Iniciatīva ir iesniegta ministrijā

Pārstāvis: Pēteris BajārsPublicēta: 17. Jun (2020)

PAR SABIEDRĪBAS ATBALSTĪTU XXI GADSIMTA KONCERTZĀLI
Iniciatīva tiks iesniegta Kultūras ministrijā

2'500
2'946
Jau parakstījuši 2'946

33 stundas un 20 minūtes - tieši tik laika bija nepieciešams no pirmās Kultūras ministrijas publiski paustās ziņas līdz Ministru kabineta lēmumam par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstību Rīgā, Elizabetes ielā 2. Steiga tiek izmantota kā aizsegs, lai izvairītos no publiskas diskusijas un citu variantu izvērtēšanas. Kultūras ministrijas pašreizējais lēmums nerespektē ne iepriekš veiktās izpētes, ne profesionāļu diskusijas.

Tāpēc prasām publisku diskusiju par akustiskās koncertzāles projektu. Mēs iestājamies par demokrātisku sabiedrību un valsts lēmumu caurskatāmību. Arī par sabiedrības iesaisti publisku būvju apspriešanā, jo tieši sabiedrība būs galvenais akustiskās koncertzāles lietotājs. Mēs iestājamies par saprātīgiem un ekonomiski pamatotiem lēmumiem. Esošu valstij piederošu būvju nojaukšana noteikti nav viens no tiem. Mēs iestājamies par Rīgas kanālmalas apstādījumu saglabāšanu, kuru izveide uzsākta jau 1856. gadā pēc pilsētas aizsargmūru nojaukšanas un kuru attīstību ilgus gadus vadījis izcilais Georgs F. F. Kūfalts. Projekts tiek virzīts steidzamības kārtā kā daļa no Covid-19 krīzes risinājumiem, lai cita starpā ar to "sildītu" ekonomiku. Tāpēc arī mēs lūdzam šo sabiedrības aicinājumu izskatīt tāpat - steidzamā kārtā.

Sabiedrības un profesionāļu iesaiste arī diskusijā par akustisko koncertzāli atjaunos ticību valsts pārvaldei un demokrātijas procesiem. Sabiedrība iegūtu iespējami labāko risinājumu un būvi, kas varētu kalpot par impulsu pamesto un degradēto apkaimju attīstībai un veicinātu cilvēku atgriešanos pilsētā.

Iniciatīvas parakstītāji 2'946

Iniciatīvas jaunumi

Arhitekti koncertzāles būvniecībai virza Andrejsalu, Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritorijupirms nedēļas

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) kā piemērotākās novietnes Nacionālās koncertzāles būvniecībai izvirzījusi trīs vietas: Andrejsalu (Andrejostas ielā 17), Rīgas Kongresu namu (Krišjāņa Valdemāra ielā 5) un Rūpniecības preču tirgus teritoriju (starp Gaiziņa, Prāgas un Turgeņeva ielu), ziņo interneta žurnāls Satori.

Šī ziņa sasaucas ar ManaBalss autora iniciatīvu "Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli". Pirms gada tās prasība pēc izvērstas profesionāļu diskusijas par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstību īsā laikā guva atbalstu un ir iesniegta Kultūras ministrijā.

Otrdien, 8. jūnijā, LAS padomes sēdē tika prezentēti novietņu salīdzinošā pētījuma veicēju "MASH Studio" (Lietuva) un fokusgrupas diskusiju veidotāju "Grupa93" (Latvija) darba rezultāti.

Pētījums ietver vērtējumu par novietņu stratēģisko potenciālu, sasniedzamību un piekļuvi, vietas gatavību attīstībai, ņemti vērā juridiskie kritēriji un ar tiem saistītie riski. Tāpat iekļauta vietas izmaksu prognoze, vērtēta novietnes kapacitāte, pilsētvides konteksts un iespēja veidot vizuāli atpazīstamu ēku. Tāpat tika izskatīta projekta realizācijas atbilstība ilgtspējības principiem, vērtēta iespējamā sabiedrības reakcija, kā arī iekļauti salīdzināmi starptautisku koncertzāļu projektu piemēri.

Lai ar salīdzinošās izpētes veicēju "MASH Studio" (Lietuva) un fokusgrupas diskusiju veidotāju "Grupa93" (Latvija) darba rezultātiem varētu iepazīties plašāka sabiedrība, ceturtdien notiks publiskā pētījuma prezentācija. Tā sniegs plašāku ieskatu katras vietas izvērtējumā un argumentācijā tās tālākai virzīšanai, kā arī iepazīstinās ar priekšnosacījumiem, plānojot koncertzāles attīstību.

Kā norāda vērtētāji, koncertzālei ieteiktās vietas piedāvā trīs atšķirīgas iespējas un scenārijus nacionāli nozīmīga kultūras objekta realizācijā.

