Pārstāvis: Roberts PutnisPublicēta: 16. Jan

PAR PILNVĒRTĪGU VALSTS VESELĪBAS APRŪPI KATRAM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
2'401
Jau parakstījuši 2'401
7'599

PRIEKŠLIKUMA BŪTĪBA: Veselības aprūpe ir valsts uzdevums un tai ir jābūt pieejamai uz vienlīdzīgiem nosacījumiem un pietiekamā apmērā. Ikvienam cilvēkam Latvijā ir jābūt pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši vienotam standartam, jo īpaši iekļaujot un veicinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sociāli apdraudētākajās grupās. Valstij ir jāpilda Satversmē noteiktais sociāli atbildīgās valsts princips, kas liedz atteikt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši budžeta iespējām. Valstij ir jāpalielina veselības aprūpes finansējums līdz 8% no IKP līdz 2022.gadam. / PRIEKŠLIKUMA MOTIVĀCIJA: Cilvēks nevar brīvprātīgi izvēlēties, vai viņam būs nepieciešama veselības aprūpe. Veselības aprūpe no citām nozarēm atšķiras ar to, ka pakalpojumu patērētājs nevar pieņemt patstāvīgu informētu lēmumu, viņš spiests deleģēt izvēli speciālistiem, un tāpēc neviens nedrīkst būt izslēgts no pilnvērtīgas valsts veselības aprūpes. Tāpat nav pieļaujams, ka cilvēkiem tiek atteikta medicīniskā aprūpe budžeta līdzekļu nepieejamības dēļ, kamēr valsts atrod līdzekļus finansēt citas savas funkcijas. / STARPTAUTISKĀ PRAKSE: Visās Eiropas attīstītajās valstīs ir atrodama vai nu universālā veselības aprūpes sistēma, kur tiesības uz veselības aprūpi ir katram rezidentam, neatkarīgi no nodokļu no maksas, vai nu obligāta apdrošināšanas sistēma ar faktiski 100% apdrošinātu iedzīvotāju. Nav pieļaujama “dalīšana grozos” vai “nodokļu nomaksas veicināšana”, izmantojot tiesības uz veselību. /

KONKRĒTAIS JURIDISKAIS RISINĀJUMS: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot obligātu un universālu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un paredzot veselības aprūpes finansējuma pieaugumu līdz 2022.gadam un sasaisti ar 8% no IKP. --- FINANSĒŠANAS AVOTI: Pretēji plaši apgalvotajam veselības aprūpes finansējuma palielinājums ir iespējams jau vistuvākajā laikā. Potenciālie finanšu avoti ir reversā PVN ieviešana, nopietna ēnu ekonomikas apkarošana kopumā un patiesa progresīvā nodokļa ieviešana, nosakot vienlīdzīgu ienākuma nodokli gan darba ņēmējiem, gan ienākumiem no kapitāla. Pēc ekonomistu aprēķiniem šobrīd valsts ienākumiem secen aiziet aptuveni 400 miljonu eiro no neieņemtā PVN (Latvijā tas ir katrs 5.eiro, kamēr Igaunijā tikai katrs 10.eiro). Tāpat papildu ieņēmumi netiek gūti no akcīzes nodokļa, nelegālās nodarbinātības un neefektīvas nodokļu iekasēšanas. Šobrīd Latvijā nodokļi veido 28% no ekonomikas apjoma, lai gan vidējais rādītājs būtu pie 40% līdz pat 50% no IKP. Tāpat būtisku pienesumu valsts ieņēmumiem dotu progresīvā nodokļa iekasēšana no kapitāla ienākumiem.

ILGTERMIŅA IEGUVUMI SABIEDRĪBAI: Veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība ir viens no faktoriem, kas kavē Latvijas attīstību, uz ko regulāri ir norādījusi virkne starptautisku ekspertu un organizāciju. Ilgtspējīga Latvijas izaugsme, pozitīva demogrāfiskā attīstība un sabiedrības drošība nav iedomājama bez pilnvērtīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ikvienam sabiedrības loceklim. Universāli un pilnvērtīgi veselības aprūpes pakalpojumi ir pamats valsts ilgtermiņa attīstībai. Esošais regulējums, kas dala cilvēkus pēc dažādiem likumīgiem nodokļu režīmiem nav konstitucionāli pamatots un nedrīkst būt par iemeslu atšķirīgai valsts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.

