Iniciatīva ir iesniegta ministrijā

Pārstāvis: Pēteris BajārsPublicēta: 17. Jun

PAR SABIEDRĪBAS ATBALSTĪTU XXI GADSIMTA KONCERTZĀLI
Iniciatīva tiks iesniegta Kultūras ministrijā

2'500
2'851
Jau parakstījuši 2'851

33 stundas un 20 minūtes - tieši tik laika bija nepieciešams no pirmās Kultūras ministrijas publiski paustās ziņas līdz Ministru kabineta lēmumam par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstību Rīgā, Elizabetes ielā 2. Steiga tiek izmantota kā aizsegs, lai izvairītos no publiskas diskusijas un citu variantu izvērtēšanas. Kultūras ministrijas pašreizējais lēmums nerespektē ne iepriekš veiktās izpētes, ne profesionāļu diskusijas.

Tāpēc prasām publisku diskusiju par akustiskās koncertzāles projektu. Mēs iestājamies par demokrātisku sabiedrību un valsts lēmumu caurskatāmību. Arī par sabiedrības iesaisti publisku būvju apspriešanā, jo tieši sabiedrība būs galvenais akustiskās koncertzāles lietotājs. Mēs iestājamies par saprātīgiem un ekonomiski pamatotiem lēmumiem. Esošu valstij piederošu būvju nojaukšana noteikti nav viens no tiem. Mēs iestājamies par Rīgas kanālmalas apstādījumu saglabāšanu, kuru izveide uzsākta jau 1856. gadā pēc pilsētas aizsargmūru nojaukšanas un kuru attīstību ilgus gadus vadījis izcilais Georgs F. F. Kūfalts. Projekts tiek virzīts steidzamības kārtā kā daļa no Covid-19 krīzes risinājumiem, lai cita starpā ar to "sildītu" ekonomiku. Tāpēc arī mēs lūdzam šo sabiedrības aicinājumu izskatīt tāpat - steidzamā kārtā.

Sabiedrības un profesionāļu iesaiste arī diskusijā par akustisko koncertzāli atjaunos ticību valsts pārvaldei un demokrātijas procesiem. Sabiedrība iegūtu iespējami labāko risinājumu un būvi, kas varētu kalpot par impulsu pamesto un degradēto apkaimju attīstībai un veicinātu cilvēku atgriešanos pilsētā.

Iniciatīvas parakstītāji 2'851

Iniciatīvas jaunumi

Strīdīgajai ēkai arhitekti prasa kultūras pieminekļa statusu03. Jul

Ceturtdien, 2. jūlijā, Nacionālajā Kultūras Mantojumu pārvaldē (NKMP) iesniegts iesniegums, aicinot administratīvajai ēkai Elizabetes ielā 2 piešķirt kultūras pieminekļa statusu, raksta Delfi.

Iesniegumu parakstījuši aptuveni divdesmit arhitektu, kuri uzskata, ka ēka ir nozīmīgs Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemērs, kas raksturo padomju laikā strādājošo arhitektu spēju būt vienā līmenī ar arhitektūras tendencēm pasaulē.

"Ņemot vērā gan vietējās, gan starptautiskās sabiedrības un arhitektūras nozares profesionāļu pastiprinātu interesi par Latvijas pēckara modernisma arhitektūru, nolēmām vērsties NKMP, lai ēkai piešķirtu kultūras pieminekļa statusu," Delfi citē vienu no iniciatīvas autoriem un arhitektu biroja NRJA vadītāju Uldi Lukševicu.

"Līdz pat 2020.gada jūnijam Elizabetes ielā 2 esošā ēka tika novērtēta kā kultūrvēsturiski vērtīga, tādēļ nav skaidrs, kāpēc bez diskusijām ar sabiedrību un profesionāļiem, tika pieņemti tik radikāli lēmumi, kā objekta nojaukšana, lai būvētu akustisko koncertzāli," saka Lukševics. "Mēs lūdzam steidzamības kārtā pārskatīt atzinumus par "ēkas nelielo kultūrvēsturisko vērtību", kas sagatavoti, lietojot pagājušā gadsimta sākuma arhitektūras vērtības noteikšanas kritērijus, kā arī veikt padziļinātu materiālu izpēti, atzīstot ēku Elizabetes ielā 2 par iekļaujamu kultūras pieminekļu sarakstā."