Andrejsalā koncertzāle kā kultūras magnēts ūdensmalā kļūtu par reprezentablu un ikonisku teritorijas reģenerācijas katalizatoru un nozīmīgu pilsētainavas sastāvdaļu, stimulējot kopējo teritorijas attīstību, paaugstinot vides kvalitāti un jaunu funkciju ienākšanu. Šajā novietnē iespējama vislielākā arhitektoniskā brīvība, satura un programmas interpretācijas, teikts vērtējumā.

Rīgas Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli piedāvā iespēju veidot publisku nacionāli nozīmīgu, bet kompaktāku programmu jau esošā ēkā, kurai nepieciešama atjaunošana, lai turpinātu tās izmantošanu jaunā kvalitātē. Šī vieta pētījuma autoru ieskatā ir ātrākais, paredzamākais un izmaksu ziņā pieejamākais ceļš koncertzāles īstenošanai, jo nav nepieciešama papildus infrastruktūras izbūve vai īpaša vietas sagatavošana. Koncertzāles īstenošana Kongresu namā gan prasīs plānotās koncertzāles telpu programmas pārskatīšanu un samazināšanu.

Pašreizējā Rūpniecības preču tirgus teritorija ir mazāk tradicionāla un akceptējama kā koncertzāles vieta. Tomēr līdz ar koncertzāli tā var attīstīties kā jauns un laikmetīgs ar uzņēmējdarbības garu un radošu atmosfēru piepildīts kultūras kvartāls, kas dotu nozīmīgu sociālekonomisko impulsu kopējai Maskavas priekšpilsētas attīstībai kontekstā jau ar uzsākto "Rail Baltica" infrastruktūras projekta realizāciju, Centrāltirgus, krastmalas un kopējo apkārtnes attīstību.

LAS paziņojumā arī uzsvērts – kā integrēta procesa sastāvdaļa sabiedrības pārstāvju līdzdalības nodrošināšanai norisinājās piecas fokusgrupas diskusijas pilsētplānotāja un moderatora Neila Balgaļa ("Grupa93") vadībā. 15 dažādu jomu un paaudžu profesionāļi kā nākotnes koncertzāles lietotāji ar starptautisku un starpdisciplināru pieredzi tematisko diskusiju ciklā formulēja savu viedokli par koncertzāli kā daļu no mūziķu ekosistēmas un attīstošās Rīgas pilsētas organisma, atvērtu un demokrātisku ēku un publisko ārtelpu ap to.

"Dalībnieki akcentēja izmaksu un kvalitātes līdzsvaru un kategoriski nostājās pret ēkas būvēšanu uz esošu vērtību rēķina, tostarp nojaucot ēkas vai būvējot parka un apstādījumu teritorijās. Fokusgrupas sarunās būtisks bija vienojošs princips – pārstāt 33 gadu neizlēmību un izcelt tos aspektus, kas sabiedrībai un lēmumpieņēmējiem ļautu vienoties un uzsākt reālu darbu pie koncertzāles projekta realizācijas," atzīmēja LAS.

Fokusgrupa diskusijās par "Ēku, Teritoriju un Vietu" definēja ēkas lietotājiem un sabiedrībai obligātus un vēlamus kritērijus, kas tika integrēti kopējā pētījumā.

LAS uzsvēra – pētījuma rezultātā izvirzītās trīs vietas prasa dažādas pakāpes vienošanos un kompromisu meklējumus, un šie nosacījumi definēti un norādīti kā iespējamā tālākā rīcības plāna sastāvdaļa.

"Diskusiju dalībnieki uzskata, ka vienošanās pamatā ir saprātīgs dialogs starp valsti, pašvaldību un sabiedrību, saprotot, ka ideālas vietas neeksistē un izvēle jebkurā gadījumā būs saistīta ar kompromisiem. Savu iekšējo kompromisu fokusgrupas dalībnieki spēja panākt par vienu vietu – AB dambi, kas ir emocionāli spēcīga vieta mūzikai latviešu apziņā un vieta nacionālajai koncertzālei kā simbolam Latvijas, Rīgas, Daugavas sirdī. Andrejsala, kas kopējos pētījuma secinājumos ir viena no labākajām vietām, fokusa grupas kolektīvam bija mazāk pieņemama neskaidro juridisko apstākļu un īpašumtiesību dēļ," skaidroja LAS.

Kā atzīst Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Helēna Gūtmane, kopumā pētījuma rezultāti par koncertzāles novietnēm ir līdzīgi arī ar secinājumiem, ko izdarījusi Latvijas Ainavu arhitektu asociācija. Rūpniecības preču tirgus vienoti tika atzīta par vietu ar pilsētvides reģenerācijas potenciālu ne vien Maskavas priekšpilsētas, bet arī Rīgas centra mērogā, un koncertzāles realizācija šajā novietnē spētu vislabāk īstenot augsto mākslas misiju – iedzīvināt harmoniju tur, kur tās trūkst visvairāk.

