Pārstāvis: Mareks ViļķinsPublicēta: 19. Jan (2015)

PAR VILKU UN LŪŠU MEDĪBU IEROBEŽOŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
1'983
Jau parakstījuši 1'983
8'017

Vēlos mainīt vilku un lūšu medību apjomu un medību sezonas garumu Latvijas teritorijā, jo mūsdienu Eiropā vilki un lūši ir aizsargājamas sugas, bet Latvijā apšauj ne tikai vietējos vilkus, bet arī tos, kuri pēc tam šeit ienāk no kaimiņvalstīm, jo medību slodze ir tik intensīva, ka katru gadu vilku populācija tiek apšauta 43% apmērā. Vilku medību sezona ilgst gandrīz 9 mēnešus un vilki tiek pakļauti pārmērīgai un absurdai medību slodzei. Līdz 2013.gada oktobrim no 113 nomedītajiem vilkiem 74 bija vilcēni - tātad nošauti tika divarpus līdz piecus mēnešus veci vilku mazuļi. Attiecībā uz lūšiem jāaizliedz medības pilnībā, jo viņi neapdraud ne cilvēkus, nedz arī mājlopus. Nepieņemami, ka Latvijā 21. gadsimtā notiek Eiropā aizsargājamas sugas pārstāvju šaušana, tāpēc šāda izklaide valsts mežos ir stingri jāierobežo.

Nepieciešams pieņemt likuma normas, kas ierobežo vilku un lūšu medību apjomu un medību sezonas garumu Latvijas teritorijā, nosakot, ka: 1) vilku medību sezona ilgst tikai no 1.oktobra līdz 31.decembrim, 2) vilku medības atļautas tikai apgabalos, kuros vilki atkārtoti uzbrukuši aitām, 3) lūšu medības tiek aizliegtas vispār.

Ierobežojot vilku un lūšu medību apjomu un medību sezonas garumu, sabiedrībai būs vairāki ieguvumi: 1) vilku aizsardzība ne tikai uzlabotu Latvijas tēlu Eiropā (pašlaik šis tēls ir negatīvs kā vilku mazuļu un vilku mammu šāvēju zeme), bet arī uzlabotu ekonomisko situāciju Latvijas reģionos pateicoties ieņēmumiem no vilku ekotūrisma, kas turklāt vēl neprasa nekādus īpašos izdevumus. Pētījums par reģionālajiem ieņēmumiem no vilku ekotūrisma ASV Jeloustonas parkā, kas ir Kurzemes lielumā , uzrādīja 70 miljonu dolāru lielus ikgadējus ieguvumus vietējai ekonomikai. 2) citi ieguvumi no vilku aizsardzības – samazinātos gan pārnadžu (aļņu, briežu, stirnu un mežacūku) izraisītu autoavāriju skaits uz Latvijas ceļiem (2013.gadā - 660) , gan postījumi, kurus tie nodara valsts mežiem (gadā 6 miljoni eiro) un zemnieku sējumiem. 3) vilki ir atslēgsuga (keystone species) un pilda svarīgu un neaizvietojamu lomu meža ekosistēmā.

Pievienots dokuments

vilki_pielikums.pdf 280 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 1'983

Iniciatīvas jaunumi

Šajā sezonā gandrīz par trešdaļu samazināts lūšu medību apmērs!16. Apr

Ilgstošu pētījumu dati liecina par lūšu populācijas izmaiņām Latvijā, tāpēc pieņemts lēmums šajā sezonā ierobežot medījamo lūšu skaitu. Kā aizsargājamo dzīvnieku medības vērtē plēsēju populāciju pētnieki?

Ierasts, ka Valsts meža dienestam ir ekskluzīvas tiesības noteikt medījamo lūšu un vilku apmēru. Lai to izvērtētu VMD veic monitoringu - mednieki veic novērojumus, uzskaita atstātās pēdas, kā arī citas zīmes.

Turpinot deviņdesmito gadu beigās VMD aizsākto vilku un lūšu populāciju monitoringu, kopš 2004. gada arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" veic lielo plēsēju monitoringu, lai nodrošinātu zinātnisku pamatojumu vilku un lūšu lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai.

