Pārstāvis: Mareks ViļķinsPublicēta: 19. Jan (2015)

PAR VILKU UN LŪŠU MEDĪBU IEROBEŽOŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
2'197
Jau parakstījuši 2'197
7'803

Vēlos mainīt vilku un lūšu medību apjomu un medību sezonas garumu Latvijas teritorijā, jo mūsdienu Eiropā vilki un lūši ir aizsargājamas sugas, bet Latvijā apšauj ne tikai vietējos vilkus, bet arī tos, kuri pēc tam šeit ienāk no kaimiņvalstīm, jo medību slodze ir tik intensīva, ka katru gadu vilku populācija tiek apšauta 43% apmērā. Vilku medību sezona ilgst gandrīz 9 mēnešus un vilki tiek pakļauti pārmērīgai un absurdai medību slodzei. Līdz 2013.gada oktobrim no 113 nomedītajiem vilkiem 74 bija vilcēni - tātad nošauti tika divarpus līdz piecus mēnešus veci vilku mazuļi. Attiecībā uz lūšiem jāaizliedz medības pilnībā, jo viņi neapdraud ne cilvēkus, nedz arī mājlopus. Nepieņemami, ka Latvijā 21. gadsimtā notiek Eiropā aizsargājamas sugas pārstāvju šaušana, tāpēc šāda izklaide valsts mežos ir stingri jāierobežo.

Nepieciešams pieņemt likuma normas, kas ierobežo vilku un lūšu medību apjomu un medību sezonas garumu Latvijas teritorijā, nosakot, ka: 1) vilku medību sezona ilgst tikai no 1.oktobra līdz 31.decembrim, 2) vilku medības atļautas tikai apgabalos, kuros vilki atkārtoti uzbrukuši aitām, 3) lūšu medības tiek aizliegtas vispār.

Ierobežojot vilku un lūšu medību apjomu un medību sezonas garumu, sabiedrībai būs vairāki ieguvumi: 1) vilku aizsardzība ne tikai uzlabotu Latvijas tēlu Eiropā (pašlaik šis tēls ir negatīvs kā vilku mazuļu un vilku mammu šāvēju zeme), bet arī uzlabotu ekonomisko situāciju Latvijas reģionos pateicoties ieņēmumiem no vilku ekotūrisma, kas turklāt vēl neprasa nekādus īpašos izdevumus. Pētījums par reģionālajiem ieņēmumiem no vilku ekotūrisma ASV Jeloustonas parkā, kas ir Kurzemes lielumā , uzrādīja 70 miljonu dolāru lielus ikgadējus ieguvumus vietējai ekonomikai. 2) citi ieguvumi no vilku aizsardzības – samazinātos gan pārnadžu (aļņu, briežu, stirnu un mežacūku) izraisītu autoavāriju skaits uz Latvijas ceļiem (2013.gadā - 660) , gan postījumi, kurus tie nodara valsts mežiem (gadā 6 miljoni eiro) un zemnieku sējumiem. 3) vilki ir atslēgsuga (keystone species) un pilda svarīgu un neaizvietojamu lomu meža ekosistēmā.

Pievienots dokuments

vilki_pielikums.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Lūšu medību nacionālās īpatnības – pat trīskārt atšķirīgi dati21. Jul (2020)

"Esam sapinušies savā meistarībā, nododot Eiropai divus absolūti atšķirīgus skaitļus par lūšu populāciju," komentārā portālam Delfi raksta Valsts kontroles (VK) sabiedrisko attiecību vadītājs Ivo Valdovskis.

VK nesen publiskoja revīziju par medījamo sugu apsaimniekošanu, atklājot ievērojamas nesaskaņas starp it kā oficiālo datu avotiem konkrēti par lūšu populāciju Latvijā – no vairāk nekā pusotra tūkstoša, ko aplēsis Valsts mežu dienests, līdz tikai pustūkstotim, par ko ziņo institūts "Silava".

Šī nu jau diskusija starp iesaistītajām pusēm sasaucas ar ManaBalss autora vēl 2015. gadā publicēto iniciatīvu "Par vilku un lūšu medību ierobežošanu".