Avots: Satori

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Nojaukšanai paredzētā ēka Elizabetes ielā 2 – vērtība un retums Baltijas kontekstā18. May

Arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinums par kādreizējās Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku Rīgā, Elizabetes ielā 2, kuras vietā Kultūras ministrija plāno Nacionālo koncertzāli, ļauj spriest, ka šī ēka ir vērtība un retums visas Baltijas kontekstā.

Tā lasāms pusgadu ministrijas "atvilktnē" nogulējušajā atzinumā, ziņo LSM.

Šī ziņa sasaucas ar Kultūras ministrijā (KM) pērn iesniegto ManaBalss autora iniciatīvu "Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli". Platformā šī iniciatīva tika publicēta 17. jūnijā un īsā laikā sasniedza autora uzstādīto reprezentatīvo atbalsta slieksni – virs 2500 parakstiem. Jau 3. jūlijā iniciatīva kā kolektīvais iesniegums nonāca ministrijā ar vairāk nekā 2600 parakstiem.

Jānorāda, ka kolektīvo iesniegumu statuss pagaidām ir tiesiski atrunāts tikai Saeimā, kur saskaņā ar kārtības rulli prioritārs izskatīšanas statuss ir 10'000 Latvijas pilsoņu vecumā virs 16 gadiem parakstītiem iesniegumiem. Paredzams, ka no 2022. gada kolektīvie iesniegumi būs atrunāti un to oficiāla izskatīšana – saistoša arī pašvaldībās.

Valdībā un ministriju pakļautības iestādēs kolektīvie iesniegumi nav tiesiski atrunāti. ManaBalss komandas vērtējumā tas tomēr ir nepieciešams – likumdošanā atrunāt kolektīvo iesniegumu statusu arī valdībā, jo sabiedrības prasība pēc šīs līdzdalības formas arī valdības līmenī ir acīmredzama un noturīga.

Tāpat jānorāda, ka pērn jūlija vidū ManaBalss ir publicēta arī iniciatīva ar pretēju prasību – tā praktiski aicināja pilsoņus atbalstīt KM plānu nojaut bijušās Centrālkomitejas ēku. Atbalsts šim ierosinājumam nāca ievērojami lēnāk, un 2021. gada 2. februārī iniciatīvas "Koncertzālei cienīga vieta pilsētā" autors šo kolektīvo iesniegumu KM iesniedza ar 108 parakstiem.

LSM raksta, ka arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinums par kādreizējās Centrālkomitejas ēku nepubliskots kādā KM "atvilktnē" ir nogulējis veselu pusgadu. Šīs ēkas vietā kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) virza Nacionālās koncertzāles celtniecības plānu.

Inventarizācijas atzinumā tomēr teikts, ka ēka ir vērtīga un saglabājama. Koncertzāles jautājumā ir sašķobījusies arī kultūras ministra Naura Puntuļa politiskā aizmugure, raksta LSM.

Atvilktnē aizmirstais atzinums

Pirms pusgada Kultūras ministrija saņēma arhitektes Līvas Garkājes vadībā veiktās arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinumu par biroju ēku Elizabetes ielā 2, kuras vietā kultūras ministrs Nauris Puntulis grib redzēt Nacionālo koncertzāli.

Atzinuma secinājumi ļoti skaidri – ēka ir vērtīga un saglabājama, taču sabiedrība par inventarizācijas rezultātu netika informēta. Tikai pēc raidījuma "Kultūršoks" prasības šis 23 lapaspušu garais dokuments tagad ir kļuvis publiski pieejams.

Arhitekte Līva Garkāje atzīst, ka viņai neviens nav teicis, kāpēc ministrija ar atzinuma rezultātiem sabiedrību neiepazīstināja uzreiz pēc tā saņemšanas. "Vairākas reizes uzdevu ''Valsts nekustamajiem īpašumiem''  jautājumu, kad tad mēs varēsim publiski par to runāt, un atbildes nebija. Viņi teica, ka viņiem nav neviens devis atļauju tālāk ar šo informāciju operēt."

Arhitekts Artūrs Catūrovs, kurš arī piedalījās inventarizācijā, ir atklāts: "Nu, acīmredzot, mūsu secinājumi ir pretrunā ar pieminekļu inspekcijas slēdzienu par būves tehnisko stāvokli, jo tur bija atzīts, ka ēka ir sliktā stāvoklī. Mēs neko tādu tur nekonstatējām."

Cilvēciskā kļūda

Kultūras ministrijā skaidro, ka ''Valsts nekustamie īpašumi'' atzinuma darba versiju iesūtījuši janvāra sākumā, bet publiskošanai paredzēto gala versiju ministrija esot aizmirsusi izprasīt. Tā esot cilvēciska kļūda.