Atšķirīgu monitoringa metožu dēļ VMD un "Silava" piedāvātie dati atšķiras pat vairākkārtīgi, piemēram, 2019. gadā pēc Valsts meža dienesta datiem, Latvijā uzskaitīti 1,5 tūkst. lūšu, turpretī zinātnieku aprēķini populācijas apmēru nosaka dažu simtu robežās. "Pretrunas datos nav - populācijas izmaiņu tendences sakrīt," norāda Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, kurš vairāku gadu garumā nodarbojas ar lielo plēsēju populāciju izmaiņām medību ietekmē. Lai gan absolūto populācijas skaita novērtējumu un VMD monitoringa metodes pētnieks nekomentē, 2019. gadā publicētā pētījuma "Lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņas medību ietekmē" pārskatā aicina uzlabot monitoringa metodes, lai iegūtu pēc iespējas precīzāku un pilnīgāku sugu izplatības ainu ar iespējām sekot izplatības un populāciju struktūras dinamikai, kā arī norāda uz lūšu populācijas nepieredzētām izmaiņām - piemēram, dzimumu disproporcija - tēviņu pārsvars populācijā, kā arī samazinājusies lūšu mātīšu auglība.

Sakarā ar lūšu populācijas izmaiņām, 2019./2020. medību sezonā, Valsts meža dienests, konsultējoties ar zinātniekiem, pieņēma lēmumu samazināt medījamo lūšu skaitu - atļauts medīt 100 lūšus, ko VMD , salīdzinājumā ar iepriekšējā sezonā nomedītajiem 145, dēvē par "labvēlīgu lūšu populācijas aizsardzības statusa nodrošināšanu".

Jau 2015. gadā uzsākta iniciatīva "Par vilku un lūšu medību ierobežošanu". "Kamēr ES lūšus medī tikai 3 no 23 valstīm, kur tie ir sastopami, Latvijā medības turpinās. Vilki un lūši ir pašregulējošas sugas, jo ir teritoriāli dzīvnieki, t.i. noteiktā platībā vai teritorijā nevar dzīvot neierobežots daudzums vilku un lūšu. Pašregulācija notiek, procentuāli samazinoties to vilku un lūšu skaitam, kuri piedalās reprodukcijā, samazinās metiena lielums un mazuļu izdzīvošanas procents, kā arī pieaug vardarbība pašas sugas pārstāvju (vilku un lūšu) starpā. Attiecībā uz lūšiem jāaizliedz medības pilnībā, jo viņi neapdraud ne cilvēkus, nedz arī mājlopus. Nepieņemami, ka Latvijā 21. gadsimtā notiek Eiropā aizsargājamas sugas pārstāvju šaušana," norāda iniciatīvas autors Mareks Viļķins.

Iniciatīvas autors jau iepriekš publiski izteicies par lūšu un vilku medību problemātiku un uzskata, ka esošās situācijas pamatā ir neprecīza monitoringa metožu un kritēriju izvēle un mednieku interešu prioritizēšana. "Viens kritērijs Latvijas tumsonības un brutalitātes apzināšanai ir lūšu vides ietilpības jēdziens un lūšu blīvums uz 1000 km2. Igaunijā, kur vismaz 20 gadus lūšu skaits atbilda maksimālajai vides ietilpībai (800 dzīvnieki ziemā uz 23 000 km2 meža platību), pašreiz pēc lūšu populācijas sabrukuma medības tikpat kā nenotiek jau septīto gadu pēc kārtas (šo gadu laikā nomedīti 37 lūši), un lūšu skaits ir ~ 400 dzīvnieku rudenī jeb puse no vides ietilpības."

"Latvijā pēc medību sezonas paliek pāri vien 250-300 lūšu, kas ir 25% no vides ietilpības (1 200 dzīvnieki uz 30 000 km2). Tātad lūšu blīvums Latvijā ir divas reizes mazāks nekā Igaunijā, kur medības nenotiek jau septīto sezonu. Izskaidrojums šādai attieksmei ir vienkāršs - lūši nerada zaudējumus aitkopībai un vienlaikus kontrolē stirnu skaitu, kas izraisa avārijas uz ceļiem," medību ierobežošanas nepieciešamību skaidro iniciatīvas autors.

