Iniciatīvas prasība ir noraidīta

Pārstāvis: Jānis OzolsPublicēta: 28. Oct (2019)

PAR VALSTS UN PAŠVALDĪBAS LĪDZEKĻU IZLIETOJUMA ATKLĀTUMU
Iniciatīva tiks iesniegta Iniciatīvas prasība ir noraidīta

10'000
11'077
Jau parakstījuši 11'077

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu, iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti un izsaimniekoti mūsu nodokļu naudas miljardi. Zagļi, izmantojot likuma nepilnības, savu noziegumu pēdas slēpj, sistēmiski kvalificējot izdarīto par komercnoslēpumu. Rezultātā naudas izlietojuma tāmes nav pieejamas ne sabiedrībai, ne žurnālistiem. Tās nav pieejamas pat pašiem pašvaldību deputātiem. Atliek tik brīnīties par milzīgajām izmaksām, kas figurē iepirkumos un ārpus tiem, bet līdzekļu izlietojuma atšifrējumu iegūt nav iespējams. Jāņa Ozola sagatavotie likuma grozījumi liegs noslepenot informāciju, kas saistīta ar pašvaldību, valsts un to kapitālsabiedrību un nodibinājumu līdzekļu izlietojumu. Jāpiebilst, ka valsts drošībai svarīgu informāciju turpinās sargāt likums par valsts noslēpumu. Turklāt atklātas konkursu uzvarētāju tāmes ļaus citiem komersantiem nākamajos konkursos piedāvāt vēl labākas cenas, tā godīgā konkurencē taupot līdzekļus arī nākamajos budžeta iepirkumos. Re:Baltica lietā pret Rīgas domi tiesa ir atzinusi, ka tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošajai informācijai, kas saistīta ar publiskās pārvaldes budžeta līdzekļu izlietojumu, ir attiecināmas arī uz informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un nodibinājumu budžeta līdzekļu izlietojumu, tomēr šis princips ir jānostiprina normatīvajos aktos un jāattiecina uz visām sabiedrisko līdzekļu izlietojuma formām un veidiem. Drošības iestāžu ierobežotie resursi ļauj atklāt tikai nelielu daļu noziegumu, turklāt tās nekādi nepasargā no nesaimnieciskuma un izšķērdības. Tikai pilnīgs caurspīdīgums iepirkumos ļaus sabiedrībai pašai kontrolēt savas nodokļu naudas izlietojumu un ātri novērst klaju zagšanu un nesaimnieciskumu valsts pārvaldē. Cīņā pret korupciju, karteļiem un ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu ir nepieciešams iesaistīt sabiedrību, un viens no iesaistīšanas paņēmieniem ir informētības līmeņa paaugstināšana. Sabiedrības informētība par tās līdzekļu izlietošanu ir kritiski svarīga, lai atklātu un novērstu minētos noziegumus. Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība, tādēļ demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi tam, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, lai pārliecinātos, ka tie netiek izmantoti negodprātīgi.

Piedāvājam veikt Komercnoslēpuma aizsardzības likumā (Latvijas Vēstnesis, Latvijas Vēstnesis, 52, 14.03.2019. OP numurs: 2019/52.1 ) šādus grozījumus: 1. Mainīt 3. panta 1. daļu un izteikt to šādā redakcijā: (1) Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, kā arī — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — rīcību ar valsts vai pašvaldības, to nodibinājumu un kapitālsabiedrību finanšu līdzekļiem vai mantu. Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar rīcību ar valsts vai pašvaldības, to nodibinājumu un kapitālsabiedrību finanšu līdzekļiem vai mantu un to izlietojumu.

No pārmaiņu īstenošanas sabiedrība iegūt vairākus būtiskus uzlabojumus. 1) Nodrošinot informācijas pieejamību publisko līdzekļu izlietojumam, samazinās nelikumīgas rīcības iespēja. 2) Publisko līdzekļu izlietošanas caurskatāmība paaugstinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. 3) Publisko līdzekļu izmantošanas caurskatāmība palielinās to izlietošanas efektivitāti, ceļot sabiedrības labklājību kopumā.