Savukārt ministra vietnieks koncertzāles projekta darba grupā Jānis Dripe apgalvo, ka ēkas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija zaudējusi aktualitāti: "Elizabetes iela vienu brīdi bija fokusā, jo bija valdības lēmums pagājušā gada 16. jūnijā. Pēc decembra vidus, kad kultūras ministrs uzrakstīja Arhitektu savienībai vēstuli par to, ka viņš nodod šīs tiesības viņiem profesionāli lemt par labāko vietu, kuru viņš arī akceptēs, tad Elizabetes ielas nozīme, protams, stipri mazinājās kopējā kontekstā, jo mums ir vesela virkne vietu."

Inventarizācijas atklājumi

Kaut gan pērn Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde lēma bijušo Centrālkomitejas ēku neiekļaut kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā, arhitekti, kas piedalījās inventarizācijā atzīst, ka 1974. gadā pabeigtā būve ir vērtība ne tikai Latvijas mērogā.

"Spriežot par šo ēku, tā ir viennozīmīgi reta Baltijas valstu kontekstā. Līdzīgu ēku nav, arī salīdzinot ar citām kompartijas ēkām. Šī ēka ir būvēta savādāk," norāda arhitekte Viktorija Priļenska.

Inventarizācijā secināts, ka ir saglabājušies augstvērtīgi apdares materiāli gan fasādēs, gan interjeros. Vairākas telpu grupas saglabājušās pilnīgi oriģinālā stāvoklī. Līva Garkāje neslēpj, ka tā esot milzīga vērtība. "Otra lieta ir tā, ka šis objekts tika būvēts pēc paaugstinātiem standartiem, līdz ar to tā apdares materiālu kvalitāte ir daudz augstāka nekā lielākajai daļai citu objektu Latvijā no šī laika."

Dokumenti liecina, ka būvniecībā izmantoti labākie materiāli, ko tolaik varēja dabūt. Tie importēti no dažādām valstīm, tai skaitā no Somijas un Čehijas. "Tur ir tādas interesantas lietas kā konferenču zāles Kino projektoru centrs, kas ir saglabājies. Tas pats par sevi ir industriālā mantojuma objekts, kur saglabāta visa kino aparatūra, pastiprinātāji," stāsta Artūrs Catūrovs.

Pretrunīgie atzinumi

Arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā secināts, ka Elizabetes ielas 2 būve ir saglabājusies ļoti labā stāvoklī, kamēr rudenī veiktajā ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumā pausts, ka ārsienas apdares flīzes nav kvalitatīvi piestiprinātas, tāpēc celtne kļuvusi bīstama.

Arhitekts Uldis Lukševics, kurš nekad nav slēpis savu noraidošo attieksmi pret kultūras ministra iecerēm koncertzāli būvēt bijušās Centrālkomitejas ēkas vietā, apšauba tehniskā novērtējuma veicēju godaprātu. Tehniskajā novērtējumā norādīts, ka ārsienu apdares plāksnes viegli atdalās un nav drošas.

U. Lukševics norāda, ka plāksnes stiprinātas pavisam citā veidā – tās nav līmētas pie ārsienām. To apliecinot projekta dokumentācija, kuru arhīvā pirms viņa neviens neesot šķirstījis 15 gadus.

"Katra dolomīta loksne ir stiprināta ar diviem nerūsējošā tērauda enkuriem, kas to tur augšā un apakšā. Un daļēji ir aizpildīta sprauga ar cementa javu, kas ir tikai aizpildījums. Vai tas ir klajš neprofesionālisms, vai tā ir apzināta ministrijas un valdības maldināšana?" jautā arhitekts.

Jāvērtē bezkaislīgi, nodalot ideoloģiju

Rīgas Tehniskās universitātes profesore Sandra Treija uzsver, ka arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā gūtajiem secinājumiem ir milzīga nozīme: "Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes loma ir ļoti liela turpmāko lēmumu pieņemšanā. Jo, ja kāds uzņemas atbildību, ne tikai politisko atbildību, bet atbildību sabiedrības priekšā, atbildību nākamo paaudžu priekšā nojaukt nozīmīgu kultūras vērtību, tam cilvēkam jābūt ļoti, ļoti motivētam tieši faktiski šādu kaitējumu nodarīt visai sabiedrībai."

Profesore uzskata, ka, vērtējot neseno kultūras mantojumu, ir jābūt bezkaislīgam, nodalot ideoloģiju un māksliniecisko vērtību. "Tas nav specifiski tikai attiecināms uz modernismu, bet faktiski uz daudziem, arī citiem kultūras, vēstures un arhitektūras stiliem."

"Piemēram, klasisks piemērs ir, ka Rīgā jūgendstils, kas šobrīd ir absolūti novērtēts gan lokāli, gan globāli kā ļoti nozīmīga vērtība, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados skaitījās slikts stils," viņa turpina. "Tāpēc jautājums par neseno mantojumu ir – pagaidīt, nenojaukt, nesabojāt, jo nāk jauna paaudze, kas jau paskatās ar tādu objektīvāku skatu."

