Pārstāvis: Stella UtnānePublicēta: 30. Jan

PAR MAZO NOMINĀLU MONĒTU IZŅEMŠANU NO APGROZĪBAS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
421
Jau parakstījuši 421
9'579

Viena un divu eirocentu monētas ir jāizņem no apgrozības, jo tās nav ērtas lietošanā, cilvēki vairās tās izmantot, un to uzturēšana apritē valstij izmaksā dārgāk par to nesto ekonomisko vērtību.

Izņemt viena un divu eirocentu monētas no apgrozības būtu valstiski atbildīgs lēmums. Tādu ir ierosinājušas arī Lietuvas un Igaunijas centrālās bankas, un šāds solis jau ir sperts Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē un Somijā.

Sabiedrības ieguvums būs saprotamākas preču un pakalpojumu cenas, vieglāki norēķini un ietaupīti budžeta līdzekļi, kas patlaban aiziet mazo nomilālu santīmu uzturēšanai apgrozībā.

Iniciatīvas parakstītāji 421

Iniciatīvas jaunumi

Beļģijas veikalos kopš decembra neizmanto viena un divu centu monētas04. Feb

Eiropā aizvien vairākās valstīs no apgrozības tiek izņemtas mazo nominālu monētas, veikalos cenas noapaļojot līdz "5" vai "0", ziņo LSM.

Šī ziņa sasaucas ar nesen publicēto iniciatīvu "Par mazo nominālu monētu izņemšanu no apgrozības".

Ar mazo nominālu monētām nopirkt neko daudz nevar, tādēļ dažas valstis jau samazinājušas šo monētu izmantošanu līdz minimumam. Arī Eiropas Komisija ir sākusi apsvērt, vai nebūtu laiks pilnībā pārtraukt viena un divu centu monētu izmantošanu.

Visnesenāk Beļģijā, bet iepriekš arī Somijā, Nīderlandē, Īrijā un Itālijā ir noteikumi, kā noapaļot pirkuma summu.

Latvijā iedzīvotāju viedoklis par monētu saglabāšanu pašlaik dalās gandrīz uz pusēm, un šīs idejas pretinieki Latvijā baidās no cenu kāpuma. Savukārt ieceres atbalstītāji norāda, ka monētas tikai traucē un aizņem vietu makā, raksta LSM. Platformā ManaBalss publicētās iniciatīvas autore arī norāda, ka mazo nominālu uzturēšana apritē valstij izmaksā dārgāk par to nesto ekonomisko vērtību.

Lai gan Latvijas Bankas vērtējumā sabiedrība pagaidām summas noapaļošanai nav gatava, tā ir nolēmusi uzturēt šo diskusiju un gaidīs, kad sabiedrība būs pārmaiņai nobriedusi.

Vēlme atteikties no monētām aug līdz ar karšu izmatošanu, un Latvijā šobrīd aptuveni 60% norēķinu notiek ar kartēm. Eiropā ir novērots, ka vēlme atteikties no mazā nomināla monētām pieaug līdz ar pāreju uz karšu norēķiniem. Zviedrijā, kur gan netiek lietots eiro, strauji izzūd norēķini ne tikai ar monētām, bet arī ar banknotēm. Šobrīd tikai 13% norēķinu tur notiek skaidrā naudā. Tādēļ bankas cenšas samazināt bankomātu skaitu, jo to uzturēšana prasa līdzekļus.

Turpretī vācieši dod priekšroku skaidrai naudai. Vācijā aptuveni 80% norēķinu joprojām notiek ar banknotēm un monētām, kaut arī naudas inkasācija uzņēmumiem rada ievērojamas izmaksas.

Avots: LSM

AUTORS: MANA BALSS