Vēl revīzijas laikā VK saņēma lūšu medību aizstāvju, tajā skaitā atbildīgo valsts amatpersonu, viedokli, kas vienā balsī vēstīja par to, ka Latvijā lūši un vilki ir medīti vienmēr, un to populācijas stāvoklis ir lielisks. Tagad, pēc publiskotās VK revīzijas, šīm balsīm ir pievienojušās arī citas, Delfi raksta I. Valdovskis.

Tā mežzinātnes institūta "Silava" direktors un zinātniskā padome norāda, ka medības, līdzās makšķerēšanai, sēņošanai, ogošanai vai riekstošanai, ir izsenas, tradicionālas Latvijas iedzīvotāju nodarbes. Tiek salīdzināts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamais Eirāzijas lūsis ar strauta foreli un karūsiņu un norādīts, ka minētais medījums un zivju lomi tiešā veidā stiprina cilvēku saistību ar dabu un izpratni par to.

Savukārt Latvijas Mednieku savienības vadītājs nacionālajā radio ir atzinis, ka lūša trofeja medniekiem ir svarīga – lūšu medības ir sava veida bonuss, kas man dod stimulu medīt tās sugas, kuras man kā medniekam nav interesanti medīt.

Profesionāli pretargumenti VK viedoklim, proti – vispirms noskaidrot, cik lūšu mums ir un vai tie nodara kādu ļaunumu videi un sabiedrībai, bet tikai pēc tam šaut, nav izskanējuši, norāda VK pārstāvis. Tāpēc publikācijā VK vērš uzmanību arī uz aspektiem, kurus revīzijas ziņojums neskar.

VK norāda, ka tradicionālām Latvijas iedzīvotāju nodarbēm ir jābūt ne tikai cienījamām, bet arī balstītām morāles un ētikas principos. "Droši vien nepietiek kādu nodarbi, vai tās būtu medības, ogošana, sēņu lasīšana vai putnu vērošana uzskatīt par tradicionālu, lai par katru cenu attaisnotu konkrētas sabiedrības grupas rīcību ar dabas resursiem, kam īsti nav ticama un saprotama pamatojuma," raksta I. Valdovskis. "Te vietā būtu jautājums, vai tradicionālās nodarbes pamatmērķis ir iegūt vērtīgas trofejas, un tikai? Kas kuram ir būtiski – draugu pulkā dižoties ar nagiem, ādu un ragiem, vai dalīties pārdzīvojumos un redzētajā?"

Atsaucoties uz publiskoto revīziju, VK pārstāvis atkārtoti norāda uz citu Latvijas unikalitāti Eiropas Savienībā – ka vienīgi pie mums, līdzās Somijai un Zviedrijai, drīkst medīt īpaši aizsargājamos lielos plēsējus – lūšus, turklāt daudz lielākā skaitā nekā abās pārējās Skandināvijas valstīs, kur lūši reāli apdraud ziemeļbriežu ganāmpulkus. Lietuvā lūšus ir aizliegts medīt, arī Igaunijā jau vairākus gadus atbildīgo iestāžu noteiktais medību limits ir nulle.

Atšķirībā no vilkiem, lūši neuzbrūk mājlopiem, un nav dzirdēts, ka tie būtu uzbrukuši cilvēkiem. Šobrīd mednieki ir atklāti pateikuši, ka lūsis ir iekārojama trofeja vai labs bonuss par to, ka medībās nākas retināt nebūt ne tik ļoti iekārojamās pārnadžu rindas, kuru ik gadu kļūst arvien vairāk un kuri nodara arvien lielākus kaitējumus mežiem, laukiem un arī cilvēkiem, šķērsojot autoceļus.

Šāda situācija Latvijā jau izsenis ir pieļauta, iesniedzot ES institūcijām datus par to, ka Latvija patiešām ir lūšu skaita paradīze un līdz ar to – arī atļauto medību paradīze, polemizē I. Valdovskis. "Taisnības labad gan jāuzsver, ka paši esam sapinušies savā meistarībā, nododot Eiropai divus absolūti atšķirīgus skaitļus par lūšu populāciju. No vairāk kā pusotra tūkstoša, ko aplēsis Valsts mežu dienests, līdz tikai pustūkstotim, par ko ziņo eksperts no institūta "Silava". Ko gan mēs šādi vēlamies apmānīt – Eiropu, sevi vai dabu, kurai cilvēka novilktās robežas nav saistošas?"