Cīņas arēnā par koncertzāles vietu atgriežas arī politiķi

Kamēr kultūras ministrs ir pārliecināts par politisko aizmuguri savai izvēlei būvēt koncertzāli bijušās Centrālkomitejas ēkas vietā, jo ir valdības lēmums, politiskajās aizkulisēs atklāta otrā fronte. Cīņu par Elizabetes ielas ēkas saglabāšanu uzsākusi Eiropas Parlamenta deputāte, kādreizējā Naura Puntuļa partijas biedre Inese Vaidere (JV).

Deputāte uzsākusi skaidrojošo darbu politiķu vidū, noorganizējot vebināru "Jaunās Vienotības" biedriem. "Tas saskan ar tiem principiem, uz kuriem virzās Eiropas Savienības ekonomikas attīstība. Tas ir tā sauktais zaļais ceļš, kas paredz nevis nojaukšanu, nevis milzīgus atkritumu kalnus, nevis sastrēgumus daudzu gadu garumā, bet tieši otrādi – tīrāku vidi, ēkām piešķirot jaunu dzīvību, jaunu identitāti. Es tiešām nesaprotu, kas motivē ministru. Es esmu pārliecināta, ka šis lēmums ir jāpārskata."

Arhitektu savienība savu lēmumu sola jūnija vidū

No martā atlasītajām 11 potenciālajām koncertzāles novietnēm Arhitektu savienība tālākai izpētei izraudzījusies sešas. Finālistu vārdus profesionāļu organizācija sola paziņot jūnija vidū.

Pastāv liela iespējamība, ka dēļ cieņas pret kultūras ministra viedokli starp finālistiem būs arī Elizabetes ielas ēka. Nopietnu konkurenci tai sagādājis piedāvājums pārbūvēt Kongresu namu, kas gan ir jau pirms vairākiem gadiem atmests risinājums. Bet trešā vieta varētu būt iepriekšējo kultūras ministru Helēnas Demakovas un Daces Melbārdes laikā izraudzītā vieta uz AB dambja, kurai Kultūras ministrijā izveidojies spēcīgs lobijs.

Avots: LSM; ManaBalss

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Marta pēdējā dienā arhitekti aicina nolikt ziedus Elizabetes ielā 231. Mar

"Sēru vēsts – pāragri mūžībā dosies administratīvā ēka Elizabetes ielā 2," tā savā Facebook lapā raksta "MAD Arhitektūras telpa", aicinot 31. martā no pulksten 14:00 līdz 16:30 nolikt ziedus un atvadīties no modernisma arhitektūras pērles.

Pārpublicējam šeit attiecīgo Facebook ierakstu pilnībā.

Ceturtdien 47 gadu vecumā aizsaulē dosies modernisma arhitektūras pērle – bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka. Aizbildinoties ar novecojušu ugunsdzēsības sistēmu, Valsts nekustamie īpašumi ar 1. aprīli pārtrauc īres līgumus ar ēkas iemītniekiem, nolemjot to pamestībai un pāragrai nāvei. Līdz ar īres līgumu pārtraukšanu izbeidzas ne tikai dzīvība ēkā, bet arī NRJA kūrētajā arhitektūras izstāžu telpā MAD, kas iestājās par ēkas atvēršanu plašākai sabiedrībai un tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

E2 celta 1974. gadā, iedvesmojoties no UNESCO centrālās ēkas Parīzē un tādējādi pierādot padomju arhitektu spēju būt uz viena viļņa ar pasaules modernisma tendencēm. Valsts īpašumā ēka nonāk neilgi pēc Padomju Savienības sabrukšanas – 1996. gadā. E2 kļūst par mājvietu Pasaules tirdzniecības centram un vēlāk – individuāliem īrniekiem.

Līdz 2018. gadam E2 saglabā savu statusu kā kultūrvēsturiski vērtīga ēka tehniski apmierinošā stāvokli. Taču 2020. gadā kultūras ministrs pēkšņi nāk klajā ar ieceri ēku nojaukt un tās vietā celt Nacionālo koncertzāli.

Lēmums par E2 nojaukšanu pieņemts aiz slēgtām durvīm, bez diskusijām ar sabiedrību un nozares profesionāļiem. Neilgi pēc tam ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmenis tiek pazemināts uz mazvērtīgu.

Par spīti daudziem iebildumiem – gandrīz 3000 parakstiem, kas savākti platformā manabalss.lv, Latvijas starptautiskā modernisma pieminekļu aizsardzības organizācijas DoCoMoMo aicinājumam ēku saglabāt un atvērt sabiedrībai, arhitektu grupas lūgumam E2 piešķirt kultūras pieminekļa statusu, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes vadības iebildumiem pret sasteigto un nepārdomāto procesu, Baltijas arhitektūras skolu plenēru dalībnieku secinājumiem, ka E2 nav piemērotākā vieta koncertzāles būvniecībai un bijušās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāres aizrādījumu, ka par E2 nojaukšanu vai pārbūvi ir jāinformē Pasaules mantojuma centrs, Kultūras ministrija ir palikusi pie sava.