Iniciatīvas jaunumi

Ar zināmu aizkavēšanos – par iniciatīvas statusu03. Jun

Šī 2021. gada sākumā Saeimā iesniegtā iniciatīva ar prasību mainīt komercnoslēpuma jēdzienu, lai novērstu korupciju un uzlabotu valsts un pašvaldību darba caurspīdību, ir izskatīta, izdiskutēta un noraidīta.

Tā lasāms Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas mājaslapā (skat. šeit 72. punktu).

Atgriezeniskā saite pēc kolektīvo iesniegumu izskatīšanas dažādās instancēs likumdošanā nav atrunāta, tāpēc diemžēl ne vienmēr izdodas laikus izsekot iniciatīvu statusam Saeimā, valdībā un pašvaldībās un ziņot iniciatīvu parakstītajiem. ManaBalss.lv atvainojas par šo lielo nobīdi un ziņo, ka iniciatīvas prasība pēc tās izskatīšanas ir noraidīta, tomēr tai ir paredzama ietekme uz turpmākajiem uzlabojumiem valsts un pašvaldību darba caurspīdības uzlabošanā.

Proti, pēc Saeimas Juridiskās komisijas aicinājuma Tieslietu ministrija 26.05.2021. organizēja diskusiju, kurā piedalās VARAM, KNAB, Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Pašvaldību savienība, Iepirkumu uzraudzības birojs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Diskusijas rezultātā tās dalībnieka secināja, ka iniciatīvas prasība veikt grozījumus Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 3. panta pirmajā daļā nav atbalstāms, taču būtu realizējami pasākumi, kas nav tieši saistīti ar likumdošanu, bet ir vērsti uz jau esošo tiesību normu piemērošanas prakses harmonizēšanu, tādējādi pilnveidojot gan sabiedrības gan arī pašu publisko personu kapitālsabiedrību izpratni par komercnoslēpumu.

Diskusijas dalībnieki vienojās, ka:

1) Pārresoru koordinācijas centrs izvērtēs Informācijas publiskošanas vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem, apsverot iespēju papildināt tās ar sadaļu, kas satur skaidrojumu par komercnoslēpuma piemērošanu attiecībā uz publisko personu kapitālsabiedrību darbību;

2) Iepirkumu uzraudzības birojs izvērtēs iespēju popularizēt standartklauzulu, lai iepirkuma procedūrā jau sākotnēji tiktu atrunāti jautājumi starp pasūtītāju un iepirkuma uzvarētāju par informācijas publiskošanu, precizējot gan tās apjomu, gan arī saturu;

3) Tieslietu ministrija apņēmās izvērtēt nepieciešamību atsevišķi iekļaut atbildības aspektu par ierobežotas informācijas nesniegšanu deputātiem Pašvaldības domes deputāta statusa likumā un Informācijas atklātības likumā.

Vēlāk 21.09.2021. Tieslietu ministrija informēja, ka pēc tās ieskata nav nepieciešams veikt grozījumus Deputātu likumā vai Informācijas atklātības likumā, jo, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, pašvaldības domes deputātam ir jāievēro normatīvajos aktos ietvertie ierobežojumi informācijas saņemšanai. Pieprasot dokumentāciju, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, deputātiem ir jānorāda attiecīgs pamatojums un mērķis šādas informācijas nepieciešamībai.

Savukārt, lemjot par to, vai izsniedzama pieprasītā informācija, ir izvērtējamas citu personu tiesiskās intereses, kuras aizsargājot, pieprasītā informācija netiek sniegta, kā arī, vai, iepazīstoties ar pieprasīto informāciju, var konkrēti un faktiski apdraudēt citu personu aizsargātās intereses, ņemot vērā, ka informācijas saņēmējam ir pienākums šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta, kā arī Krimināllikuma 200. un 329. pantu.

