Pārstāvis: Guntis BojārsPublicēta: 30. Nov (2018)

PAR PUBLISKĀM PASŪTĪJUMU TĀMĒM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
2'888
Jau parakstījuši 2'888
7'112

Padarīt valsts un pašvaldību pasūtījumus daudz caurspīdīgākus sabiedrības acīm nekā tie ir šobrīd. Tas dotu iespējas sabiedrība ar žurnālistu līdzdalību vairāk kontrolēt to godīgu norisi, mazinātu korupcijas riskus, un ilgetermiņā tas varētu dot arī ekonomisku efektu.

Ar likumu noteikt, ka līdz ar uzvarētāja paziņošanu valsts un pašvaldību pasūtījumos Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā tiek publicēta ne tikai kopējā līguma summa, bet arī saņemtā pasūtījuma specifikācija un arī tāmes atšifrējums pa pozīcijām, ko iesniedzis uzvarējušais komersants, pretendējot uz pasūtījumu un to saņemot. Tāpat par publiski būtu nosakāma darbu tāme un darbu specifikācija jau pēc pasūtījuma īstenošanas, ņemot vērā, ka darbu laikā nereti no tāmes notiek novirzes. Pašreiz ar likumu noteiktā kārtība paredz, ka informācija par visiem valsts un pašvaldību pasūtījumiem, kuros tiek tērēti valsts un pašvaldību līdzekļi, – to izsludināšana un rezultāti ar konkrētiem pasūtījuma saņēmējiem tiek publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā. Tajā pašā laikā šāds informācijas apjoms nesniedz pilnu ieskatu tajā, kā konkrētie līdzekļi tiek tērēti, it sevišķi gadījumos, kad pasūtījuma apjoms sasniedz ievērojamas summas. Ņemot vērā, ka ap valsts un pašvaldību pasūtījumiem aizvien pastāv šaubu ēna par to godīgumu un lai mazinātu dažādus korupcijas riskus (tāmes gan nereti tiek “uzpūstas”, gan apzināti samazinātas ar domu pēc tam līguma noteikumus mainīt), būtu nepieciešams par publisku informāciju padarīt arī smalkāku izdevumu pozīciju atšifrējumu – tāmi. Atšifrējot tāmi, būtu nepieciešams atklāt arī konkrētā pasūtījuma specifikāciju. Par publisku būtu nosakāma arī tāme un specifikācija pēc pasūtījuma veikšanas, ierobežojot gan tās informācijas daļu, kas atklāj komercinformāciju vai privātus datus par konkrētiem darbu veicējiem.

Šobrīd likums valsts un pašvaldību pasūtījumu veicējiem neliedz atklāt sabiedrībai visu informāciju par darbu tāmēm un darbu specifikāciju, taču tajā pašā laikā likums arī skaidri nenosaka, ka tas būtu darāms. Obligāts noteikums šajā ziņā ļautu radītu vienādus spēles noteikumus gan komersantiem, gan valsts un pašvaldības iestādēm.

Pievienots dokuments

tames_mana_balss.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Lielāka pašvaldību atklātība – aicinājums uz pasākumu03. Jun

Sveiks/-a! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no "Sabiedrība par atklātību – Delna" ierosinātajām vai atbalstītajām iniciatīvām. Tāpēc vēršam Tavu uzmanību arī uz šo "Delnas" rīkoto pasākumu. Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, ko ir rosinājusi vai atbalsta "Delna", tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Aicinām pievērst uzmanību un apsvērt dalību pasākumā, kas saistās ar Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu!

Par publiski pieejamās informācijas apjomu un kvalitāti publisko iepirkumu jomā pašvaldībās "Sabiedrība par atklātību – Delna" (Delna) aicina ikvienu apmeklēt ekspertu forumu un apaļā galda diskusiju "Lielāka pašvaldību atklātība".

Pasākums notiek 2022. gada 10. jūnijā 10.00–12.00 klātienē Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30, Rīgā), ierašanās (kafija) 9:40-10:00. 

Pasākums būs pieejams arī tiešsaistē konferenču platformā Zoom un Delnas Facebook lapā. Reģistrēties dalībai klātienē un Zoom var līdz 10. jūnija 9:00 šeit.

Pasākuma mērķis ir paplašināt informētību par publiski pieejamo informāciju publisko iepirkumu jomā pašvaldībās un veicināt pašvaldību apņemšanos palielināt atklātību.

PASĀKUMA PROGRAMMĀ:

Pasākumu atklās Delnas direktore Inese Tauriņa un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājas biedrs Uldis Budriķis

Ekspertu foruma laikā:
- Pētnieks Olafs Grigus iepazīstinās ar Delnas 2022. gada aprīlī publicētajām vadlīnijām pašvaldībām https://atklatibasindekss.lv/vadlinijas-pasvaldibam-atklatas-komunikacijas-veicinasanai/ atklātas komunikācijas veicināšanai. Tas ietvers ieteikumus, kā palielināt atklātību pašvaldību līmeņa iepirkumos un publisko līdzekļu tēriņos.
- Delnas juridiskā konsultante Krista Asmusa dalīsies ar novēroto Delnas Trauksmes celšanas centrā https://www.celtrauksmi.lv/, saņemot sūdzības un trauksmes cēlēju ziņojumus par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā. Būs arī konkrēti piemēri un situācijas. 
- Vērsīsim uzmanību arī uz izplatītākajiem pārkāpumiem publiskajos iepirkumos pašvaldībās. Esam aicinājuši Iepirkumu uzraudzības biroju sniegt prezentāciju. 
 
