Pārstāvis: Stella UtnānePublicēta: 30. Jan

PAR MAZO NOMINĀLU MONĒTU IZŅEMŠANU NO APGROZĪBAS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
435
Jau parakstījuši 435
9'565

Viena un divu eirocentu monētas ir jāizņem no apgrozības, jo tās nav ērtas lietošanā, cilvēki vairās tās izmantot, un to uzturēšana apritē valstij izmaksā dārgāk par to nesto ekonomisko vērtību.

Izņemt viena un divu eirocentu monētas no apgrozības būtu valstiski atbildīgs lēmums. Tādu ir ierosinājušas arī Lietuvas un Igaunijas centrālās bankas, un šāds solis jau ir sperts Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē un Somijā.

Sabiedrības ieguvums būs saprotamākas preču un pakalpojumu cenas, vieglāki norēķini un ietaupīti budžeta līdzekļi, kas patlaban aiziet mazo nomilālu santīmu uzturēšanai apgrozībā.

Iniciatīvas parakstītāji 435

Iniciatīvas jaunumi

Sabiedrības viedokļi par "sīceni" kļūst skaidrākipirms dienas

Ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka monētas ar mazu nominālvērtību – 1 cents un 2 centi – būtu izņemamas no apgrozības, ziņo Latvijas Banka. Šī ziņa sasaucas ar iniciatīvu "Par mazo nominālu monētu izņemšanu no apgrozības".

Vienlaikus centrālās bankas "Maksājumu radara" dati liecina, ka būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinājumā ar februāri iedzīvotāju īpatsvars, kuri atbalsta viena un divu centu monētu izņemšanu no apgrozības pieaudzis par 16 procentpunktiem, kamēr to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka minētā nomināla monētas ir atstājamas apgrozībā, ir palielinājies par trim procentpunktiem.

Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka būtiski samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav viedokļa šajā jautājumā, proti, no 27% februārī līdz 8% augustā.

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons norāda, ka vairākās eirozonas valstīs – Somijā, Nīderlandē, Beļģijā un Īrijā – ir jau ieviesti pirkumu gala summas noapaļošanas noteikumi, tādējādi samazinot viena centa un divu centu monētu skaitu apgrozībā. Latvijā to aktualizējusi parakstu vākšanas kampaņa portālā ManaBalss, kā arī ziņas par Eiropas Komisijas plāniem izvērtēt monētu ar mazu nominālvērtību izmantošanu.

Ir "plānots, ka diskusijas par viena centa un divu centu nākotni turpināsies gan profesionālo naudas lietotāju vidē, gan plašākā sabiedrībā. Pēdējos mēnešos, protams, dominē ar Covid-19 pandēmiju saistītie notikumi un sabiedrības dienas kārtībā visaktuālākais jautājums ir šā vīrusa un tā radīto seku pārvarēšana. Tomēr agrāk vai vēlāk Covid-19 tiks uzveikts, un dzīve pamazām atgriezīsies ierastajā ritumā," vērtē Ģ. Jansons. "Tas būs labs starta signāls, lai atsāktu diskusiju, vai aktuālā naudas zīmju nominālvērtību struktūra ir piemērota un atbilstīga sabiedrības vajadzībām."

Avots: LETA; Latvijas Banka

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Beļģijas veikalos kopš decembra neizmanto viena un divu centu monētas04. Feb

Eiropā aizvien vairākās valstīs no apgrozības tiek izņemtas mazo nominālu monētas, veikalos cenas noapaļojot līdz "5" vai "0", ziņo LSM.

Šī ziņa sasaucas ar nesen publicēto iniciatīvu "Par mazo nominālu monētu izņemšanu no apgrozības".

Ar mazo nominālu monētām nopirkt neko daudz nevar, tādēļ dažas valstis jau samazinājušas šo monētu izmantošanu līdz minimumam. Arī Eiropas Komisija ir sākusi apsvērt, vai nebūtu laiks pilnībā pārtraukt viena un divu centu monētu izmantošanu.

Visnesenāk Beļģijā, bet iepriekš arī Somijā, Nīderlandē, Īrijā un Itālijā ir noteikumi, kā noapaļot pirkuma summu.

Latvijā iedzīvotāju viedoklis par monētu saglabāšanu pašlaik dalās gandrīz uz pusēm, un šīs idejas pretinieki Latvijā baidās no cenu kāpuma. Savukārt ieceres atbalstītāji norāda, ka monētas tikai traucē un aizņem vietu makā, raksta LSM. Platformā ManaBalss publicētās iniciatīvas autore arī norāda, ka mazo nominālu uzturēšana apritē valstij izmaksā dārgāk par to nesto ekonomisko vērtību.

Lai gan Latvijas Bankas vērtējumā sabiedrība pagaidām summas noapaļošanai nav gatava, tā ir nolēmusi uzturēt šo diskusiju un gaidīs, kad sabiedrība būs pārmaiņai nobriedusi.

Vēlme atteikties no monētām aug līdz ar karšu izmatošanu, un Latvijā šobrīd aptuveni 60% norēķinu notiek ar kartēm. Eiropā ir novērots, ka vēlme atteikties no mazā nomināla monētām pieaug līdz ar pāreju uz karšu norēķiniem. Zviedrijā, kur gan netiek lietots eiro, strauji izzūd norēķini ne tikai ar monētām, bet arī ar banknotēm. Šobrīd tikai 13% norēķinu tur notiek skaidrā naudā. Tādēļ bankas cenšas samazināt bankomātu skaitu, jo to uzturēšana prasa līdzekļus.

Turpretī vācieši dod priekšroku skaidrai naudai. Vācijā aptuveni 80% norēķinu joprojām notiek ar banknotēm un monētām, kaut arī naudas inkasācija uzņēmumiem rada ievērojamas izmaksas.

Avots: LSM

AUTORS: MANA BALSS