Tāpat Tieslietu ministrijas ieskatā nav nepieciešams veikt grozījumus Deputātu likumā vai Informācijas atklātības likumā, atsevišķi paredzot administratīvo atbildību par nepamatotu atteikumu pašvaldības domes deputātiem izsniegt informāciju par publisku personu kapitālsabiedrību darbību, kā arī publisko personu rīkoto iepirkumu procedūru dokumentāciju. Pašvaldības domes deputāti savu subjektīvo publisko tiesību aizsardzību var īstenot, vēršoties administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to nav lietderīgi un racionāli par vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem paredzēt divus dažādus procesus, kas pakļauti dažādu tiesu jurisdikcijai.

Tāpat administratīvās atbildības esība pati par sevi garantēti nenodrošinās mērķa sasniegšanu. Proti, tā nenodrošinās, ka deputāti informāciju saņem pilnvērtīgi vai ātrāk.

Turklāt, paredzot administratīvo atbildību, ir jāizvērtē līdzvērtīga rakstura regulējums vai tiesiskās attiecības visā tiesību sistēmā. Nav atbalstāma kazuistika, konkrētam gadījumam paredzēta vai administratīvās atbildības sistēmai neatbilstoša regulējuma veidošana. Par personas subjektīvo publisko tiesību saņemt informāciju no valsts institūcijām, par atbildes nesniegšanu uz personas iesniegumu, vai tamlīdzīgiem pārkāpumiem, administratīvā atbildība netiek paredzēta.

Ja attiecīgo valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonu, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļu rīcība būs bijusi prettiesiska, tad pastāv citi administratīvi tiesiski, civiltiesiski un noteiktos gadījumos arī krimināltiesiski šo personu ietekmēšanas līdzekļi.

Ievērojot Tielietu ministrijas atzinumu, Juridiskā komisija šo jautājumu neplāno skatīt atkārtoti.

Avots: Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Lielāka pašvaldību atklātība – aicinājums uz pasākumu03. Jun

Sveiks/-a! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no "Sabiedrība par atklātību – Delna" ierosinātajām vai atbalstītajām iniciatīvām. Tāpēc vēršam Tavu uzmanību arī uz šo "Delnas" rīkoto pasākumu. Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, ko ir rosinājusi vai atbalsta "Delna", tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Aicinām pievērst uzmanību un apsvērt dalību pasākumā, kas saistās ar Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu!

Par publiski pieejamās informācijas apjomu un kvalitāti publisko iepirkumu jomā pašvaldībās "Sabiedrība par atklātību – Delna" (Delna) aicina ikvienu apmeklēt ekspertu forumu un apaļā galda diskusiju "Lielāka pašvaldību atklātība".

Pasākums notiek 2022. gada 10. jūnijā 10.00–12.00 klātienē Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30, Rīgā), ierašanās (kafija) 9:40-10:00.

Pasākums būs pieejams arī tiešsaistē konferenču platformā Zoom un Delnas Facebook lapā. Reģistrēties dalībai klātienē un Zoom var līdz 10. jūnija 9:00 šeit.

Pasākuma mērķis ir paplašināt informētību par publiski pieejamo informāciju publisko iepirkumu jomā pašvaldībās un veicināt pašvaldību apņemšanos palielināt atklātību.

PASĀKUMA PROGRAMMĀ:

Pasākumu atklās Delnas direktore Inese Tauriņa un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājas biedrs Uldis Budriķis.

Ekspertu foruma laikā:
- Pētnieks Olafs Grigus iepazīstinās ar Delnas 2022. gada aprīlī publicētajām vadlīnijām pašvaldībām https://atklatibasindekss.lv/vadlinijas-pasvaldibam-atklatas-komunikacijas-veicinasanai/ atklātas komunikācijas veicināšanai. Tas ietvers ieteikumus, kā palielināt atklātību pašvaldību līmeņa iepirkumos un publisko līdzekļu tēriņos.
- Delnas juridiskā konsultante Krista Asmusa dalīsies ar novēroto Delnas Trauksmes celšanas centrā https://www.celtrauksmi.lv/, saņemot sūdzības un trauksmes cēlēju ziņojumus par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā. Būs arī konkrēti piemēri un situācijas.
- Vērsīsim uzmanību arī uz izplatītākajiem pārkāpumiem publiskajos iepirkumos pašvaldībās. Esam aicinājuši Iepirkumu uzraudzības biroju sniegt prezentāciju.

Pasākuma otrajā daļā rīkojam apaļā galda diskusiju, kurā runās pašvaldību pārstāvji, eksperti un pilsoniski aktīvus iedzīvotāji par publicējamās dokumentācijas apjomu publisko iepirkumu jomā un sabiedrības iespējām iesaistīties publisko līdzekļu uzraudzībā, tajā skaitā iespēju ziņot par pārkāpumiem.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Ierosinājumu par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu virza izskatīšanai Juridiskajā komisijā24. Feb (2021)

Saeimas Mandātu un ētikas komisija ir atbalstījusi Rīgas domes Jauno konservatīvo (JKP) frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Ozola priekšlikumus par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu, kas guvis atbalstu platformā ManaBalss.

Iniciatīvas mērķis ir uzlabot valsts pārvaldi, paaugstināt sabiedrības uzticību tai un palielināt nodokļos samaksāto līdzekļu izlietošanas efektivitāti, ceļot sabiedrības labklājību kopumā.

Iniciatīvas autors J. Ozols atgādina, ka "demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība, tādēļ demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi tam, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, lai pārliecinātos, ka tie netiek izmantoti negodprātīgi. Īstenojot iniciatīvu, nedrīkstēs noslepenot informāciju, kas saistīta ar pašvaldību, valsts un to kapitālsabiedrību un nodibinājumu līdzekļu izlietojumu. Atklātas konkursu uzvarētāju tāmes ļaus citiem komersantiem nākamajos konkursos piedāvāt vēl labākas cenas, tā godīgā konkurencē taupot līdzekļus arī nākamajos budžeta iepirkumos."

Komisijas locekle, deputāte Linda Medne (JKP) savukārt norādīja, ka "caurspīdīga, uz vienlīdzīgiem noteikumiem balstīta iepirkumu politika un atklātas tāmes ir neatņemama godīgas politikas sastāvdaļa. Valsts un pašvaldību budžeta izlietojums nedrīkst būt noslepenots; katram iedzīvotājam un katram uzņēmējam ir jābūt iespējai iepazīties ar tāmju saturu un finansējuma izlietojuma pozīcijām. Atklātība ir galvenās zāles pret korupciju. Tur, kur viss ir redzams, zagšana nav iespējama. Sabiedrība vēlas atklātību, un par to liecina iniciatīvas atbalsts platformā ManaBalss."

Komisijas priekšlikums ir iniciatīvu virzīt tālākai izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā, un par to vēl jālemj Saeimai.

Avots: JKP

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Aicinājums iestāties par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās un parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!"30. Oct (2020)

Tā kā esi parakstījis šo pašvaldības dzīves iniciatīvu, uzrunājam Tevi ar aicinājumu atbalstīt patiesi spēcīgas un efektīvas kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi Latvijas pašvaldībās!

Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un aicina arī Tevi to parakstīt un dalīties ar to savos sociālo mediju kontos.

Lūdzam iepazīties arī ar iniciatīvas pielikumā izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums un nepieciešams risinājums.

Ja atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos!

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu22. Oct (2020)

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Cieņā,
ManaBalss komanda

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Kā novērst melno caurumu publiskajos iepirkumos19. Nov (2019)

Valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti un izsaimniekoti nodokļu naudas miljardi. Slēpjoties aiz komercnoslēpuma, naudas izlietojuma tāmes nav pieejamas ne sabiedrībai, ne žurnālistiem. Vai to var mainīt?

Par to diskutēsim kārtējā raidījumā "Mana Balss"!

Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 19. novembrī, plkst. 18:45 (ierašanās no 18:30) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 24. novembrī, plkst. 20.00!

Diskutēs:
Jānis Ozols, Rīgas domes deputāts (JKP), iniciatīvas "Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu" autors
Benno Butulis, zvērināts advokāts
Ļubova Švecova, 13. Saeimas deputāte (S), Saeimas publisko iepirkumu un revīzijas komisijas locekle
Inese Andersone, Garkalnes novada domes deputāte (NA)
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons

Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS