nav izrādījies efektīvāks par papildus maksājumu ārstu praksēm par attālumu no galvaspilsētas un lielākajām valsts nozīmes pilsētām, lai veicinātu jauno speciālistu plūsmu uz attālākiem reģioniem."

"Papildus finansiāla ilgtermiņa motivācija veicinātu jauniešus pārcelties uz laukiem, riskēt, veidot savas prakses un kardināli mainīt savu ierasto dzīves ritmu. Jau strādājošiem tā būtu iespēja mazināt izolāciju – pavērtos lielākas iespējas mācībām, motivācija prakses darbības uzlabošanai, un rastos iespēja izrauties no ikdienas, izmantot pelnītu pilnvērtīgu atvaļinājumu, mazinot izdegšanas iespēju un motivētam veikt valsts pasūtījumu arī attālākos valsts nostūros, kur arī cilvēkam mēdz sāpēt, trūkt elpas un galu galā ir tādas pašas tiesības saņemt visaptverošu medicīnisko aprūpi."

Avots: portāls "Jauns"

AUTORS: MANA BALSS

Veselības aprūpes finansējums ir netaisnīgs19. Feb (2019)

Ja valsts ir atzinusi iespējas cilvēkiem savus ienākumus deklarēt dažādos nodokļu režīmos, tad tajos visos ir jābūt iekļautai pilnvērtīgai veselības aprūpei. Tā intervijā TVnet.lv saka veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!).

Tas sasaucas ar vairākām ManaBalss platformā virzītām iniciatīvām – „PAR PILNVĒRTĪGU VALSTS VESELĪBAS APRŪPI KATRAM”, „PAR VESELĪBAS APRŪPI IKVIENAM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJAM”, kā arī „VESELĪBAI JĀATVĒL 12% NO VALSTS KOPĒJĀ BUDŽETA”.

Veselības aprūpes finansēšanas likums pagājušogad ieviesa „tā saucamo apdrošināšanu,” intervijā polemizē ministre. „Apdrošināšana, bet tikai ar piezīmi „tā saucamā”. Šī sistēma ir netaisnīga. Tā dala cilvēkus priviliģētākajos un mazāk priviliģētos pēc nodokļu nomaksas režīma. Valsts ir atzinusi un piedāvājusi iespējas cilvēkiem savus ienākumus deklarēt dažādos nodokļu režīmos. Un vienā dienā pēkšņi tika izdarīta izvēle, ka par maksātājiem tiek uzskatīti tikai vispārējā nodokļu režīmā strādājošie.”

„Beidzam ākstīties ar divu grozu sistēmu,” savas jomas politiskās prioritātes portālam komentē I. Viņķele. Divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmas vietā Latvijā visiem nodarbinātajiem ir jāpiemēro vienāda pieeja aprūpei. Ministre paredz, ka pašreizējā sistēma tiks pārskatīta līdz jūnijam, kamēr vēl ir atlikta veselības aprūpes pakalpojumu dalīšana divos grozos.

Arī ManaBalss.lv iepriekš ziņoja, ka gada sākumā plānotā divu grozu veselības apdrošināšanas IT sistēma tehnoloģiski „buksē”, bet virkne politiķu, kas nu ir jau koalīcijā, aizvien ir pret to principā.

Uz cilvēku Latvijā lūkojas „kā uz tādu diagnožu kopumu, kurš iet cauri dažādām ārstniecības stadijām un iestādēm,” TVnet.lv saka I. Viņķele. Un iestādes „neuztver cilvēku kā vienu veselu ar to, ka viņam ir vēsture pirms viņš saslimst, un vēsture pēc tam, kad viņš iznāk no slimnīcas. Tā ir tāda ļoti fragmentēta pieeja.”

Ministre norāda, ka cilvēka veselību par 80% ietekmē sociālekonomiskie apstākļi ‒ izglītība, kā viņš strādā un kāda ir dzīves vide, kurā viņš dzīvo. Tikai 20% ir atkarīgi no iedzimtības un arī veselības aprūpes sistēmas snieguma.