Administratīvā ēka Elizabetes ielā 2 tika nodota ekspluatācijā 1974.gadā, tās arhitekti ir Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris, Antons Staņislavskis un Gunārs Asaris, savukārt akustiku veidoja Alberts Vecsīlis.

Ar prasību pēc publiskas diskusijas par akustiskās koncertzāles projektu arhitekts Pēteris Bajārs platformā ManaBalss vāc atbalstu iniciatīvai "Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli". Apsver savu atbalstu!

Avots: Delfi

Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

ManaBalss.lv komanda

AUTORS: MANA BALSS

Akustiskās koncertzāles plāns: utopija, nepieciešamība vai katastrofas vēstnesis?01. Jul

Šādus scenārijus par nesen valdībā akceptēto Kultūras ministrijas rosinājumu iezīmē raidījuma "100 grami kultūras" nesenās diskusijas dalībnieki.

Šo diskusiju, kuru pilnībā varat skatīties LSM mājaslapā, nepārprotami rosināja dažādu jomu profesionāļu un plašākas sabiedrības sašutums par steigā pieņemto lēmumu. Tas ir iemesls arī ManaBalss autora iniciatīvai "Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli", kas paredzami drīz tiks iesniegta Kultūras ministrijā.

Jūnija vidū bez garām sarunām valdība akceptēja Kultūras ministrijas rosinājumu nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Kronvalda parkā, nojaucot Pasaules tirdzniecības centru jeb bijušo kompartijas ēku. Iniciatīvas autors lēš, ka no pirmās Kultūras ministrijas publiski paustās ziņas līdz Ministru kabineta lēmumam par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstību bija nepieciešamas 33 stundas un 20 minūtes.

Protams, ka pilnvērtīga sabiedrības līdzdalība lēmuma apspriešanā šai laika sprīdī nav bijusi iespējama. Pret to tad arī protestē nu jau arī pāri par 2000 iniciatīvas parakstītāju, iestājoties PAR koncertzāli, tomēr pret sasteigtu lēmumu.

LSM atspoguļotajā diskusijā piedalījās Hamburgas Elbas filharmonijas goda ērģelniece Iveta Apkalna, arhitekts Pēteris Bajārs, pasākumu un koncertzāļu tehniskā nodrošinājuma speciālists Normunds Eilands, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore un Rīgas koncertzāles biedrības pārstāve Indra Lūkina, kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un arhitekts Vilnis Šlars. Sarunu vadīja Latvijas Televīzijas kultūras žurnāliste Zane Brikmane.

Itin izvērsto "100 grami kultūras" diskusiju LSM summē šādos punktos:

“Kantar” aptauja: 45% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem atbalsta akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā, 33% aptaujāto bija pretējās domās.

P. Bajārs: Es iestājos par koncertzāli, bet mums ir jāsalāgo iespējas ar varēšanu.

N. Eilands: Tērēt naudu šādā situācijā un pateikt, ka šādi mēs jūs atbalstām, ir nedaudz pārsteidzīgi.

N. Puntulis: Jau pirmajos 15 darbības gados koncertzāles ieņēmumi un sociālekonomiskie ieguvumi radītu pozitīvu pienesumu Latvijas tautsaimniecībā 96,9 miljonu eiro apmērā.

N. Eilands: Neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik sabiedrībai izmaksās šādas ēkas uzturēšana, cik izmaksās programmu veidošana, cik izmaksās kolektīvu uzturēšana.

Iniciatīvu “Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli” portālā "manabalss.lv." šobrīd parakstījuši teju 2000 cilvēku.

P. Bajārs: Pareizais solis būtu ministrijai atzīt savu kļūdu - lēmums ir pārsteidzīgs!

P. Bajārs ieteica visu sākt no nulles, izveidot ekspertu grupu, kurā ir iesaistīti arī pilsētu plānotāji, ainavu arhitekti, sociologi, antropologi, pats galvenais mūziķi un pēc iespējas mazāk politiķu.

N. Puntulis: Es piekritīšu, ka lēmums bija sasteigts, tam ir sava politiskā loģika, bet nepiekritīšu, ka šis lēmums bija nepārdomāts.

I. Apkalna: Varbūt pat simboliski tieši šajā vietā [Elizabetes ielā 2] uzbūvēt mūzikas templi un Latvijas simbolu, zinot, kas ir šī ēka un ko tā Latvijai nozīmē.

P. Bajārs: Mums šobrīd ir Covid-19 nauda - 10 miljoni, kurus mēs ieguldām, lai nojauktu ēku, kuras kadastrālā vērtība ir 10 miljoni, savukārt tirgus vērtība, parunājot ar ekspertiem, ir 15 miljoni.

N. Puntulis: Ēkas nojaukšanai būtu nepieciešami nevis 10 miljoni eiro, bet gan 3 miljoni.

I. Lūkina: Koncertzāles apjoms, ja tā tiktu būvēta Elizabetes ielā 2, būtu līdzīgs Elbas filharmonijai Hamburgā. Viņasprāt, tehniski nepieciešamās lietas varētu atrisināt.

N. Eilands: Elbas filharmonija izmaksāja krietni dārgāk, nekā sākotnēji bija plānots.

P. Bajārs: Jāseko līdzi šā brīža tendencēm pasaulē, kad tiek taupīti, optimizēti resursi un pievērsta uzmanība apkaimju sakopšanai.

P. Bajārs: Šobrīd kaut ko nojaukt, lai atbrīvotu vietu kaut kam jaunam, ir pilnīgs absurds.

N. Puntulis: Ekonomiski loģiskāk ir nojaukt, nekā investēt, saglabāt.

N. Puntulis: Augustā, septembrī esam plānojuši arhitektu plenēru, kur visi Latvijas arhitekti varēs nākt ar savu redzējumu par šo iespējamo ēku un parku kopumā.

V. Šlars: Viss ir mazliet sajaucies krustām šķērsām, kārtība nav pareiza un viss tiek darīts drusku par ātru.

Avots: LSM

Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

ManaBalss.lv komanda

AUTORS: MANA BALSS

"Padomju arhitektūrai" ministrs rezervē Purvciemu19. Jun

Ja kāds "ir noilgojies pēc padomju arhitektūras, mums ir Purvciems," ministrs Puntulis "atsit" kritiku – atsaucoties uz RīgaTV 24 raidījumu ASAP, tā "Latvijas Avīzes" portāls apraksta kultūras ministra komentāru par ManaBalss autora iniciatīvu, kas prasa publisku diskusiju par nesam valdības akceptēto akustiskās koncertzāles projektu Rīgā, Elizabetes ielas sākumā.

Projekts paredz demontēt Pasaules tirdzniecības centru jeb bijušo kompartijas ēku, kas arhitektoniski tiek vērtēta kā modernisma paraugs.

"Ja Sīļa kungs (arhitekts Andis Sīlis) ir noilgojies pēc padomju arhitektūras, mums, piemēram, ir Purvciems, Mežciems, Zolitūde, mums ir vesela kaudze ar mikrorajoniem, kur mēs padomju arhitektūru varam baudīt ļoti plašā klāstā," intervijā teica ministrs.

"Atbildot uz arhitekta Anda Sīļa repliku par barbarismu – mēs nerunātu par šīs ēkas nojaukšanu, ja ēka nebūtu tik sliktā tehniskā stāvoklī un tās restaurācijā nebūtu jāiegulda 30 miljoni." Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) šo sacīja RīgaTV 24 raidījumā ASAP par kritiku, kas izskanējusi saistībā ar Pasaules tirdzniecības centru, ko grasās nojaukt, lai vietā būvētu jauno koncertzāli.

Ministrs arī norādīja, ka šī nav vienīgā tā laika arhitektūras ēka centrā. Ir arī Dailes teātris un vēl daudz citu funkcionālu "padomju nomenklatūras ēku".

Runājot par tālāko, šobrīd ministra vērtējumā ir divas iespējas – ieguldīt 30 miljonus ēkā, lai turpinātu padomju laika "nomenklatūras garu un uzturētu ēku vienā no Rīgas labākajām vietām", kur pēc ministra teiktā ne pasaulē, ne Eiropā šādās vietās biroja ēkas netiek turētas, vai arī būvēt tur koncertzāli.

"Šīs ēkas nojaukšana varētu sākties nākamā gada pavasarī, un koncertzāle durvis varētu vērt pēc sešiem, septiņiem gadiem," par būvniecības termiņiem pārliecinoši sacīja ministrs.

Avots: portāls LA; RīgaTV24

Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

ManaBalss.lv komanda

AUTORS: MANA BALSS