Lai arī Latvijas Arhitektu savienība ir uzsākusi alternatīvu Nacionālās koncertzāles novietņu atlasi, kultūras ministrs Nauris Puntulis joprojām nepieļauj domu, ka alternatīvo koncertzāles novietņu vidū nebūs viņa virzītā Elizabetes iela 2: "Es esmu drošs, ka tā būs arī īsajā sarakstā. Esmu drošs, ka tā būs arī fināla sarakstā, jo nesaredzu šeit nu tādu ļoti spēcīgu konkurenci Elizabetes ielai 2. Visas pazīmes liecina par to, ka Elizabetes iela 2 šā brīža situācijā ir labākais risinājums. Esmu diezgan drošs, ka Arhitektu savienība piedāvās šo Elizabetes ielu kā labāko risinājumu."

Kultūras ministrija turpina ceļu uz atbrīvošanos no E2 jeb, kā to nosaucis ministrs Nauris Puntulis – komunisma rēga. Vēl šā gada 17. martā Nauris Puntulis Latvijas Radio paziņoja, ka "ne mans, ne valdības viedoklis par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Elizabetes ielā 2 nav mainījies."

Nebūs viegli aprast ar domu par potenciāla pārpilna mūža netaisnīgo pārrāvumu. E2 turpinās dzīvot rīdzinieku un Latvijas arhitektūras entuziastu atmiņās, atgādinot par autentiskumu un drosmi sekot pasaules tendencēm par spīti Dzelzs priekškaram. E2 devums paliks spilgti ierakstīts Latvijas modernisma arhitektūras tradīcijā un mūsu sirdīs.

Atvadīsimies un pēdējā gaitā E2 pavadīsim trešdien, 31. martā. Ziedus pie E2 ieejas varēs nolikt no 14.00 līdz 16.30, ievērojot distancēšanos. Izsakām visdziļāko līdzjūtību E2 atbalstītājiem un draugiem, kā arī pateicību MAD Arhitektūras telpas notikušo un nenotikušo izstāžu autoriem. Joprojām ceram, ka Latvijas Arhitektu savienība nemainīs savu nostāju pret E2 nojaukšanu un mudinās atrast šai nozīmīgajai ēkai cieņpilnu pielietojumu.

Dziļās sērās un cerot uz E2 augšāmcelšanos,
NRJA un MAD komanda.

Tiktāl – citāts.

Iepriekš marta vidū kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) tiešām intervijā Latvijas Radio paziņoja, ka viņa un valdības viedoklis par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Elizabetes ielā nav mainījies.

Viņš norādīja, ka nevēlas sniegt savus komentārus par citām iespējamajām koncertzāles novietnēm, kamēr Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nav piedāvājusi vienu, divas vai maksimums trīs iespējamās Nacionālās koncertzāles novietnes.

"Tad, kad šis uzdevums būs veikts, es būtu gatavs apspriest un salīdzināt vienu vai divas novietnes salīdzinājumā ar Elizabetes ielu 2. Es joprojām uzskatu, ka tā ir ļoti laba iespēja un kompromiss starp daudzām citām iespējām, ko piedāvā citas institūcijas un personas," teica ministrs.

N. Puntulis apgalvoja, ka viņš ir atvērts diskusijai, jo "nav tā, ka šajā dzīvē kaut kas būtu nemaināms". Runājot par laika rāmi, kad LAS varētu nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, N. Puntulis norādīja, ka šajā aspektā viņš nav bijis pietiekami stingrs un sākotnējais laika rāmis bija ieplānots martā, bet patlaban šķiet, ka tas varētu būt aprīlis.

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

Aicinājums iestāties par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās un parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!"30. Oct (2020)

Tā kā esi parakstījis šo pašvaldības dzīves iniciatīvu, uzrunājam Tevi ar aicinājumu atbalstīt patiesi spēcīgas un efektīvas kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi Latvijas pašvaldībās!

Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un aicina arī Tevi to parakstīt un dalīties ar to savos sociālo mediju kontos.

Lūdzam iepazīties arī ar iniciatīvas pielikumā izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums un nepieciešams risinājums.

Ja atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos!

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Strīdīgajai ēkai arhitekti prasa kultūras pieminekļa statusu03. Jul (2020)

Ceturtdien, 2. jūlijā, Nacionālajā Kultūras Mantojumu pārvaldē (NKMP) iesniegts iesniegums, aicinot administratīvajai ēkai Elizabetes ielā 2 piešķirt kultūras pieminekļa statusu, raksta Delfi.

Iesniegumu parakstījuši aptuveni divdesmit arhitektu, kuri uzskata, ka ēka ir nozīmīgs Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemērs, kas raksturo padomju laikā strādājošo arhitektu spēju būt vienā līmenī ar arhitektūras tendencēm pasaulē.