Pasākuma otrajā daļā rīkojam apaļā galda diskusiju, kurā runās pašvaldību pārstāvji, eksperti un pilsoniski aktīvus iedzīvotāji par publicējamās dokumentācijas apjomu publisko iepirkumu jomā un sabiedrības iespējām iesaistīties publisko līdzekļu uzraudzībā, tajā skaitā iespēju ziņot par pārkāpumiem.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Ierosinājumu par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu virza izskatīšanai Juridiskajā komisijā24. Feb (2021)

Saeimas Mandātu un ētikas komisija ir atbalstījusi Rīgas domes Jauno konservatīvo (JKP) frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Ozola priekšlikumus par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu, kas guvis atbalstu platformā ManaBalss.

Iniciatīvas mērķis ir uzlabot valsts pārvaldi, paaugstināt sabiedrības uzticību tai un palielināt nodokļos samaksāto līdzekļu izlietošanas efektivitāti, ceļot sabiedrības labklājību kopumā.

Iniciatīvas autors J. Ozols atgādina, ka "demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība, tādēļ demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi tam, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, lai pārliecinātos, ka tie netiek izmantoti negodprātīgi. Īstenojot iniciatīvu, nedrīkstēs noslepenot informāciju, kas saistīta ar pašvaldību, valsts un to kapitālsabiedrību un nodibinājumu līdzekļu izlietojumu. Atklātas konkursu uzvarētāju tāmes ļaus citiem komersantiem nākamajos konkursos piedāvāt vēl labākas cenas, tā godīgā konkurencē taupot līdzekļus arī nākamajos budžeta iepirkumos."

Komisijas locekle, deputāte Linda Medne (JKP) savukārt norādīja, ka "caurspīdīga, uz vienlīdzīgiem noteikumiem balstīta iepirkumu politika un atklātas tāmes ir neatņemama godīgas politikas sastāvdaļa. Valsts un pašvaldību budžeta izlietojums nedrīkst būt noslepenots; katram iedzīvotājam un katram uzņēmējam ir jābūt iespējai iepazīties ar tāmju saturu un finansējuma izlietojuma pozīcijām. Atklātība ir galvenās zāles pret korupciju. Tur, kur viss ir redzams, zagšana nav iespējama. Sabiedrība vēlas atklātību, un par to liecina iniciatīvas atbalsts platformā ManaBalss."

Komisijas priekšlikums ir iniciatīvu virzīt tālākai izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā, un par to vēl jālemj Saeimai.

Avots: JKP

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Konkurences trūkums iepirkumos norāda uz korupcijas risku10. Jan (2019)

Publiskie iepirkumi bez reālas konkurences ir brīdinājuma karogs korupcijas riskiem un rada negatīvas sekas sabiedrībai. Tā publikācijā par „Rīgas satiksmes” korupcijas skandālu savā interneta vietnē raksta „Sabiedrība par atklātību ‒ Delna”. Ar „Delnas” ekspertu atzinumiem sasaucas arī ManaBalss platformā virzītā iniciatīva „Par publiskām pasūtījumu tāmēm”.

„Rīgas satiksmes” (RS) korupcijas lieta ir aktualizējusi pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības un korupcijas risku vadības jautājumus, raksta „Delna”. Svarīgi veicināt korupcijas risku atpazīšanas un novēršanas spējas iepirkumos, tāpat kā celt kopējos publisko iepirkumu standartus, lai procesi būtu vērsti uz atklātības, vienlīdzības un taisnīguma nodrošināšanu. Tāpēc vienam no jaunās RS valdes mērķiem vajadzētu būt konkurences veicināšanai publiskajos iepirkumos.

Ja publiskajos iepirkumos nepastāv konkurence, tas ir brīdinājuma karogs korupcijas riskiem un rada negatīvas sekas sabiedrībai, jo pieaug sabiedrisko pakalpojumu cenas un samazinās to efektivitāte.

Eiropas līmenī aizvien vairāk ir tādu iepirkumu, kuros piedalās tikai viens pretendents. 2015. gadā Eiropas Savienībā 30 % no publiskā iepirkuma procedūrām tika saņemts tikai viens piedāvājums. Vēl 2006. gadā šāda situācija tika konstatēta tikai 17 % iepirkumu. Tas nozīmē, ka desmit gadu laikā šādu iepirkumu apjoms ir dubultojies.