Tāpēc VK pašas vērtējumā veiktā revīzija tomēr liks mums Latvijā atbildēt uz jautājumu – kas ir tiesiskie, morāles, ētikas un varbūt arī saimnieciskie aspekti, kuru dēļ Latvija īpatnējā veidā atšķiras no citām Eiropas valstīm. Un – kas tieši ir tās intereses, kuru dēļ konkrēti lūšu medību aspektā tiek aizmirsts Latvijas mērķis kļūt par ES līderi dabas kapitāla saglabāšanā un palielināšanā.

Avots: Delfi

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Valsts kontrole apšauba lūšu un vilku medību limitus Latvijā; dati par šo dzīvnieku skaitu ir maldinoši08. Jul (2020)

Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu, tai skaitā lūšu un vilku, medību limiti Latvijā tiek noteikti, ņemot vērā dzīvnieku skaitu, tomēr šī informācija dažādos datu avotos atšķiras līdz pat astoņām reizēm. Atsaucoties uz Valsts kontroles revīzijas secinājumiem, tā ziņo LSM.

Maldinošie dati savukārt dod iespēju manipulēt, pieņemot lēmumus par sezonā nomedījamo dzīvnieku skaitu.

Šī ziņa sasaucas ar ManaBalss autora jau kopš 2015. gada virzīto iniciatīvu "Par vilku un lūšu medību ierobežošanu". Aicinām tās atbalstītājus dalīties ar šo likumdošanas iniciatīvu ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos.

LSM publikācijā ir norādīts, ka no 23 ES dalībvalstīm, kurās mīt lūši, to medības ir atļautas tikai trijās – Latvijā, Somijā un Zviedrijā, un Latvijā lūšu medību limits ievērojami pārsniedz abās pārējās valstīs noteiktos limitus. Par lūšu medību iespējām Latvijā arī lemj Valsts meža dienests, nevis Dabas aizsardzības pārvalde, kuras atbildībā ir īpaši aizsargājamo sugu aizsardzība.

Īsumā par VK secināto:
- dati par lūšu, vilku skaitu Latvijā ir maldinoši;
- no ES tikai Latvijā lūši tiek medīti maksimāli pieļaujamā limita apmērā;
- medību atskaišu sistēma negarantē ticamu informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu;
- medību limitu noteikšanā mežniecībās tiek piemērota atšķirīga pieeja;
- lēmumu pieņemšanā par medību limitiem lielāka loma medniekiem un mežu īpašniekiem;
- šajā situācijā jābūt skaidri noteiktiem vērtēšanas kritērijiem, un VK aicina tos izstrādāt;
- novērota gausa Zemkopības ministrijas rīcība efektīvāk veikt medību uzraudzību.

Avots: LSM

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Šajā sezonā gandrīz par trešdaļu samazināts lūšu medību apmērs!16. Apr (2020)

Ilgstošu pētījumu dati liecina par lūšu populācijas izmaiņām Latvijā, tāpēc pieņemts lēmums šajā sezonā ierobežot medījamo lūšu skaitu. Kā aizsargājamo dzīvnieku medības vērtē plēsēju populāciju pētnieki?

Ierasts, ka Valsts meža dienestam ir ekskluzīvas tiesības noteikt medījamo lūšu un vilku apmēru. Lai to izvērtētu VMD veic monitoringu - mednieki veic novērojumus, uzskaita atstātās pēdas, kā arī citas zīmes.

Turpinot deviņdesmito gadu beigās VMD aizsākto vilku un lūšu populāciju monitoringu, kopš 2004. gada arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" veic lielo plēsēju monitoringu, lai nodrošinātu zinātnisku pamatojumu vilku un lūšu lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai.