"Ņemot vērā gan vietējās, gan starptautiskās sabiedrības un arhitektūras nozares profesionāļu pastiprinātu interesi par Latvijas pēckara modernisma arhitektūru, nolēmām vērsties NKMP, lai ēkai piešķirtu kultūras pieminekļa statusu," Delfi citē vienu no iniciatīvas autoriem un arhitektu biroja NRJA vadītāju Uldi Lukševicu.

"Līdz pat 2020.gada jūnijam Elizabetes ielā 2 esošā ēka tika novērtēta kā kultūrvēsturiski vērtīga, tādēļ nav skaidrs, kāpēc bez diskusijām ar sabiedrību un profesionāļiem, tika pieņemti tik radikāli lēmumi, kā objekta nojaukšana, lai būvētu akustisko koncertzāli," saka Lukševics. "Mēs lūdzam steidzamības kārtā pārskatīt atzinumus par "ēkas nelielo kultūrvēsturisko vērtību", kas sagatavoti, lietojot pagājušā gadsimta sākuma arhitektūras vērtības noteikšanas kritērijus, kā arī veikt padziļinātu materiālu izpēti, atzīstot ēku Elizabetes ielā 2 par iekļaujamu kultūras pieminekļu sarakstā."

Administratīvā ēka Elizabetes ielā 2 tika nodota ekspluatācijā 1974.gadā, tās arhitekti ir Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris, Antons Staņislavskis un Gunārs Asaris, savukārt akustiku veidoja Alberts Vecsīlis.

Ar prasību pēc publiskas diskusijas par akustiskās koncertzāles projektu arhitekts Pēteris Bajārs platformā ManaBalss vāc atbalstu iniciatīvai "Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli". Apsver savu atbalstu!

Avots: Delfi

Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

ManaBalss.lv komanda

AUTORS: MANA BALSS

Akustiskās koncertzāles plāns: utopija, nepieciešamība vai katastrofas vēstnesis?01. Jul (2020)

Šādus scenārijus par nesen valdībā akceptēto Kultūras ministrijas rosinājumu iezīmē raidījuma "100 grami kultūras" nesenās diskusijas dalībnieki.

Šo diskusiju, kuru pilnībā varat skatīties LSM mājaslapā, nepārprotami rosināja dažādu jomu profesionāļu un plašākas sabiedrības sašutums par steigā pieņemto lēmumu. Tas ir iemesls arī ManaBalss autora iniciatīvai "Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli", kas paredzami drīz tiks iesniegta Kultūras ministrijā.

Jūnija vidū bez garām sarunām valdība akceptēja Kultūras ministrijas rosinājumu nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Kronvalda parkā, nojaucot Pasaules tirdzniecības centru jeb bijušo kompartijas ēku. Iniciatīvas autors lēš, ka no pirmās Kultūras ministrijas publiski paustās ziņas līdz Ministru kabineta lēmumam par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstību bija nepieciešamas 33 stundas un 20 minūtes.

Protams, ka pilnvērtīga sabiedrības līdzdalība lēmuma apspriešanā šai laika sprīdī nav bijusi iespējama. Pret to tad arī protestē nu jau arī pāri par 2000 iniciatīvas parakstītāju, iestājoties PAR koncertzāli, tomēr pret sasteigtu lēmumu.

LSM atspoguļotajā diskusijā piedalījās Hamburgas Elbas filharmonijas goda ērģelniece Iveta Apkalna, arhitekts Pēteris Bajārs, pasākumu un koncertzāļu tehniskā nodrošinājuma speciālists Normunds Eilands, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore un Rīgas koncertzāles biedrības pārstāve Indra Lūkina, kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un arhitekts Vilnis Šlars. Sarunu vadīja Latvijas Televīzijas kultūras žurnāliste Zane Brikmane.

Itin izvērsto "100 grami kultūras" diskusiju LSM summē šādos punktos:

“Kantar” aptauja: 45% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem atbalsta akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā, 33% aptaujāto bija pretējās domās.

P. Bajārs: Es iestājos par koncertzāli, bet mums ir jāsalāgo iespējas ar varēšanu.

N. Eilands: Tērēt naudu šādā situācijā un pateikt, ka šādi mēs jūs atbalstām, ir nedaudz pārsteidzīgi.

N. Puntulis: Jau pirmajos 15 darbības gados koncertzāles ieņēmumi un sociālekonomiskie ieguvumi radītu pozitīvu pienesumu Latvijas tautsaimniecībā 96,9 miljonu eiro apmērā.

N. Eilands: Neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik sabiedrībai izmaksās šādas ēkas uzturēšana, cik izmaksās programmu veidošana, cik izmaksās kolektīvu uzturēšana.

Iniciatīvu “Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli” portālā "manabalss.lv." šobrīd parakstījuši teju 2000 cilvēku.

P. Bajārs: Pareizais solis būtu ministrijai atzīt savu kļūdu - lēmums ir pārsteidzīgs!

P. Bajārs ieteica visu sākt no nulles, izveidot ekspertu grupu, kurā ir iesaistīti arī pilsētu plānotāji, ainavu arhitekti, sociologi, antropologi, pats galvenais mūziķi un pēc iespējas mazāk politiķu.

N. Puntulis: Es piekritīšu, ka lēmums bija sasteigts, tam ir sava politiskā loģika, bet nepiekritīšu, ka šis lēmums bija nepārdomāts.

I. Apkalna: Varbūt pat simboliski tieši šajā vietā [Elizabetes ielā 2] uzbūvēt mūzikas templi un Latvijas simbolu, zinot, kas ir šī ēka un ko tā Latvijai nozīmē.

P. Bajārs: Mums šobrīd ir Covid-19 nauda - 10 miljoni, kurus mēs ieguldām, lai nojauktu ēku, kuras kadastrālā vērtība ir 10 miljoni, savukārt tirgus vērtība, parunājot ar ekspertiem, ir 15 miljoni.

N. Puntulis: Ēkas nojaukšanai būtu nepieciešami nevis 10 miljoni eiro, bet gan 3 miljoni.

I. Lūkina: Koncertzāles apjoms, ja tā tiktu būvēta Elizabetes ielā 2, būtu līdzīgs Elbas filharmonijai Hamburgā. Viņasprāt, tehniski nepieciešamās lietas varētu atrisināt.

N. Eilands: Elbas filharmonija izmaksāja krietni dārgāk, nekā sākotnēji bija plānots.

P. Bajārs: Jāseko līdzi šā brīža tendencēm pasaulē, kad tiek taupīti, optimizēti resursi un pievērsta uzmanība apkaimju sakopšanai.

P. Bajārs: Šobrīd kaut ko nojaukt, lai atbrīvotu vietu kaut kam jaunam, ir pilnīgs absurds.

N. Puntulis: Ekonomiski loģiskāk ir nojaukt, nekā investēt, saglabāt.

N. Puntulis: Augustā, septembrī esam plānojuši arhitektu plenēru, kur visi Latvijas arhitekti varēs nākt ar savu redzējumu par šo iespējamo ēku un parku kopumā.

V. Šlars: Viss ir mazliet sajaucies krustām šķērsām, kārtība nav pareiza un viss tiek darīts drusku par ātru.

Avots: LSM

Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

ManaBalss.lv komanda

AUTORS: MANA BALSS

"Padomju arhitektūrai" ministrs rezervē Purvciemu19. Jun (2020)

Ja kāds "ir noilgojies pēc padomju arhitektūras, mums ir Purvciems," ministrs Puntulis "atsit" kritiku – atsaucoties uz RīgaTV 24 raidījumu ASAP, tā "Latvijas Avīzes" portāls apraksta kultūras ministra komentāru par ManaBalss autora iniciatīvu, kas prasa publisku diskusiju par nesam valdības akceptēto akustiskās koncertzāles projektu Rīgā, Elizabetes ielas sākumā.

Projekts paredz demontēt Pasaules tirdzniecības centru jeb bijušo kompartijas ēku, kas arhitektoniski tiek vērtēta kā modernisma paraugs.

"Ja Sīļa kungs (arhitekts Andis Sīlis) ir noilgojies pēc padomju arhitektūras, mums, piemēram, ir Purvciems, Mežciems, Zolitūde, mums ir vesela kaudze ar mikrorajoniem, kur mēs padomju arhitektūru varam baudīt ļoti plašā klāstā," intervijā teica ministrs.

"Atbildot uz arhitekta Anda Sīļa repliku par barbarismu – mēs nerunātu par šīs ēkas nojaukšanu, ja ēka nebūtu tik sliktā tehniskā stāvoklī un tās restaurācijā nebūtu jāiegulda 30 miljoni." Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) šo sacīja RīgaTV 24 raidījumā ASAP par kritiku, kas izskanējusi saistībā ar Pasaules tirdzniecības centru, ko grasās nojaukt, lai vietā būvētu jauno koncertzāli.

Ministrs arī norādīja, ka šī nav vienīgā tā laika arhitektūras ēka centrā. Ir arī Dailes teātris un vēl daudz citu funkcionālu "padomju nomenklatūras ēku".

Runājot par tālāko, šobrīd ministra vērtējumā ir divas iespējas – ieguldīt 30 miljonus ēkā, lai turpinātu padomju laika "nomenklatūras garu un uzturētu ēku vienā no Rīgas labākajām vietām", kur pēc ministra teiktā ne pasaulē, ne Eiropā šādās vietās biroja ēkas netiek turētas, vai arī būvēt tur koncertzāli.

"Šīs ēkas nojaukšana varētu sākties nākamā gada pavasarī, un koncertzāle durvis varētu vērt pēc sešiem, septiņiem gadiem," par būvniecības termiņiem pārliecinoši sacīja ministrs.

Avots: portāls LA; RīgaTV24

Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

ManaBalss.lv komanda

AUTORS: MANA BALSS