Runājot par veselības aprūpes finansējumu, Ilze Viņķele iepriekš – krietni pirms nominēšanas par ministri – ir komentējusi, ka “vairums politiskās elites Latvijā veselības aprūpi un cilvēka veselību vispār nezin kādēļ iešķiro nodokļu kategorijā. Bet tā nav. Veselības aprūpe ir cilvēktiesības.” Tā I. Viņķele sacīja pilnvērtīgas veselības aprūpes tēmai veltītā RīgaTV 24 raidījumā „Mana Balss” pērnruden, 11. novembrī, piebilstot, ka „attīstītās, demokrātiskās valstīs tās ir cilvēktiesības.”

Raidījumā ministre arī norādīja, ka finansējuma pieaugums divu grozu veselības finansējuma sistēmā ir fikcija, kā arī šāda sistēma ir netaisna pret virkni legāli nodarbināto iedzīvotāju, un ārstiem tiek uzkrauta atbildība kontrolēt nodokļu nomaksu.

Šai pašā raidījumā medicīnas tiesību eksperte Solvita Olsena (Progresīvie) par medicīnas aprūpes reformas sistēmiskajām grūtībām komentēja, ka tās prasīs ilgāku laiku par vienu politisko ciklu, „kurā politiķis uz politiskās skatuves dzīvo, tāpēc ir saprotamas viņu bailes. Bet no otras puses – ja mēs dodam iespēju savai valstij attīstīties, tad mums šis salīdzinoši sāpīgais ceļš ir jāiet.”

Pašreizējais I. Viņķeles piedāvājums nozīmē pievienot vienu procentpunktu pie sociālās apdrošināšanas iemaksām jebkurā nodokļu deklarēšanas režīmā. Tiem, kas dzīvo no kapitāla pieauguma, būtu nosakāms obligāts gada maksājums, ja viņi neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Veselības aprūpes finansējums ir politiskās izšķiršanās jautājums. „Ja mēs lūkojamies uz izdevumiem veselības aprūpei, tad mēs esam absolūti atpalicēji ES pēc tā, cik atvēl no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei,” argumentē I. Viņķele.

„Mēs arī visu laiku dzirdam, ka izglītībā trūkst naudas, bet atšķirībā no veselības, kur mums arī trūkst medicīnas personāla pret iedzīvotāju skaitu, visi zina, ka izglītības sistēmā mums ir vairāk skolotāju uz vienu skolēnu nekā vidēji ES. Līdz ar to es gribu teikt, ka veselības nozare var, un tur ir būtiski, ko uzlabot finansējuma izlietošanas efektivizācijai, bet tās naudas tur objektīvi ir par maz, un tur nav ko samazināt.”

„Veselības Ministrijas pienākums ir tā organizēt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, lai sabiedrībai būtu pārliecība, un arī, lai tas atspoguļotos rezultātos, ka katrs eiro ir iztērēts iespējami efektīvākā veidā un, ka mums ierobežota finansējuma apstākļos ir sasniegts labākais rezultāts, ko var izdarīt,” TVnet.lv saka I. Viņķele. „Tas pakalpojums ir drošs, kvalitatīvs, iespējami pieejams, un mēs virzāmies uz šo universālo veselības aprūpes modeli, ko sauc par vispārējo veselības apdrošināšanu un kas ir tas zelta standarts, uz ko pasaule iet.”

Avots: TVnet.lv; RigaTV24.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Veselības apdrošināšanas IT sistēma buksē; politiķi aizvien ir pret to principā04. Jan (2019)

Ir jārod iespēja, kā no valsts puses apdrošināt tos cilvēkus, kuri pašlaik palikuši ārpus pilnā veselības aprūpes pakalpojumu groza, lai gan maksā nodokļus. Tā laikrakstam «Diena» pauž Saeimas deputāts, kardiologs Andris Skride (A/P). Šāda pārliecība ir arī partijai «Progresīvie», kas turpina vākt parakstus platformā ManaBalss par universālo veselības aprūpi.

Šodien, 4. janvārī, ir ceturtā diena, kad ārstniecības personām būtu jābūt pieejamai informācijai par apdrošinātiem un neapdrošinātiem iedzīvotājiem. Tomēr tas nav iespējams, jo Nacionālais veselības dienests (NVD) 1. janvārī, proti, dienā, kad sistēmai bija jāsāk darboties, paziņoja, ka informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ gada sākumā nebūs iespējams dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos – pamata un pilnajā – atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tā ziņo laikraksts «Diena».

