Statistika par Saeimā neiekļuvušajām partijām iepriekšējās vēlēšanās! Apskatot https://www.cvk.lv mājaslapu, var redzēt, cik procentu balsu Saeimas vēlēšanās ir aizgājušas partijām, kuras Saeimā nav iekļuvušas. 12. Saeima - 4,8%
Jāņem vērā, ka ir nezināma daļa vēlētāju, kuri, iespējams, nav balsojuši par kādu neievēlēto partiju tikai tāpēc, ka tai nav izredžu Saeimā iekļūt. Gribu uzsvērt 8. Saeimas vēlēšanas, kad gandrīz 16% no vēlētājiem principā netika Saeimā pārstāvēti, kas proporcionālai vēlēšanu sistēmai, manuprāt, ir ļoti slikts rādītājs. Šie cilvēki ir bijuši aktīvi un gājuši vēlēt, bet viņu viedoklis par to, kādai vajadzētu būt Saeimai, principā nav ņemts vērā. Ieviešot alternatīvo balsojumu, iespējams, Saeimas sastāvs būtu bijis pavisam citādāks. Piemēram, partija "Latvijas Ceļš" saņēma 4,9% un "LSDSP" - 4%. Iespējams, šīs partijas būtu ievēlētas. Jānis Liepiņš, iniciatīvas autors. 
Iniciatīvas autors: Ieviešot alternatīvo balsojumu, iespējams, tiktu pārstāvēta lielāka daļa Latvijas vēlētāju!16. Jan (2017)
11. Saeima- 4,9%
10. Saeima - 5,6%
9. Saeima - 10,74%
8. Saeima - 15,8%
7. Saeima- 11,31%
6. Saeima - 11,97%
Pārstāvis: Jānis LiepiņšPublicēta: 27. May (2016)PAR SAEIMAS VĒLĒŠANĀM AR ALTERNATĪVO IZVĒLI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Latvijas parlamenta ievēlēšanas sistēma ir jāuzlabo! Pašreizējā sistēmā lielās partijas iegūst daudz balsu no vēlētājiem, kuriem šī partija, iespējams, nemaz nav pirmā izvēle. Vēlētāji saprot, ka, nobalsojot par partiju, kas beigās netiks ievēlēta, viņu balss būtībā ir izniekota. Šī iemesla dēļ, iespējams, liela daļa no mazu partiju atbalstītājiem izvēlas citu, drošāku, taču, viņaprāt, ne labāko variantu. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ pat nepainteresējas par lielu daļu no partijām. Šādu vēlēšanu rezultāti nepilnīgi reprezentē patieso tautas gribu. Situācija ir it īpaši problemātiska, ja kandidē partija vai partijas, kas varētu izveidot vēlētājam nepieļaujamu valdību. Šādā gadījumā vēlētājs ir spiests balsot par tādu partiju, kura noteikti tiks Saeimā un neveidos koalīciju ar nevēlamajām partijām. Šādi veicot vēlēšanas pastāv liela varbūtība, ka Saeimā tiks ievēlētas partijas, kuras nereprezentē vērā ņemamu daļu Latvijas pilsoņu. Kā jau nojaušams, vislielākās problēmas pašreizējā sistēma ir jaunajām partijām. Tajā var viegli rasties situācija, kurā partija netika ievēlēta tikai tāpēc, ka pastāvēja šaubas par to, cik lielas izredzes tai ir iekļūt Saeimā. Kā arī sabiedrības interese par jaunām, mazām partijām ir zemāka nekā tā būtu godīgākā sistēmā. Mazu partiju izaugšana ir apgrūtināta. Pat ja partija necerēja tikt ievēlēta, pēc vēlēšanu rezultātiem nav iespējams noteikt, cik liels tai ir bijis atbalsts patiesībā.
Es ierosinu mainīt Saeimas vēlēšanu likumu, mainot vēlēšanu sistēmu uz tādu, kurā vēlētājs var atzīmēt otru partiju, kurai tiks pieskaitīta balss, ja pirmā izvēle netiek ievēlēta. Līdzīga sistēma ir, piemēram, Londonas mēra ievēlēšanā. Balsu skaitīšana varētu noritēt šādi: 1) Saskaita 1. prioritātes balsis līdzīgi, kā tas ir darīts līdz šim. 2) Fiksē partiju, kura nav pārvarējusi procentuālo barjeru un kurai ir vismazāk balsu. Šo partiju izsvītro un no tās biļeteniem skaita 2. prioritātes balsis un pieskaita tās attiecīgajām partijām. 3) Atkārtojam 2. punktu līdz ir palikušas tikai tādas partijas, kuras ir pārvarējušas 5% barjeru, un tādas, kuru balsis jau pārskaitītas 2. izvēles partijai. 4) Priecājamies par to, cik godīgi ir ievēlēts parlaments.
Tiks atvieglots ceļš uz Saeimu mazām partijām, taču to vajadzības gadījumā var kontrolēt, mainot konkrētas prasības - procentuālo barjeru, partijas pastāvēšanas ilgumu, un biedru skaitu. Vēlētāju balsi vairs neiespaidos tāds nenosakāms lielums, kā partijas teorētiskās izredzes iekļūt Saeimā. Palielināsies politiskā konkurence, spiežot partijām vairāk ieklausīties vēlētājos, kas, savukārt, rezultētos labāk tautu reprezentējošā Saeimā, kā arī tas varētu piesaistīt vairāk vēlētāju. Iespējams, ka sadārdzinātos vēlēšanu izmaksas, taču ne tik lielā apjomā, lai tas būtu iemesls neieviest šādu sistēmu.
Iniciatīvas jaunumi
Jau sen mūsu lietotāji izteikuši vēlmi pēc diskusiju iespējām platformā! Mēs esam atraduši tam risinājumu! Spied "PIEDALIES DISKUSIJĀ" un izsaki savu viedokli par iniciatīvu! Runā, vērtē, diskutē un dalies!Platformā jauna iespēja - piedalies diskusijā par iniciatīvu!11. Aug (2016)
Iniciatīvu Saeimas vēlēšanās atzīmēt vienu partiju kā prioritāti un vēl vienu partiju gadījumam, ja pirmā izvēle Saeimā neiekļūs, iesniedza programmētājs Jānis Liepiņš. Viņš stāsta, ka pats līdz šim īpaši sabiedriski aktīvs nav bijis, taču internetā sācis lasīt par vēlēšanu sistēmām, un šāds risinājums licies piemērots Latvijai: ''2010. gadā, kad bija vēlēšanas, nacionāļiem bija populāri teikt, lai nebalso par mazajām partijām, jo tad ''Saskaņas centrs'' dabū vairāk vietas. Es atceros, jau tad man tas likās tā baigi stulbi, ka nedrīkst balsot par kaut kādu konkrētu partiju, ja man patiktu kāda mazā partija. Domāju, bija tīri redzama tā kļūda vai nepilnība, kas pašreizējā sistēmā ir. Ar alternatīvo balsojumu šādas situācijas nebūtu. Varētu atzīmēt gan mazo partiju, un, ja viņi netiek, būtu atzīmēta arī otra.'' Pagaidām Jāņa Liepiņa priekšlikumam nav plaša atbalsta. Par to parakstījušies vien nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem. Tomēr ideju par gana labu atzīst politoloģe Iveta Kažoka. Kā lielākos ieguvējus Kažoka redz mazās partijas un vēlētājus, kuriem mazinātos bažas par balss pazušanu piecu procentu sliekšņa dēļ. ''Mana sajūta ir, ka šis ir tāds interesants, svaigs, labs koriģējums Latvijas vēlēšanu sistēmai, kas varētu palīdzēt gan palielināt partiju konkurenci, gan arī iedot lielāku motivāciju vēlētājiem,'' secina Kažoka. "'Tas, kas šeit tiek piedāvāts, nav savietojams ar to kārtību, kāda tā ir šobrīd','' - skeptisks par ideju ir Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņš norāda, ka alternatīvā izvēle strādā mažoritārās sistēmās, taču Latvijai, kurā vēlēšanas ir proporcionālas, šāds priekšlikums visdrīzāk nozīmētu atteikšanos no kandidātu svītrošanas un plusiņu likšanas sarakstos. ''Labi, tas vēl varētu būt pie proporcionālās sistēmas, ja mums nebūtu iekšēji maināmi saraksti. Šeit ir runa par to, kā uzskaitīt balsojumu, ko veic vienā kārtā. Es izvēlos politisko kandidātu, un es izvēlos aiz viņa nākošo, kas būs aiz viņa. Mums ir divās kārtās – mēs izvēlamies politisko kandidātu, un pēc tam vēl - tik, cik ir kandidātu šajā politiskajā sarakstā, mēs par viņiem vēlreiz izsakāmies. Šeit nav jau vairs runa par uzlabojumiem esošajā sistēmā. Šeit ir runa par kardināliem grozījumiem, tajā skaitā par Satversmes grozījumiem,'' klāsta Cimdars. Politoloģe Iveta Kažoka piekrīt, ka tehniski balsu skaitīšana kļūtu sarežģītāka, tomēr viņa neuzskata, ka balsošana par divām partijām izslēdz iespēju vēlētājiem veikt atzīmes partiju sarakstos: ''Es neredzu tajā piedāvātajā variantā neko tādu, kas liktu atteikties no svītrojumu un plusu likšanas sistēmas. Manā izpratnē vienīgā atšķirība ir, ka tev ir iespēja balsot par divām partijām. Ja tava pirmā izvēle neiekļūst parlamentā, tad tava balss tiek automātiski pieskaitīta otrajai partijai, par ko tu balso. Nekādas citas izmaiņas es šajā piedāvājumā nemanu.'' Cimdars gan iebilst: ''Var visu ko. Jautājums ir sekojošs: kāds ir izvirzītais mērķis un vai piedāvātais ceļš ved uz šo mērķi? Vai arī gluži otrādi – tiek identificēta problēma, un tiek izteikts apgalvojums, ka mēs novērsīsim šo problēmu, bet patiesībā ceļš ved purvā. Šis ir, manuprāt, tas otrais gadījums.'' Ziņas avots: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vac-parakstus-par-alternativas-izveles-ieviesanu-saeimas-velesanas-cvk-skeptiska.a190925/Politoloģe Iveta Kažoka atbalsta iniciatīvu, CVK skeptiska08. Jul (2016)
English
Latviski