Atšķirīgu monitoringa metožu dēļ VMD un "Silava" piedāvātie dati atšķiras pat vairākkārtīgi, piemēram, 2019. gadā pēc Valsts meža dienesta datiem, Latvijā uzskaitīti 1,5 tūkst. lūšu, turpretī zinātnieku aprēķini populācijas apmēru nosaka dažu simtu robežās. "Pretrunas datos nav - populācijas izmaiņu tendences sakrīt," norāda Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, kurš vairāku gadu garumā nodarbojas ar lielo plēsēju populāciju izmaiņām medību ietekmē. Lai gan absolūto populācijas skaita novērtējumu un VMD monitoringa metodes pētnieks nekomentē, 2019. gadā publicētā pētījuma "Lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņas medību ietekmē" pārskatā aicina uzlabot monitoringa metodes, lai iegūtu pēc iespējas precīzāku un pilnīgāku sugu izplatības ainu ar iespējām sekot izplatības un populāciju struktūras dinamikai, kā arī norāda uz lūšu populācijas nepieredzētām izmaiņām - piemēram, dzimumu disproporcija - tēviņu pārsvars populācijā, kā arī samazinājusies lūšu mātīšu auglība.

Sakarā ar lūšu populācijas izmaiņām, 2019./2020. medību sezonā, Valsts meža dienests, konsultējoties ar zinātniekiem, pieņēma lēmumu samazināt medījamo lūšu skaitu - atļauts medīt 100 lūšus, ko VMD , salīdzinājumā ar iepriekšējā sezonā nomedītajiem 145, dēvē par "labvēlīgu lūšu populācijas aizsardzības statusa nodrošināšanu".

Jau 2015. gadā uzsākta iniciatīva "Par vilku un lūšu medību ierobežošanu". "Kamēr ES lūšus medī tikai 3 no 23 valstīm, kur tie ir sastopami, Latvijā medības turpinās. Vilki un lūši ir pašregulējošas sugas, jo ir teritoriāli dzīvnieki, t.i. noteiktā platībā vai teritorijā nevar dzīvot neierobežots daudzums vilku un lūšu. Pašregulācija notiek, procentuāli samazinoties to vilku un lūšu skaitam, kuri piedalās reprodukcijā, samazinās metiena lielums un mazuļu izdzīvošanas procents, kā arī pieaug vardarbība pašas sugas pārstāvju (vilku un lūšu) starpā. Attiecībā uz lūšiem jāaizliedz medības pilnībā, jo viņi neapdraud ne cilvēkus, nedz arī mājlopus. Nepieņemami, ka Latvijā 21. gadsimtā notiek Eiropā aizsargājamas sugas pārstāvju šaušana," norāda iniciatīvas autors Mareks Viļķins.

Iniciatīvas autors jau iepriekš publiski izteicies par lūšu un vilku medību problemātiku un uzskata, ka esošās situācijas pamatā ir neprecīza monitoringa metožu un kritēriju izvēle un mednieku interešu prioritizēšana. "Viens kritērijs Latvijas tumsonības un brutalitātes apzināšanai ir lūšu vides ietilpības jēdziens un lūšu blīvums uz 1000 km2. Igaunijā, kur vismaz 20 gadus lūšu skaits atbilda maksimālajai vides ietilpībai (800 dzīvnieki ziemā uz 23 000 km2 meža platību), pašreiz pēc lūšu populācijas sabrukuma medības tikpat kā nenotiek jau septīto gadu pēc kārtas (šo gadu laikā nomedīti 37 lūši), un lūšu skaits ir ~ 400 dzīvnieku rudenī jeb puse no vides ietilpības."

"Latvijā pēc medību sezonas paliek pāri vien 250-300 lūšu, kas ir 25% no vides ietilpības (1 200 dzīvnieki uz 30 000 km2). Tātad lūšu blīvums Latvijā ir divas reizes mazāks nekā Igaunijā, kur medības nenotiek jau septīto sezonu. Izskaidrojums šādai attieksmei ir vienkāršs - lūši nerada zaudējumus aitkopībai un vienlaikus kontrolē stirnu skaitu, kas izraisa avārijas uz ceļiem," medību ierobežošanas nepieciešamību skaidro iniciatīvas autors.