Kamēr dienests strādā pie tā, lai sistēma darbotos no februāra, vairākas Saeimā ievēlētās partijas joprojām uzsver, ka šobrīd jau apstiprinātā sistēma būtu jāmaina pēc būtības. A. Sride (A/P) laikrakstam komentē, ka nākamajam veselības ministram un citām amatpersonām būs rūpīgi jāstrādā, lai sabiedrībā nebūtu tādu grupu, kas netaisnīgi varētu palikt bez veselības apdrošināšanas.

Cits Saeimā ievēlētais mediķis – anesteziologs Roberts Spručs (KPV LV) ‒ «Dienai» uzsver, ka iedzīvotājiem nedrīkst pūt neskaidrību par to, vai un kādi veselības pakalpojumi viņiem pienākas, tomēr patlaban situācija ir tieši tāda. Viņš arī uzskata, ka pašlaik nav skaidrs obligāto veselības apdrošināšanu nosakošā Veselības aprūpes finansēšanas likuma uzstādījums.

Savukārt citi eksperti ir pauduši, ka pilnas veselības aprūpes paketes pieejamība ir cilvēktiesību, nevis veselības apdrošināšanas jautājums. Tāds viedoklis izskanēja RīgaTV 24 raidījumā «Mana Balss» par universālo veselības aprūpi pērnā gada 11. novembrī. «Tik mazā valstī mums katrs cilvēks ir jānotur uz viņa kājām un ar abām darba rokām pēc iespējas ilgāk,» sacīja sacīja LU Medicīnas fakultātes docente Solvita Olsena (Progresīvie).

Avots: Diena.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

TV raidījums par pilnvērtīgu valsts veselības aprūpi katram05. Nov (2018)

Studijas RīgaTV 24 diskusiju raidījumā "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu "Par pilnvērtīgu valsts veselības aprūpi katram" Raidījuma ierakstus RīgaTV 24 studijā var apmeklēt ikviens interesents.
Raidījuma ieraksta dalībniekiem un skatītājiem studijā lūgums ierasties ne agrāk par 19:15.

Diskusijas dalībnieki:
- Moderators Arnis Blodons
- Roberts Putnis, iniciatīvas autors, partijas "Progresīvie" vadītājs; Solvita Olsena, medicīnas tiesību eksperte; Ilze Viņķele, bijusī labklājības ministre; Toms Baumanis, RSU Administrācijas un attīstības prorektors.

Iniciatīvai "Par pilnvērtīgu valsts veselības aprūpi katram" patlaban ir izdevies savākt 2672 parakstus. Tās autori aicina grozīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu, paredzot obligātu un universālu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tas prasītu veselības aprūpes finansējuma pieaugumu līdz 2022. gadam un tā sasaisti ar 8% no IKP.
Autori vērtē, ka potenciālie finanšu avoti ir reversā PVN ieviešana, nopietna ēnu ekonomikas apkarošana kopumā un patiesa progresīvā nodokļa ieviešana, nosakot vienlīdzīgu ienākuma nodokli gan darba ņēmējiem, gan ienākumiem no kapitāla. Iniciatīvas autori argumentē, ka šobrīd valsts kasē neienāk 400 miljonu eiro no neieņemtā PVN.
Latvijā tas ir katrs piektais eiro, kamēr Igaunijā valstij garām aiziet tikai katrs desmitais eiro. Latvijā nodokļi veido 28% no ekonomikas kopapjoma, lai gan vidējais rādītājs varētu būt no 40% līdz pat 50% no IKP.