Iniciatīvas parakstītāji 2'401

Iniciatīvas jaunumi

Latvijai jāseko rekomendācijām veselības politikāpirms 24 dienām

Eiropas Komisija savās jaunākajās rekomendācijās Latvijai veselības politikas jomā Latvijai ir devusi īpašas norādes, aicinot Latviju palielināt veselības aprūpes pieejamību un uzlabot tās efektivitāti, kā arī nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Tāpēc PROGRESĪVIE norāda, ka pērn pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir pretrunā ar šīm rekomendācijām un nav pieļaujama tā faktiskā spēkā stāšanās. Tāpat ir jāpārskata veselības aprūpes sistēmas pārvaldība un būtiski jāpaliela sistēmas finansējums.

PROGRESĪVIE jau iepriekš papildus ir norādījuši, ka Latvijai ir jāsamazina nodokļu slogs darba spēkam, jāuzlabo nodokļu administrēšana un jācīnās par nodokļu nemaksāšanu, veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu, nabadzības izskaušanu un sociālo iekļaušanu, valsts pārvaldes un biznesa vides sakārtošanu, t. sk. cīņu pret ēnu ekonomiku un korupciju. Šie PROGRESĪVO priekšlikumi pilnībā atbilst jaunākajām Eiropas Komisijas rekomendācijām.

Politiskās partijas PROGRESĪVIE valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis uzsver, ka “Eiropas Komisija regulāri atgādina par to, ka tieši sociālā joma un nevienlīdzība šobrīd ir viens no lielākajiem valsts attīstības šķēršļiem. Valdība jau gadiem nerisina vieno no lielākajām problēmām – pārlieku augsto nodokļu slogu darba spēkam. Komisija atklātā veidā Latvijai norādīja uz ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanas problēmām darba tirgū, jo īpaši lauku apvidos un nabadzības apdraudējumu zemo sociālo pabalstu dēļ. Nav redzams arī citās jomās, kas ir pamatā katras valsts stabilai ekonomiskai izaugsmei: tiesu sistēmas efektivitāte un uzticēšanās tiesās, kā arī publisko iepirkumu caurskatāmība un stabila nodokļu politika.“

PROGRESĪVIE uzskata, ka Latvijas veselības aprūpei un valsts medicīnas iestādēm ir jābūt pieejamām ikvienam iedzīvotājam, neatkarīgi no to ienākumiem. Partija atbalsta pilnvērtīgu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas, vecuma, mantiskā stāvokļa un citiem kritērijiem. PROGRESĪVIE ir par visiem vienādu, augstvērtīgu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu ar skaidru pakalpojumu standartu, ko ik gadu aktualizēsim, vadoties pēc pastāvošā slimību sloga un pielietojot mūsdienu veselības ekonomikas metodes. PROGRESĪVIE norāda, ka publiskie resursi ir jākoncentrē valsts veselības aprūpes institūcijās. Tāpat arī partija uzskata, ka ir jānosaka veselības aprūpes kvalitātes standarts, kas paredz maksimāli pieļaujamus rindu ilgumus: 5 dienas — vizītei pie ģimenes ārsta; 30 dienas — vizītei pie speciālista; 90 dienas — plānveida operācijām. Ir nepieciešams atbrīvot no pacientu līdzmaksājumiem personas ar ienākumiem, kas ir zemāki par 40% no valsts vidējā ienākumu rādītāja.

Attiecībā uz nodokļiem, PROGRESĪVIE vēlas veidot tādu nodokļu politiku, lai tā palīdzētu Latvijai pēc iespējas ātrāk sasniegt Ziemeļvalstu līmeni. Latvijai jākāpina vismaz par 10% šī nodokļu iekasēšanas apjomi, tādejādi valsts budžeta ieņēmumiem būtu jāveido vairāk nekā 40% (nevis šī brīža 30%) no IKP. Ekonomiskie un sociālie statistikas rādītāji liecina, ka tieši valstis, kuras nodokļos iekasē vairāk, ir ekonomiski konkurētspējīgākas, attīstītākas, ar straujāku ekonomisko izaugsmi. Savukārt sabiedrības šādās valstīs ir vienlīdzīgākas, veselākas, izglītotākas, darbaspēks konkurētspējīgāks, bet infrastruktūra – piemērotāka uzņēmējdarbības attīstībai un jaunām investīcijām.