Tikmēr Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzskata medību ierobežojumu nepieciešamību par nepamatotu. "Gan Eiropas savienībā, gan Latvijā vēsturiski vilki un lūši nekad vēl nav bijuši tik labvēlīgā situācija kā šobrīd - gan skaitliski, gan sugu aizsardzības ziņā, populācijas ir stabili pieaugošas. Latvija tiek pieminēta kā piemērs Eiropas Savienībā pareizas, labas vilku un lūšu sugu apsaimniekošanas piemērs pārējam dalībvalstīm," situāciju raksturo LATMA valdes priekšsēdētājs.

Līdzšinējie “Silava” veiktie populācijas stāvokļa pētījumi Latvijā lielā mērā bijuši iespējami, pateicoties mednieku sadarbībai, tiem veicot brīvprātīgo monitoringu, kā arī piegādājot nomedītos lūšus izpētei, uz kā balstās zinātnieku veiktie aprēķini un populācijas novērtējums, turklāt Jānis Ozoliņš norāda uz medību ierobežošanas apgrūtinājumiem. "Bioloģiskai populācijas aizsardzībai - aizliegumam - nebūs jēgas, jo aizlieguma uzraudzību nevar nodrošināt. Piemēram, kā tas šobrīd ir ar lāču medību aizliegumu - mednieki izsaka nepieciešamību atļaut individuālus medību gadījumus, pamatojoties uz plēsēju nodarītajiem postījumiem, kas nereti ir mednieku safabricēti," situāciju skaidro plēsēju populāciju pētnieks. Viņš arī norāda, ka "lūšu populācijas stāvoklis pasliktinājies salīdzinājumā ar 5, 10 gadu senu pagātni, bet ir pietiekoši labā stāvoklī, lai medības varētu notikt''. Zinātnieks norāda, ka optimālais risinājums ir "regulētas medības un monitorings, kas nosaka kvotu".

Iesaistīto pušu intereses ne tikai Latvijā sarežģī lielo plēsēju populāciju pastāvēšanu. "Piekrītu, ka lūšu medības Latvijā varētu arī nenotikt, jo tie nenodara postījumu lauksaimniecībai. Cita lieta, ka mednieki uzskata gan lūšus, gan vilkus par saviem konkurentiem attiecībā uz medījamiem pārnadžiem, bet tas ir cits jautājums," lielo plēsēju medības Latvijā un Norvēģijā komentē Žanete Andersone-Lilley, kas strādā WWF-Norvēģija un piedalās Eiropas mēroga projektā, kura mērķis ir uzlabot līdzāspastāvēšanu ar lieliem plēsējiem Eiropā. "Piemēram, Norvēģijā, kur tagad darbojos, visas 4 lielo plēseju sugas ir Sarkanajā grāmatā, bet neskatoties uz to, medības tiek atļautas, kaut plēsēju skaits ir ļoti neliels – vilki ir ap 100 (puse dzīvo tikai Norvēģijā, puse uz robežas ar Zviedriju), lūši - 323, lāči - 148, tiņi - 332. Konflikta līmenis ir ļoti augsts un medības zināmā mērā ir atļautas tāpēc, lai kaut cik šo konfliktu nolīdzinātu, kaut gan no tīri zinātniska viedokļa medībām nevajadzētu notikt. Ne vienmēr speciālistu viedokļi un vēlmes tiek ņemtas vērā un bieži vien ir jāatrod kompromisi. Ideālā pasaulē aizsargājamo sugu medībām nebūtu jānotiek, bet realitāte ir, diemžēl, cita. Ir daudz jāstrādā gan politiski, gan arī veidojot dialogu ar visām interešu grupām, lai esošo lietu kārtību mainītu," skaidro bioloģe.

Iniciatīvas autors Mareks Viļķins aicina izteikt atbalstu iniciatīvai "Par vilku un lūšu medību ierobežošanu", veicinot aizsargājamo sugu populāciju, kas pilda svarīgu un neaizvietojamu lomu meža ekosistēmā, atbilstošu novērtēšanu.

AUTORS: MANA BALSS