Nāc, klausies un izsakies diskusijā!
Tiekamies RīgaTV 24 studijā Rīgā, Blaumaņa ielā 32, ceturtdien, 8. novembrī, plkst. 19:30!
Raidījumu skatieties RīgaTV 24 kanālā 11. novembrī plkst. 19:00.
Iepazīsties ar iniciatīvu šeit - https://manabalss.lv/i/1299

Raidījums "Mana balss" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Mana balss" saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS

Latvijai jāseko rekomendācijām veselības politikā28. May (2018)

Eiropas Komisija savās jaunākajās rekomendācijās Latvijai veselības politikas jomā Latvijai ir devusi īpašas norādes, aicinot Latviju palielināt veselības aprūpes pieejamību un uzlabot tās efektivitāti, kā arī nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Tāpēc PROGRESĪVIE norāda, ka pērn pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir pretrunā ar šīm rekomendācijām un nav pieļaujama tā faktiskā spēkā stāšanās. Tāpat ir jāpārskata veselības aprūpes sistēmas pārvaldība un būtiski jāpaliela sistēmas finansējums.

PROGRESĪVIE jau iepriekš papildus ir norādījuši, ka Latvijai ir jāsamazina nodokļu slogs darba spēkam, jāuzlabo nodokļu administrēšana un jācīnās par nodokļu nemaksāšanu, veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu, nabadzības izskaušanu un sociālo iekļaušanu, valsts pārvaldes un biznesa vides sakārtošanu, t. sk. cīņu pret ēnu ekonomiku un korupciju. Šie PROGRESĪVO priekšlikumi pilnībā atbilst jaunākajām Eiropas Komisijas rekomendācijām.

Politiskās partijas PROGRESĪVIE valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis uzsver, ka “Eiropas Komisija regulāri atgādina par to, ka tieši sociālā joma un nevienlīdzība šobrīd ir viens no lielākajiem valsts attīstības šķēršļiem. Valdība jau gadiem nerisina vieno no lielākajām problēmām – pārlieku augsto nodokļu slogu darba spēkam. Komisija atklātā veidā Latvijai norādīja uz ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanas problēmām darba tirgū, jo īpaši lauku apvidos un nabadzības apdraudējumu zemo sociālo pabalstu dēļ. Nav redzams arī citās jomās, kas ir pamatā katras valsts stabilai ekonomiskai izaugsmei: tiesu sistēmas efektivitāte un uzticēšanās tiesās, kā arī publisko iepirkumu caurskatāmība un stabila nodokļu politika.“

PROGRESĪVIE uzskata, ka Latvijas veselības aprūpei un valsts medicīnas iestādēm ir jābūt pieejamām ikvienam iedzīvotājam, neatkarīgi no to ienākumiem. Partija atbalsta pilnvērtīgu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas, vecuma, mantiskā stāvokļa un citiem kritērijiem. PROGRESĪVIE ir par visiem vienādu, augstvērtīgu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu ar skaidru pakalpojumu standartu, ko ik gadu aktualizēsim, vadoties pēc pastāvošā slimību sloga un pielietojot mūsdienu veselības ekonomikas metodes. PROGRESĪVIE norāda, ka publiskie resursi ir jākoncentrē valsts veselības aprūpes institūcijās. Tāpat arī partija uzskata, ka ir jānosaka veselības aprūpes kvalitātes standarts, kas paredz maksimāli pieļaujamus rindu ilgumus: 5 dienas — vizītei pie ģimenes ārsta; 30 dienas — vizītei pie speciālista; 90 dienas — plānveida operācijām. Ir nepieciešams atbrīvot no pacientu līdzmaksājumiem personas ar ienākumiem, kas ir zemāki par 40% no valsts vidējā ienākumu rādītāja.

Attiecībā uz nodokļiem, PROGRESĪVIE vēlas veidot tādu nodokļu politiku, lai tā palīdzētu Latvijai pēc iespējas ātrāk sasniegt Ziemeļvalstu līmeni. Latvijai jākāpina vismaz par 10% šī nodokļu iekasēšanas apjomi, tādejādi valsts budžeta ieņēmumiem būtu jāveido vairāk nekā 40% (nevis šī brīža 30%) no IKP. Ekonomiskie un sociālie statistikas rādītāji liecina, ka tieši valstis, kuras nodokļos iekasē vairāk, ir ekonomiski konkurētspējīgākas, attīstītākas, ar straujāku ekonomisko izaugsmi. Savukārt sabiedrības šādās valstīs ir vienlīdzīgākas, veselākas, izglītotākas, darbaspēks konkurētspējīgāks, bet infrastruktūra – piemērotāka uzņēmējdarbības attīstībai un jaunām investīcijām.

Kādas ir Eiropas Komisijas rekomendācijas 2018. un 2019. gadam Latvijas politiķiem?

Aicinot optimizēt Latvijas nodokļu politiku, EK lūdz Latviju samazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem. Šāda pieeja ļautu novirzīt nodokļu ieņēmumus uz citiem avotiem, piem., par kapitālu un īpašumiem. Tāpat arī šī ES institūcija lūdz uzlabot minimālā ienākuma pabalstu atbilstību, minimālo vecuma pensiju un ienākumu atbalstu personām ar invaliditāti.

Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni Latvijā, EK lūdz Latviju celt izglītības kvalitāti Latvijā, piemēram, piedāvājot atbilstošu profesionālo izglītību pašreizējām darba tirgus prasībām un veicinot mazkvalificēto darbinieku kvalifikācijas celšanu. Saskaņā ar Komisijas ieteikumiem, arī valsts pārvaldē nepieciešams veikt reformas. Piemēram, tā aicina stiprināt ne tikai valsts sektora efektivitāti jo īpaši attiecībā uz pašvaldību un valstij piederošajiem uzņēmumiem, bet arī valsts iestāžu atbildību – aizsargājot ziņotājus par pārkāpumiem un novēršot interešu konfliktus. Nemazāk svarīgs Komisijas ieteikums ir Latvijas tieslietu sistēmas darbības uzlabošanā. Eiropas Komisija lūdz Latvijai sekot līdzi attiecībā uz rezultātiem no pašreiz notiekošajiem novērtējumiem par iepriekš izsludinātajām maksātnespējas tiesvedību gadījumiem.

Dalies ar ziņu un palīdzi savākt parakstus!

Viedokļa avots: progresivie.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Eiropas Komisija atkārtoti pauž bažas par Latvijas veselības sistēmas reformu28. May (2018)

Eiropas Komisiju (EK) joprojām satrauc Latvijas veselības sistēmas reforma, kas paredz, ka turpmāk valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus pilnā apmērā varēs saņemt tikai tie iedzīvotāji, kuri maksā nodokļus vai ir iekļauti īpašajās kategorijās. Brisele trešdien, 23.maijā, publicētajās rekomendācijās turpina uzsvērt, ka Latvijai būtu jādara vairāk nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā.

Latvijas valdībai ir aktīvāk jārīkojas, lai samazinātu valsts budžeta deficītu un vairāk jāpalīdz maznodrošinātiem iedzīvotājiem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tie ir divi būtiskākie EK ieteikumi mūsu valstij. EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmas reforma joprojām Briselē raisa daudz jautājumu.

"Mēs, protams, saprotam valdības politiskos mērķis, tajā skaitā veicināt nodokļu nomaksu.

Tomēr analīze parāda, ka tas var skart plašākas iedzīvotāju kategorijas. Līdz ar to ir zināmi riski, ka var samazināties veselības pakalpojumu pieejamība," atzina Dombrovskis.

Tajā pašā laikā atzīstami tiek vērtēta papildu līdzekļu piešķiršana veselības aprūpei šī gada budžetā.

Dombrovskis piebilda, ka Latvijā, tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, ir augsti sabiedrības nevienlīdzības rādītāji. Proti, plaisa starp bagātiem un nabagiem ir visai liela. Tādēļ valdībai būtu jādara vairāk, lai palīdzētu maznodrošinātiem iedzīvotājiem ar zemu izglītību atrast legālu darbu.

"Latvijai, līdzīgi kā citām valstīm, faktiski ir tradicionāla rekomendācija par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka, it īpaši no zemu atalgotā darbaspēka, uz citām nodokļu bāzēm, kas mazāk ietekmē izaugsmi. Un tiešām, mums par šo jautājumu ir bijušas diskusijas arī iepriekš – cik lielā mērā nodokļu reforma šos mērķus sasniedz. Un Eiropas Komisijas vērtējums bija, ka šie mērķi tiek tikai daļēji sasniegti. Tādēļ mēs uzturam šo rekomendāciju," sacīja Dombrovskis.