Tikmēr Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzskata medību ierobežojumu nepieciešamību par nepamatotu. "Gan Eiropas savienībā, gan Latvijā vēsturiski vilki un lūši nekad vēl nav bijuši tik labvēlīgā situācija kā šobrīd - gan skaitliski, gan sugu aizsardzības ziņā, populācijas ir stabili pieaugošas. Latvija tiek pieminēta kā piemērs Eiropas Savienībā pareizas, labas vilku un lūšu sugu apsaimniekošanas piemērs pārējam dalībvalstīm," situāciju raksturo LATMA valdes priekšsēdētājs.

Līdzšinējie “Silava” veiktie populācijas stāvokļa pētījumi Latvijā lielā mērā bijuši iespējami, pateicoties mednieku sadarbībai, tiem veicot brīvprātīgo monitoringu, kā arī piegādājot nomedītos lūšus izpētei, uz kā balstās zinātnieku veiktie aprēķini un populācijas novērtējums, turklāt Jānis Ozoliņš norāda uz medību ierobežošanas apgrūtinājumiem. "Bioloģiskai populācijas aizsardzībai - aizliegumam - nebūs jēgas, jo aizlieguma uzraudzību nevar nodrošināt. Piemēram, kā tas šobrīd ir ar lāču medību aizliegumu - mednieki izsaka nepieciešamību atļaut individuālus medību gadījumus, pamatojoties uz plēsēju nodarītajiem postījumiem, kas nereti ir mednieku safabricēti," situāciju skaidro plēsēju populāciju pētnieks. Viņš arī norāda, ka "lūšu populācijas stāvoklis pasliktinājies salīdzinājumā ar 5, 10 gadu senu pagātni, bet ir pietiekoši labā stāvoklī, lai medības varētu notikt''. Zinātnieks norāda, ka optimālais risinājums ir "regulētas medības un monitorings, kas nosaka kvotu".

Iesaistīto pušu intereses ne tikai Latvijā sarežģī lielo plēsēju populāciju pastāvēšanu. "Piekrītu, ka lūšu medības Latvijā varētu arī nenotikt, jo tie nenodara postījumu lauksaimniecībai. Cita lieta, ka mednieki uzskata gan lūšus, gan vilkus par saviem konkurentiem attiecībā uz medījamiem pārnadžiem, bet tas ir cits jautājums," lielo plēsēju medības Latvijā un Norvēģijā komentē Žanete Andersone-Lilley, kas strādā WWF-Norvēģija un piedalās Eiropas mēroga projektā, kura mērķis ir uzlabot līdzāspastāvēšanu ar lieliem plēsējiem Eiropā. "Piemēram, Norvēģijā, kur tagad darbojos, visas 4 lielo plēseju sugas ir Sarkanajā grāmatā, bet neskatoties uz to, medības tiek atļautas, kaut plēsēju skaits ir ļoti neliels – vilki ir ap 100 (puse dzīvo tikai Norvēģijā, puse uz robežas ar Zviedriju), lūši - 323, lāči - 148, tiņi - 332. Konflikta līmenis ir ļoti augsts un medības zināmā mērā ir atļautas tāpēc, lai kaut cik šo konfliktu nolīdzinātu, kaut gan no tīri zinātniska viedokļa medībām nevajadzētu notikt. Ne vienmēr speciālistu viedokļi un vēlmes tiek ņemtas vērā un bieži vien ir jāatrod kompromisi. Ideālā pasaulē aizsargājamo sugu medībām nebūtu jānotiek, bet realitāte ir, diemžēl, cita. Ir daudz jāstrādā gan politiski, gan arī veidojot dialogu ar visām interešu grupām, lai esošo lietu kārtību mainītu," skaidro bioloģe.

Iniciatīvas autors Mareks Viļķins aicina izteikt atbalstu iniciatīvai "Par vilku un lūšu medību ierobežošanu", veicinot aizsargājamo sugu populāciju, kas pilda svarīgu un neaizvietojamu lomu meža ekosistēmā, atbilstošu novērtēšanu.

AUTORS: MANA BALSS