Ja iepirkumā piedāvājumu iesniedz tikai viens pretendents, līgumcena vidēji ir par 7 % augstāka nekā tad, ja konkursā piedalījušies vismaz divi vai vairāki pretendenti. Ņemot vērā faktu, ka ES dalībvalstis publiskajos iepirkumos 2015. gadā iztērēja 1,9 triljonus eiro, šis ir svarīgs jautājums, kam veltīt uzmanību!
.
Latvijā sabiedrības vērtējumā pastāv augsts korupcijas risks, norāda „Delna”. Ir novērojama satraucoša tendence arī saistībā ar publiskajiem iepirkumiem. Piemēram, šķiet, ka būvniecības nozarē pat samazinās konkurence publisko būvdarbu līgumu slēgšanā. Saskaņā ar Latvijas Iepirkumu uzraudzības biroja sniegto informāciju 2015.–2017. gadā vidēji 8,1% gadījumu iepirkuma līgums tika slēgts ar vienīgo pretendentu. Un, tā kā 2018. gadā šis rādītājs ir pieaudzis līdz 13,3%, ir skaidrs, ka bažas ir pamatotas.

Šai sakarā arī ManaBalss platformā pērnā gada novembra beigās ir publicēta Gunta Bojāra virzītā iniciatīva „Par publiskām pasūtījumu tāmēm”. Autora prasība ir padarīt valsts un pašvaldību pasūtījumus daudz caurspīdīgākus sabiedrības acīm nekā tie ir šobrīd. Tas dotu iespējas sabiedrība ar žurnālistu līdzdalību vairāk kontrolēt to godīgu norisi, mazinātu korupcijas riskus, un ilgtermiņā tas varētu dot arī ekonomisku efektu.

Iniciatīva paredz ar likumu noteikt, ka līdz ar uzvarētāja paziņošanu valsts un pašvaldību pasūtījumos Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā tiek publicēta ne tikai kopējā līguma summa, bet arī saņemtā pasūtījuma specifikācija un arī tāmes atšifrējums pa pozīcijām, ko iesniedzis uzvarējušais komersants, pretendējot uz pasūtījumu un to saņemot. Tāpat par publiski būtu nosakāma darbu tāme un darbu specifikācija jau pēc pasūtījuma īstenošanas, ņemot vērā, ka darbu laikā nereti no tāmes notiek novirzes.

„Delna” savā publikācijā norāda, ka iepirkumu un korupcijas problēmu risināšanai ES tiek īstenots projekts, kura ietvaros 11 ES valstīs vienlaikus tiek izmēģināts „Integritātes pakts” kā uzraudzības instruments projektiem, kas ir finansēti ar ES atbalstu. Veicot viena šāda projekta uzraudzību Latvijā, „Delna” 2016. gadā informēja kontrolējošās iestādes, un tās varēja attiecīgi rīkoties, lai iepirkumā netiktu izvirzītas īpaši specifiskas prasības, kas varētu ierobežot godīgu konkurenci. Pateicoties „Delnas” centieniem, 2018. gadā projekta iepirkumos palielinājās konkurence, ļaujot izvairīties no situācijām, kad iepirkumā piedalās tikai viens pretendents.

Tomēr šīs problēmas nav iespējams atrisināt tikai ar „Integritātes paktu” palīdzību vai lielāku pilsoniskās sabiedrības spiedienu, raksta „Delna”. Ir jāpanāk, lai iestādes, slēdzot iepirkuma līgumus, ievērotu ne tikai likuma burtu, bet būtu vairāk motivētas ievērot arī likuma garu un mērķi. Pilsoniskajai sabiedrībai un sabiedrībai kopumā ir vajadzīga lielāka skaidrība par to, kā tiek tērēta viņu nodokļos samaksātā nauda. Padarot pieejamāku informāciju par publiskajiem iepirkumiem, rodas iespēja uzdot svarīgus jautājumus un atklāt nepilnības, raksta „Delnas” eksperti, un tas sasaucas ir iniciatīvas „Par publiskām pasūtījumu tāmēm” problemātiku.

Tāpat „Delna” īpaši aicina pašvaldību kapitālsabiedrībās ieviest anonīmus ziņošanas mehānismus uzņēmumiem, kas piedalās iepirkumos, lai tie varētu paziņot savas bažas par konkurences jautājumiem. Piemēram, gadījumos, kad iepirkumu specifikācija ir pārāk vispārīga vai nepamatoti detalizēta.

Tāpat vajadzētu ieviest arī iekšējas anonīmas trauksmes celšanas sistēmas un izstrādāt iekšējās procedūras, kas iedrošinātu amatpersonas ziņot par aizdomīgām darbībām vai nu organizācijas ietvaros, vai arī kompetentajām iestādēm. Šādu sistēmu ieviešana palīdzētu iegūt svarīgu informāciju un atklāt un novērst likuma pārkāpumus. Tikpat svarīgi būtu, lai iepirkumu speciālisti un atbildīgās amatpersonas regulāri piedalītos mācībās par to, kā atklāt aizliegtas vienošanās starp pretendentiem un karteļu veidošanu.

Avots: Delna.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS