Pārstāvis: Einārs KavacisPublicēta: 28. Jan (2016)

PAR RŪPNIECISKĀS ZVEJAS AIZLIEGUMU LATVIJAS IEKŠĒJOS ŪDEŅOS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
3'197
Jau parakstījuši 3'197
6'803

Rūpnieciskā zveja Latvijas iekšējos ūdeņos rada būtisku kaitējumu jau tā niecīgajiem saldūdens zivju resursiem. Nepieļaujama ir situācija, ka visas sabiedrības īpašumu izmanto tikai neliela daļa sabiedrības locekļu, jo rūpnieciskās zvejas licences ir tikai dažu cilvēku privilēģija. Atrunas, ka rūpnieciskie zvejnieki atjauno zivju resursus, ielaižot ūdenstilpnēs zivju mazuļus, neiztur kritiku, jo šīm zivīm sasniedzot atbilstošu lielumu, tās nonāk rūpniecisko zvejnieku tīklos, tā pārējiem cilvēkiem atņemot iespēju noķert cienīga izmēra zivis. Rūpnieciskā zveja iekšējos ūdeņos kropļo tirgu, jo rūpniecisko zvejnieku izmaksas ir mazākas par zivju audzētavu uzņēmumu izmaksām. Pēc būtības tā ir negodīga konkurence.

Rūpnieciskā zveja ir jāaizliedz visos Latvijas iekšējos ūdeņos. Vienīgais izņēmums ir nēģu ieguve, jo šīs zivis var iegūt tikai ar rūpnieciskām metodēm.

Aizliedzot rūpniecisko zveju, būtiski uzlabosies zivju resursi Latvijas iekšējos ūdeņos, kā arī uzlabosies biznesa vide zivju audzētavu uzņēmumiem.

Iniciatīvas jaunumi

Rūpnieciskā zveja iekšējos ūdeņos – pienesums vai zaudējums Latvijas tautsaimniecībai04. Apr (2016)

Katras valsts ekonomika sastāv no daudzām tautsaimniecības nozarēm, kuras ir savā starpā saistītas un ietekmē viena otras attīstību. Valstis, kuras izvērtē šo nozaru saistību likumsakarības un pieņem pareizus lēmumus kādas nozares stimulēšanā vai bremzēšanā, lai kopējā valsts ekonomika iegūtu maksimālo labumu, vienmēr attīstības ziņā būs priekšā tām, kuras to nedara. Šajā sakarā gribētos izvērtēt Latvijas un Skandināvijas valstu pieeju rūpnieciskajai zvejai iekšējos ūdeņos.

Skandināvijas valstis rūpējas par saviem zivju resursiem un nepieļauj rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos. Pēc Latvijas mērauklas viņi zaudē lielus līdzekļus neiegūtā peļņā no zivju pārdošanas. Tomēr nē, jo viņu zivju audzētavas saražo to pašu, ko iegūtu ar rūpniecisko zveju. Skandināvi ar saviem zivīm bagātajiem ūdeņiem piesaista tūristus, viņu lauku tūrisms attīstās, un jo bagātāki kļūs Latvijas makšķernieki, jo lielāku peļņu gūs skandināvi.

Minēšu vēl vienu piemēru tepat Latvijā. Daugavā un Buļļupē ir atļauta rūpnieciskā zveja, bet Salaspils pašvaldība pie Rīgas HES ir ieviesusi licencēto makšķerēšanu, kura tiešām būtu atbalstāma, jo tādās vietās parasti ir liela zivju koncentrācija, bet tikai ne šajā gadījumā, jo zivis caur tīklu labirintiem līdz Rīgas HESam nenokļūst, un makšķernieki licences nepērk.

Tātad, ko iegūst rūpnieciskie zvejnieki, to zaudē Salaspils pašvaldība. Skumjākais ir tas, ka tieši tajos 200 ezeros Latvijā, kuros ir potenciāls zivju resursu bagātībai, ir atļauta rūpnieciskā zveja.

Aicinu visus, kam rūp Latvijas ūdeņu zivju bagātība un Latvijas lauku nākotne, atbalstīt šo iniciatīvu!

AUTORS: EINĀRS KAVACIS