Kādas ir Eiropas Komisijas rekomendācijas 2018. un 2019. gadam Latvijas politiķiem?

Aicinot optimizēt Latvijas nodokļu politiku, EK lūdz Latviju samazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem. Šāda pieeja ļautu novirzīt nodokļu ieņēmumus uz citiem avotiem, piem., par kapitālu un īpašumiem. Tāpat arī šī ES institūcija lūdz uzlabot minimālā ienākuma pabalstu atbilstību, minimālo vecuma pensiju un ienākumu atbalstu personām ar invaliditāti.

Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni Latvijā, EK lūdz Latviju celt izglītības kvalitāti Latvijā, piemēram, piedāvājot atbilstošu profesionālo izglītību pašreizējām darba tirgus prasībām un veicinot mazkvalificēto darbinieku kvalifikācijas celšanu. Saskaņā ar Komisijas ieteikumiem, arī valsts pārvaldē nepieciešams veikt reformas. Piemēram, tā aicina stiprināt ne tikai valsts sektora efektivitāti jo īpaši attiecībā uz pašvaldību un valstij piederošajiem uzņēmumiem, bet arī valsts iestāžu atbildību – aizsargājot ziņotājus par pārkāpumiem un novēršot interešu konfliktus. Nemazāk svarīgs Komisijas ieteikums ir Latvijas tieslietu sistēmas darbības uzlabošanā. Eiropas Komisija lūdz Latvijai sekot līdzi attiecībā uz rezultātiem no pašreiz notiekošajiem novērtējumiem par iepriekš izsludinātajām maksātnespējas tiesvedību gadījumiem.

Dalies ar ziņu un palīdzi savākt parakstus!

Viedokļa avots: progresivie.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Eiropas Komisija atkārtoti pauž bažas par Latvijas veselības sistēmas reformupirms 24 dienām

Eiropas Komisiju (EK) joprojām satrauc Latvijas veselības sistēmas reforma, kas paredz, ka turpmāk valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus pilnā apmērā varēs saņemt tikai tie iedzīvotāji, kuri maksā nodokļus vai ir iekļauti īpašajās kategorijās. Brisele trešdien, 23.maijā, publicētajās rekomendācijās turpina uzsvērt, ka Latvijai būtu jādara vairāk nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā.

Latvijas valdībai ir aktīvāk jārīkojas, lai samazinātu valsts budžeta deficītu un vairāk jāpalīdz maznodrošinātiem iedzīvotājiem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tie ir divi būtiskākie EK ieteikumi mūsu valstij. EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmas reforma joprojām Briselē raisa daudz jautājumu.

"Mēs, protams, saprotam valdības politiskos mērķis, tajā skaitā veicināt nodokļu nomaksu.

Tomēr analīze parāda, ka tas var skart plašākas iedzīvotāju kategorijas. Līdz ar to ir zināmi riski, ka var samazināties veselības pakalpojumu pieejamība," atzina Dombrovskis.

Tajā pašā laikā atzīstami tiek vērtēta papildu līdzekļu piešķiršana veselības aprūpei šī gada budžetā.

Dombrovskis piebilda, ka Latvijā, tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, ir augsti sabiedrības nevienlīdzības rādītāji. Proti, plaisa starp bagātiem un nabagiem ir visai liela. Tādēļ valdībai būtu jādara vairāk, lai palīdzētu maznodrošinātiem iedzīvotājiem ar zemu izglītību atrast legālu darbu.

"Latvijai, līdzīgi kā citām valstīm, faktiski ir tradicionāla rekomendācija par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka, it īpaši no zemu atalgotā darbaspēka, uz citām nodokļu bāzēm, kas mazāk ietekmē izaugsmi. Un tiešām, mums par šo jautājumu ir bijušas diskusijas arī iepriekš – cik lielā mērā nodokļu reforma šos mērķus sasniedz. Un Eiropas Komisijas vērtējums bija, ka šie mērķi tiek tikai daļēji sasniegti. Tādēļ mēs uzturam šo rekomendāciju," sacīja Dombrovskis.

Tāpat Brisele aicina Latviju neaizrauties ar budžeta deficītu un izmantot pašreizējo ekonomisko izaugsmi, lai sagatavotos nākotnes izaicinājumiem. Līdzīgi ieteikumi gan ir izteikti praktiski visām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas budžeta izmēru var palielināt, arī aktīvāk apkarojot nodokļu nemaksāšanu, jo mūsu valstī kopumā ir visai mazs budžets salīdzinājumā pret iekšzemes kopproduktu.

EK mudina arī uzlabot valsts pārvaldes sistēmas efektivitāti, it sevišķi pašvaldību līmenī. Tāpat ir iespējami uzlabojumi valstij piederošajos uzņēmumos. Savukārt pozitīvi tiek vērtēja maksātnespējas procesa pilnveidošana, pasvītro Dombrovskis.

"Maksātnespējas regulējums kopumā tomēr pēdējo gadu laikā ir pilnveidots. Un mēs uzsveram, ka ir nepieciešams turpināt veikt iepriekšējo maksātnespējas procesu izvērtējumu," norādīja EK viceprezidents.

Šī gada ieteikumos tiek uzsvērta arī nepieciešamība aktīvāk cīnīties ar interešu konfliktiem. Pašreizējā pieeja, pēc EK domām, ir pārāk formāla un neefektīva.

Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt parakstus!

Ziņas avots: lsm.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

EK brīdina: Reforma var pasliktināt veselības aprūpes pieejamību Latvijā12. Mar

Neviennozīmīgu Eiropas Komisijas vērtējumu izpelnījušies Latvijas valdības un Saeimas centieni reformēt veselības aprūpes nozari. Eiropas Komisijas eksperti uzteic to, ka šogad šai jomai novirzīti būtiski lielāki budžeta līdzekļi, taču pērnā gada nogalē pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietverto apdrošināšanas principu sauc par riskantu.
Eiropas Komisijas ziņojumos par Latviju jau vairākkārt akcentētas problēmas veselības aprūpes jomā. Bez aizrādījumiem nav iztikts arī šoreiz.

Ziņojumā, kas publiskots trešdien, 7.martā, paustas bažas par to, kādu ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem atstās pērn pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietvertie principi.

Saskaņā ar tiem iedzīvotājiem, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un nav brīvprātīgi pievienojušies valsts veselības apdrošināšanai, būs pieejams ļoti ierobežots veselības aprūpes pakalpojumu klāsts.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile šo ieceri sauc par riskantu.

„Pastāv zināms risks, ka pašreizējā stadijā esošās veselības reformas rezultātā zināmai iedzīvotāju daļai piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem var kļūt apgrūtināta, un tādējādi pieaug risks, ka pieaugs neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits, jo šis pakalpojums joprojām būs pieejams visiem,” norādīja Dagile.

Jau pērnruden, kad Veselības aprūpes finansēšanas likums vēl tikai tika apspriests Saeimā, līdzīgas bažas pauda Tiesībsarga birojs. To pārstāvošā Ineta Rezevska toreiz atzina, ka viņu „satrauc šie 300 tūkstoši, kas nebūs darba attiecībās, kas nebūs pašnodarbinātie un kas nebūs arī atbrīvotās kategorijas”, un nesaņems valsts apdrošināšanu.

Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile norādīja uz vēl kādu aspektu – “plānotie ienākumi no iedzīvotājiem, no sociālā nodokļa nomaksas ir salīdzinoši mazi, bet tie ir izšķiroši attiecībā uz to, vai cilvēkam ir pieejams pilnais grozs vai arī pakalpojumi ierobežotā apjomā”.

KONTEKSTS:

Plānots, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana pilnā apmērā sāks darboties no 2019. gada, kad valsts apmaksātos veselības pakalpojumus saņems visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī vairākas valsts apdrošinātās grupas, bet pārējiem būtu jāmaksā noteikta summa mēnesī.

Ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra būs pieejams minimālais pakalpojumu grozs - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt apdrošinātajiem cilvēkiem būs pieejams pilns valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.

Ziņas avots: lsm.lv

Atbalsti mūsu iniciatīvu par valsts veselības aprūpes pieejamību ikvienam un veselības aprūpes pilnvērtīgu finansējumu 8% apmērā no IKP! Paraksties un aicini parakstīties citus!

AUTORS: MANA BALSS.LV