Ogre kļūs par valstspilsētu21. Apr (2020) Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija pirms Saeimas trešā lasījuma ir konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu Ogri iekļaut valstspilsētu sarakstā, ziņo portāls Delfi. Paredzami tāds būs arī plenārsēdes lēmums. ATR iznākumā Ogre būs valstspilsēta – kā tagad komisija pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikuma ir vienojusies pārdēvēt republikas pilsētas. Ogri pievienot sarakstam ierosināja Jānis Dombrava (NA), kurš jau iepriekš norādīja, ka iepriekšējā reformā Ogrei šis statuss tika liegts politisku iemeslu dēļ, lai gan tā ir gan ekonomiski aktīvāka, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielāka par dažu labu esošo no deviņām republikas pilsētām. VARAM piedāvā, ka valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. Par ATR tēmu ir arī virkne ManaBalss autoru ierosinājumu. Saistībā ar notiekošo reformu platformā ManaBalss atbalstu turpina vākt iniciatīva “JELGAVAS PILSĒTAI, JELGAVAS NOVADAM UN OZOLNIEKU NOVADAM JĀPALIEK ATSEVIŠĶI”, kā arī “APVIENOT RĪGU UN JŪRMALU - PRIEKŠLIKUMS TERITORIĀLAJAI REFORMAI” un “PAR TAUTAS TIESĪBĀM LEMT SAVA NOVADA NĀKOTNI”. Savukārt iniciatīva “APVIENOT GARKALNES UN ĀDAŽU NOVADUS” ir jau iesniegta VARAM. Avots: Delfi
PAR TAUTAS TIESĪBĀM LEMT SAVA NOVADA NĀKOTNI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā.
Valdības pašreiz piedāvātā Administratīvi teritoriālā reforma izstrādāta, nekonsultējoties ar Latvijas iedzīvotājiem un neņemot vērā ne iedzīvotāju viedokli, ne viņu pārvietošanās paradumus. Piemēram, Ikšķiles novadu paredzēts pievienot Ogrei, neņemot vērā, ka daudzi Ikšķilē dzīvojošie strādā Rīgā, tāpēc brauciens uz Ogri dažādu valsts un pašvaldības pakalpojumu saņemšanai viņiem nav ne ērts, ne izdevīgs. Tāda pati situācija izveidojas arī, apvienojot Rūjienu ar Valku, un citur. Valdība, piedāvājot jaunu administratīvo teritoriju karti, nav veikusi izpēti par to, kādus pakalpojumus un kādā kvalitātē pašvaldības nodrošina šobrīd, un attiecīgi nav izskanējis arī neviens konkrēts arguments par to, vai un kādi pakalpojumi pēc reformas cilvēkiem kļūs vieglāk pieejami, lētāki, ātrāki, kvalitatīvāki vai jebkādā citā veidā izdevīgāki. Pašvaldību pakalpojumu galvenie lietotāji ir konkrēto pašvaldību iedzīvotāji. Daudzās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji ir izveidojuši vietējās kopienas ar saviem ieradumiem, tradīcijām, ar kopīgām iezīmēm un īpatnībām, specifiskiem svētkiem un to svinēšanu, amatieru kolektīviem u.tml. Daudzi cilvēki ir izvēlējušies savas dzīvesvietas un darba vietas, kā arī iegādājušies īpašumus, ņemot vērā šos apstākļus un apsvērumus.
Uzskatām, ka vienīgi iedzīvotāji ir tie, kuru kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi ietilpst izlemt par savas dzīves telpas un savas kopienas jeb savas pašvaldības pievienošanos kādai citai pašvaldībai. Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5.pants prasa vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas saskaņot ar iedzīvotājiem, īpaši norādot, ka tas darāms, ja vien iespējams, ar referendumu palīdzību. Esam pārliecināti, ka gadījumā, ja valdība veiks pietiekamu izpētes darbu un spēs savu piedāvājumu pamatot, iedzīvotāji būs gan domājoši, gan racionāli un izvēlēsies sev un savai kopienai optimālāko un vislabāk atbilstošo piedāvājumu.
Ar šo iniciatīvu pieprasām, lai valdība izstrādā un Saeima pieņem regulējumu, kas paredzētu juridiski saistošu vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas par novadu piespiedu apvienošanu. Šim regulējumam ir jāstājas spēkā un vietējiem referendumiem jānotiek, PIRMS valdībā un Saeimā tiek pieņemts gala lēmums par vietējo pašvaldību teritoriju izmaiņām, tās apvienojot. Tādā veidā lēmumu pieņemšanā tiktu ņemtas vērā novadu iedzīvotāju intereses un viedoklis, kā arī reforma tiktu virzīta līdzsvarotas Latvijas reģionu attīstības virzienā.
Iniciatīvas jaunumi
Pārmet bailes no sabiedrības viedokļa par teritoriālo reformu29. Apr (2019) Ministrs baidās no sabiedrības viedokļa – tā „Latvijas Avīzes” portālam situāciju ap politisko partiju apvienības “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) sagatavoto iniciatīvu “Par tautas tiesībām balsot par Administratīvi teritoriālo reformu” platformā ManaBalss.lv komentē Salacgrīvas novada pašvaldības vadītājs un LRA valdes priekšsēdētāja vietnieks Dagnis Straubergs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce ir nācis klajā ar ziņu, ka vietvaru vēlme noskaidrot novada iedzīvotāju domas ar vietējo referendumu un aptauju palīdzību neatbilst likumam. LRA tāpat kā vairums Latvijas pašvaldību ir pret šādu ministra nostāju. „Pašvaldību pakalpojumu galvenie lietotāji nenoliedzami ir konkrēto pašvaldību iedzīvotāji. Un, pirms valdības iecerētās administratīvi teritoriālās reformas vēlamies apzināt savu vietējo iedzīvotāju domas. Viens no veidiem, kā to darām, ir caur platformām ManaBalss.lv un Novadi.lv,” laikrakstam saka D. Straubergs. „Manuprāt, J. Pūce, nākot klajā ar paziņojumu, ka pašvaldības pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras, uzskatāmi parāda, ka baidās no sabiedrības viedokļa, vienlaicīgi pats pārkāpjot jebkādas demokrātiskas valsts principus, manipulēdams ar esošo likuma regulējumu. Izskatās, ka VARAM ministrs uzskata Latvijas iedzīvotājus par muļķiem, kuri nespēj lemt par tik būtiskiem jautājumiem. LRA aicina sabiedrību aktīvi parakstīties minētajās platformās, lai panāktu, ka katra novada iedzīvotājiem būtu tiesības referenduma rezultātā lemt par sava novada nākotni!” uzskata D.Straubergs. Platformā “ManaBalss.lv” iesniegtās Iniciatīvas mērķis ir izstrādāt un pieņemt regulējumu, paredzot juridiski saistošu vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu, pirms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra iecerētās novadu piespiedu apvienošanas. Avots: LA.lv