Tāpat Brisele aicina Latviju neaizrauties ar budžeta deficītu un izmantot pašreizējo ekonomisko izaugsmi, lai sagatavotos nākotnes izaicinājumiem. Līdzīgi ieteikumi gan ir izteikti praktiski visām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas budžeta izmēru var palielināt, arī aktīvāk apkarojot nodokļu nemaksāšanu, jo mūsu valstī kopumā ir visai mazs budžets salīdzinājumā pret iekšzemes kopproduktu.

EK mudina arī uzlabot valsts pārvaldes sistēmas efektivitāti, it sevišķi pašvaldību līmenī. Tāpat ir iespējami uzlabojumi valstij piederošajos uzņēmumos. Savukārt pozitīvi tiek vērtēja maksātnespējas procesa pilnveidošana, pasvītro Dombrovskis.

"Maksātnespējas regulējums kopumā tomēr pēdējo gadu laikā ir pilnveidots. Un mēs uzsveram, ka ir nepieciešams turpināt veikt iepriekšējo maksātnespējas procesu izvērtējumu," norādīja EK viceprezidents.

Šī gada ieteikumos tiek uzsvērta arī nepieciešamība aktīvāk cīnīties ar interešu konfliktiem. Pašreizējā pieeja, pēc EK domām, ir pārāk formāla un neefektīva.

Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt parakstus!

Ziņas avots: lsm.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

EK brīdina: Reforma var pasliktināt veselības aprūpes pieejamību Latvijā12. Mar (2018)

Neviennozīmīgu Eiropas Komisijas vērtējumu izpelnījušies Latvijas valdības un Saeimas centieni reformēt veselības aprūpes nozari. Eiropas Komisijas eksperti uzteic to, ka šogad šai jomai novirzīti būtiski lielāki budžeta līdzekļi, taču pērnā gada nogalē pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietverto apdrošināšanas principu sauc par riskantu.
Eiropas Komisijas ziņojumos par Latviju jau vairākkārt akcentētas problēmas veselības aprūpes jomā. Bez aizrādījumiem nav iztikts arī šoreiz.

Ziņojumā, kas publiskots trešdien, 7.martā, paustas bažas par to, kādu ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem atstās pērn pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietvertie principi.

Saskaņā ar tiem iedzīvotājiem, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un nav brīvprātīgi pievienojušies valsts veselības apdrošināšanai, būs pieejams ļoti ierobežots veselības aprūpes pakalpojumu klāsts.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile šo ieceri sauc par riskantu.

„Pastāv zināms risks, ka pašreizējā stadijā esošās veselības reformas rezultātā zināmai iedzīvotāju daļai piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem var kļūt apgrūtināta, un tādējādi pieaug risks, ka pieaugs neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits, jo šis pakalpojums joprojām būs pieejams visiem,” norādīja Dagile.

Jau pērnruden, kad Veselības aprūpes finansēšanas likums vēl tikai tika apspriests Saeimā, līdzīgas bažas pauda Tiesībsarga birojs. To pārstāvošā Ineta Rezevska toreiz atzina, ka viņu „satrauc šie 300 tūkstoši, kas nebūs darba attiecībās, kas nebūs pašnodarbinātie un kas nebūs arī atbrīvotās kategorijas”, un nesaņems valsts apdrošināšanu.

Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile norādīja uz vēl kādu aspektu – “plānotie ienākumi no iedzīvotājiem, no sociālā nodokļa nomaksas ir salīdzinoši mazi, bet tie ir izšķiroši attiecībā uz to, vai cilvēkam ir pieejams pilnais grozs vai arī pakalpojumi ierobežotā apjomā”.

KONTEKSTS:

Plānots, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana pilnā apmērā sāks darboties no 2019. gada, kad valsts apmaksātos veselības pakalpojumus saņems visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī vairākas valsts apdrošinātās grupas, bet pārējiem būtu jāmaksā noteikta summa mēnesī.

Ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra būs pieejams minimālais pakalpojumu grozs - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt apdrošinātajiem cilvēkiem būs pieejams pilns valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.

Ziņas avots: lsm.lv

Atbalsti mūsu iniciatīvu par valsts veselības aprūpes pieejamību ikvienam un veselības aprūpes pilnvērtīgu finansējumu 8% apmērā no IKP! Paraksties un aicini parakstīties citus!

AUTORS: ZIŅAS MB